Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija šopavasar Puzē sāks būvēt zivju miltu rūpnīcu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

4,2 miljonus eiro vērtā rūpnīca tiks būvēta, lai rastu noietu nozvejotajām nestandarta zivīm, kā arī zivju atliekvielām. Pēc izejvielas pārstrādes tiks ražoti zivju milti jeb proteīns, zivju eļļa, bet vēlāk – zivju granulas, ko varēs izmantot akvakultūrā zivju piebarošanai.

Zivju miltus galvenokārt izmanto kā barību lopkopībā, akvakultūrā un mājdzīvniekiem. Puzē jau iegādāts 1,3 ha liels zemes gabals, kur taps rūpnīca. Plānotā rūpnīcas pārstrādes jauda – 12,5 tūkstoši tonnu izejvielas gadā. Rūpnīcā plānotas 35–40 jaunas darbavietas.

Visu rakstu Puzē taps zivju miltu rūpnīca lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Pārtikas grozs četru cilvēku ģimenei Latvijā mēnesī izmaksā par 14% vairāk nekā Lietuvā un par 5% vairāk nekā Igaunijā, secināts Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūtu veiktajā pārtikas cenu pētījumā.

Pārtikas grozs jeb optimālais pārtikas daudzums četru cilvēku ģimenei Lietuvā mēnesī izmaksā 196 Ls, Igaunijā – 214 Ls un Latvijā – 224 Ls. Ņemot vērā vidējās algas atšķirības katrā valstī, ģimene ar diviem strādājošiem pārtikas izdevumiem Latvijā tērē aptuveni trešo daļu algas, kamēr Igaunijā – tikai piekto daļu.

Eurostat dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs pārsniedz 20% mājsaimniecību tēriņos. Tā ir nozīmīga izdevumu daļa, kas ģimenei liek rūpīgi sekot līdzi šiem tēriņiem un izdevumus sabalansēt ar ienākumiem, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.

Šodien tika atklāta jauna zivju miltu ražošanas rūpnīca Alsungā. Jaunā ražotne pārstrādās zivju atkritumus un svaigas nepārtikas zivis, iegūstot zivju miltus un zivju eļļu. Izejmateriāls galvenokārt tiks iegādāts no Latvijas zvejas un zivju pārstrādes uzņēmumiem. Tā būs pirmā modernā zivju atkritumu pārstrādes rūpnīca Baltijas jūras austrumu krastā.

SIA Venta FM nepieciešamo finansējumu 3,4 miljonu eiro (2,4 miljoni lati) apmērā piešķīra Swedbank AS sadarbības ietvaros ar VAS Lauku Attīstības Fonds Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Maksimālā pārstrādes jauda būs 150 tonnas diennaktī vai 54000 tonnas gadā. Zivju miltus galvenokārt izmanto dzīvnieku barībā – lopkopībā, mājdzīvniekiem un akvakultūrā. Savukārt zivju eļļa tiek izmantota gan dzīvnieku barībā, gan arī farmācijā.

«Uzņēmums iepirks izejvielas no visām lielākajām Latvijas zvejniecības kompānijām, un pirmajā gadā plānots saražot 3000 tonnas zivju miltu un 750 tonnas zivju eļļas. Alsunga izvēlēta par ražotnes būvniecības vietu, jo tā atrodas pa vidu starp neaizsalstošajām Ventspils un Liepājas ostām un netālu ir arī Pāvilosta,» stāsta Jānis Zoldners, SIA Venta FM valdes priekšsēdētājs.

Šogad Līgo vakarā paredzēts jo īpaši daudz masu pasākumu, svētku tuvumu izmanto arī politiķi.

Paralēli tradicionālajām zaļumballēm vai katrā Latvijas mazpilsētā, šogad ar vēl lielāku sparu nekā pērn tiek rīkoti vērienīgi līgošanas koppasākumi, kur katrs sev mēģina piekabināt lielākā vai tradicionālākā pasākuma statusu, lietojot pat tādus apzīmējumus kā tautas kopības lielfestivāls.

Pārbaudīt to gan ir grūti, jo, kā norādīja DB aptaujātie rīkotāji, izvēle par labu kādam pasākumam lielākoties tiek izdarīta pēdējā brīdī, ņemot vērā laika apstākļus.

Reģistrs samazinās apzīmogošanu

Uzņēmumu reģistrs taupīs uz daudzu dokumentu zīmogošanu, perspektīvā zīmogs netikšot spiests arī uz reģistrācijas apliecībām.

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Martā projektā Kurzemes loks ir pabeigta jaunās 110/330 kV elektropārvades līnijas balstu uzstādīšana, informē AS Latvenergo pārstāvji.

Kopumā posmā Ventspils-Grobiņa, tajā skaitā līnijas nozarojumos uz Alsungas un Aizputes apakšstacijām, izvietoti 415 metāla balsti.

Februārī projekta realizācijas ietvaros tika veikta balstu uzstādīšanu ar helikoptera palīdzību tajās vietās, kur elektrolīnija šķērso mitras vietas un specializētajai tehnikai ir apgrūtināta piekļuve. Izmēģinājuma risinājumā uzstādīja divus balstus Grobiņas novadā. Plānotā tehnoloģija, balstus uzstādot ar helikoptera palīdzību, būvniekiem un pasūtītājam sniedza iespēju izvērtēt jauno risinājumu praksē, kas var noderēt un būs vērtīga, to izmantojot citos elektropārvades tīkla Kurzemes loks posmos, jo īpaši vietās, kurās jānodrošina videi saudzīgi izbūves darbu risinājumi, kas nebojā augsni.

Vairāki uzņēmumi ar līdzīgu nosaukumu, kas sākas ar W.e.s., iegādāsies 14 vēja ģeneratorus no Kopenhāgenā reģistrētā uzņēmuma R Trading K/S. Uzņēmumi izsludinājuši arī konkursu par vēl 15 vēja elektrostaciju iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā (IUB).

Starp kapitālsabiedrībām W.e.s. un R Trading K/S jau ir noslēgti līgumi par 14 vēja elektrostaciju iegādi par kopējo summu 3,36 milj. ls. Vienu vēja elektrostaciju uzņēmums R Trading K/S piegādās par 240 tūkst. ls.

Pieteikumi par kapitālsabiedrību W.e.s. izsludinātajiem konkursiem par vēl 15 vēja elektrostaciju iegādi bija jāiesniedz līdz 11. augustam. Paredzamās līguma izpildes vietas ir Pilarāji un Klapari Alsungas novadā un Rogaiņi un Krustceles Priekules novadā, Liepājas pusē, liecina publicētā informācija IUB.

Db.lv jau vēstīja, ka Alsungā tiek gatavots būvlaukums vēja ģeneratoriem. Vēja parku Alsungā attīstīs kapitālsabiedrības W.e.s.1, W.e.s.5 un W.e.s.9, kas plāno ievietot desmit vēja ģeneratorus trīs zemes īpašumos Alsungas novadā – Āpšos, Pilarājos un Klaparos. Licences uzņēmumi saņēma jau 2009. gadā, paredzot 0,25 MW jaudu katrai stacijai.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Šorīt Tārgales pagastā nošauts Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Sergejs Gončarovs.

Viņa virzienā raidīti vairāki šāvieni, informēja Valsts policijas Ventspils iecirknī. Aizturēto pagaidām nav, policijas operatīvā grupa strādā notikuma vietā – īpašumā (iespējams, vasarnīcā), kurā uzturējās Gončarovs un, cik zināms, arī viņa sieva, vēsta portāls Ventasbalss.lv.

Policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība tika izsaukta pēc plkst. 6 no rīta.

SIA Noord Natie Ventspils termināls (NNVT), kas Ventspils ostā apkalpo prāmju līnijas, pēdējos gados strādāja ar augošu kravu apgrozījumu. Šā gada pirmajā ceturksnī te tika pārkrauti 687 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 188 tūkstošiem tonnu jeb 37,68% vairāk nekā pērn. Līdzās ro-ro kravām terminālī pārkrauti kokmateriāli, tērauda lietņi un zivju milti, Db.lv pastāstīja Ventspils brīvostas pārvaldē, taču negadījumu ostas pārvalde nekomentē.

Par jauno Noord Natie Ventspils Terminals valdes locekli iecelta uzņēmuma finanšu direktore Viktorija Zeļenkeviča, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

Jau vēstīts, ka šī gada 1. jūlijā nošauts Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Sergejs Gončarovs. Slepkavība notikusi vasarnīcu rajonā Tārgalē, uzņēmējs atrasts ārpusē pie mājas ar šautām brūcēm. Noord Natie Ventspils Terminals valdes locekļa S. Gončarova slepkavības izmeklēšanu pārņēmusi Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde Rīgā.

30,99% a/s Ventbunkers piederošais SIA Noord Natie Ventspils termināls, kas Ventspils ostā apkalpo prāmju līnijas, pēdējos gados strādāja ar augošu kravu apgrozījumu. Šā gada pirmajā ceturksnī terminālī tika pārkrauti 687 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 188 tūkstošiem tonnu jeb 37,68% vairāk nekā pērn. Līdzās ro-ro kravām terminālī pārkrauti kokmateriāli, tērauda lietņi un zivju milti.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Stabili turpinās apgrozījuma pieaugums SIA Noord Natie Ventspils Terminals, kas pamatā nodarbojas ar prāmju satiksmes organizēšanu Ventspils ostā.

Kopējais kravu apgrozījums terminālī šī gada trīs mēnešos palielinājies par 40,44%, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pirms gada, vēsta kompānija. Trīs mēnešos terminālī pārkrauti 507 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 146 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Bez Ro-Ro kravām, kuru apjoms palielinājies par 89 tūkstošiem tonnu sasniedzot 403 tūkstošus, terminālī pārkrauti kokmateriāli (27 t.t.), tērauda lietņi (74 t.t.), zivju milti (3 t.t.).

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, prāmju pasažieru skaits Ventspils ostā palielinājies par 94,70%, vieglo auto – par 82,63%, kravas vienību – par 36,44%. 2010.gadā SIA Noord Natie Ventspils Terminals pārkrāva 1,503 miljonus tonnu, kas bija labs rādītājs salīdzinot ar 2009.gadu. Šī gada martā kopējais kravu apgrozījums Ventspils ostā bija 3,074 miljoni tonnu, kas ir par 866 tūkstošiem tonnu vairāk nekā februārī un par 522 tūkstošiem tonnu jeb 20,45% vairāk nekā pirms gada.

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi noslēgusi iepirkumu konkursu par dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājumu, kopumā ieguldot tajā vairāk nekā 1,23 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa rezultāts, Baltijas Dārzeņiem nepieciešamo nodrošinājumu piegādās Alsungā reģistrētā SIA Goldingen Invest. Kopumā konkursā piedalījās divi uzņēmumi – Golingen Invest un ID House.

Baltijas Dārzeņi šā gada laikā slēgusi vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, tostarp 1,19 milj. Ls vērto konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma piegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, 2,55 milj. Ls vērto konkursu par organisko atkritumu uzglabāšanas iekārtas piegādi un dabas resursu vairākkārtējās izmantošanas veicinātāja izveidi – arī šajā konkursā uzvarēja Goldingen Invest. Tāpat šā gada aprīlī kooperatīvā sabiedrība slēdza 1,89 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājumu, kurā uzvarēja SIA Piche, un daudzus citus vairākus tūkstošus vērtus iepirkumu konkursus.

Rīdzinieki iecienījuši skābmaizi un sklandraušus, kas izņemti tikko no krāsns; maizes ceptuve Suitu maize paplašinās, palielina sortimentu un izceptās produkcijas apjomu

Maizes ceptuvē Suitu maize, kurā top suitu saldskābmaize jeb skābmaize un pēc senām receptēm cep Kurzemes sklandraušus, saimnieko Mareks Reķis. Viņš darbu bankā nomainījis pret sirdij tīkamāku, taču fiziski grūtāku nodarbi – maizes cepšanu.

Pirmā suitu maizes ceptuve Rīgā atvērta pirms pāris gadiem Biķernieku ielā. «Tur kļuva par šauru, jo palielinājās pieprasījums, mēs izaugām. Pirms gada atvērām ceptuvi Teikā, Brīvības ielā, taču šobrīd šķiet, ka drīz izaugsim arī no šīs vietas,» lēš M. Reķis, kura uzņēmumā bez viņa strādā vēl divi palīgi. Ceptuvē un veikalā ieguldīti aptuveni pieci tūkstoši eiro, investīcijas jau ir atpelnītas. Viņš suitu maizes cepšanas gudrības un prasmes iemācījies no savas mammas Rutas Sokolovskas, kurai Alsungā pieder uzņēmums SIA Suitu maize. «Lai arī pēc izglītības esmu baņķieris, pusgadu nostrādāju bankā un sapratu, ka finanšu iestādē vairs nekad nestrādāšu. Negribu sēdēt pie datora visu dienu. Ceptuvē ir fiziski smags darbs slapju muguru. Mīklu ar rokām nemīcu, bet tāpat sanāk noskrieties – kā plkst. 8 atnāku uz darbu, tā 10 - 11 stundas no vietas, - pa dienu sanāk vesela maratona distance,» secina M. Reķis.

Lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem labvēlīgāku vidi, Alsungas novada pašvaldība nodrošinājusi bezvadu interneta lietošanu ikvienam, kurš atrodas Alsungas centrā.

«Ja citās pašvaldībās interneta pieslēgumam uzliktas paroles, tad mēs to neesam darījuši. Vismaz centrā internets ir pieejams ikvienam, kas vēlas – kaut vai mašīnā sēžot,» DB apstiprināja Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

Digitalizācija ir viena no aktivitātēm, ko paredz suitu kultūrtelpas glābšanas pasākumu plāns, un interneta pieejamība veicina iedzīvotāju iemaņas un prasmes, uzskata pašvaldības vadītājs. Suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai laikā līdz 2014. gadam ir plānots īstenot pasākumus izglītībā, kultūrā, pētniecībā, kopienai nozīmīgo kultūras pieminekļu atjaunošanā un suitu kultūras popularizēšanā, kā arī kopienas ekonomisko dzīves apstākļu uzlabošanā. To paredz 2009. gada UNESCO lēmums, ar kuru suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā. «Kopš UNESCO lēmuma tiešām var manīt, ka Alsungā atgriežas dzīvība,» Db.lv apgalvoja satiktie iedzīvotāji.

Daudzviet Latvijas novados un ciemos vienīgais veids, kā tikt pie skaidrās naudas, ir ar Latvijas Krājbankas apkalpošanas centru starpniecību vai šīs bankas bankomātos, ņemot vērā, ka bankas pakalpojumi patlaban nav pieejami, cilvēki atsevišķās vietās Latvijā pie skaidrās naudas nevar tikt vispār.

Starp apdzīvotajām vietām, kur ir tikai Latvijas Krājbankas bankomāts, ir, piemēram, Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese u.c.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Izmaksātais atbalsta apjoms laukiem pēdējo 11 gadu laikā sasniedzis 2,5 miljardus latus, liecina Lauku Atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija. Vairāk nekā puse jeb 54 % izmaksāti platību maksājumos un papildu valsts tiešajos maksājumos, kas naudas izteiksmē veido 1,3 miljardus Ls.

ES un valsts finansējums ticis ne vien lauksaimniecībai, bet arī lauku attīstībai, pašvaldībām, lauku teritorijām un lielas summas saņēmušas arī pilsētas, kur atrodas pārstrādes uzņēmumi, ostas. LAD direktore Anna Vītola - Helviga stāsta, ka, izvērtējot projektus, visu aizvadīto gadu laikā vislielāko summu saņēmušas abas nu jau likvidētās cukurfabrikas – Jelgavas – 17 miljonus Ls, bet Liepājas – 10 miljonus Ls, kā arī Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi, kas meliorācijā ieguldīja ap 10 miljonus Ls. Saldus novadā saimniekojošais SIA Pampāļi ir lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kurš līdz šim atbalstā saņēmis 3,2 miljonu Ls. Savukārt no pārstrādes uzņēmumiem lielākā summa tikusi zemnieku kooperatīviem piederošajai piena rūpnīcai Jelgavā SIA Latvijas piens, kam LAD izmaksājusi 2,5 miljonus Ls. Jāatgādina, ka jaunā rūpnīca siera ražošanu uzsāka pērn decembrī un pamazām kāpina ražošanas apjomus.

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

No rītdienas Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, varēs no bankas saņemt līdz 50 latiem lielu summu dienā. Šī pagaidām ir vienīgā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, rītdien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Tā Db.lv norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.