SIA EuroLCDs, kas plāno Ventspilī ražot LCD displeju moduļus, uzņemts Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā.

Galvenā sadarbība starp VATP un SIA EuroLCDs būs jaunās ražotnes infrastruktūras projektēšanā, jo LCD displeju moduļu ražošanai ir nepieciešama specifiska infrastruktūra, tajā skaitā 2000 m2 liela tīrā telpa (ISO 7. klases Cleanroom), kur izvietot ražošanas līniju, Db.lv informēja VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Plānots, ka ražotne atradīsies VATP parka teritorijā. Līdz atsevišķas ražotnes izveidei SIA EuroLCDs sākotnējā inženieru komanda strādās ar 3D tehnoloģijas produktu dizainu un prototipēšanu, izmantojot VATP esošās laboratorijas telpas.

Db.lv jau rakstīja, ka jaundibinātā SIA EuroLCDs plāno Ventspilī jau 2012.gadā atvērt trīsdimensiju (3D) attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīcu. Investīciju apjoms pirmajā rūpnīcas kārtā plānots ap sešiem miljoniem eiro.

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības grupas Pillar birojs iekārtots minimālisma stilā, taču telpās netrūkst mājīgumu akcentu

illar ir ABLV Bank meitas uzņēmums, un tā administratīvā ēka ir pirmā, kas uzbūvēta uz bankai piederošās 24,5 ha plašās teritorijas, kur nākamajos 20 gados tiks attīstīts vērienīgas New Hanza City projekts – kvartāls kādreizējais Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā – starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Pillar pārraudzībā būs šī kvartāla attīstība un īpašumu pārvaldīšana.

Šī ir pagaidu ēka, raksturo Pillar izpilddirektore Ieva Valtere. Tā ir būvēta no Latvijā ražotiem saliekamajiem koka paneļiem. Teorētiski šo māju vēlāk būs iespējams pārvietot citur. Ēku projektējusi biroja A Plus arhitekte Dace Kalvāne. Kopējā Pillar biroja platība ir 850 m2; darbinieki tajā strādā kopš šā gada sākuma. Ik dienas birojā strādā 38 darbinieki, bet vieta ir vēl desmit cilvēkiem, kuri nodarbosies ar jaunā kvartāla attīstīšanu.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Ja mājās strādā Samsung Powerbot VR9300, saimnieki drīz vien aizmirsīs, ko nozīmē pašiem slaucīt istabas

Tehnikas veikalos ir pavisam maz nodaļu, kurās nevar ieraudzīt Samsung vārdu. Šķiet, Dienvidkorejas konglomerāts ražo visu, ko vien var izgatavot, turklāt jau sen. Arī robotizēto putekļu sūcēju lauciņā tas nav iesācējs. Startējis 2010. gadā ar Navibot, pērnā gada nogalē tas laida pārdošanā jaunāko mājas uzkopēja versiju Powerbot VR9300.

Navibot vēl bija pieskaitāms neparasto, eksperimentālo produktu kopai, bet Powerbot dodas pie pircējiem laikā, kad autonomie putekļu sūcēji kļuvuši par tikpat ierastu sadzīves tehniku, kā trauku mazgājamās mašīnas. Tādēļ arī prasības pret tiem ir augstākas.

Dizains

Powerbot VR9300 ir prāva mašīna. Nenoliedzami. Platākajā vietā tā ir 37,8 centimetrus plata un 13,5 centimetrus augsta. Tas rada bažas par robota spēju «ielīst» šaurākās vietās. Uzlādes dokstacija, lai arī pati par sevi ir kompakta, elektrotīklam pievienojama caur barošanas bloku. Tā rezultātā iegūts pamatīgs vadu jūklis un skolēnu penāļa izmēra plastmasas kaste, kas mētājas uz grīdas un traucē putekļusūcēja darbu.

Šodien, 17.maijā, Ventspilī atklāta SIA EuroLCDs šķidro kristālu displeju rūpnīca, kas būs lielākā šāda veida ražotne Eiropā, apgalvo projekta virzītāji.

No ārpuses vizuāli pievilcīgā, bet iekšpusē tehnoloģiski ļoti sarežģītā ēka paredzēta, lai ražotu īpašas sarežģītības augsto tehnoloģiju produktus Eiropas un ASV tirgum.

«Šeit ir reālas augstās tehnoloģijas, kas prasa lielu pievienoto intelektuālo vērtību. Lielākā daļa mūsu darbinieku būs tehniķi un inženieri un saņems labu atalgojumu. Tā kā process ir automatizēts, darbinieku skaits nav vajadzīgs liels, toties ļoti augsti kvalificēts, tāpēc prieks par augstskolu interesi. Šis ir kā Silīcija ielejas uzņēmums, kas saistīts ar augstu risku. Bet tikai tad, ja dari kaut ko, ko nedara citi, ir iespējami panākumi,» norāda SIA EuroLCDs valdes loceklis Ilmārs Osmanis.

15. - 19.augustā, Satelīttehnoloģiju vasaras skolas ietvaros, Ventspili apmeklē kosmosa industrijas esošie un topošie speciālisti no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, informē nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Dr. Rendijs Liefers, Amerikas Aviācijas un kosmosa institūta biedrs ar 30 gadu pieredzi kosmosa tehnoloģiju inženierijā, vasaras skolā pasniegs divu dienu kursu Understanding space. Trīs lektori būs no Vācijas otra lielākā satelītbūves uzņēmuma - OHB System AG, kas izstrādā arī Galileja satelītus. Inženieri Franks Engelhards, Villems Bode un Dr. Sc. Ing. Indulis Kalniņš iepazīstinās ar praktisko darbu industrijas iepirkumos, pētniecības un ražošanas procesos, kā arī vadīs praktisko semināru Tīrās telpas (Cleanroom) izmantošana satelītbūvē.

Igaunijas pirmā satelīta ESTcube un Latvijas pirmā satelīta Venta-1, un Lietuvas komandas dalīsies pieredzē par mazo satelītu izstrādi un piedalīsies satelīta Venta-1 modeļa testēšanā un simulācijās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis aizliegumu komercreģistrā ierakstīt aktīvās atpūtas preču tirgotāja SIA Gandrs reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu atsaukšanu un daļu īpašnieka izslēgšanu no dalībnieku reģistra, ja ar šādu pieteikumu komercreģistrā vēršas SIA Gandrs vai tās pārstāvis, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Vienlaikus dienests atļāvis uzņēmumam reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

SIA Gandrs vienīgais īpašnieks ir par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētais bijušais Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šī gada 2.maijā pret viņu ierosināja kriminālprocesu. KNAB ir aizdomas, ka Askolds Kļaviņš izmantojis Saeimas deputātiem pienākošos degvielas kompensāciju, lai uzpildītu sava uzņēmuma auto, ziņoja Latvijas Televīzija. Septembra sākumā televīzija arī ziņoja, ka SIA Gandrs jau vairākus mēnešus bijis VID redzes lokā. Drīz pēc šīs informācijas nonākšanas publiskajā telpā Askolds Kļaviņš nolika deputāta mandātu.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Saeima aiziet vasaras brīvdienās, bet miers, visticamāk, būs mānīgs, jo ir sācies priekšvēlēšanu šovu laiks.

Stiepjot gumiju par svarīgu, taču politiski jutīgu jautājumu izšķiršanu un likumu pieņemšanu (piemēram, par samazinātu PVN pārtikai, kur valdības lēmums tikšot gaidīts līdz pat gadu mijai), 11. Saeima ir «nolauzusi» arī šā gada pavasara sesiju un ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa noslēdzošu uzrunu ir oficiāli izvadīta brīvdienās. Daudz, ko šīs Saeimas darbā izcelt, nebija arī prezidentam, kurš kā būtiskākos sasniegumus 11. Saeimas darbības laikā minēja pieņemtos Fiskālās disciplīnas un Euro ieviešanas kārtības likumus. Ņemot vērā, ka eiro ieviešana bija daudzu gadu garumā plānots un starptautiski koordinēts projekts, īpaša Saeimas sasnieguma šajā jautājumā laikam gan nav. Prezidents kā sasniegumu min arī jauno Būvniecības likumu. Ar šī likuma pieņemšanu gan Saeimai gāja kā pa celmiem, tā spēkā stāšanās termiņus vairākkārt pārceļot. Arī pašlaik Būvniecības likuma grozījumi, tāpat kā Maksātnespējas likuma un Lauku zemes privatizācijas likuma grozījumi vēl tikai gaida galīgo Saeimas balsojumu.

Vai zinājāt, ka pirmais iespaids par uzņēmumu, ienākot tā telpās, veidojas pirmajās sekundēs? Ja vēlaties, lai cilvēki jūtas gaidīti, ir vērts ieguldīt rūpes uzgaidāmās telpas iekārtojumā un tīrībā. Kā radīt pozitīvu pirmo iespaidu, kāpēc tīrība klientu sagaidīšanas telpā ir tik svarīga un kā šo uzdevumu atvieglo gumijas paklāji – par to lasāms šī raksta turpinājumā.

Pirmais iespaids rodas jau pirmajā sekundē

Pieņemts uzskatīt, ka komunikācija ar apmeklētāju sākas, veidojot sarunu, taču patiesībā komunikācija sākas jau pirmajā sekundē, kad apmeklētājs ir ienācis uzņēmuma telpās. Atcerieties – pirmo iespaidu, nevar radīt ne vairs otrajā, ne trešajā reizē, tāpēc šis darbs ir jāuztver kā prioritāte un pie tā attiecīgi jāpiestrādā. Pozitīvu pirmo iespaidu palīdzēs veidot gan telpas iekārtojums, mēbeļu izskats un ērtība, telpas apgaismojums, viesmīlīga apmeklētāju sagaidīšana, gan arī telpu tīrība. Kā to panākt, ja ārā ir slapjš sniegs un dubļi?

Gumijas paklāji – svarīgs solis ceļā uz tīrību

Gumijas paklāji grīdām ir ekonomisks un efektīvs veids, kā risināt telpu tīrības jautājumus uzņēmumā arī ziemas sezonā. Ieteicamais risinājums, kā saglabāt uzgaidāmās telpas grīdas tīras un sausas, – pie uzņēmuma ieejas priekštelpā noklāt skreiperi un šķiedras paklāju ar gumijas apakšu. Vējtverī vai pie ieejas durvīm novietotais skreiperis no apavu zolēm savāks abrazīvos netīrumus un ūdeni, savukārt tam blakus novietotais šķiedras gumijas paklājs absorbēs mitrumu, saglabājot telpā grīdu tīru un sausu. Tas ir tikai viens no iespējamiem tīrības veicināšanas pasākumiem; “Elis” klāstā ir arī citi risinājumi, kas palīdz ietaupīt laiku un naudu.

Xiaomi Mi Robot spēj ar vienu uzlādi kvalitatīvi iztīrīt 250 kvadrātmetru plašu telpu

Ikgadējais atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un baudīt vasarīgu atpūtu vēlas visi. Arī apkopēji uzņēmumā. Un kādēļ gan tiem neiedot brīvdienas, ja kādu laiku vismaz biroja grīdas tīras var uzturēt robots. Autonomo putekļusūcēju piedāvājums, gadiem ritot, stabili aug, un nu ierīces sasniegušas tādu cenas līmeni, lai visnotaļ viedu mehānisku apkopēju varētu atļauties pat neliels uzņēmums vai gandrīz jebkura mājsaimniecība. Viens no šādiem budžeta variantiem ir ķīniešu uzņēmuma Xiaomi robotizētais putekļusūcējs Mi Robot, kurā iestrādātas krietni dārgākām ierīcēm raksturīgas iespējas.

Dizains

Autonomo putekļusūcēju ražotāji diezgan ātri atrada optimālo formu, kādā ieturēts nomācošs vairākums robotizēto apkopēju. Arī sniegbaltais Xiaomi ir paliela diska formā, nepilnus 10 centimetrus augsts un 34,5 centimetrus diametrā liels. Tas nozīmē, ka šis robots nespēs palīst zem lielākās daļas dīvānu vai gultu. No vienas puses, samazinās risks tam iesprūst un attiecīgi saimniekam mesties guļus, lai to izķeksētu, taču, no otras, – Mi Robot nesasniedz ļoti svarīgas putekļu uzkrāšanās vietas. Līdz ar to biežāk būs jāliek lietā tradicionālas putekļu sūcējs vai mazgājamā slota.

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Lai radītu specifiskus produktus farmācijas, medicīnas, biotehnoloģijas, pārtikas un citās nozarēs, ir nepieciešama īpaši kontrolēta un droša darba vide jeb tīrā telpa, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā ir specifiska darba vide, kas ir paredzēta un pielāgota konkrētam mērķim. Lai varētu kontrolēt mikroklimatu, nodrošināt nemainīgu, sterilu vidi un stabilu temperatūru bez ārējās vides ietekmes, tās izveidošanā tiek izmantotas īpašas tehnoloģijas. Šādā telpā pastāvīgi tiek veikta izvēlētajam standartam atbilstoša gaisa apmaiņa, filtrācija, kā arī īpašas procedūras personālam, jo visbiežāk tieši cilvēki ir tie, kuri pārnēsā visvairāk mikroorganismu, ko satur kosmētikas un smaržu daļiņas, putekļi u.c. Tīrajām telpām piemērojamās prasības ir noteiktas ISO standartā.

Laika gaitā šādas telpas kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu arī biotehnoloģijas, pārtikas u.c. nozarēs. Pērn tīrās telpas ieguva klīnikas iVF Rīga cilmes šūnu centrs, kurā tika izveidota nacionālā cilmes šūnu banka. Pētniecības un elektronikas preču ražošanas nolūkiem kontrolētā un monitorētā vide radīta arī Ventspils augsto tehnoloģiju parkā.

16. aprīlī Ventspils brīvostas pārvaldē tika parakstīti līgumi ar Pohjola Bank plc par finansējuma piesaisti un SIA Skonto būve par būvniecību, lai jau pēc astoņiem mēnešiem darbu varētu sākt SIA EuroLCDs trīsdimensiju attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīca.

Topošā ražotne Ventspilī būs lielākā šāda tipa rūpnīca Eiropā. Gaidāmā ēka savas specifikas dēļ, iespējams, būs sarežģītākā ražošanas ēka, kas šogad taps Latvijā, turklāt vienīgā šāda līmeņa ražotne Eiropā.

Db.lv jau rakstīja, ka Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par kredītlīdzekļu piesaisti ražošanas ēkas būvniecībai uzvarēja Pohjola Bank plc, kas projekta realizācijai piešķirs 4,5 miljonus eiro. Tā ir viena no Somijā lielākajām un pazīstamākajām korporatīvajām bankām, kas specializējas lielu un vidēji lielu uzņēmumu apkalpošanā. Latvijā Pohjola grupas uzņēmumi darbojas kopš 2008. gada.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja rīkojumu, kas paredz, ka VAS Latvijas gaisa satiksme 2014.gada peļņa tiks novirzīta uzsākto un plānoto investīciju projektu īstenošanā, informē Satiksmes ministrija.

Atbilstoši valdības noteikumiem par kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu, Ministru kabinets (MK) var lemt par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu par attiecīgo pārskata gadu.

MK rīkojums paredz, ka valsts akciju sabiedrībai Latvijas gaisa satiksme (LGS) nav jāmaksā dividendes (193561,2 eiro) no tīrās peļņas par 2014.gadu. Saskaņā ar apstiprinātajiem 2014.gada finanšu rezultātiem LGS peļņa 2013.gadā ir 215068 eiro.

LGS ir 100% pašfinansējoša valsts kapitālsabiedrība, kura netiek subsidēta no budžeta un nesaņem nekāda veida valsts dotācijas. Uzņēmuma darbības galvenais mērķis ir nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus visiem gaisa telpas lietotājiem Latvijas gaisa telpā, t.sk. starptautiskajiem gaisa telpas lietotājiem, kas sastāda vidēji 80% no uzņēmuma ieņēmumiem.

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās īsta viļņošanās, konstatējot, ka 2018. gads ir bijis ļoti neveiksmīgs pensiju plānos uzkrātajam kapitālam.

Pensiju plāni, īpaši aktīvie, strādāja ar mīnusiem, sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās. Pensiju nauda tiek izsaimniekota! Kurš par to atbildēs? Kas notiks ar mūsu senioriem? Skanēja šādi un līdzīgi izsaucieni. Pensiju pārvaldītāji un ekonomikas eksperti tolaik skaidroja, ka ekonomika attīstās cikliski, pasaules vērtspapīru tirgus dalībnieku garastāvoklis ir mainīgs kā Latvijas laikapstākļi un tas ietekmē arī finanšu instrumentu ienesīgumu. Tāpēc arī pensiju fondiem gadās gan veiksmīgāki, gan neveiksmīgāki periodi, taču ilgtermiņā profesionāli un pārdomāti pārvaldīti vērtspapīru portfeļi praktiski “garantēti” palielina uzkrāto kapitālu. Akcijās un obligācijās ir “iebūvēts” spēcīgs pozitīvas atdeves potenciāls.

Foto: www.autarco.com

Pirms veicat izvēli par to, vai jūsu īpašumam nepieciešami saules paneļi, ir svarīgi apzināt to plusus un mīnusus. Lai palīdzētu pieņem Jums lēmumu, esam apkopojuši dažus no tiem.

Priekšrocības:

1. Samaziniet elektrības rēķinu izmaksas

Visplašāk zināmā saules paneļu priekšrocība ir tā, ka tie samazinās jūsu elektrības rēķinu izmaksas. Ražojot savu enerģiju caur sauli, jūs galu galā iegādāsieties mazāk enerģijas no tīkla. Tā kā saules enerģija ir atjaunojama un bez maksas, tas nozīmē, ka jums nebūs jāmaksā par enerģiju, ko saražojat, izmantojot saules paneļus.

2. Palieliniet sava īpašuma vērtību

Saules paneļu uzstādīšana savā īpašumā palielinās tā vērtību. Īpašumi, kuriem ir saules paneļi, būs vērtīgāki par tie, kuriem nav. Tas ir tāpēc, ka viens īpašums ir pilnībā atkarīgs no tīkla, bet otrs pats spēj ražot enerģiju. Saules paneļiem ir augstas sākotnējās izmaksas un tos var uzskatīt par lielisku ieguldījumu līdzekli.

Ar vēstījuma kapsulas iebetonēšanu 27.jūnijā Ventspilī oficiāli tiks atklāta Eiropā lielākās 3D attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīcas būvniecība.

Rūpnīcu būvē SIA Skonto būve pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma.

Ventspils brīvostas pārvalde ar SIA EuroLCDs noslēgusi līgumus par ēkas un zemes nomu. SIA SIA EuroLCDs ražošanas vajadzībām iznomāts 1,47 ha liels zemes gabals Ventspils brīvostas teritorijā, uz kura tiek būvēta 4300 m2 liela ražošanas ēka. Ēkas nomas līgums paredz, ka pašu ražošanas ēku būvē pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma, bet uzņēmums to pēc tam no brīvostas pārvaldes nomā. Viena no īpašajām ēkas vērtībām būs tā sauktā tīrā telpa 1800m2 platībā atbilstoši ISO 6.,7.un 8.klases standartiem.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Neraugoties uz ekspertu brīdinājumiem, ka daudzu Eiropas valstu ekonomika var izrādīties līdzīga baroka laika augstdzimušai jaunkundzei, kura ģībst, ja korsete savilkta par ciešu, Eiropu pāršalcis budžetu griešanas vilnis. Neskaitāmajos miljardos izteiktās summas vairs neizteic cirpienu apmēru un plus mīnus viens miljards latu, eiro vai dolāru liekas kā kabatas nauda. Šonedēļ notika balsojums par taupības budžetu Īrijai, ko ārvalstu mēdiji atspērušies dēvēja par «visu laiku drakoniskāko». Taču vai patiesi tas velns ir tik melns, kā to mālē? LD pēta, kura valsts tad to korseti gatavojas savilkt visciešāk.

Nevajag jaukt politiku ar konjaku

Labs konjaks ir kā labs simfoniskais orķestris, kurš visu laiku spēlē pēc vienām un tām pašām notīm, bet mūzika nez kāpēc katru reizi izklausās citādāk, intervijā LD stāsta Erevānas konjaka rūpnīcas, kas ražo kādreizējā padomju telpā slaveno konjaku Ararat, ģenerāldirektors Ara Grigorjans. No Rīgas atgriežoties Armēnijā, viņš līdzi būs paņēmis vismaz četras pudeles Rīgas Melnā balzama: bez tā piederīgie uzskatīs, ka viņš Rīgā nemaz nav bijis.

Pastkastītes kļūst tukšākas

Divus gadus pirms pasta pakalpojumu tirgus pilnīgas liberalizēšanas skaidrības par to, kā šis process notiks, nav. Pērnā gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datu bāzē bija reģistrēti 53 pasta komersanti, bet vienīgais no tiem, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, ir Latvijas Pasts. Līdz pagājušā gada vidum jebkurš uzņēmums varēja pieprasīt licenci universālā pakalpojuma sniegšanai, tomēr interesi par šādas atļaujas saņemšanu neviens neizrādīja.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā 17.maijā atklās Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumu – šķidro kristālu displeju rūpnīcu.

Atklāšanas brīdī rūpnīca strādās testa režīmā, lai pārbaudītu tehnoloģijas, izgatavotu pirmos produktu paraugus, informē SIA EuroLCDs valdes loceklis Ilmārs Osmanis. Rūpnīcā ražos dažāda veida pasīvo šķidro kristālu displeju tehnoloģijās balstītus produktus. Eiropas Savienībā šādu ražotņu nav, līdzīga ražotne, vien nelielāka, ir Šveicē, kā arī dažās Eiropas universitātēs ir nelielas laboratorijas.

Uzņēmuma mērķis ir globālais tirgus (Eiropa un ASV), bet primāri – Eiropas LCD produktu klasteris. Produkti tiks ražoti, balstoties uz licences vai ražošanas līgumu. Šķidro kristālu displeju izejmateriāli tiks piegādāti galvenokārt no Āzijas – Ķīnas un Japānas, stāsta I.Osmanis. Viens no lielākajiem rūpnīcas biznesa segmentiem būs metināšanas masku stikli, kas automātiski aptumšojas spilgtas gaismas ietekmē. Tāpat taps ceļa zīmju un informācijas displeju produkti, kas izmanto EASL Polydisplay tehnoloģiju. Jau šobrīd Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP), interaktīvajā zinātnes centrā, var apskatīt EuroLCDs ekspozīciju, kura atspoguļo LCD displeju darbības principus modernās metināšanas maskās, proti, apmeklētājs var iejusties metinātāja lomā un salīdzināt parasta aptumšota un šķidro kristālu stikliņa atšķirību. Viena no īpašajām ražošanas ēkas vērtībām ir tā sauktā tīrā telpa 1800m2 platībā atbilstoši ISO 6.,7.un 8. klases standartiem.