Galvenā problēma Latvijas zivju pārstrādes nozarē ir tas, ka daudzi vēl joprojām tic Krievijas tirgus atkārtotai atvēršanai. Kamēr ražotājiem šī pārliecība būs, uzņēmumi nevarēs attīstīt tirdzniecību ar citām valstīm, stāstīja Ventspils zivju konservu kombināta vadītājs Jānis Endele.

«Es nesaku, ka Krievijas tirgus mums nav vajadzīgs, bet tad, kad šī domāšana mainīsies, tā būs pilnīgi cita nozare. Visi rūpēsies par efektivitāti. Aizliegums, visdrīzāk, būs spēkā ilgu laiku. Man galvenais ir tas, lai mainītos uzskats, ka bez Krievijas ražošana nevar notikt. Protams, jaunajā formātā mums neizdosies savus spēkus likt lietā pilnībā. Ja līdz šim dzīvojām siltumā, bez konkurences, tad šodien pirmo reizi izgājām uz ielas. Ja atradīsim izeju no pašreizējās situācijas, tad Krievija mums būs kā bonuss,» stāstīja uzņēmējs.

Viņš norādīja, ka vēsturiski Latvijas uzdevums Padomju Savienībā bija apgādāt visus ar zivju konserviem. Kad Latvija kļuva neatkarīga, tā mantoja šo vietu un 300 miljonus patērētāju. Rīgas balzams, šprotes un rupjmaize - tie ir produkti, kurus zina visi, norādīja Endele.

«Mūsu domāšana bija pielāgota šim tirgum: ja mums auga izmaksas nodokļu vai izejvielu sadārdzināšanās dēļ, mēs pacēlām cenas. Pēdējos 25 gadus visa mūsu nozare darbojās tieši tā. Krīzes laikā stāvoklis pasliktinājās, bet uzlabošanās brīdī atkal palielinājām cenu. Pasaulē taču ražošana notiek citādi. Ja paaugstinās ražošanas izdevumi, uzņēmējs, pirmkārt, domā, kā uzlabot ražošanas procesu,» stāstīja Endele.

Viņš piebilda, ka uzņēmumi izmantoja visas ražošanas līnijas. «Kādēļ iet uz citu valsti, ja neizdodas pilnībā apmierināt sava galvenā partnera intereses? Mēs mēģinājām padarīt produktu kvalitatīvāku, bet neveicinājām to, lai ražošanas process būtu efektīvāks,» uzsvēra uzņēmējs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra