Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Uzņēmums apsver iespējamo sadarbību ar Ventspils domi vai Ventspils brīvostas pārvaldi, uzskatot, ka ražošanai nepieciešamo teritoriju un telpas varētu nomāt. Tas, vai šīs ieceres būs iespējams īstenot, lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai šādiem mērķiem būs iespējams piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, atzina Klindžāns.

Trešdien, 23.septembrī, uzņēmuma vadība apspriedīs gan plānoto konservu kombināta darbības atsākšanu oktobrī pēc vairākus mēnešus ilguša ražošanas pārtraukuma Krievijas noteiktā zivju konservu importa aizlieguma dēļ, gan arī nākotnē iespējamo ražotnes pārcelšanu citā vietā. «Šie jautājumi jāpārrunā, lai vispār saprastu, ko darīsim, kādā apjomā un kāds tam būtu nepieciešams finansējums,» atzina Klindžāns. Ja šajā jautājumā virzība būs pozitīva, tad, iespējams, jau novembrī varētu izsludināt konkursu par projektēšanu.

Iespējamo Ventspils zivju konservu kombināta pārcelšanu citā vietā septembra sākumā savā iknedēļas preses konferencē komentēja arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), norādot uz jaunu zvejas ostas rajona attīstības perspektīvu: «Faktiski jau tā vieta ir ļoti ekskluzīva. Vienā pusē ir jūra, otrā pusē - osta. Faktiski visas tā ēkas ir privātas, un, pēc mūsu domām, būtu labāk, ja nākotnē tās tiktu izmantotas, lai attīstītu aktivitātes, kas saistītas ar tūrismu, un varētu būt arī dzīvojamais fonds.»

«Ja izdosies piesaistīt Eiropas struktūrfondu naudu, tad varētu [zivju] kūpināšanu pārcelt prom no šī rajona. Tad zvejas ostas rajons iegūtu pilnīgi citu izmantošanas veidu, un tas varētu dot papildu vilkmi pilsētas attīstībā, bet tas notiks tad, ja tā būs Eiropas nauda. Mēs pašvaldības naudu tam netērēsim,» piebilda Lembergs.

Jau ziņots, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu.

Krievijas noteiktā šprotu importa aizlieguma dēļ uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu uz laiku pārtrauca aptuveni vienu mēnesi agrāk, nekā iepriekš bija plānots. Tā kā vasarā izejvielu, proti, zivju, kvalitāte ievērojami pasliktinās, Ventspils zivju konservu kombināts ik gadu vasaras periodā uz laiku ražošanu pārtrauc un veic tehnisko apkopi, savukārt darbinieki tikmēr dodas atvaļinājumā. Šogad bija plānots ražošanu turpināt līdz jūlija vidum, bet Krievijas noteiktā šprotu importa aizlieguma dēļ ražošana bija jāaptur aptuveni mēnesi agrāk - jūnija vidū.

Uzņēmums iepriekš cerēja atsākt ražošanu augustā vai septembrī, kad sākas jaunā zvejas sezona un ir pieejamas svaigās zivis. Ventspils zivju konservu kombināts turpinās meklēt jaunus tirgus. Kā iepriekš atklāja Klindžāns, drīzumā plānots nosūtīt pirmo produkciju uz Vāciju. Uzņēmums cenšas ieiet arī ASV un Kanādas tirgū un cer, ka šogad tas varētu izdoties.

Ventspils zivju konservu kombināts jau pagājušā gada decembrī nopietni izjuta grūtības Krievijas tirgū, kas bija saistītas ar Krievijas rubļa vērtības svārstībām. Ventspils zivju konservu kombināts uz laiku samazināja ražošanas jaudu, atlaižot lielāko daļu darbinieku. Šī gada pirmajos mēnešos uzņēmums pakāpeniski atkal palielināja ražošanas apjomus. Ja janvārī uzņēmums organizēja darbu, strādājot pāris dienas nedēļā, tad februārī un martā ražošana jau notika katru dienu vienā maiņā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra