Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.

Grupas "Prāta vētra" koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālajos tīklos paziņojusi grupa.

Par minēto grupa informējusi "Instagram" latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka "apstākļi ir spēcīgāki par viņiem" un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam "Prāta vētra" faniem apsolījusi "būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi".

"Prāta vētrai" no marta sākuma bija plānota albuma "Gads bez kalendāra" tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.

Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, sociālajos tīklos izvērsās diskusijas, cik nošķirta patiesībā ir politika un mūzika un attiecīgi - vai Latvijas grupai vajadzētu doties šajā koncertturnejā.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Apdrošinātājiem saistībā ar pagājušās nedēļas vētru pieteiktas atlīdzības 13-14 miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošinātāji ir saņēmuši kopumā teju 2500 pieteikumu saistībā ar 7.augusta vētras nodarītajiem postījumiem.

Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību apmērs veido 13-14 miljonus eiro, tostarp 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par sējumiem nodarītajiem postījumiem, 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par īpašumiem nodarītajiem postījumiem, piemēram, jumtiem un logiem, bet 3-4 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi KASKO apdrošināšanā par automašīnām nodarītajiem bojājumiem.

Abāšins pieļāva, ka atlīdzību apmērs varētu vēl augt.

Jau ziņots, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Šī gada pirmajos 10 mēnešos bezalkoholiskā alus segmenta patēriņš Latvijā palielinājies par 6%, savukārt tirgus vērtība par 4,9%. Arī globālās tendences norāda uz turpmāku šī segmenta izaugsmi, kas pēc "Carlsberg Group" aplēsēm varētu trīskāršoties līdz pat 15% tirgus daļai Rietumeiropā.

Lielākajā daļā tirgus pārdošanas apjomi jau ir pieauguši par 20-25% un tiek prognozēts, ka šī dzērienu kategorija turpinās attīstīsties pat piecas reizes straujāk nekā alus tirgus.

"Bezalkoholiskā alus segments aug ļoti strauji, turklāt tas novērojams praktiski katru ceturksni. Uz to ļoti strauji reaģējuši arī ražotāji – daļa šogad uzsāka bezalkoholisko dzērienu ražošanu, bet vēl daļa paplašināja produkcijas klāstu. Globālās tendences liecina, ka izaugsme redzama ne tikai veikalos, bet arī restorānos un bāros, kur šāda veida dzērieni gūst lielāku popularitāti. Ļoti interesanti būs vērot ikgadējo kampaņu "Sausais janvāris" jeb "Dry January", kas šogad solās būt vēl aktīvāka," uzsver AS "Aldaris" bezalkoholisko dzērienu segmenta vadītāja Inese Vētra.

Valstij būtu jāpalīdz lauksaimniekiem atbrīvoties no šīfera, trešdien lauksaimnieku tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem pauda lauksaimnieki.

Lauksaimnieki uzsvēra, ka šīferi pašvaldībās varēja nodot līdz 1.oktobrim, bet lauksaimniekiem termiņš bija neizdevīgs, jo tobrīd vēl aktīvi notika sējas darbi.

Lauku atbalsts dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš solīja jautājumu atkārtoti aktualizēt pašvaldībās, lai šīfera nodošanas termiņu pagarinātu.

Vienlaikus lauksaimnieki uzsvēra, ka šīfera nodošana izmaksā 400 eiro par tonnu, tādējādi divas kravas izmaksā 8000 eiro, taču lielākajai daļai lauksaimnieku brīvu līdzekļu šīfera utilizācijai nav.

Pēc lauksaimnieku paustā, ņemot vērā, ka šīferis ir bīstams materiāls, tā savākšanu būtu jāfinansē no valsts budžeta.

Jau ziņots, ka trešdien Tērvetes kultūras namā ar ZM pārstāvjiem tiekas šogad 7.augusta vētrā cietušie lauksaimnieki, lai meklētu risinājumus vētrā cietušo lauksaimnieku atbalstam.

Ceturtdienas pievakarē un naktī uz piektdienu Latvijā būtiski pastiprināsies rietumu, dienvidrietumu vējš, tas var pāraugt postošā vētrā, brīdina sinoptiķi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis oranžo brīdinājumu, teju visā valstī prognozējot vēja brāzmas virs 20 metriem sekundē (m/s), piekrastē - līdz 30 m/s.

Jaunākās prognozes liecina, ka Dienvidkurzemes piekrastē - Liepājā un dienvidos no pilsētas - ceturtdien plkst.17-22 vēja ātrums brāzmās var sasniegt 30-35 m/s. Vakarā un nakts sākumā arī Ventspilī iespējamas brāzmas līdz aptuveni 30 m/s.

Ar mazāku varbūtību 30 m/s stipras brāzmas naktī uz piektdienu iespējamas Vidzemes piekrastē.

Valsts lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās vakarā un naktī sasniegs 20-27 metrus sekundē.

Piepildoties prognozēm, šī kļūs par stiprāko ciklona izraisīto vētru Latvijā kopš 2014.gada 13.decembra. Vēl lielāks vējš pēdējos gados bijis pērkona negaisa izraisītajās vētrās un virpuļviesuļos.

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Nepilnas diennakts laikā apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” izvērtējis visus 7. augusta postošās vētras atlīdzības pieteikumus un pieņēmis pozitīvus lēmumus par atlīdzību izmaksu, daļai no atlīdzību pieteikumiem veiktas izmaksas.

Līdz otrdienas, 8. augusta, plkst. 18.00 “Balcia” kopumā saņēmusi 48 atlīdzības pieteikumus par postošo negaisu nodarītajiem kaitējumiem, pirmie pieteikumi no klientiem tika saņemti vēlā pirmdienas, 7. augusta, vakarā.

Apdrošināšanas uzņēmums jau ir veicis maksājumus vairākiem klientiem un rezervējis vēl vismaz 250 000 eiro. Tomēr reālo zaudējumu apmērs būs lielāks, jo klienti turpina iesūtīt remontdarbu tāmes un faktiskās izmaksas, kā arī uzņēmuma eksperti joprojām apseko vētrā cietošos īpašumus, lai novērtētu bojājumus un vienotos par atjaunošanas vai aizstāšanas darbu veikšanu.

“Ar apdrošināšanas atlīdzību automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu palīdzību spējām pieņemt lēmumus vienas dienas laikā. Vienkāršākos atlīdzības pieteikumus apstrādājām piecu minūšu laikā un gadījumos, kad kā atlīdzība izvēlēta naudas izmaksa, veicam attiecīgo maksājumu. Ātra reakcija no apdrošinātāja puses šajā situācijā ir kritiski svarīga mūsu Zemgales klientiem, kuru īpašumi bojāti vissmagāk,” stāsta “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Līdz 40 uzņēmuma "SpaceX" interneta satelītu drīz pēc to palaišanas tika izsisti no orbītas ģeomagnētiskā vētrā, bet tie sadeg atmosfērā un rada maz draudu Zemei, trešdien paziņoja "SpaceX".

Ģeomagnētiskās vētras, kuras izraisa lieli uzliesmojumi uz Saules, rada traucējumus Zemes atmosfēras augšējos slāņos un ietekmē objektus zemās orbītās.

Tīkla "Starlink" 49 satelīti 3.februārī tika palaisti no Kenedija Kosmosa centra Floridas štatā un veiksmīgi iegāja to sākotnējā orbītā, kuras mazākais attālums līdz Zemes virsmai ir 130 kilometru.

"SpaceX" tos ievietoja šajā orbītā, lai veiktu galīgās pārbaudes pirms šo satelītu tālāka lidojuma kosmosā. Tomēr 4.februārī šos satelītus ietekmēja ģeomagnētiskā vētra, teikts Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" paziņojumā.

"Starlink" komanda mēģināja mazināt vētras ietekmi uz satelītiem, tos pārorientējot uz drošu režīmu, tomēr lielākā daļa no tiem nespēja paaugstināt savu orbītu un līdz 40 satelītu "atgriezīsies vai jau ir atgriezušies Zemes atmosfērā", kur tie sadegs.

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Lielbritāniju piektdien sasniegusi vētra "Jūnisa", kuras dēļ Londonā pirmo reizi izsludināts sarkanais brīdinājums par dzīvībai bīstamiem laikapstākļiem.

Sarkanais brīdinājums izsludināts arī Anglijas dienvidos un Velsas dienvidos, kur slēgtas skolas un paralizēts sabiedriskais transports.

Īrijā "Jūnisas" dēļ bez elektroapgādes palikuši 55 000 mājsaimniecību, bet Kornvolā bez elektroapgādes palikušas vairāki simti mājsaimniecību. Anglijas dienvidos vēja brāzmas sasniegušas rekordlielu ātrumu 195 kilometri stundā (54 metri sekundē).

"Jūnisas" dēļ sarkanais brīdinājums izsludināts arī Nīderlandē, un Francijas ziemeļu piekrasti apskalojuši milzīgi viļņi. Savukārt Vācijas ziemeļos uz laiku apturēti tālsatiksmes un reģionālie vilcieni. Arī Beļģijā izsludināts brīdinājums par vētru.

Lamanša šaurumā atcelta prāmju satiksme, kā arī atcelti avioreisi no Eiropas ziemeļiem.

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Lielā pasaules ekonomikas vētra pavasarī ietekmēja arī patēriņa cenas, radot pirmo deflāciju jeb patēriņa cenu samazināšanos gada griezumā kopš naftas un citu izejvielu zemo cenu perioda 2016. gadā. Cenas par 0,2% gada griezumā samazinājās arī augustā, taču deflācija neturpināsies ilgi.

Šāda prognoze izteikta "Luminor" ekonomikas apskatā.

"Arī šoreiz deflāciju radīja galvenokārt notikumi izejvielu tirgos, tai palīdz arī eiro kursa pieaugums, kā arī darba tirgus krasā, kaut īslaicīgā atdzišana pandēmijas dēļ. Ja eirozonā pamatinflācija augustā samazinājās līdz visu laiku zemākajam līmenim (0,4%), tad Latvijā cenu lejupvērstais spiediens ir daudz mazāks nekā 2009. - 2010. gadā," skaidro "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš norāda: "Jaunākās prognozes, kā arī nākotnes darījumi vēsta, ka naftas cenas ilgstoši varētu palikt zem līmeņa, kurā tās bija 2020. gada sākumā. Tātad ir cerības, ka Latvija ilgstoši baudīs zemu importa cenu ieguvumus. Šajā scenārijā cenu izmaiņas būs tuvu nullei līdz brīdim, kad beigsies sākotnējā importa cenu krituma bāzes efekts jeb līdz 2021. gada martam un aprīlim."

Satrauc starptautiskais saspīlējums. Ļoti satrauc. Protams, vienmēr ir cerība, ka viss beigsies tikai ar dūru vicināšanu, taču, kamēr valda spriedze, par tālāko nekad nevar būt drošs.

Mēs Latvijā, būdami NATO un Eiropas Savienībā, it kā varam justies drošībā, taču skaidrs, ka tāpat visādas provokācijas varam piedzīvot. Un arī skaidrs, ka kaimiņos notiekošā ietekmi jūtam un arī jutīsim vēl ilgi, arī pēc tam, kad, tā teikt, vētra būs pagājusi. Jau redzējām, ka pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu notikt tuvākajās dienās, akciju cenas ASV un Eiropas biržās saruka.

Protams, akciju pirkšanā un pārdošanā ir zināmi spēles elementi, cenas aug un krīt brīžiem visai dinamiski, jo nāk citi notikumi un iepriekšējie ātri aizmirstas. Mūsu gadījumā kaimiņos notiekošā ietekmes inerce ir daudz ilgāka, un tieši šādos brīžos jo asāk tiek uztverts tas, ka esam pierobežā, tātad ģeogrāfiski daudz nedrošākā teritorijā.

Sociālajiem dienestiem netiks uzliktas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts" un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.

Vaicāta, vai atkāpsies no amata, ņemot vērā Sociālo darbinieku biedrības aicinājumu, Petraviča atbildēja noraidoši. No vienas puses ministre atzina, ka komunikācija nav bijusi īsti veiksmīga un ar pārpratumiem. Tomēr politiķe skaidroja, ka sākotnēji šis jautājumus ticis pārrunāts arī sanāksmē arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvi, taču LPS, kura ir pietuvināta sociālajam dienestam, laikam uzreiz neesot sapratusi jautājuma nopietnību.

Elektroapgāde pirmdien plkst.7 traucēta vēl apmēram 1500 elektroenerģijas sadales tīkla operatora AS "Sadales tīkls" klientiem visā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

"Sadales tīkla" pārstāvji atzīmē, ka nedēļas nogalē novērsts 191 vidēja sprieguma un 612 zemsprieguma bojājumi, ko radīja postošā vētra. Bojājumus elektrotīklā galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un to zari, bojāti balsti un citi elektrotīkla elementi.

Tāpat kompānijā norāda, ka bojājumu novēršanu apgrūtināja spēcīgais vējš un lietusgāzes, kas ietekmēja brigāžu pārvietošanās ātrumu un piekļūšanu bojājumu vietām.

Kopumā pie bojājumu novēršanas strādāja vairāk nekā 80 operatīvā darba brigādes jeb vairāk nekā 360 elektromontieru.

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Tikai šāda šausmīga krīze, kādu pašlaik pārdzīvo Ukraina, var arī mūs Latvijā piespiest saprast civilās aizsardzības nozīmību. Latvijā nav karadarbības, un tāpēc ir izcils brīdis novērst tos trūkumus, kuri ir atrodami.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Decentralizētas – izkliedētas – degvielas, pārtikas, medikamentu rezerves reģionos, nevis viss atrodas vienā lielā noliktavā, no kurām iespējams krīzes brīdī saņemt nepieciešamo!

Tieši tā. Jo nav lielas jēgas no vienas lielas noliktavas, kuru paralizējot būtībā piekļuve stratēģiski svarīgiem produktiem kļūst ļoti problemātiska. Tāpat arī nav nozīmes glabāt kādas rezerves ārzemēs, jo, iestājoties krīzes brīdim, tās nemaz līdz Latvijai var nenonākt. Jebkurā gadījumā Latvijai ir iespējas pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu, un es prognozēju, ka tas arī tiks izdarīts.

Spēcīgā vētra aizvadītās nedēļas nogalē izraisīja bojājumus 13 augstsprieguma elektropārvades līnijās, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Vairumā gadījumu elektroapgāde tika nodrošināta bez ilgstošiem pārrāvumiem, pārslēdzoties uz rezerves līnijām.

Vidzemē vētras nolauzti koki uzkrita uz divām elektrolīnijām, kas sestdienas vakarā ietekmēja apakšstaciju Inčukalns, Sigulda, Ieriķi un Cēsis darbību un šo apdzīvoto vietu iedzīvotājus, bojājumus "Augstsprieguma tīkls" (AST) novēršot pusotras stundas laikā.

Tuvākajā laikā AST apsekos līnijas, lai konstatētu potenciālos apdraudējumus iespējami aizlauzto koku dēļ.

Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 5200 km gaisvadu līniju, liela daļa no tām ir izbūvēta purvos un mežos. Šādi laika apstākļi ir pārbaudījumus gan pārvades tīklam, gan arī AST speciālistiem, jo pārvades līniju darbaspējas var apdraudēt vēja gāzi koki, kas izraisa gan līniju atslēgšanos, gan arī vadu pārrāvumus.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pirmā vakcīna slimnīcā ievadīta plkst.8.02.

Slimnīcas pārstāve precizēja iepriekš pausto, norādot, ka trīs dienās - no šodienas līdz trešdienai - ārstniecības iestādē ir plānots pret Covid-19 vakcinēt 1055 cilvēkus.

Veinberga norādīja, ka primāri vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuriem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem - visu trīs Stradiņu slimnīcā atvērto Covid-19 pacientu nodaļās strādājošie, Neatliekamās medicīnas centrā vai reanimācijas nodaļā nodarbinātie. Secīgi nākamie vakcīnu saņems citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.