Lai veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju ārvalstīs, šonedēļ līdz 28.novembrim uzņēmumiem vēl ir iespēja pieteikties Latvijas – Kazahstānas sadarbības konferencei «Pāreja uz «zaļo ekonomiku», ieviešot ekoloģiski tīras tehnoloģijas».

Konference tiek organizēta projekta Green Bridge Forum ietvaros, un to atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas Dome, Cleantech Latvia (Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris) un Latvijas industriālās energoefektivitātes klasteris.

Konference notiks Rīgā no 2013. gada 5. līdz 7. decembrim. Konferences fokusā ir «zaļās ekonomikas» attīstības iespējas, vides tehnoloģijas, kā arī enerģijas lietderīgāka un efektīvāka izmantošana.

Kazahstānas pusi konferencē pārstāvēs vides aizsardzības un tehnoloģiju jomas speciālisti un atbildīgo institūciju pārstāvji: nozaru ministriju, pašvaldību (akimatu) pārstāvji, kā arī dažādu uzņēmēju delegācija - lielu dabas resursu ieguves rūpniecības uzņēmumu, vides tehnoloģiju komercsabiedrību vadītāji un eksperti.

Latvijā ražoto koka būvkonstrukciju eksports ir ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un gandrīz sasniedzis pirmskrīzes apjomus, citējot trademap.org statistikas datus, vēsta Latvijas Koka būvniecības klasteris.

Latvijas ražotāji ir eksportējuši saliekamās būvkonstrukcijas vairāk nekā 44 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 31% vairāk nekā 2010. gadā, bet, salīdzinot ar 2009. gadu, apjoms ir gandrīz dubultojies (pieaugums par 90 %).

Tieši šajā pieaguma rādītājā Latvija ir līdere Baltijas reģionā, par gandrīz diviem procentiem apsteidzot Igauniju. Nozare ir ļoti tuvu, lai sasniegtu pirmskrīzes apjomus – 2008. gadā koka būvkonstrukcijas tika eskportētas vairāk kā 47 miljonu dolāru apmērā, paziņojumā medijiem norāda Latvijas Koka būvniecības klasteris.

«Statistika uzrāda nozares attīstības tendeces, uzņēmumi arvien vairāk un arvien veiksmīgāk strādā ārējos tirgos, pieņem izaicinošus projektus, attīsta savas zināšanas un klientu loku. Ir uzņemts pieklājīgs pieauguma ātrums, kas mums, kopīgi strādājot, ir jāturpina,»

Iespēja tikt pie Eiropas līdzfinansējuma var mudināt tūrisma nozarē strādājošos apvienoties, veicinot gan sava produkta, gan visas nozares atpazīstamību , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd tiek apsvērta Daugavas Lejteces tūrisma klastera izveide – tas būtu nākamais solis jau pirms vairākiem gadiem sāktajai sešu pašvaldību – Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Ikšķiles un Ogres – sadarbībai tūrisma attīstīšanai, DB stāsta Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centra direktors Juris Žilko. Pirmais nopietnais solis uz klastera izveidi sperts pērn, parakstot sadarbības līgumu starp šīm pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldi, savukārt šopavasar notika pirmais Daugavas Lejteces tūrisma forums. Tagad nepieciešams sadarbībā iesaistīt arī uzņēmējus. Jautāts, vai biznesam interese ir, viņš saka – neformālās sarunās atbalsts klastera veidošanai tiek pausts. Vienlaikus viņš uzsver, ka klasterī apvienot visus tūrisma biznesā strādājošus uzņēmumus par katru varu nav pašmērķis, būtiski, lai publiskie partneri spētu ieinteresēt uzņēmumus iesaistīties un tie redzētu savu ieguvumu no tā. Galu galā, attīstoties tūrismam, finansiāli lielākie ieguvēji ir tieši uzņēmēji. Pēc J. Žilko domām, no Ķekavas novada klasterī reāli varētu iesaistīties līdz pieciem uzņēmumiem.

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Ceturtdiena, 9. oktobrī, Rīgā, Industriālais energoefektivitātes klasteris (IEK), sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness, organizē konferenci Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai - zināšanas, praktiski un inovatīvi risinājumi, ar kuru palīdzību uzņēmumu vadītāji varēs izvērtēt un pieņemt lēmumus biznesa mērķu sasniegšanai, informē Industriālās energoefektivitātes klastera vadītāja Anda Kursiša.

Līdzšinējā daudzu Latvijas ražotāju pieredze liecina, ka vislabākos finanšu rezultātus spēj nodrošināt daudzveidīgu energoefektivtātes pasākumu ieviešana uzņēmumā, it īpaši ir izdevīga uzņēmuma energoresursu izlietošanas monitoringa sistēmu ieviešana, dažāda veida siltuma atgūšana, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu modernizācija utt. Energoefektivitātes uzlabošana un enerģijas plānošana uzņēmumiem ļauj ilgtermiņā ieekonomēt finanšu līdzekļus, novirzīt tos uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai un konkurētspējas celšanai.

«Katru gadu arvien lielāka nozīme tiek pievērsta enerģijas patēriņa plānošanai uzņēmumos. Daudzos Latvijas uzņēmumos tiek plānoti gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa pasākumi, kas vērsti uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un enerģijas taupīšanu uzņēmumos. Šie pasākumi norit saskaņā gan ar uzņēmuma enerģijas pārvaldības plāniem, gan arī tiek īstenoti ražotņu vispārējas modernizēšanas ietvaros. Ikviena Latvijas rūpnīcās ietaupītā enerģijas vienība sekmē šobrīd īpaši aktuālo Latvijas energoneatkarību un samazina saražotās produkcijas pašizmaksu, padarot to konkurētspējīgāku vietējā un globālā tirgū,» komentē IEK vadītāja Anda Kursiša.

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Noslēdzot dalību Expo 2017 Astanā, Kazahstānā, Latvijas paviljonā notika forums, kas veltīts informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuru noslēdzot tika parakstīts sadarbības memorands starp trīs valstīm - Latviju, Zviedriju un Kazahstānu, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Forumu, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku, atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pauda to, ka izveidojusies laba sadarbība starp Latviju un Kazahstānu, izsakot vēlmi dalīties ar mūsu pieredzi IT jomā valsts pārvaldē. Savukārt Kazahstānas Republikas IKT ministra vietnieks Kairats Balikbaevs uzrunā norādīja, ka Kazastāna virzās uz proaktīvu saziņu ar iedzīvotājiem, domājot par to, ka viņiem ir nevis jāiet pie valsts, bet gan pretēji, tādējādi nodrošinot augstu kvalitāti un standartus.

Pēc svinīgās foruma atklāšanas ar prezentāciju uzstājas Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Podgrebņaks, kurš pastāstīja par mūsu valsti, likumdošanu un regulējumu IKT jomā, kā arī to, kāpēc būtiski sadarboties. Savukārt IT Klasteris, kas piedalījās forumā, norādīja, ka pašreiz nozares pieaugums gadā mērāms 30%, bet vēl par 10% pieaug kompāniju skaits, kas nodarbojas IKT. Būtiski, ka šī joma spēj uzrādīt tik labus rādītājus, jo Latvijā ir viens no pieejamākajiem un ātrākajiem platjoslas internetiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī būtisks darbs tiek ieguldīts, attīstot dažādas inovācijas. Latviju IKT nedēļā kopumā pārstāv deviņi dažādi nozares uzņēmumi.

Ražošana Latvijā daudzviet vēl notiek padomju laikā celtos rūpnīcu korpusos, kas patērē daudz enerģijas.

Sakārtojot gan jaunus, gan agrāk būvētus komercobjektus - ražošanas, biroju u. c. ēkas - un uzlabojot to energoefektivitātes rādītājus gan ar būvnieciskiem paņēmieniem, gan ar energoefektīviem tehnoloģiju risinājumiem, var tiešā veidā veicināt uzņēmumu eksportspēju. Arī paši uzņēmēji atzīst, ka enerģijas izmaksas veido būtisku daļu no izdevumiem, un pat nelielas šo izmaksu svārstības var kritiski ietekmēt cenas un konkurētspēju eksporta tirgos, kas daudziem uzņēmumiem ir izdzīvošanas jautājums.

Latvijā enerģijas izmaksas attiecībā pret IKP pieaugumu ir vienas no lielākajām Eiropā, kas būtiski samazina mūsu uzņēmumu konkurētspēju, skaidro biedrības Passive House Latvija valdes priekšsēdētāja Anda Kursiša. Tādējādi metodikas izstrāde energoefektivitātes pasākumu veikšanai industriālajā sektorā būšot viens no nesen radītā industriālās energoefektivitātes klastera pamatuzdevumiem.

Darbību uzsācis Tīro tehnoloģiju klasteris Cleantech Latvia, kas Klasteru programmas ietvaros līdz 2015. gadam saņems 300 tūkst. Ls atbalstu partneru sadarbības veicināšanai.

Cleantech Latvia apvienojušies 24 komersanti, kuru kopējais apgrozījums 2011. gadā veidoja gandrīz 70 milj. Ls, kas ir par 40% vairāk nekā šo pašu komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā. Kopumā 24 klasterī apvienojušies uzņēmumi pērn nodarbināja 940 darbiniekus.

Uzņēmumu kopīgā pazīme ir jaunu, inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju risinājumu izmantošana produktu un pakalpojumu izveidē, kas ir konkurētspējīgi pēc cenas un ražīguma un kas samazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, teikts Latvijas Biotehnoloģiju asociācijas (LBA) paziņojumā.

Klastera izveidē un attīstīšanā ir iesaistījušās arī septiņas pētniecības un/vai izglītības iestādes, kas darbosies kā kompetences un zināšanu partneri jaunu produktu attīstīšanā.

Sekmējot Latvijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, divi Latvijas klasteri pirmo reizi piedalās Baltijas jūras reģiona klasteru atbalsta programmā Inovāciju Ekspresis (BSR Stars Innovation Express), informē Ekonomikas ministrija.

Programmā piedalīsies Latvijas informāciju tehnoloģiju klasteris ar projektu Latvijas un Zviedrijas MVU NVS tirgu atvēršana gudrajām tehnoloģijām; Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris ar projektu Starpnozaru sadarbība efektīvai un ilgtspējīgai pārtikas vērtību ķēdei Baltijas jūrā.

Latvijas klasteri sadarbosies ar Fiber Optic Valley AB klasteri no Zviedrijas un pārtikas nozares klasteri FoodNetwork no Dānijas, sekmējot inovāciju attīstību, eksporta pieaugumu un MVU internacionalizāciju.

Latvijas klasteru dalību šajā programmā atbalsta Ekonomikas ministrija un Ziemeļvalstu Ministru padome, kopīgi šim mērķim novirzot finanšu līdzekļus 48 000 eiro apmērā.

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Latvijas uzņēmumiem, kas ražo ekoloģiskus produktus vai arī ražošanā izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, izveidots Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klasteris.

Apvienošanās iniciatīva pieder Kurzemes Biznesa inkubatoram (KBI). Klasterim jeb pudurim piesaistīta arī Liepājas Universitāte kā pētniecības un izglītības institūcija. Apvienībā iesaistījušies vairāki uzņēmumi, kā arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un Kurzemes Biznesa inkubators. KBI cer, ka uzņēmumu un institūciju pulks nākotnē apvienībā palielināsies.

Klastera galvenie darbības virzieni ir zaļā mobilitāte un atjaunojamā enerģija, kas ietver ar elektrību un citu atjaunojamo enerģiju darbināmu automobiļu un uzlādes staciju ražošanu, kā arī vēja, saules un atjaunojamo resursu enerģijas ražošanu, uzglabāšana un izmantošanu.

Jaunizveidotais Latvijas Koka būvniecības klasteris, kas apvieno Latvijas koka māju ražotājus, izvērtējot riskus eirozonā, plāno meklēt nišas strauji augošo BRICS valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrikas republika) tirgos.

Gatis Zamurs, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors, sacīja: «Protams, tirgi ir ļoti specifiski un prasa no ražotājiem lielu adaptēšanās kapacitāti. No vienas puses mūsu milzīgā iespēja ir šo valstu pārapdzīvotības problēmas, kurām ir nepieciešams risinājums. No otras puses šo valstu iedzīvotāju pirktspēja ir zema, ja mēs to salīdzinām ar mūsu ierastajiem eksporta partneriem Skandināvijā un citviet Eiropā, tomēr to atsver tirgus izmēri. Vienlaikus jāapzinās, ka mūs tur neviens negaida un sava vieta zem saules būs jāizcīna.»

Par mūsu ražotāju iespējām izteicās arī SIA Scanhouse valdes priekšsēdētajs Uldis Trokšs: «Kā teica slavenais karavadonis Sun Dzi, puse no uzvaras ir pazīt sevi, otra puse ir pazīt savu pretinieku. Un tieši tas mums šobrīd ir jāizdara, jāsaprot, kas ir mūsu niša, mūsu priekšrocība un kā to izmantot.»

Veicot enerģijas samazināšanas pasākumus ražošanas uzņēmumos, iespējams ietaupīt līdz 27% elektroenerģijas un 73% siltumenerģijas.

Tā secināts Industriālās energoefektivitātes klastera pētījumā par enerģijas patēriņu un tā samazinājuma potenciālu Latvijas rūpniecības nozarēs.

Klastera ietvaros no 2012. gada tiek veikts pētījums, lai atrastu piemērotākās ražošanas nozares industriālās energoefektivitātes pasākumu ieviešanai un noteiktu potenciālās investīcijas, kas nepieciešamas šāda samazinājuma sasniegšanai.

Industriālās energoefektivitātes klasteris (IEK) izveidots pēc Passive House Latvija iniciatīvas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 300 tūkstošus latu lielu atbalstu. Klasteris šobrīd apvieno 25 partnerus – energoefektivitātes ekspertus un saistīto nozaru uzņēmumu pārstāvjus. Atbalstītā IEK projekta ietvaros tiks īstenoti vairāk nekā 30 pilotprojekti Latvijas ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos.

Rīgā atklāts trīsstāvu multimediālais mākslas centrs "Digital Art House".

Centrs aizņem vairāk nekā 1700 m2 pašā galvaspilsētas vidū — Skolas ielā 2. Centra apmeklētāji varēs ne tikai aplūkot pasaules vēstures zināmāko mākslinieku multimediālās izstādes, bet arī vērot interaktīvas instalācijās un virtuālo realitāti, ienirt vēsturē kādā no izglītojošajiem sarīkojumiem, kā arī apspriest visu redzēto restorānā, klausoties mūziķu uzstāšanos.

Patlaban centrā tiek demonstrētas divas multimediālās izstādes: "Mikelandželo. Pasaules radīšana" un "Gustavs Klimts. No mīlestības līdz nāvei”.

"Šis būs oriģināls centrs un radošais klasteris multivides izstādēm, izglītības programmām, kā arī platforma gan vietējo, gan starptautisko kultūras un izstāžu projektu īstenošanai. Pašlaik mēs atveram priekšzāli un galveno zāli, kas atrodas pirmajā stāvā, bet līdz pavasarim mākslas centrs būs uzsācis darbību pilnā apjomā, būs pievienota mazā izstāžu zāle, restorāns, kafejnīca, interaktīvā zona ar iespēju gremdēties virtuālajā realitātē, kā arī lekciju un darbnīcu zāle," saka viens no "Digital Art House" līdzdibinātājiem Jurijs Getalo.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Kopš 2020. gada Rīgas ostas teritorijā Bolderājā veiksmīgi strādā un ražošanu attīsta uzņēmums “Baltic Industrial Composites”, ražojot un eksportējot lielgabarīta stiklaplasta konstrukcijas, un tādējādi sniedzot pienesumu arī kopējā Rīgas ostas kravu apgrozījuma nodrošināšanā.

Saražotās konstrukcijas ar kuģiem tiek eksportētas galvenokārt uz Skandināvijas valstīm, bet arī uz Eiropas valstīm, ASV, Kolumbiju un Meksiku.

Ostas uzņēmuma izpilddirektors Gints Briedis atzīst, ka uzņēmuma konkurētspējas pamatā ir atrašanās ostas teritorijā, kas dod iespēju lētāk un izdevīgāk transportēt lielizmēra konstrukcijas ar kuģiem, kā arī pašu apmācīti augsti kvalificēti darbinieki, kas ļauj nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti.

“Stratēģisko mērķi, ko bijām izvirzījuši dibinot uzņēmumu - uzsākt lielgabarīta produkcijas ražošanu ostas teritorijā, esam veiksmīgi sasnieguši. Tas arī ir mūsu konkurētspējas pamatā - spēja saražot jebkura izmēra stiklaplasta konstrukcijas un nodrošināt to izdevīgu transportēšanu. Tagad galvenais ir investēt darbiniekos - viņu kvalifikācijas un darba apstākļu uzlabošanā. Kvalitātes ziņā mēs kompromisus nedrīkstam pieļaut, un, tā kā tehnoloģiskajā procesā ir daudz roku darba, tad kvalitātes nodrošināšana lielā mērā ir atkarīga no darbinieku kvalifikācijas, prasmēm un attieksmes” uzsver Gints Briedis.

15.jūnijā Rīgā plānota pirmā Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klastera biedru tikšanās, kur klastera vadība iepazīstinās ar iecerēto darbības stratēģiju un taktiku.

Tikšanās paredzēta semināra Vēja enerģija Latvijā un Baltijas valstīs ietvaros.

Savukārt jūlija vidū klastera pārstāvji dosies uz Brēmeni, Vācijā, lai iepazītos ar vietējo organizāciju, kas apvieno «zaļi domājošos» uzņēmumus. Latvijas delegācijas mērķis ir izprast līdzīgu institūciju specifiku, finansēšanas modeli un gūt priekšstatu par Eiropas veiksmes stāstiem alternatīvās enerģijas jomā.

Latvijas klastera pārstāvju brauciens notiks projekta BalticSupply ietvaros, kuru finansē Baltijas jūras reģiona transnacionālā programma. Projekta ietvaros š.g. pavasarī tika atklāts biznesa atbalsta portāls eubizz.net, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu darbību Eiropas tirgū, piedāvājot tiem e-apmācības, pieredzes apmaiņas pasākumus, kā arī informāciju par iepirkumiem Baltijas jūras reģionā. Īpaši tiek veicināta jūras, pārtikas un enerģētikas jomā strādājošo uzņēmumu attīstība.

Antverpene lepojas ar naftas ķīmijas rūpniecību; minerālmēslu terminālis Rīgai ir ieguvums, atzīst beļģu ostu eksperti

Antverpenē ir lielākais naftas ķīmijas rūpniecības klasteris Eiropā. Ostā darbojas lielākās šīs jomas kompānijas pasaulē, sarunā ar DB norāda Antverpenes ostas vēstnesis Kriss Hornārts, kurš apmeklēja Rīgu Beļģijas–Latvijas biznesa kluba organizētās beļģu uzņēmēju vizītes laikā.

Ostā ir milzīgs minerālmēslu terminālis, piebilst Gosselin Group loģistikas daļas vecākais direktors un Latvijas Republikas goda konsuls Valters van Mehelens. Krievijas lielākais minerālmēslu ražotājs EuroChem pērn nopirka vācu BASF minerālmēslu termināli Antverpenē par 830 milj. eiro, vēstīja mediji. Tajā tiek ražots, piemēram, amonija salpetris, ko paredzēts pārkraut arī Kundziņsalā būvējamajā Riga Fertilizer Teminal (RFT), kas pieder SIA Rīgas Tirdzniecības osta (49%) un a/s Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim meitas uzņēmumam Uralchem Freight Limited (51%).

Latvijas Koka būvniecības klastera biedru eksporta apjoms 2013. gadā sasniedza gandrīz 54 miljonus eiro, kas ir par 58% vairāk nekā 2012. gadā, informē klastera pārstāvji.

Pagājušā gada pieauguma rādītājs ir rekordliels, un vienlaicīgi šogad arī lielākais Baltijas valstu vidū.

2012. gadā pēc Latvijas koka ēku ražoju un būvnieku iniciatīvas tika izveidots Latvijas Koka būvniecības klasteris (LKBK), un tad nozares eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus eiro – gandrīz pirmskrīzes līmeni.

Šim gadam ir izvirzītas piesardzīgas, bet optimistiskas prognozes.

Kā norāda LKBK izpilddirektors Gatis Zamurs, lai gan Eiropā būvniecības nozarē kopumā joprojām valda stagnācija, koka ēku būvniecība un koka konstrukciju izmantošana šobrīd kļūst arvien populārāka. Būtisku pienesumu devis arī atbalsts, ko klasteru programmas ietvaros LKBK ieguva no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas.

Starptautiskā lidosta Rīga sākusi diskusijas par Latvijas aviācijas klastera vai kluba izveidi nozares interešu aizstāvībai, un šajā procesā iesaistījušies 30 Latvijā reģistrēti aviācijas uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 486 miljoni eiro un peļņu 33,6 miljoni eiro, šodien norādīja lidostas pārstāvis Artūrs Kokars pasākumā par Latvijas aviācijas nozares sadarbības iespējām.

Kopumā diskusijās iesaistījušies uzņēmumi pārklāj 75% no aviācijas nozares.

Viņš norādīja, ka klastera vai kluba izveidošana esot atkarīga no uzņēmēju intereses un gatavības līdzdarboties arī administrēšanā. Kokars uzskata, ka uzņēmēju iesaistīšanās būs atkarīga no tā, kādu praktisko atdevi tie redzēs, piemēram, sadarbojoties panākt izmaksu samazinājumu.

Diskusiju procesā ir iesaistīti 30 uzņēmumi, un tie nosacīti sadalīti piecās grupās - aviosabiedrības, aviācijas kravu uzņēmumi, apkopes remontdarbu veicēji, aviācijas izglītības iestādes un ražotāji.

Četros mēnešos strādāts pie tranzīta kravu muitas kontroles procesa uzlabošanas, izstrādāti priekšlikumi lidostas infrastruktūras uzlabošanā. Tāpat, piemēram, organizēti semināri ar Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem un apkopota informācija par apkopes remontdarbiem.

Prezentēts eksperiments, veicot koka un keramzītbloku māju ugunsizturības pārbaudi. Eksperimentā pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādījusi pārliecinošus ugunsizturības rezultātus.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«90 % no koka būvkonstrukcijām, ko saražojam, izmanto ārzemēs. Tādēļ rodas jautājums, kāpēc mēs turpinām ticēt aplamiem stereotipiem par koku un tā uguns nenoturību, lai arī apkārtējās valstīs jau sen ir pierādījies, ka koks ir drošs, kā arī efektīvs būvniecības materiāls,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Tādēļ arī tika veikts eksperiments, lai pierādītu, ka, pareizi izmantojot koku, tas ir ne tikai līdzvērtīgs citiem materiāliem, bet noteiktās pozīcijās – arī pārāks.»

Eksperiments šā gada jūlijā norisinājās Raunā, uzņēmuma Pavasars Housing Constructions teritorijā. Tā ietvaros tika uzbūvētas divas vienāda izmēra un tipa mājas – no koka un no keramzīta blokiem. Koka mājas būvkonstrukcijā tika izmantota koka sija, kā arī ielikti koka logi. Keramzīta bloku mājā sija bija no metāla, savukārt logi – plastmasas. Abas mājas tika vienādi iekārtotas, kā arī abu jumti tika noslogoti ar 2 tonnu svaru.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Patria Hamēnlinnas (Hämeenlinna) ražotnēs ir sākta SIA SFM Latvia metinātāju apmācība, kas pēcāk atgriezīsies Latvijā un piedalīsies transportlīdzekļu ražošanas procesā SFM Latvia, apmācot citus darbiniekus, kas iesaistīti transportlīdzekļa vietējā ražošanā, un pārraugot to darbu.

Pašlaik tiek plānots, ka SFM Latvia ražos noteiktas daļas bruņutransportieriem, piemēram, šasijas daļas un lūkas.

“Mēs esam izpildījuši mājasdarbus un ieguvuši nepieciešamās atļaujas, lai piedalītos Patria militārās rūpniecības klasterī. Mums jau ir vajadzīgā infrastruktūra, tāpēc papildu ieguldījumi nebija nepieciešami. Tomēr, sākoties bruņumašīnu programmas Patria 6X6 aktīvai ražošanas fāzei, mums būs jāpieņem darbā papildus darbinieki, lai turpinātu citus uzņēmuma jau esošos projektus. Bruņumašīnas ražošanā izmantotajos materiālos un produktu specifikācijās ir ievērojamas atšķirības no citiem projektiem, nepieciešama īpaša sertifikācija. Tāpēc mēs vēlamies no Somijas partneriem apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas mums būs jaunas, jo uzskatām, ka tas pievienos vērtību ražošanas procesam. Mēs redzam ilgtermiņa ieguvumus mūsu uzņēmumam, kad iesaistīsimies šajā kopīgajā 6x6 transportlīdzekļa attīstības projektā,” saka Nauris Jansons, SFM Latvia valdes priekšsēdētājs.