Triju gadu laikā lauksaimnieki ELVGF Garantijas daļas maksājumos saņēmuši teju 300 milj. Ls, un ik gadu maksājumi tikuši vidēji 76 tūkstošiem lauksaimnieku.
Visvairāk ES atbalsta saņēmēju triju gadu laikā kopš iestājas ES bijuši Latgalē, bet vislielākos maksājumus saņēmuši Zemgales lauksaimnieki, liecina Db veiktie aprēķini.
To, ka Zemgalē un Dienvidkurzemē ražojošo saimniecību skaits ir lielāks nekā platībmaksājumu saņēmēju skaits, konferencē "Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?" iepriekš akcentēja arī Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekāne, profesore Irina Pilvere.
Statistikas dati liecina, ka pavisam Latvijā ir 133 004 saimniecības, no kurām produkciju realizēšanai ražo tikai 51 935. Visvairāk ražojošo saimniecību atrodas Dienvidkurzemē, bet vismazāk - Latgalē.
Latgalē daudz mazo
Dienvidlatgale 3 gadu laikā kopš 2004. gada ir saņēmusi vislielāko ES atbalstu lauksaimniecībai - kopā tie ir 45 milj. latu. Reģionā lielākais atbalsta saņēmējs ir Agrofirma Turība, kura šo trīs gadu laikā ir saņēmusi vairāk par 300 tūkst. latu. Jāatzīmē, ka Dienvidlatgalē ir ļoti daudz mazo atbalsta maksājumu saņēmēju, piemēram, mazāk par 100 latiem saņem vairāki tūkstoši uzņēmumu un privātpersonu. Vidēji viens atbalsta saņēmējs ir saņēmis 980 latus 2006. gadā. Arī otrajā Latgales reģionā - Austrumlatgalē ir mazākie maksājumi, rēķinot uz vienu atbalsta saņēmēju. Līderos ir Zemgales lauksaimnieki, kuri saņem visvairāk - nedaudz vairāk par 2 tūkst. latu uz vienu atbalsta saņēmēju 2006. gadā.
Atbilstoši iepriekš minētajam vislielākais atbalsta saņēmēju skaits ir Dienvidlatgalē, arī Austrumlatgalē pēdējos pārskata gados atbalsta saņēmēju skaits ir pārsniedzis 10 tūkstošus. Vismazākais atbalsta saņēmēju skaits ir Lielrīgas reģionā - 5.3 tūkstoši 2006. gadā. Arī Ziemeļkurzemē atbalsta saņēmēju skaits ir neliels - 5.5 tūkstoši 2006. gadā. Pilnīgi visos reģionos ik gadu ir pieaudzis atbalsta saņēmēju skaits, izņemot Zemgalē, kur 2006. gadā attiecībā pret 2005. gadu samazinājās atbalsta saņēmēju skaits par aptuveni 250.
Palielinās apjomus
Nemainīgi visos reģionos visus gadus ir palielinājies saņemto maksājumu apjoms, kā arī palielinājās maksājums uz vienu atbalsta saņēmēju. Tomēr 2006. gadā maksājumu pieaugums pret 2005. gadu vairs nav tik liels kā 2005. gadā pret 2004. gadu. 2005. gadā tie bija apmēram 40%, bet 2006. gadā pieaugums jau bija tikai 15%.
No TOP 10 vislielākos maksājumus ir saņēmuši pašmāju graudu klēts - Zemgales lauksaimnieki, SIA Uzvara-Lauks triju gadu laikā ir saņēmusi 890 tūkst.Ls, tas arī ir vislielākais ES lauksaimniecības atbalsta maksājumu saņēmējs Latvijā. Interesanti, ka Zemgales TOP desmitais pārstāvis SIA Lauku Agro ir saņēmis nedaudz vairāk kā, piem., Dienvidlatgales uzņēmums Nr.1 SIA Agrofirma Turība, un tikai nedaudz mazāk par Lielrīgas, Viduslatvijas un Ziemeļaustrumu līderiem.
Sedz izmaksas
To, ka lielākie ES atbalsta guvēji ir tieši ražojošie lauku uzņēmēji, Db jau rakstījis vairākkārt, atspoguļojot maksājumu saņemšanu pa gadiem. SIA Uzvara-Lauks valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš Db norādīja, ka viss saņemtais atbalsts investēts uzņēmuma tālākajā attīstībā. "Šo summu pērn ieguldījām pamatlīdzekļos - tehnikā, zemē un tehnoloģijās. Pagājušajā gadā bija cenu eksplozija, kad lauksaimnieki varēja labi nopelnīt, bet iepriekšējos gados cīnījāmies, lai neizmirtu," tā kompānijas valdes priekšēdētājs un lielākais līdzīpašnieks. A. Vējš bilst, ka ES maksājumi ir vajadzīgi un tiem jābūt līdzīgiem kā vecajās ES dalībvalstīs, kur tie ir krietni vien lielāki. Arī kaimiņvalstī Lietuvā platībmaksājumi ir lielāki nekā Latvijā, ko uzņēmējs skaidro ar savulaik iestāšanās ES sarunās izcīnītiem izdevīgākiem nosacījumiem. Arī SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko jau daudzkārt izteicies, ka maksājumi starp dalībvalstīm ir jāvienādo, jo patlaban neizdevīgākā pozīcijā ir jauno dalībvalstu zemnieki, kas, saņemot mazākus atbalsta maksājumus, nostādīti neizdevīgākos konkurences apstākļos. Viņam pievienojas arī a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba, sakot - "ja valdība nespēs vai negribēs panākt pozitīvas izmaiņas sarunās Briselē, tad nākotnē lauksaimniecību gaida grūti laiki". M. Goba uzsver, ka līdz šim ES maksājumi daļēji atslogoja vai mazināja resursu cenu pieaugumu, taču tiem nav bijuši izšķiroša ietekme ražošanā. "Plānojot ražošanu, šīs subsīdijas nerēķinām mūsu bilancē, jo tās priekš mūsu ražošanas apjoma ir niecīgas," tā M. Goba.
Lai gan zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vairākkārt uzsvēris, ka cīnīsies par līdzvērtīgiem maksājumiem pašmāju zemniekiem, taču daļa lauksaimnieku ir skeptiski par šo cīņu, sakot, ka to jau vajadzēja darīt līdz iestājai ES.
Starp lielākajiem ES maksājumu saņēmējiem ierindojusies arī bijušā veselības ministra Gundara Bērziņa saimniecība Delles, kas triju gadu laikā saņēmusi 278.7 tūkst. Ls, kā arī bijušās Lauku atbalsta dienesta direktores Irinas Pilveres vīra Jura Pilvera SIA Ziedi JP, kam tikuši 485,6 tūkst. Ls. Tāpat nozīmīga daļa ir ārvalstniekiem piederoši uzņēmumi, no kuriem lielākais ir SIA Artis JP.