Ir labi zināt, pēc kādiem noteikumiem jāspēlē, vēl labāk – piedalīties spēles noteikumu radīšanā

Tā standartu būtību un nepieciešamību iesaistīties to izstrādē ilustratīvi iezīmē Standartizācijas biroja Latvijas standarts (LVS) vadītājs Ingars Pilmanis.

Ikdienā mēs lietojam neskaitāmas standartizētas preces un pakalpojumus, par to pat neaizdomājoties – elektroierīces spraužam vienādās elektrības rozetēs visā Eiropā, rakstām uz vienāda izmēra A4 papīra lapām, norēķināmies ar vienāda izmēra maksājumu kartēm utt. Standarti – nacionālie, reģionālie (Eiropas) un starptautiskie – uzskatāmi par tirgus pašregulācijas mehānismu, jo tos iniciē un izstrādā nevis ierēdņi, bet gan ieinteresētās puses, piemēram, ražotāji, tirgotāji, piegādātāji, patērētāju interešu aizstāvji, zinātnieki, eksperti, un tas notiek uz vienošanās pamata. Un, lai arī standartu ievērošana ir brīvprātīga, tā ir zināma drošības garantija gan ražotājam, gan lietotājam, ka produkts atbilst kvalitātes prasībām un būs savietojams ar citiem produktiem vai to daļām.

Drošības sardzē

Ap 10% standartu gan ir cieši savijušies ar likumdošanu. «Piemēram, mobilo telefonu gadījumā likumos noteikts, ka tiem ir jābūt drošiem. Kā mērīt drošumu, īpaši, ņemot vērā, ka drošības prasības mainās? Protams, var dažādi eksperimentēt, veikt visādas pārbaudes. Taču viens no veidiem, kā ražotājs var garantēt klientam, ka viņa produkts ir drošs, ir izpildot standarta prasības,» skaidro I. Pilmanis. Tā dēvētā Eiropas jaunā pieeja pat nosaka – standartu lietošana ir brīvprātīga, taču jāievēro likumdevēja definētie mērķi un jāizpilda būtiskākās prasības attiecībā uz preču drošību, cilvēku veselību un vides aizsardzību. Viens no redzamākajiem piemēriem ir rotaļlietas bērniem – tajās nedrīkst būt sīkas detaļas, asi stūri, tās nedrīkst bērnam nodarīt pāri. Standarts sīkāk definē, cik garš drīkst būt pie rotaļu mašīnītes piesietais striķītis vai šallīte lellei, lai bērns ar to nejauši nenožņaugtos, cik liela drīkst būt bumbiņa, lai bērns ar to neaizrītos utt. Ražotājs, protams, var nevadīties pēc standarta, taču tad, lai uz ražotās rotaļlietas varētu uzlikt labi atpazīstamo marķējumu CE, tam sava produkta atbilstība būtiskākajām prasībām jāapliecina citā ceļā, piemēram, sertificējoties, kas prasa papildu laika un naudas resursus. Protams, nevar izslēgt arī negodprātības vai neuzmanības radītas kļūdas, kad drošības un kvalitātes apliecinājums preci rotā, bet tā neatbilst prasībām. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs regulāri brīdina par drošības standartiem neatbilstošām precēm. Konstatējot nepilnības, preces no aprites izņem arī paši uzņēmēji. I. Pilmanis norāda – par produkta drošumu atbild ražotājs.

Visu rakstu Zināt, pēc kādiem noteikumiem spēlēt lasiet 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra