Krievijas aizliegums ievest šprotes jau radījis sekas nozarē - konservu eksporta apjomi uz Krieviju sarukuši divas reizes.
Latvijas zivsaimniecības asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits prognozē, ka šogad zivju konservu ražošanas apjomi var samazināties par aptuveni 30 %. Samazinājumu viņš lēsa, ņemot vērā, ka rūpnieku noliktavās vēl ir pērn saražotā produkcija, taču pretējā gadījumā apjomi saruktu par 50 %.
Apjomi rūk
"Darbaspēks patlaban ir galvenā problēma un, kā zināms, zivrūpniecībā ir daudz roku darba, kura trūkst, un tas savukārt ietekmē kvalitāti, kas krīt," tā I. Voits.
Pērn rudenī, kad sākās tā saucamā šprotu krīze un Krievija slēdza savu tirgu diviem lielākajiem šprotu ražotājiem - a/s Brīvais vilnis un SIA Gamma-A, LZA vadītājs kā risinājumu zivrūpniekiem piedāvājis sašaurināt ražošanu un atlaist daļu strādājošo, taču šis priekšlikums noraidīts.
I. Voits uzskata, ka turpmāk nav cerību zivrūpniekiem atgriezties pie lieliem ražošanas apjomiem, jo tas saistīts gan ar norēķiniem USD maksājumu zonā, gan pretinflācijas pasākumiem, gan gaidāmo minimālās algas celšanu līdz 160 Ls. Lai gan Latvijā bija ieradušies Krievijas inspektori un pārbaudīja uzņēmumus, patlaban vēl nav atrisināts jautājums par Brīvā viļņa un Gammas-A saražotās produkcijas eksportu uz Krieviju.
Gatavi pārdot
Jau šobrīd aptuveni četri pieci uzņēmumi no 25 lielākajiem zivju konservu ražotājiem ir gatavi pārdot visu vai daļu biznesa, liecina Db rīcībā esošā informācija. Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris informēja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas nozarē vairāki uzņēmumi meklē pircējus. Arī Brīvajam vilnim nākuši piedāvājumi, tostarp no Islandes un Kanādas uzņēmējiem, taču jautājums ir par cenu.
Viņš piebilst, ka, sākoties krīzei, daži starpnieki pat gribējuši uzņēmumu nopirkt par iespējami lētāku cenu, taču patlaban kompānija cer veiksmīgi izkļūt no krīzes. Tiesa gan, Brīvais vilnis jau iepriekš paziņoja par ražošanas apturēšanu vasaras laikā un iespējamu pāriešanu uz sezonālu ražošanu, savukārt divi uzņēmumi - SIA Carnikavas konservi un SIA Ulmes jau ir slēgti.
Patlaban kompānijām trūkst apgrozāmo līdzekļu. "Problēmas Krievijas tirgū rosināja krīzi, jo nav iespējams dažu mēnešu vai pat gada laikā produkciju izvietot citu valstu tirgos," norāda LZA vadītājs. Lai gan statistika liecina, ka ieņmumi no zivju produkcijas realizācijas pieaug, I. Voits bilda, ka tā ir ilūzija, jo produkcija kļūst dārgāka.
Zemkopības ministrijas dati liecina, ka 2006. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ievērojami palielinājās gan zivju produkcijas, gan zivju konservu cenas attiecīgi par 36% un 12,1%. Zivju apstrādes produkcijas eksporta apjoma īpatsvars Latvijas kopējā eksportā pērn sasniedza 2,45% un Krievija joprojām ir lielākais zivju konservu noieta tirgus. Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra datiem, pērn Krievijā realizēti zivju konservi par 13,6 milj. Ls, kas ir par 3,6 milj. vairāk nekā gadu iepriekš.
"Problēmas Krievijas tirgū rosināja krīzi, jo nav iespējams dažu mēnešu vai pat gada laikā produkciju izvietot citu valstu tirgos."