Ventspilī atklāta Latvijā lielākā zivju saldētava, kuras izveidē ieguldīti 2,9 miljoni eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu īstenojusi biedrība Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija, ieguldot pašu līdzekļus, Swedbank finansējumu un piesaistot ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits pastāstīja, ka saldētavas platība ir 4100 kvadrātmetru ar ietilpību vairāk nekā 30 tūkstoši kubikmetru. Kopējās projekta izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, tajā skaitā 1,57 miljoni eiro ir ES līdzfinansējums. Saldētava izbūvēta Ventspils brīvostas teritorijā Talsu ielā 200 – padomju laikā tur 7,3 hektāru lielā platībā darbojās zvēraudzētava, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas teritorija ilgstoši netika izmantota.

Pašmāju uzņēmums “Teikas saldētava”, kas piedāvā lielizmēra saldētavu pakalpojumus, šogad veicis kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā un modernizācijā, investējot 100 000 eiro telpu paplašināšanā.

Līdz ar “Teikas saldētavas” pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu 2021. gadā uzņēmums plāno turpināt telpu modernizāciju un sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanu, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 200 000 eiro.

“Teikas saldētava” piedāvā saldēšanas kameru pakalpojumus aptuveni 5700 m2 platībā, aukstuma noliktavu aptuveni 1200 m2 platībā, kā arī ofisa telpu nomu. Uzņēmums ir viens no tirgus līderiem lielizmēra saldētavu pakalpojumu jomā un viens no lielākajiem šādiem objektiem valstī, kas specializējas pakalpojuma sniegšanā klientu pārtikas glabāšanai nevis savām vajadzībām.

Uzņēmums 2020. gadā veicis apjomīgu renovāciju līdz šim nelietotām uzņēmuma telpām, tās pielāgojot klientu specifiskajām vajadzībām. Telpas vairāk nekā 500 m2 platībā ir modernizētas un izvietotas atbilstoši dažādiem temperatūras režīmiem (-18C un -6 līdz +2C), kā arī tajās ir izveidotas biroju un tirdzniecības platības.

Liepājā 2011.gadā ekspluatācijā pieņemti 186 būvobjekti, kuru kopējās izmaksas nedaudz pārsniedz 25 miljonus latu.

2010.gadā ekspluatācijā Liepājā pieņēma objektus par 29,2 miljoniem latu, 2009.gadā - par gandrīz 52 miljoniem latu, 2008.gadā - 67,86 milj. Ls, bet 2007.gadā - 42 milj.Ls, liecina pašvaldības informācija.

Pērn izdotas 238 būvatļaujas (tai skaitā 48 fasāžu vienkāršotai renovācijai) Būvatļaujās uzrādītās plānotās kopējās būvniecības izmaksas ap 45,2 miljoniem latu. Akceptēts 671 būvprojekts. Par nozīmīgākajiem būvniecības objektiem pērn pašvaldība uzskata Liepājas ievedceļa - Brīvības ielas rekonstrukciju, kas izmaksājusi vairāk par pieciem miljoniem latu, Stacijas laukuma rekonstrukciju, kas izmaksājusi 0,8 milj. latu, taču objekts nonāca uzmanības centrā ar vairākkārt atlikto nodošanu ekspluatācijā. No pabeigtajiem inženierkomunikāciju objektiem pašvaldība atzīmējusi centralizēto siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu rekonstrukciju, vairāk nekā miljonu latu vērto Ģenerāļa Baloža ielas renovāciju un lietus ūdens kanalizācijas novadīšanas sistēmas izbūvi, kā arī augstā un vidējā spiediena sadales gāzes vada rekonstrukciju. Pērn Liepājā uzbūvēti vairāki ražošanas objekti. No ekspluatācijā pieņemtajiem lielākie bija SIA Vido zivju saldētava (ap vienu miljonu latu), Latvijas Zvejas produktu ražotāju grupas (LZPRG) veiktā saldētavas un delikatešu ceha izbūve, beramo vielu izkraušanas un uzglabāšanas mezgls ostā (Liepaja Bulk Terminal), kā arī koģenerācijas stacijas izbūve, ko veica SIA Hidrolats.

Uzņēmums Teikas saldētava veicis kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā un modernizācijā vairāk nekā 300 tūkstošu eiro vērtībā, informē kompānijas valdes loceklis Kristaps Bērziņš.

Piedāvāto pakalpojumu klāstu saldētava 2016.gada sākumā paplašinājusi, rekonstruējot šoka saldēšanas kameru, kas, nodrošinot temperatūras režīmu līdz pat -30C, veic strauju produktu sasaldēšanu, kas īpaši noderīga ir vietējiem pārtikas ražotājiem, kuri produktus plāno realizēt saldētā veidā. Saldētavas telpās no jauna izveidotas arī pakošanas un vakuumēšanas telpas.

Oktobra beigās uzņēmumā tiks atklāts rekonstruētais kompresoru cehs, kas veido ieguldījuma lielāko daļu – ap 230 tūkstošiem eiro.

2016.g.sākumā izveidota arī jauna ugunsdrošības sistēma.

2015.gada beigās Teikas saldētavai nomainījās vadības komanda un īpašnieki.

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Facebook un Google atsevišķi plāno sadarboties ar Skype, kopš video konferenču pakalpojumu sniedzējs ir novilcinājis savu akciju pievienošanu fondu biržai un akciju pārdošanu, vēsta Reuters.

Facebook līdzdibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs ir iesaistīts iekšējās diskusijās par Skype pirkšanu. Facebook ir vērsies pie Luksemburgā bāzētās kompānijas, lai noformētu kopuzņēmumu, Reuters vēstījuši dažādi par notiekošo informēti avoti. Arī Google ir piedalījusies sarunās ar Skype, lai radītu kopuzņēmumu, norādījuši avoti.

Darījums ar Skype tiek novērtēts triju līdz četru miljardu ASV dolāru apjomā, Reuters vēstīja pirmais avots. Savukārt otrs avots Skype sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) novērtēja viena miljarda ASV dolāru apmērā.

Skype un Google ziņu aģentūrai komentārus nesniedza. Arī Facebook vēl nav gatavs sniegt oficiālu komentāru.

Aizvien straujākas attīstības nozīmīgs blakus faktors ir dati. Datus rada teju ikviena mūsu kustība, sākot no tik ikdienišķas nodarbības kā sērfošanas internetā līdz iepirkumu paradumiem, mobilā telefona signāliem un pat saziņas biežumu un veidu ar mūsu tuviniekiem, kolēģiem un sadarbības partneriem. Katrs mūsu pirkums, kas faktiski iezīmē mūsu attiecības ar uzņēmumiem, kuru pakalpojumus patērējam, rada datus. Lielais datu apjoms aizvien vairāk un vairāk uzņēmumus aicina izvērtēt, kāda informācija ir mūsu rīcībā un, kas vēl svarīgāk - ko ar to iespējams pasākt?

Tas bija Edmunds Halejs, kurš ne tikai atklāja spožo komētu, bet, pašam nezinot, lika pamatus arī modernajai apdrošināšanai. Nav skaidrs, kādu motīvu vadīts viņš to darīja, bet 17. gadsimta beigās ar milzīgu rūpību viņš izanalizēja Vroclavas iedzīvotāju dzimstības un mirstības datus. Šādi dati bija uzkrāti gadsimtiem ilgi, bet tieši Halejs nodemonstrēja to lietderīgumu. Pateicoties sastādītajām tabulām, varēja precīzi aprēķināt gaidāmo dzimstības līmeni, demogrāfijas attīstības līkni un vidējo miršanas vecumu. Izstrādātā metodoloģija ļāva attīstīt sarežģītākus matemātikas vienādojumus, prognozējot riskus, kas ir būtisks apdrošināšanas nozares stūrakmens.

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā Talsu ielā 200 biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» pabeigusi zivju saldētavas ēkas būvdarbus. Vēl turpinās teritorijas labiekārtošana un ēkas aprīkošana ar saldēšanas iekārtām. Saldētava darbu sāks nākamā gada pavasarī.

7,3 hektārus plašā teritorija Talsu ielā 200, kur padomju laikā darbojās zvēraudzētava, jau ilgstoši netiek izmantota. Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde sāka teritorijas sakārtošanas darbus – nojauca vecos graustus, izveda būvgružus un nolīdzināja teritoriju tādā apjomā, lai varētu sākt saldētavas būvniecības darbus.

Biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» saldētavu ēkas vajadzībām nomā 1,6 hektārus no bijušās zvēraudzētavas teritorijas. Ēkas būvdarbi ir pabeigti, bet vēl turpinās saldētavai pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbi. Tuvāko mēnešu laikā ēkā tiks pabeigta saldēšanas iekārtu uzstādīšana un ieregulēšana. Biedrības pārstāvji ir gandarīti par paveikto un cer, ka saldētava būs nozīmīgs palīgs visa reģiona zivsaimniekiem. Saldētavas būvniecībai piesaistīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, un projekta kopējās izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Viedtālruņus iPhone iespējams «uzlauzt», izmantojot mobilā telefona lādētāju, noskaidrojuši Džordžijas Tehnoloģiju institūta (Georgia Institute of Technology) pētnieki.

Ar speciāla lādētāja palīdzību ierīcēs, kas darbojas ar jaunāko Apple iOS operētājsistēmu, iespējams instalēt vīrusus. Šādā veidā pētniekiem izdevies inficēt visus viedtālruņus, kas tika pārbaudīti pētījumā. Tāpat zinātnieki secinājuši, ka, izmantojot lādētāju kā vīrusa avotu, kaitīgo programmatūru klātbūtne ir grūtāk pamanāma.

«Neņemot vērā, ka iOS operētājsistēma aprīkota ar daudziem aizsardzības mehānismiem, mēs esam veiksmīgi instalējuši kaitīgu programmatūru jaunākās paaudzes Apple iOS ierīcēs,» teikts pētījumā. Sīkākas detaļas par pētījumu patlaban gan netiek atklātas.

Zinātnieki par saviem atklājumiem informējuši kompāniju Apple, bet patlaban uzņēmums uz pētījumu nav reaģējis, raksta The Telegaraph.

Krievijas policija atklājusi lielus kaviāra krājumus Sanktpēterburgas morga saldētavā, vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Kaviārs uzglabāts morgā ievietoto cilvēku mirstīgo atlieku tuvumā.

Saistībā ar kaviāra slēpšanu arestēts uzņēmējs, kurš īrēja daļu telpas sava apbedīšanas biroja vajadzībām, kā arī kāds morga darbinieks. Aizturētie policijai pastāstīja, ka kaviāru uzglabājuši personīgai lietošanai Jaungada svinībās.

Atklātā sarkanā un melnā kaviāra krājumu svars kopumā bijis 175 kilogrami un tas, visticamāk, nācis no apdraudētām zivju sugām. Sarkanais kaviārs uzglabāts piecos konteineros ar uzrakstu «Aviācijas drošība. Pārbaudīts».

Pašlaik nav skaidrs vai aizturētajiem draud atbildība likuma priekšā, jo kaviāra uzglabāšana nav nelegāla. Krievijas policija mēģina noskaidrot kaviāra izcelsmi un plāno nopratināt arī morga galveno sanitāro inspektoru.

Šokējošu situāciju Gulbenē piedzīvojuši apbedīšanas firmas Ritums darbinieki. 10.jūlijā viņi tika izsaukti, lai uz morgu aizvestu sievieti, kura tomēr izrādījās dzīva. Notikumu izmeklē Valsts policija, kas skaidro visus apstākļus, piektdien raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Iespējams, pārpratums radies tāpēc, ka par mirušo noturētā visu dienu mājās bija gulējusi ciešā miegā. Pilnīgi iespējams, ka tādu reakciju varēja izraisīt uz savu roku lietotas zāles, kā arī alkohols. Bija tā vai ne, tas vēl tiek skaidrots. Taču todien 68 gadus vecā sieviete piederīgajiem mājās ir likusies mirusi un tuvinieki sazinājās ar Ritumu, lai nelaiķi nogādātu morgā.

Pirms likšanas saldētavā atverot maisu ar aizgājēju, Rituma darbiniekiem it kā esot licies, ka nelaiķe mirkšķina acis un viņas ķermenis ir silts, tāpēc apbedīšanas firmas darbinieki pasaukuši Gulbenes slimnīcas dežūrārsti. Rezultātā par nelaiķi noturētā sieviete pulksten 3.30 no morga tika aizgādāta uz neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu Balvos. Tur paciente atradās līdz 17.jūlijam, kad tika izrakstīta, lai meitas pavadībā dotos mājās.

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas iestādēm saskaņā ar iepirkuma rezultātiem veic AS "Recipe Plus". Izmaksas šobrīd lēšamas 40 000 eiro apmērā par pamata līguma izpildi.

Aktīvais līgums par vakcīnu izplatīšanu Latvijas teritorijā ir starp uzņēmumu Recipe Plus, Nacionālo veselības dienestu (NVD), Valsts Asinsdonoru centru (VADC) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), un tas ir spēkā līdz 2022. gada 31. martam.

Covid-19 vakcīnu ražotājs Pfizer piegādā Latvijas pasūtītās vakcīnas saskaņā ar apstiprinātu grafiku tikai uz vienu vietu visā Latvijas teritorijā – uz VADC Sēlpils ielā, Rīgā. Visas vakcīnas Pfizer transportē speciālās kastēs jeb softbox, pildītās ar sauso ledu, uzturot -70°C temperatūru. Katrai kastei pievienots temperatūras rakstītājs jeb logger – elektroniska ierīce, kas pastāvīgi reģistrē kastes temperatūru. Galamērķī lasītājs tiek apturēts un ar reģistrētajiem datiem tiek nosūtīts piegādātājam, lai nodrošinātu pilnu piegādes procesa kontroli un reģistrētu laicīgas piegādes faktu saņēmējvalstī. VADC darbinieki vakcīnas ievieto asinsdonoru centrā esošajā saldētavā -70°C temperatūrā. Turpmākā loģistikas ķēde ir Latvijas institūciju un līgumpartneru pārziņā ar skaidri noteiktām atbildībām.

Rīgas pils ugunsgrēkā cietušie vēsturiskie priekšmeti tiek atjaunoti, taču muzeju nākotne ir neskaidra un liek bažīties par darbinieku atlaišanu, tā, piemēram, darba attiecības, visticamāk, tiks pārtrauktas ar daļu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbiniekiem, otrdien raksta laikraksts Diena.

Muzeju apdzīvotajā pils daļā logi ir plaši atvērti, un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) žūst ugunsgrēka dzēšanas darbu seku visvairāk skartā daļa - iepriekš publiskai apskatei pieejamās telpas.

LNVM Restaurācijas departamenta vadītāja Sarmīte Gaismiņa stāsta, ka eksponātu atjaunošanas darbu process ir lēns - nevis tāpēc, ka trūktu darbinieku, bet gan specifikas dēļ: «Viss jādara pakāpeniski - smalkajā procesā neko nedrīkst sasteigt. Kamēr restaurators strādā pie viena priekšmeta, pārējiem, lai nebojātos vēl vairāk, glabājas saldētavā.»

Restauratoriem darāmais skaidrs, bet LNVM direktors Arnis Radiņš esošo situāciju muzejā salīdzina ar šaha spēlēšanu pret nezināmu pretinieku: «Šobrīd ir liela neziņa. Esmu izplānojis vairākus gājienus uz priekšu daudzām iespējamām situācijām. Turpmākais atkarīgs vienīgi no ekspertu tehniskā atzinuma.» Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina Dienai norāda, ka apsekošanas komisijas slēdziens būs zināms pēc nedēļas un, pamatojoties uz to, VNĪ noteiks muzeja turpmāko nākotni un atrašanās vietu, vēsta laikraksts Diena.

SIA Grante Utensils no dekoratīvā akmens veido dažādus funkcionālus dizaina priekšmetus – dzērienu glāzītes un virtuves dēlīšus

«Izmantojam dabīgu dekoratīvo akmeni – granītu, marmoru, oniksu. To apstrādājam un mēģinām radīt priekšmetus, kam piemīt skaistums un kuros tiek izmantotas akmens labās īpašības. Piemēram, esam izveidojuši nelielas akmens dzērienu glāzītes – ja tās patur saldētavā un pēc tam tajās ielej kaut ko stiprāku, dzēriens ilgi saglabājas auksts. Meklējam dažādus variantus, kur izmantot akmens labās funkcionālās īpašības un izskatu,» stāsta Pēteris Līdacis, SIA Grante Utensils īpašnieks.

Pirms dažiem gadiem Pēteris bija aizbraucis uz Brīvdabas muzejā notiekošo amatnieku tirdziņu, kur pamanīja izstrādājumus no laukakmens, bet neatrada neko, kas atbilstu viņa vēlmēm. «Pēc izglītības esmu inženieris, un man šķita, ka akmens ir tāds pats materiāls kā jebkurš cits, to varētu apstrādāt līdzīgā veidā. Tā lēnām pagatavoju šo to sev – vienkārši ar stacionāro urbi veidoju dažādus priekšmetus,» saka Pēteris. Viņš sāka domāt par nopietnāku aprīkojumu un uzrakstīja projekta pieteikumu Rīgas domes un Swedbank grantu konkursam Atspēriens. Pētera projekts guva apstiprinājumu un konkursā ieguva 11 tūkstošus eiro.

Otrdien Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, aģentūrai LETA pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Viņa pavēstīja, ka piegāde ienākusi šodien plkst.17.28.

Veselības ministrijas publiskotā informācija liecina, ka šo vakcīnu uzglabā saldētavā mīnus 20 grādos ar maksimālo iespējamo derīguma termiņu. Pēc atsaldēšanas to var glabāt ledusskapī plus 2 līdz plus 8 grādos 30 dienas. "Moderna" vakcīna ir paredzēta Covid-19 infekcijas novēršanai personām vecumā no 18 gadiem.

Jau ziņots, ka ražotāja "Moderna" vakcīnu pret Covid-19 uzglabāšanu un loģistiku Latvijā būs atbildīgs uzņēmums SIA "Vakcīna", aģentūrai LETA apstiprināja "Vakcīna" pārstāvis Jānis Matulis.

Viņš apliecināja, ka otrdien paredzēts saņemt "Moderna" pirmo kravu. Uz tās izvadāšanas brīdi "Vakcīna" būs saņēmusi arī Slimību profilakses un kontroles centra norādes par vakcīnu izvadāšanu uz konkrētiem vakcinācijas kabinetiem, skaidroja Matulis.

Kādā Rīgas saldētavā atklātas 65 paletes jeb 30 tonnas saldētu garneļu bez pavaddokumentiem. Kravas vērtība ir aptuveni 200 tūkst. eiro. Šobrīd uzsākts arī kriminālprocess par noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Marķējums uz preces norāda, ka saldēto garneļu izcelsme ir Vjetnama, bet izplatītājs, saskaņā ar norādīto informāciju uz preces, kāds Šveices uzņēmums. Saldētavas telpu īpašnieki nevarēja VID FPP darbiniekiem uzrādīt preces dokumentus, kas apliecina preces izcelsmi un kvalitāti. Saskaņā ar saldētavas īpašnieku noslēgto īres līgumu, krava pieder Igaunijas uzņēmumam, taču Igaunijas uzņēmuma pārstāvis nav uzrādījis nekādus īpašuma apliecinošus dokumentus.

Sākotnējā izmeklēšanas informācija liecina, ka garneles bija paredzētas izplatīšanai ārpus Eiropas Savienības, taču tiek pieļauta iespēja, ka preci faktiski bijis plānots izplatīt Latvijā. Minētā prece ir izņemta un pieņemts lēmums par tās nodošanu glabāšanā Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.

Uzņēmējs Andris Lazdāns lepns stāv pie sava jaunā biroja. Firmas VIP Color, kas nodarbojas ar pulverkrāsošanas pakalpojumu sniegšanu, galvenais birojs nav nedz stiklā mirdzošs debesskrāpis, nedz arī jūgendstila ēka Alberta ielā, raksta laikraksts Diena.

18 kvadrātmetru mazais, tomēr ērtais un omulīgais birojs savu dzīvi reiz sācis kā automašīnas saldējamā kamera un pašlaik - pēc pārbūves - ir novietots blakus uzņēmuma krāsošanas ceham Baltajā ielā 27, Rīgā.

«Visu noteica izmaksas, un savu biroju nopirkām par pārsimt latiem. Mazliet līdzekļu gan vēl bija jāiegulda - logu un durvju izbūvē, arī savedot kārtībā iekštelpas,» stāstījis uzņēmējs. Birojs ir izdevies funkcionāls, un arī ziemā nebūšot sarežģīti to piesildīt. Platība nav liela, toties tagad bijusī saldētava kļuvusi par vietu, kur pieņemt klientus, - pārrunas vairs nav jāveic automašīnā vai 400 kvadrātmetru plašajā krāsošanas cehā.

Bez ēšanas cilvēks nevienos laikos nav izticis un neiztiks, pirms piecpadsmit gadiem izraudzīto biznesa nišu skaidro SIA Trīs karāti vadītājs Vladimirs Beļajevs. Tagad uzņēmums ražo un realizē gana plašu saldēto mīklas izstrādājumu klāstu, bet sākts ar vienkāršāko – pelmeņiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Produkcijas sortiments un apjomi audzēti ļoti pamazām, liekot uzsvaru uz roku darbu un dabiskām izejvielām.

Firmas Trīs karāti piedāvātie pelmeņi, čebureki, vareņiki, pildītās pankūkas, kā arī frikadeles, kotletes un kāpostu tīteņi liepājniekiem nav sveši. Produkcija tiek realizēta pašu veikaliņā Meža ielā 33, stendā Pētertirgū, kā arī Liepājas veikalos. Divus gadus uzņēmums piedalījies izstādē Ražots Liepājā, kur notikusi arī degustācija. Pēc tām jūtami audzis pircēju skaits.

Kursas Laiks aicināts pārliecināties, ka saldētās pārtikas izgatavošana notiek ar rokām, bet vispirms jāuzģērbj balts halāts un cepure. No turpat cehā mīcītās mīklas tobrīd top klasiskie pelmeņi un vareņiki zemnieku gaumē – ar sirdi un plaušām. Kāds darbinieks caur aparātu laiž mīklas piku, padarot mīklu vienlīdz plānu. Tad izveidotos aplīšus piepilda ap garu galdu sēdošās strādnieces.

LG Electronics (LG) uzsācis Latvijā pirmā viedā ledusskapja pārdošanu, kura saturu var redzēt, neatverot durvis.

InstaView Door-in-Door™ modelis aprīkots ar spoguļstikla paneli, kas izgaismojas, pie tā divreiz pieklauvējot, un ļauj apskatīt ātrās piekļuves nodalījumus neatverot durvis, tāpēc tiek samazināti aukstā gaisa zudumi, taupīta elektroenerģija un pārtika saglabājas svaiga ilgāk.

Neatverot durvis, aukstā gaisa zudums tiek samazināts par 41%.

LG InstaView Door-in-Door™ aprīkots ar vairākām funkcijām ilgstošākai un precīzākai produktu uzglabāšanai. Atvilktne Fresh Balancer ir aprīkota ar slēdzi, kas ļauj regulēt mitruma līmeni, lai to īpaši piemērotu augļu vai dārzeņu uzglabāšanai, tādējādi ilgāk tos uzturot svaigus. Tāpat ledusskapī izveidoti vairāki nodalījumi nelieliem produktiem, piemēram, delikatesēm un sieram, lai uzglabātu tos piemērotā temperatūrā.