Pagājušajā nedēļā Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam. Kaut gan Eiropas Komisija (EK) sākotnēji piedāvāja zvejas samazinājumu Rīgas jūras līcī par apmēram 21%, Latvijas Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem izdevās panākt vidēji 10% samazinājumu, salīdzinot ar šo gadu. Patērētāji veikalu plauktos izmaiņas gan, visticamāk, neizjutīs. Visskarbāk kvotu samazinājums ietekmēs pašu nozari, kas joprojām nespēj atgūties no Krievijas embargo, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kā norāda ZM, Latvijai nozīmīgas ir reņģu, brētliņu un Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas iespējas. Šo sugu nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekmē arī zivju apstrādes nozari un nodarbinātības iespējas. Ministrija jo īpaši izceļ zivju konservu ražošanu, zivju kūpināšanu, kā arī to saldēšanu un fileju ražošanu.

Tajā pašā laikā ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš Dienai noliedz, ka izmaiņas kvotu apjomos kaut kā būtiski ietekmēs Latvijas tirgu. «Reņģes un brētliņas tiek apstrādātas, lai tās realizētu eksporta tirgos. Tikai līdz 10% paliek vietējā tirgus patēriņam. Šo zivju sortiments Latvijas tirgū ir atbilstošs pircēju interesei un pieprasījumam. Ņemot vērā pašreizējās grūtības eksportā, zivju produktu ražotāji ir ieinteresēti vairāk realizēt savus ražojumus vietējā tirgū,» norāda N. Riekstiņš, noliedzot, ka izmaiņas varētu atstāt ietekmi uz zivju produkcijas cenām.

Tomēr paši zivsaimnieki raizējas nevis par cenām, bet ko citu – piemēram, nozīmīgas izmaiņas radīs straujais mencu nozvejas kvotu samazinājums, uzskata Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. Viņš norāda, ka nākamgad atļautais nozvejas daudzums būs par mazu. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ar Eiropas Savienības (ES) palīdzību pārstrādei metāllūžņos tiks nodoti pieci tīklu zvejas kuģi. «Tie būs mencu zvejas kuģi. Mums ir grūti nokomplektēt komandu, jo nevaram nodrošināt pienācīgu algu,» viņš skumji nosaka.

Brētliņām samazinājums būs par 5,3% Baltijas jūrā, bet reņģēm Rīgas jūras līcī samazinājums ir par 10%.

«Kritums ir diezgan pamatīgs, bet ko darīt? Rietumu mencām jeb tām, kas atrodas aiz Bornholmas salas Baltijas dienvidos, kā arī austrumu mencām bija piedāvāts samazināt nozvejas apjomus teju par 38%. Savukārt brētliņām EK ierosināja nozvejas daudzumu samazināt par 15%, bet ministram ar komandu izdevās panākt samazinājumu par 5,3%. Tas, ko viņi izdarīja, tiešām ir liels sasniegums,» teic I. Voits. Tajā pašā laikā – pēc būtības kvota salīdzinājumā ar šo gadu tomēr tiek samazināta, un tas nozīmē, ka zvejniekiem būs jāsamazina ne tikai kuģu, bet arī darbinieku skaits. Tāpat kritīsies nozarē palikušo ieņēmumi. Vēl dramatiskāku situāciju veido Krievijas embargo attiecībā uz konservu un saldēto zivju ievešanu.

Plašāk lasiet rakstā Zvejnieki iespiesti pamatīgās spīlēs trešdienas, 28.oktobra laikrakstā Diena (6.,7.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra