Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn, visticamāk, mazākas būs arī pākšaugu ražas, arī vasaras sējumos vērojama pāragra nogatavošanās.

Tā Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ziemāji ir lielākā novācamo graudaugu sadaļa, kas nozīmē, ka eksportēto graudu apjoms tonnās varētu sarukt.

“Kopumā šā gada sezona iesākās cerīgi, un mūsu prognozes par ražu pat pārsniedza pērnā gada labos rezultātus. Šobrīd ziemājiem esam ražas prognozi samazinājuši par 15%. Karstums jūlijā nereti sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas ir par daudz labībai. Pie 25 grādiem graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet pie 30 grādiem labība izkalta. Graudi bija aizmetušies, tomēr daudzi nesasniedza vajadzīgo izmēru. Vienkārši sakot, graudi ir, bet tie nav resni, tie ir tievāki un mazāki pēc izmēra. Zinātniski sakot, ir samazināta tilpummmasa,” sacīja O. Balodis.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Polijas lauksaimnieki, kas piektdien plāno sākt nedēļu ilgu robežas ar Lietuvu daļēju bloķēšanu, pārbaudīs, kādas preces kravas automašīnās tiek vestas pār robežu, pirmdien paziņoja protesta akcijas organizators Karols Pečinskis.

"Protesta akcijai jāsākas 1.martā plkst.10," viņš sacīja Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai, piebilstot, ka tā nebūs pilnīga blokāde, bet lauksaimnieki kopā ar Polijas varasiestāžu pārstāvjiem "vēlēsies pārbaudīt, kas tiek vests kravas automašīnas, īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļiem, kuros varētu vest lauksaimniecības produkciju". "Protams, tas neattiecas uz privātiem transportlīdzekļiem," uzsvēra Polijas lauksaimnieku pārstāvis.

Viņš paskaidroja, ka protesta akcijas mērķis ir palielināt spiedienu uz Polijas valdību saistībā ar "iespējams ne pilnīgi legāliem lauksaimniecības produktu pārvadājumiem starp Poliju un Lietuvu". "Es lūdzu būt saprotošiem, jo mēs tikai vēlamies pievērst uzmanību," piebilda Pečinskis.

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Šogad, ņemot vērā graudaugu analīžu rezultātus, sliktākā raža bijusi kviešiem un rudziem, savukārt auzas uzrādījušas krietni labākus rādītājus nekā pērn, informē graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks".

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka šajā sezonā auzas uzrādījušas augstus kvalitātes rādītājus - tilpummasa vidēji ir 530-560 grami uz litru, kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā pirms gada, kad tā bija zem 450 gramiem uz litru.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

"Rīgas dzirnavnieka" tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce norāda, ka "esam patiesi priecīgi, ka šī gada raža ir tik augstas kvalitātes un graudi ir zeltaini, nevis kā pērn, kad auzas bija pelēkas un ar krietni sliktākiem rādītājiem."

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lielākās problēmas šogad ir ar kviešiem. Veicot analīzes, noskaidrots, ka vidējais proteīna līmenis ir 12-13%. Tāpat arī krišanas skaitlis, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, šajā sezonā ir zems.

Kā skaidro uzņēmumā, šādas problēmas šogad ir visos Latvijas reģionos. Nepietiekoša lietus un mitruma apjoma dēļ graudi nevarēja uzsūkt no zemes visas nepieciešamās minerālvielas.

Švarce uzsver, ka, "lai gan no šādas kvalitātes graudiem iespējams saražot tikai tādus miltus, kas paredzēti pankūku cepšanai, ar papildus apstrādi varam nodrošināt pietiekoši augstu kvalitāti, lai ikviens varētu izcept arī maizi."

Tāpat uzņēmumā informē, ka rudzos, kuriem pērn bija labāka raža, šogad novēroti melnie graudi jeb vilkzobe, kas ir parazitējoša sēne, kas ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus. Vilkzobe izveidojusies, jo pavasaris bija vēss un lietains, tādējādi graudaugi nevarēja pietiekamā kvalitātē attīstīties.

Pēc uzņēmumā paustā, "Rīgas dzirnavnieks" pašreiz pieņēmis visu plānoto auzu apjomu, taču vēl arvien aicina zemniekus vest un nodot gan kviešus, gan rudzus.

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav pieejami.

"Rīgas dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro.

"Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Lakto» klāstu ar jaunu produkta veidu – «Lakto Graudi», informē uzņēmumā.

Jaunās kategorijas izstrādē, kurā pieejami četru dažādu garšu un divu tilpumu produkti, un ražošanas tehnoloģijas modernizēšanā uzņēmums ir investējis 80 tūkstošus eiro.

Patērētājiem, kuri iecienījuši biezākas konsistences «Lakto», radīti trīs veidu «Lakto Graudi». Savukārt dzeramās kategorijas piekritējiem radīti «Lakto Graudi» ar auzām, kviešiem un rudzu graudiem, ar žāvēto plūmi, 5 graudiem un linsēklām, un ar dzelteno plūmi, cidoniju un čia seklām.

«Lakto» ir Latvijas zinātnieku radīts produkts, kas ražots no Latvijas piena, pievienojot imunitātei un gremošanas sistēmai noderīgās acidofilās un bifidobaktērijas.

Kopumā raudzētā piena produktu zīmola «Lakto» klāstā ir 22 produkti.

Graudkopjiem šogad varētu izdoties nokult vien pusi no ražas, kāda ir bijusi labos gados - ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš uzsvēra, ka reģionos situācija ir ļoti atšķirīga.

"Mums it kā šķiet, ka Latvija ir maza valsts, bet ir ļoti atšķirīgas situācijas Alūksnes pusē, Liepājā vai Rēzeknē, Ludzā. Tāpat ir svarīgi, kāda ir augsne. Vienā augsnē ūdens ir uzkrājies vairāk, citā ir tikai putekļi un tur vispār nav nekāda mitruma. Arī braukājot apkārt, redzams, ka ir lauki, kas izskatās labi, un ir vietas, kur iesēti vasarāji, kas vispār nav uzdīguši," teica Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka reālo situāciju graudkopībā varēs redzēt tikai tad, kad sāksies graudu kulšana. "Tomēr graudkopji saka, ka šogad varētu būt aptuveni puse no ražas, kāda ir bijusi labos gados. Ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi," teica LOSP vadītājs.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Patlaban kopumā ir ļoti izaicinošs laiks, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieaug uzņēmuma izmaksas, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Cita starpā izmaksas pieaugušas energoresursu, izejvielu, darbaspēka, loģistikas procesu, kā arī citu saistīto izdevumu pozīcijās. Amsils norādīja, ka, piemēram, no gada sākuma pieaugušas visu iepakojuma materiālu cenas - aptuveni par 25-30% gan primārajam, gan sekundārajam iepakojumam, bet elektroenerģijas cenas ir dubultojušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tāpat "Dobeles dzirnavnieks" ir tieši atkarīgs no situācijas graudu tirgū un graudu cenām biržā, jo no tām veidojas graudu iepirkuma cena. Aptuveni 80% no uzņēmumā ražoto miltu produktu cenas veido graudu izmaksas.

"Šobrīd, ņemot vērā laikapstākļu negatīvo ietekmi un zemās ražas dominējošajās graudaugu audzētājvalstīs, kā arī nestabilo situāciju tirgū, graudu cenas biržā pieaugušas ļoti būtiski, un šobrīd var teikt, ka tās ir rekordaugstas," sacīja Amsils.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

"Luminor Bank" piešķīrusi 3,2 miljonu eiro aizdevumu iesalnīcas SIA "Latmalt" investīciju projektam iesala ražošanas procesa uzlabošanai, informējbankas pārstāvji.

Kopumā uzņēmums plāno projektā investēt četrus miljonus eiro.

"Latmalt" valdes priekšsēdētājs Gundars Ruža skaidro, ka, īstenojot attiecīgo investīciju projektu, "Latmalt" vēlas ražošanas procesu padarīt efektīvāku, lai augstāka pieprasījuma brīžos uzņēmums spētu nodrošināt lielākus ražošanas apmērus un varētu būt konkurētspējīgāks piedāvātās cenas ziņā.

Kompānijā arī informē, ka investīciju projekta mērķis ir dubultot ražošanas jaudas.

Tāpat uzņēmums plāno realizēt iniciatīvas, kas samazinās saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un uzlabos energoefektivitāti, piemēram, tiks uzstādīti saules paneļi, saražojot elektroenerģiju, kas segs aptuveni ceturto daļu no uzņēmuma patēriņa, kā arī tiks pilnveidota notekūdeņu sistēma.

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Mūsdienu straujais dzīves ritms ir iemesls, kāpēc ir gandrīz neiespējami tikai augstskolas solā sagatavot studentu darba dzīvei.

Attīstība notiek daudz straujāk, nekā augstskolas spēj akreditēt programmas, un tā ir mīta uzturēšana – domāt, ka augstskolām ir jāpanāk šis ātrvilciens, ko sauc par tehnoloģiju attīstību un darba tirgus vajadzībām.

Pie šāda secinājuma ir nonākuši arī daudzi uzņēmēji un paši attīsta savos darbiniekos nepieciešamās prasmes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 2. jūnija numurā:

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš pauda, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. "Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%," sacīja Trons, piebilstot, ka valstī kopumā veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu, taču situācija katru dienu var mainīties.

Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.

"Tuvāko nedēļu laika apstākļi rādīs reālo situāciju. Būtiski, lai lietavas neturpinās, jo tas var radīt diezgan sarežģītu situāciju nozarē," teica "Zemnieku saeimas" valdes loceklis.