Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Paolo Kampanella: Nesen, 2023. gada septembrī, kļuvu par asociācijas ģenerālsekretāru, pēc profesijas esmu vides inženieris. Mana darba pieredze ir veidojusies dažādos inženieru uzņēmumos, konsultāciju birojos, cieši sastrādājoties ar uzņēmumu vadību, savukārt asociācijai pievienojos 2022. gadā kā inženiertehnisko jautājumu eksperts. Gribu uzsvērt, ka sastapt asociācijas dalībniekus ir ārkārtīgi būtiski, jo tikai tā var redzēt reālo situāciju tādu, kāda tā ir, nevis no attāluma un uz papīra. Pēc pandēmijas vairums tikšanos notiek tiešsaistē, un man šķiet, ka daļa kontakta tiek zaudēta. Šīs attālinātās diskusijas nedod pilnu ainu par konkrēto nacionālo situāciju. Pērn viens no pamatīgiem uzdevumiem, ko uzsākām, bija ziņojums Eiropas Komisijai saistībā ar Eiropas Vides aģentūras agrīnā brīdinājuma pārskatu par Zaļā kursa mērķu sasniegšanu katrā valstī. Tajā tiek izdalīta pašvaldību loma pārstrādē, piemēram, iepakojuma pārstrāde un citi komponenti. Mēs aicinām savus biedrus sniegt savu skatījumu par šo ziņojumu, skaidrot to, kas ir svarīgi viņiem, un prezentēsim šo viedokli Eiropas Komisijai. Tas Komisijai būs ļoti interesanti, jo viņu pamatuzdevums ir sekot Eiropas likumu ieviešanai nacionālā līmenī. Ja mēs varam dot specifisku viedokli par faktisko stāvokli, tad viņi var labāk saprast situāciju. Te jāuzsver, ka Komisija vairumā gadījumu ir kontaktā ar publiskā sektora pārstāvniecību, valdībām, pašvaldībām utt. Privātā sektora viedoklis faktiski nav zināms. Mēs šeit, Latvijā, esam, lai šo skatījumu uzklausītu un nestu uz Komisiju, dotu iespēju saprast, kas ir kritiskie punkti atkritumu pārstrādē, par ko būtu jāsatraucas.

ES pieeja atkritumu apsaimniekošanā balstās Zaļā kursa stratēģijā un Aprites ekonomikas rīcības plānā. Neskatoties uz to, ka šie dokumenti nav jauni, pašlaik notiek vairāku tiesību aktu pārskatīšana, piemēram, jaunā ekodizaina regula, direktīva par atkritumiem, tekstilu u.c. Kādas pašlaik ir apspriestākās un būtiskākās regulējuma un politikas izmaiņas, un kuras nozares tiks ietekmētas visvairāk?

Klaudija Mensi: Asociācijas redzeslokā ir liels daudzums dažādu izmaiņu. Jāteic, ka vides nozare jau ir viena no regulētākajām jomām, taču tā apjoms arvien aug. Mums, protams, ir būtiski sekot visām lietām, bet šobrīd Latvijā tikšanās laikā pārrunājām aptuveni 45 priekšlikumus. Daži no šiem punktiem ir patiesi prioritāri. Piemēram, taksonomija, emisiju tirdzniecības sistēma, iepakojuma regulējums, atkritumu pārvadājumu regulējums un citi. Proti, ir ļoti aktuāli jautājumi un ir tādi, kuri ir vienkārši jāpatur redzeslokā un jāpārrunā, jo drīzumā par tiem sāksies debates. Piemēram, tiks pārskatīta atkritumu direktīva, būs atkritumu noglabāšanas prasību izmaiņas, CO2 piesaistes jautājumi un citi. Proti, ir vairākas lietas, par kurām nevar aizmirst un kuru paturēšana dienaskārtībā ir nozarei būtiska.

Paolo Kampanella: Runājot par jau ieminēto ekodizaina jautājumu – tas ir absolūti svarīgs. Ja mums šodien nav iespēju pārstrādāt, tad tas ir tikai tādēļ, ka šim pārstrādātajam jeb otrreizējam materiālam nav pielietojuma. Proti, tas ir jāpadara par obligātu. Ir jābūt obligātam mandātam ražotājam, ka viņam ražošanā ir jāiekļauj pārstrādāts materiāls. Mums ir šādi mēri plastmasas pārstrādes direktīvā, un tas pats ir, runājot par iepakojumu. Tie ir noteikumi, kuri tirgū rada pārstrādātā materiāla pieprasījumu, jo tas neveidojas dabīgi. Ja pārstrādātā materiāla cena krietni pārsniedz pirmreizējā materiāla cenu, tad nevienam to nevajadzēs. Ja mēs vēlamies aprites ekonomiku, tad ražošanas ķēdē ir jārada pieprasījums pēc otrreizējiem materiāliem. Importa jautājums kopumā ir satraucošs, un šeit runa nav tikai par pirmreizējo, bet arī par pārstrādāto materiālu. Pirmkārt, mums nav pārliecības, ka šie materiāli tiešām ir pārstrādāti. Otrkārt, mēs nezinām noteikumus un apstākļus, kādos atkritumi ir pārstrādāti. Visbeidzot, šie it kā otrreizējie materiāli ir par ievērojami zemāku cenu nekā Eiropā. Pat ja tie tiešām iegūti no atkritumiem, ir skaidrs, ka pārstrādes prasību līmenis būtiski atšķiras, un tas ir cenas starpības galvenais kritērijs. Mēs gribam, lai importētie pārstrādāto atkritumu materiāli būtu sertificēti, atbildīgi pārstrādāti un saskaņā ar visām Eiropas ilgtspējas prasībām. Ilgtspēja ir īpašs temats. Kaut vai par CO2 pēdas nospiedumu runājot – ir taču skaidrs, ka importa gadījumā konteineru no Ķīnas ved tūkstošiem kilometru un tam tiek tērēta fosilā degviela. Tā noteikti ir lielāka ietekme nekā vietējā pārstrādātāja radītā CO2 pēda. Mēs gribam īstenot Eiropas atkritumu pārstrādes tirgus aizsardzību. Šie noteikumi ietekmēs ražotājus. Iespējams, sevišķi iepakojumu ražotājiem būs jāmaina pieeja. Viņiem vajadzētu sākt domāt par otrreizēju materiālu izmantošanu. To arī jēdziens “ekodizains” nozīmē – aprites ekonomiku, to, ka materiāls nonāk pārstrādē un dod labumu vēlreiz un vēlreiz. Otra liela nozare ir tekstila nozare, kur faktiski nav pārstrādāto materiālu, jo nav jau tirgus, nav pilnīgi nekā. Ražotājiem būs jāuzņemas daļa atbildības par to, ka tirgū tiek laists tik liels daudzums jauna materiāla. Tekstila nozare mainīsies, ražotājiem būs jāmaksā nodeva, kuru iekasējot varēs vadīt atkritumu plūsmu, savākt tekstilu un nodot pārstrādei.

Jau teicāt, ka pārstrādes centienus kavē lēta pirmreizējā materiāla pieejamība no trešajām valstīm un pašlaik ražotājiem nav pienākuma izmantot otrreizējos materiālus. Kā šo pretrunu kopumā var atrisināt? Vai tirgus aizsardzība un sertifikācija ir vienīgais risinājums?

Paolo Kampanella: Papildus jau teiktajam par tirgus aizsardzību un ilgtspējas pārbaudēm ir vēl viena aktuāla diskusija par šo. Proti, runa ir par CO2 emisiju uzskaiti un ietaupījumu tirgū. Ja mēs kombinējam atkritumu pārstrādi ražošanai derīgos materiālos vai enerģijā, ir saprotams, ka mums ir CO2 emisiju ietaupījums. Ir būtiski izstrādāt mērījumu sistēmu un atvērt tirgu šo ietaupījumu tirdzniecībai. Tātad, ja pārstrādātājiem ir emisiju ietaupījums, tad to var tirgot. Citādi iznāk, ka pirmreizējais materiāls ir tik ļoti lētāks nekā pārstrādātais materiāls, ka otrreizējo materiālu iespējas tirgū ir pielīdzināmas nullei. Tā nav konkurence. Kopumā problēmu risina ar diviem pasākumu blokiem, proti, sertifikācijas prasības no ārvalstīm ievestiem materiāliem un CO2 emisiju tirgus. Ja runājam par atkritumu noglabāšanu poligonos, Eiropas Savienība ir izvirzījusi ambiciozus mērķus, piemēram, līdz 2035. gadam panākt, ka tiks noglabāti ne vairāk kā 10% atkritumu.

Kādas, jūsuprāt, ir visefektīvākās stratēģijas šī mērķa sasniegšanai? Ne visus atkritumus var pārstrādāt, bet vai tas nozīmē, ka šādi atkritumi ir jānoglabā?

Klaudija Mensi: Sasniegt šo mērķi līdz 2035. gadam ir iespējams! Mūsu ziņojums Eiropas Komisijai gan vairāk parāda, cik tālu mēs esam no šī mērķa katrā no Eiropas valstīm. Visā Eiropas Savienībā ir augsta fragmentācija. Ir ārkārtīgi liela nepieciešamība apdomāt dažādu atkritumu pārstrādes veidu lietošanu. Liela loma ir enerģijas ražošanai no atkritumiem. Tā nav pietiekami novērtēta. Pārstrādē nav pilnībā novērtētas otrreizēji izmantojamo materiālu iespējas. Visbeidzot arī vides atjaunošanas nozare neaprobežojas tikai ar ūdens attīrīšanas iekārtām. Atkritumu veidu ir ļoti daudz, un tādēļ arī pieejas ir vajadzīgas visdažādākās. Taisnība ir arī apgalvojumam, ka ne visus atkritumus ir iespējams pārstrādāt. Ko ar to darīt? Var reģenerēt un iegūt enerģiju, bet, ja arī tas nav iespējams, tad atliek pēdējā iespēja – aprakšana zemē, noglabāšana.

Paolo Kampanella: Es arī uzsvēršu, ka mērķi ir iespējams sasniegt, bet ar piebildi, ka katrā no dalībvalstīm ir visi priekšnoteikumi. Pirmkārt, tas nozīmē dalītu atkritumu šķirošanu. Šķirošanai ir jābūt jau uzreiz. Ja mēs visu metīsim vienā atkritumu konteinerā, tad nekas nesanāks, mērķi mēs nesasniegsim. Otrkārt, ja šķirošana ir nodrošināta, tad ir jābūt pārstrādei, bet, lai pārstrāde būtu jēgpilna, ir jābūt pieprasījumam pēc pārstrādātā materiāla. Treškārt, ir jārada infrastruktūra enerģijas ražošanai no atkritumiem. Ne visām valstīm tā ir. Arī pārstrāde rada pārpalikumus, un tie ir jāutilizē videi draudzīgākajā veidā. Labākais veids ir enerģijas ražošana – videi, cilvēkiem draudzīgā veidā. Tie ir priekšnoteikumi mērķu sasniegšanai. Visbeidzot kā pēdējā iespēja seko atkritumu noglabāšana. Ļoti daudzās valstīs par atkritumu noglabāšanu atbild pašvaldību uzņēmumi vai arī tās daļēji kontrolē procesu, piemēram, tām pieder atkritumu poligoni. Proti, daļēji vai pilnībā pašvaldībām ir interese saglabāt šo noglabāšanas biznesu. Šāda situācija nav vienkārši maināma dažās dienās. Ir jābūt politiskajai gribai, valdības un reģionālā līmenī ir jābūt šādai gribai mainīt pašu sistēmu.

2023. gadā Eiropas Vides aģentūra (EVA) nāca klajā ar agrīnās brīdināšanas ziņojumu, kurā norādīts, ka vairākas ES dalībvalstis riskē nesasniegt sadzīves un iepakojuma atkritumu pārstrādes mērķus. Tajā norādīts, ka Latvija būs starp tām valstīm, kuras, visticamāk, nesasniegs sadzīves atkritumu pārstrādes un noglabāšanas poligonos mērķus. Ņemot vērā to, ka šobrīd ir 2024. gads un daudzi mērķi ir noteikti 2035. gadam, kā jūs redzat stratēģijas, kuras varētu īstenot, lai salīdzinoši īsā laikā uzlabotu šos parametrus?

Klaudija Mensi: Pirmā un galvenā lieta, kas ir jāizdara, ir atkritumu šķirošana. Bez tās mērķus sasniegt nevar. Ja pašvaldībā vai valstī kopumā ir interese saglabāt noglabāšanas biznesu, tad ar šķirošanu diez ko neveicas.

Paolo Kampanella: Atkritumu šķirošanā iedzīvotājiem ir svarīga skaidra motivācija, kāpēc to darīt, jo citādi neizdosies. Ja nešķiroto atkritumu izvešanas cena būtiski pārsniegs šķiroto cenu, tas motivēs cilvēkus rīkoties. Ir jābūt arī tirgus priekšnoteikumiem. Piemēram, ja valstī ir pārlieku daudz noglabāšanas poligonu, tajā nebūs labu pārstrādes rādītāju. Tas ir ļoti vienkārši! Apglabāšanas poligonu un pārstrādes rūpnīcu attiecība ir proporcionāli apgriezta, proti, ja ir pārāk daudz atkritumu noglabāšanas poligonu, tad tas rada priekšnoteikumus mērķu nesasniegšanai. Pēc būtības šķirošanai automātiski būtu jānoved pie noglabāšanas poligonu slēgšanas vai darbības intensitātes samazināšanas, bet, kā ir praksē jūsu valstī, noteikti zināt labāk paši.

Vai, jūsuprāt, atkritumu izvešanas tarifs ir vienīgais iedzīvotāju motivācijas veids šķirot atkritumus?

Klaudija Mensi: Itālijā mēs ar atkritumu šķirošanu nodarbojamies jau gadiem, un ir būtiskas atšķirības dažādos valsts reģionos. Tas, ko es noteikti varu pateikt, ka atkritumu šķirošanas nozīme ir jāmāca jau skolā, jau bērniem ir jāiemāca to darīt, un vēlāk problēmu nebūs. Mēs jau nedomājam tikai par 2035. gadu! Tā tas būtu jādara vienmēr, arī pēc 2035. gada. Tas ir jāiemāca jau no mazotnes! Eiropas Savienības nākamajai paaudzei ir jāzina, kā šķirot atkritumus, ko tas dod.

Paolo Kampanella: Ir nepieciešamas abas daļas – gan ekonomiskā, gan komunikācijas daļa. Protams, ir jāveido sapratne par to, kādēļ kaut kas tiek darīts, ka tas dod labumu gan personīgi, gan sabiedrībai kopumā. Turklāt šajā procesā – komunikācijā, tarifu un sistēmas izveidē kopumā – ir jāpanāk visu līmeņu politiķu iesaiste. Nenoliedzami procesā ir iesaistāmi ražotāji, kuriem jāuzņemas daļa atbildības.

Jūs pieminējāt enerģijas ražošanas no atkritumiem lielo nozīmi. Vai varat īsumā raksturot, kāda prakse ir Eiropā?

Klaudija Mensi: Ir svarīgi saprast, ka enerģijas ražošana no atkritumiem nenomāc atkritumu šķirošanu – nav korelācijas starp to, ja no atkritumiem ražo enerģiju, tad šķirošanas un pārstrādes līmenis ir zems. Gluži otrādi – Vācija un Nīderlande rāda, ka šķirošanas un pārstrādes rādītāji saglabājas augsti līdztekus tam, ka notiek atkritumu reģenerācija. Lielākā nelaime ir tā, ka enerģijas ražošanas infrastruktūra nav pareizi izvietota, tas rada situāciju, ka atkritumi sāk ceļot no viena Eiropas reģiona uz citu. Ir nepieciešams šīs enerģijas ražotnes izvietot gudrāk, ņemot vērā CO2 pēdu. CO2 ietaupījumu tirgus dotu iespēju šo jautājumu sakārtot efektīvāk. Enerģijas ražošana no atkritumiem patiesi pieder pie pilna cikla aprites ekonomikas, un tādēļ šīs ražotnes nevar atrasties tālu no iedzīvotājiem un vietas, kur atkritumi rodas. Tikai tā enerģiju var novirzīt atpakaļ pie iedzīvotājiem gan elektrības, gan siltuma veidā, tāpēc attālumam līdz patērētājam ir liela nozīme. Nevar būt tā, ka siltuma ražotājs atrodas simtiem kilometru no iedzīvotājiem. Arī no enerģētiskās neatkarības viedokļa šis jautājums ir risināms jau šobrīd.

Kur ir labie piemēri?

Klaudija Mensi: Es varētu norādīt daudz piemēru Itālijā, bet to nedarīšu, jo esmu no Itālijas. Ļoti labs paraugs ir Kopenhāgena. Tas ir paraugs ne tikai no inženiertehniskā viedokļa, bet arī no arhitektūras un dizaina viedokļa. Ar visu tiek parādīts, ka vide ir nozīmīga. Ir arī labs piemērs Vīnē.

Paolo Kampanella: Es noteikti pieminētu arī Roterdamu un Amsterdamu. Šīs divas pilsētas noteikti parāda tehnoloģiju iespējas un attīstību tieši enerģijas ražošanā no atkritumiem. Ir interesanti salīdzināt Nīderlandes un Beļģijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kur Nīderlandes piemērs skaidri parāda, ka enerģijas ražošana no atkritumiem ir kopējās sistēmas sastāvdaļa. Arī Beļģijā ir laba pārstrādes sadaļa, tomēr nav tik daudz un labu enerģijas ražotņu. Mēs nevaram runāt par pilnvērtīgu aprites ekonomiku, ja nav enerģijas ražošanas. Tās dalībvalstis, kuras izlemj noraidīt šādu ražotņu veidošanu vai kavē to ar dažādiem birokrātiskiem paņēmieniem, izdara aplamu izvēli. Tā 2035. gada mērķus nesasniegt.

Vai ir valstis Eiropā, kas jau ir tuvu mērķim, un kā tas izdevās?

Paolo Kampanella: Protams, ir tādas valstis. Iemesls – ir izveidota pilnīga infrastruktūra un tā tiek akceptēta. Vairumā Eiropas valstu no politiskā viedokļa, no sabiedrības viedokļa nav šī akcepta atkritumu šķirošanai, enerģijas ražošanai, otrreizējo materiālu izmantošanai. Nepietiek, ka pilnībā tiek atzīta viena sadaļa, ir jāatzīst un jāpieņem visas, tikai tad ir panākumi. Ir jāatzīst gan atkritumu šķirošanas vajadzība, gan tehnoloģijas, kuras ir lietojamas šajā procesā. Mēs nevaram domāt, ka atkritumu reģenerācija ir ļaunums un kaitē iedzīvotājiem. Tā nav taisnība. Ja šis siltums tiek izmantots, enerģija tiek izmantota, tad rūpnīca kalpo iedzīvotājiem, nevis tiem kaitē.

Klaudija Mensi: Redziet, kā ir, ja iedzīvotāji šķiro atkritumus, bet dienas beigās iedomājas, ka tie visi tiek sabērti vienā mašīnā, tad viņiem šķiet, ka viņu darbam nav jēgas. Viņi jūtas demotivēti. Iedzīvotājiem ir skaidri jāparāda, uz kādām rūpnīcām ceļo viņu šķirotie atkritumi, kāda tam kopumā ir jēga un ko tas dod. Te būs jauna plastmasa, te būs jauns papīrs, un tas ir svarīgi. Ja cilvēki redz, ka vairāk nekā puse atkritumu tik un tā tiek aprakti, viņi pie sevis domā: “Kādēļ man jābūt tam, kurš šķiro?” Procesa caurspīdīgums ir tikpat svarīgs kā ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties.

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Latvijā tikai aptuveni 3%, Lietuvā — 26% un Igaunijā pat 43%. Eiropā augstākie rādītāji šajā segmentā ir Zviedrijai, Somijai, Dānijai, kurā pārsniedz 50% līmeni. Savukārt tādās dienvidu zemēs kā Malta, Horvātija, Kipra un Grieķija atkritumu reģenerācija faktiski neeksistē. Bulgārija un Latvija atkritumu reģenerācijā visā Eiropā attiecīgi ieņem piekto vietu no beigām. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%), taču būtiski apsteidz to pašu Maltu (10%), Rumāniju (14%), Kipru (16%). Protams, Eiropas Savienība ir izvirzījusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti un tikai 10% apglabāti atkritumu poligonos, vienlaikus tajos rodas rodas metāns, kas ir pat daudz kaitīgāks klimatam par CO2. Jārēķinās, ka aptuveni trešā daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija rada vairākus ieguvumus — mazākus poligonos deponējamo atkritumu apjomus, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-atkritumu slogā – kā no tā izbēgt?

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Žalvaris iegādājas Latvijas Grindplast

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākais rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Žalvaris” iegādājies 75% plastmasas atkritumu pārstrādes uzņēmuma “Grindplast” akciju.

Latvijas uzņēmums nodarbojas ar dažādu plastmasas atkritumu pārstrādi, tostarp plastmasas iepakojumiem, pudelēm, atkritumu konteineriem. Līdz ar darījumu “Žalvaris” plāno apvienot plastmasas atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi.

“2023. gadā “Žalvaris” pievienojās “GreenGroup” – korporatīvajai grupai, īstenojot stratēģiju, kas balstīta aprites ekonomikas principos. Tās mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk jēlmateriāla no visiem atkritumu veidiem, pārstrādāt to un atgriezt izmantošanai tirgū. Latvijas uzņēmuma “Grindplast” iegāde palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā. Tādējādi mēs varēsim daudz efektīvāk pārvaldīt plastmasas atkritumu ieguvi no industrijas un uzņemties arī tās pārstrādi,” norāda Vitoldas Sapožnikovas, “Žalvaris” izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Māris Ķirsons, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

CleanR grupa sākusi izstrādāt Latvijas Aprites ekonomikas indeksu

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "CleanR Grupa" sadarbībā ar ekspertu grupu ir sākusi izstrādāt Latvijas Aprites ekonomikas indeksu, lai atbalstītu virzību uz gudrāku saimniekošanu un efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu, informē "CleanR Grups" valdes locekle Agita Baltbārde.

Šāda iniciatīva radusies pētot starptautisko praksi, kā arī apzinoties, ka "mēs kā sabiedrība esam apņēmušies pildīt noteiktus solījumus Eiropas Savienības mērogā", norāda A. Baltbārde.

Raugoties uz Nīderlandes, Beļģijas, Zviedrijas un citu valstu īstenoto aprites ekonomikas aktivitāšu piemēriem, redzamas vairākas kopsakarības. Pirmkārt, datos balstīta pieeja - aprites ekonomikas ieviešanas pasākumu efektivitāte noteiktos periodos tiek mērīta, lai noteiktu, vai ir nepieciešami kādi procesu uzlabojumi.

Otrkārt, augšupējās pieejas īstenošana, fokusējoties uz visu ieinteresēto pušu - pašvaldību, uzņēmēju, NVO un iedzīvotāju - motivāciju iesaistīties. Treškārt, daudz izmaiņu tiek īstenots tieši reģionāli, kur ir plašākais instrumentu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa noslēdz 2023. gadu ar stabilu izaugsmi

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novada Aconē nosvinēti vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” topošās atkritumu šķirošanas rūpnīcas spāru svētki, atzīmējot nesošās jumta konstrukcijas pabeigšanu.

Jaunajā rūpnīcā, kuru paredzēts atklāt šī gada rudenī, darbosies vismodernākās šķirošanas iekārtas, kas ļaus būtiski uzlabot Eiropas Savienības noteiktos atkritumu pārstrādes rezultātus.

Spāru svētkos atzīmēts līdz šim paveiktais darbs – izbūvētas nesošās jumta konstrukcijas un galvenās sijas, izveidots inženierkomunikāciju tīkls utt. Šobrīd būve tiek gatavota turpmākajiem darbiem, tostarp jumta izbūvei un grīdu liešanai. Rūpnīcas kopējā platība būs vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, t. sk. ēka aptuveni 3300 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru. Projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa”.

“Šī projekta īstenošanā liekam lietā pieredzi, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā un vairāk nekā desmit gadu laikā grupas uzņēmumā “Ecoservice” Viļņā, kā arī no citiem līdzīgiem projektiem Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Te darbosies daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli un atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas vai izlasīt tikai derīgo materiālu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” korporatīvās pārvaldības modeli un stiprinot tā efektivitāti, uzņēmuma valdē iecelts ilggadējs nozares profesionālis Guntars Levics.

Levics turpinās pildīt arī AS “CleanR Grupa” un SIA “Zaļā josta” valdes locekļa pienākumus.

“Ņemot vērā, ka “CleanR Verso” šogad ir ambiciozi plāni gan attiecībā uz industriālo atkritumu pārstrādes apjoma kāpināšanu, gan šķirošanas infrastruktūras un tehnikas modernizāciju, gan “pelēkās zonas” mazināšanu būvgružu apsaimniekošanas jomā, Guntara Levica ilggadējā un plašā pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē uzņēmumam būs liels pienesums,” teica AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš piebilda, ka “CleanR Verso” strādā pie vērienīgiem modernizācijas darbiem šķirošanas laukumā “Nomales”, kā rezultātā tas būs modernākais šāda tipa laukums Baltijā, kas ļaus dubultot atkritumu pārstrādes apjomus un ātrumu. Turklāt uzņēmums sadarbībā ar valsts sektoru un būvniekiem turpina darbu pie pētījuma par būvniecības atkritumu izvešanas problemātiku, lai mazinātu “pelēko sektoru” šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot atbildību tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, nosakot dabas resursu nodokļa likmi 0,50 eiro apmērā par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu, t.sk. apģērbu un apavu kilogramu.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai "Latvijas Zaļais punkts" ir sācis līgumu slēgšanu ar tekstila izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi nodrošinot dabas resursa nodokļa 100% atbrīvojumu, kā arī nodrošinās tekstila izstrādājumu atkritumu savākšanu, atkārtotu lietošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: "Lai arī tekstilizstrādājumu apsaimniekošana ražotāju atbildības sistēmas ietvaros stāsies spēkā tikai šogad no 1.jūlija, jau kopš pērnā gada novembra esam mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai ražotāji un tirgotāji varētu iesaistīties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā. Ņemot vērā īso laika sprīdi starp normatīvā regulējuma pieņemšanu un tā spēkā stāšanās termiņu, jau šobrīd esam gatavi saviem klientiem garantēt pilnvērtīgu iesaistīti tekstila atkritumu apsaimniekošanā, kas paredz mūsu klientiem 100% atbrīvojumu no DRN nodokļa. Lai arī 1.jūlijs šķiet gana tālu, mūsu pieredze rāda, ka itin bieži līgumu slēgšana un citu formalitāšu sakārtošana tiek atstāta uz pēdējo brīdi, kā rezultātā netiek saņemts atbrīvojums un nākas maksāt pilnu dabas resursu nodokli 100% apmērā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums 15

DB, 09.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.

Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Fondu investīciju piesaistes praktiskā puse

Intervija

Fondu naudas ir daudz, bet vajag vairāk. Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos

Tēma

Zinātnes attīstībā ES var konkurēt ar Ķīnu

Aktuāli

Kur rodas nauda?

Enerģētika

Ūdeņraža vads nozares attīstībai

Uzņēmējdarbība

Jaunu uzņēmumu mazāk, bet nodokļu maksātāju vairāk

Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eco Baltia vide iegulda 2,3 miljonus eiro būvgružu šķirošanas un pārstrādes infrastruktūrā

Db.lv, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā.

Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvā bāzētais vides apsaimniekošanas uzņēmums UAB “Ecoservice” ieguldīs 18 miljonus eiro pērn uguns nelaimē skartā atkritumu šķirošanas centra Viļņā atjaunošanā.

Tāpat investīcijas tiks novirzītas šķirošanas centra infrastruktūras uzlabojumos, kā arī modernizācijā, tādējādi sniedzot lielāku pienesumu aprites ekonomikā. Paredzamais projekta pabeigšanas termiņš ir šā gada beigas.

"Mēs esam pieņēmuši lēmumus, kas bija nepieciešami, lai turpinātu straujāk virzīties uz turpmākajiem uzņēmuma izaugsmes mērķiem. Pēc pagājušā gada augustā notikušā ugunsgrēka mēs nekavējoties veicām pasākumus, kas palīdzēja turpināt darbību bez pārtraukumiem, tādējādi izpildot visas saistības pret klientiem un partneriem. Tagad pienācis laiks spert nākamos soļus, proti, ne tikai atjaunot ugunsgrēkā cietušo, bet arī strādāt efektīvāk, ieviešot jaunākās tehnoloģijas un uzlabojot ugunsdrošību," sacīja Jurgita Nacevičiene, Ecoservice izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plastmasas pārstrādes rūpnīca, kas pirms gada tika atklāta Ķekavas novadā, šogad sāks strādāt ar pilnu jaudu, intervijā aģentūrai LETA sacīja vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

"Jāsaka, ka ražošanā, rūpniecībā pirmais gads vienmēr ir tas sarežģītākais," viņš teica, atzīstot, ka rūpnīcas darbības pirmajā gadā cerētais rezultāts netika sasniegts tādā tempā, kā gribētos.

Stankevičs skaidroja, ka apstākļi, kas kavēja sasniegt iecerēto, pērn bija fakts, ka 2022.gada nogalē un 2023.gada pirmajā pusē otrreizējo polimēru tirgus piedzīvoja strauju cenu kritumu, arī pieprasījums samazinājās, kas pamatā bija saistīts ar ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos Eiropā un vēl strauju energoresursu cenu kāpumu, kas bija sekas karadarbībai Ukrainā.

Vienlaikus Stankevičs uzsvēra, ka, neskatoties uz šo situāciju, patlaban rūpnīcas darbība ir "ieskrējusies", kā arī ir atrasts klientu loks, lai jau šogad rūpnīca sāktu strādāt ar pilnu jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligona "Getliņi" pārvaldītājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 2,1% - līdz 2,751 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Tostarp no atkritumu poligona darbības "Getliņi eko" pagājušajā gadā guva ieņēmumus 44,012 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 3,341 miljons eiro, bet no elektroenerģijas ražošanas - 1,478 miljoni eiro. Tajā pašā laikā no citu viengadīgo kultūru realizācijas kompānija pērn guva ieņēmumus 5533 eiro apmērā, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 74 829 eiro apmērā.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpināja kristies "Getliņi eko" pieņemto sadzīves un ražošanas atkritumu apmērs, kas liecina par pieaugumu atkritumu šķirošanā, kā arī ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas laikā.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā saražoja apmēram 25,88 gigavatstundas elektroenerģijas, kas lielākoties pārdota brīvajā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas nami piecu gadu laikā plāno 27 miljonu eiro investīcijas

Db.lv, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Noslēgti pirmie līgumi ar ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem par iesaistīšanos tekstila apsaimniekošanas sistēmā

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 12.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.marta žurnālā lasi:

Statistika

Dzelzs priekškars izmainīs ostas

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos

Tēma

“Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Aktuāli

Inovācijas – attīstības balsts!

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Informācijas tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru