Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Adekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.maija numurā lasi:

Statistika

Investoru piesaiste palikusi nemainīga

Intervija

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija. Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” Rīgas nodaļas vadītājs Ingārs Daibe

Tēma

Arodskolas absolvents saņem vairāk nekā zinātņu doktors

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus uz Krieviju, kaut arī vairums no tiem šo nodarbi bija pārtraukuši, šie uzņēmumi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, tiem liek skaidroties ar darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību perspektīvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.augusta numurā lasi:

Statistika

Tālāka likmju celšana varētu būt destruktīva

Tēma

Uzņēmējus sanikno bezatbildīgā valsts rīcība

Aktuāli

Vai komercbankas var slāpēt inflāciju un kā?

Finansējums

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Meža nozare

Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu

Finanses

Latvijas biznesu no iznīcības izglāba Eiropas Savienība

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. marta numurā:

Statistika. Materiālu inflācija turpina uzvaras gājienu.

Intervija. Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks. Intervija ar Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu.

Tēma. Būvniecībā ārkārtas situācija.

Valsts politika tikai formējas, materiālu trūkst.

Biznesa ideja. Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 5.jūlija numurā lasi:

• Tēma

Darbaspēka cenas aug atšķirīgi un par lēnu

• Aktuāli

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt

• Finanses

Indexo grib pārtraukt finanšu pakalpojumu sniedzēju snaudienu. Intervija ar pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētāju Valdi Siksni

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

• Aviācija

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.oktobra numurā lasi:

Statistika

Eksporta importa bilances negatīvie rekordi

Tēma

Biznesam bez valsts palīdzības energokrīzi pārvarēt būs grūti

Kā neatkarīgā Latvija pārvarēja 1939./1940. gada enerģētisko krīzi

Aktuāli

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Nodokļu sistēmas pārskatīšana balstīsies uz topošajām nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.- 2026. gadam un notiks vienu reizi šīs valdības laikā, vienlaikus tās vērtējot arī no valsts finansiālajām vajadzībām, kuras būtiski pārsniedz iespējas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.janvāra numurā lasi:

Statistika

Likvidēto svars tautsaimniecībā

Tēma

Vai malkas apkure ietekmē vēlēšanas?

Finansējums

Latvijā var būt labi attīstīts kapitāla tirgus. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons

Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Aktuāli

Rīga – kļūdu indikators

Finanses

Kad 31,4 triljoni dolāru ir par maz

Tūrisms

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.septembra numurā lasi:

Statistika

ES tirdzniecības bilance atkal pozitīva

Tēma

Kviešu eksporta čempioni

Siltumapgāde

Apkures sezona solās būt lētāka

Uzņēmējdarbība

Paplašina uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksātāju loku

Transports

Baltija piedzīvo elektroauto bumu

Tehnoloģijas

Konsultāciju biznesa panākumu atslēgas tīmeklī

Pasaules ekonomika

Vācijai sevi jāizdomā no jauna

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, intervijā norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.marta numurā lasi:

STATISTIKA. Vidējā inflācija Eiropas Savienībā sasniedz 6,2%.

TĒMA. Pašpietiekamība var būt izvēle starp efektivitāti un drošību.

Biogāze: ar OIK – slikti, bez – arī!

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

AKTUĀLI. Pa kontrolierim pie katra sēņotāja un ogotāja?

FINANSES. Karali dolāru vēl no troņa negāzīs.

DB KONFERENCES

Ietekme ģeopolitikai, ne tik daudz globālai konkurencei.

PPP veselības aprūpē – kāpēc un kā to darīt?

Primāri jādomā par ieguldījumiem izglītībā un zinātnē.

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.decembra numurā lasi:

Top500

Nacionālā kapitāla lepnums

Statistika

Ziemassvētku tirdziņos vēl netaupīs

Tēma

Latvija - bezbērnu republika

Aktuāli

Gūt var dodot!

Energoresursi

Transformējas biomasas iegādes principi

Eksporta balva

Paziņos Eksporta un inovācijas balvas uzvarētājus

Transports

Kravas auto dekarbonizācijai vairākas zemūdens klintis

Mazumtirdzniecība

Krīze rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas

Klimats

Klimata politikas izmaksas draud pārsniegt ieguvumus

Portrets

Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Edgars Kalējs, SIA Park Expert valdes priekšsēdētājs

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar, intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.marta žurnālā lasi:

Statistika

Krievijas loma tirdzniecībā mazinās

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Ēnu ekonomika

Nedeklarētā alga 1,75 miljardi eiro

Mēbeļu nozare

Gaida mēbeļu tirgus atgūšanos

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bio platību un ražotāju skaits pasaulē pieaug

Finanses

Eleving Group paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Būvniecība

Pillar Contractor – ar skatu uz izaugsmi

Portrets

Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Artjoms Milovs, AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.novembra numurā lasi:

Statistika

Iedzīvotāju bažas par rēķiniem aug

Tēma

Bažas par vēja industrijas monopolizēšanu

Aktuāli

Tā kā līdz šim, tālāk dzīvot nevar

Sabiedriskais līgums

Valsts aizsardzības pamats - ģimenes, kuras audzina dēlus

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies cita dzīve

Cilā valdes atbildības latiņas līmeni

Kokapstrāde un būvniecība

Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.februāra numurā lasi:

Statistika

Nav gāzes, nav ražošanas

Tēma

Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents?

Ilgtspēja

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas. SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks

Enerģētika

Palielinās interese par iespējām gāzi glabāt Baltijā