Nozīmīgākās tehnoloģiju inovācijas, kas tuvāko gadu laikā mainīs iedzīvotāju uzvedību un uzņēmumu ierasto darba stilu gan Latvijā, gan citur pasaulē, ir sagaidāmas mākoņdatošanas (cloud computing) un mobilo komunikāciju segmentā. Par to liecina KPMG starptautiskais tehnoloģiju inovāciju pētījums (KPMG 2012 Global Technology Innovations survey), kura ietvaros šogad tika aptaujāti gandrīz 700 tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji no visas pasaules.

Ģirts Kronbergs, SIA KPMG Baltics IT pakalpojumu eksperts, norāda: «Attiecībā uz mākoņdatošanu un ar to saistīto mobilo tehnoloģiju attīstību Latvijas uzņēmumus varam saukt par «pirmajiem sekotājiem» – lai arī neesam pirmrindnieki, tomēr salīdzinoši aktīvi sekojam līdzi un cenšamies ieviest šīs jaunās tehnoloģijas. Vietējās kompānijas, piemēram, DEAC, Lattelecom, Tieto u.c. jau veiksmīgi piedāvā mākoņdatošanas pakalpojumus, un kopumā Latvijas uzņēmumi ir pietiekami elastīgi, lai ātri varētu novērtēt un ieviest jaunākās tehnoloģijas. Tomēr pagaidām mēs vēl nespējam pilnvērtīgi konkurēt tieši ar inovatīvām tehnoloģijām vai patstāvīgiem risinājumiem mākoņdatošanai. Pagaidām mākoņdatošanas izmantošanu komerciālajos sektoros traucē arī līdz galam neatrisinātie datu drošības, privātuma un apstrādes caurspīdīguma jautājumi.»

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis moderni dievināt Apple līdzdibinātāju Stīvu Džobsu un vairāk vai mazāk - kritizēt Microsoft līdzdibinātāju Bilu Geitsu, bet Marks Cukerbergs peld pret straumi, raksta Business Insider.

«Kad es augu, Bils Geitss bija mans varonis,» TechCrunch konferencē paziņojis sociālās vietnes Facebook līdzdibinātājs.

Uz to Maikls Aringtons, kurš Cukerbergu intervēja, atbildēja: «Ak, vai tiešām? Viņš ir kā Dārts Veiders. Viņš nav Lūks Skaivolkers. Viņš ir sliktais puisis.»

«Nē, viņš nav,» aizstāvības cīņā meties Cukerbergs. «Bils Geitss vadīja vienu no visvairāk uz misiju orientētajām kompānijām. Microsoft bija lieliska misija. Uzlikt datoru uz katra galda un katrās mājās,» viņš turpinājis.

Viens no Latvijas uzņēmumiem, kas var stāstīt pozitīvu stāstu par izstādi Salone del Mobile un eksportu uz Itāliju, ir Vispool akmens masas vannu (arī izlietņu, dušas paliktņu, WC u.c.) ražotājs.

Uzņēmums dibināts 2001. gadā un patlaban nodarbina ap 30 cilvēku, ražošanas procesā lietojot Marmoryl tehnoloģiju, Eiropā zināmu kopš 60. gadiem. Ilmārs Briksnis, Vispool attīstības menedžeris, kurš ar interesentiem brīvi komunicē arī itāliešu valodā, stāsta: «Lai nodrošinātu kvalitāti un dotu vannām 25 gadu garantiju, esam pilnveidojuši ražošanas tehnoloģiju. Kā pildvielu izmantojam marmora pulveri, emalju iepērkam Vācijā, kur pēc pieprasījuma izveidoti mums nepieciešamie toņi un nodrošināta vajadzīgā kvalitāte. Tehnoloģiju esam standartizējuši, mums ir Latvijas un Eiropas standarts, higiēnas sertifikāti.» Pēdējos gados Vispool attīstījis arī otru preču zīmi – Aura, kas piedāvā kolekciju itāļu un citiem eksporta tirgiem. Uzņēmums strādā visās trīs Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā, Itālijā, pastāv neliela sadarbība ar Vāciju, epizodiski ar Norvēģiju, kā arī parādās individuālie klienti, piemēram, no Zviedrijas.

Zviedrijas pieaugušo filmu industrijas pārstāvis Berts Miltons (Berth Milton) nācis klajā ar neparastu biznesa ideju – viņš piedāvā cilvēkiem bez maksas apmesties piecu zvaigžņu viesnīcās, taču apmaiņā pret to viesiem jāļauj kompānijai viņus filmēt un materiālu pārraidīt internetā, ziņo The Local.

«Galvenais ir veikt visu ceļu, nevis pusi vai trešdaļu ceļa. Iedomājieties, kā visi smējās par Stīvu Džobsu un Bilu Geitsu, kad viņi paši nonāca pie savām idejām,» saka B. Miltons.

Viņš paredz atvērt līdz pat 100 pieczvaigžņu viesnīcām, kur viesi varēs uzturēties bez maksas, vien ļaujot viņa vadītajai kompānijai Private Media viņus filmēt.

B. Miltons aprēķinājis, ka viena šāda viesnīca gada laikā varētu ģenerēt ienākumus līdz pat 43,8 miljoniem ASV dolāru.

Jau 17. gadu pēc kārtas žurnāls Forbes atzinis kompānijas Mirosoft dibinātāju Bilu Geitsu (Bill Gates) par bagātāko personu ASV, novērtējot viņa bagātību 54 miljardu ASV dolāru apmērā.

Otrajā vietā ierindojis investīciju guru Vorens Bafets (Warren Buffet) ar 45 miljardu dolāru lielu bagātību. Trešo vietu ar 27 miljardiem dolāru ieņem programmatūras izstrādātāja Oracle dibinātājs un vadītājs Lerijs Elisons (Larry Ellison).

Citi ASV bagātnieki, kas tikuši Forbes veidotajā 400 bagātāko ASV iedzīvotāju sarakstā, ir Facebook dibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerber), kurš ar 6,9 miljardiem ASV dolāru ierindojies 35. vietā, tādējādi apsteidzot kompānijas Apple vadītāju Stīvu Džobsu (Steve Jobs), kurš ar savu 6,1 miljardu dolāru lielo bagātību atrodas saraksta 42. vietā.

Tehnoloģiju kompānijas līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss piedāvājis 100 tūkstošus ASV dolāru jebkuram, kas radīs jauna veida prezervatīvus, raksta ABC News.

Aplēsts, ka prezervatīvus pasaulē izmanto 750 miljoni cilvēku, tomēr to ierastais dizains bieži ticis kritizēts par to, ka liela daļa baudas tiek ziedota par labu drošībai. Tāpēc Bila un Melindas Geitsu fonds izsludinājis konkursu, kura ietvaros jebkurš var izveidot «jaunākās paaudzes» prezervatīvu. Uzvarētājs saņems naudas balvu 100 tūkstošu ASV dolāru apmērā, kā arī tam būs pieejams miljons dolāru liels finansējums sava izgudrojuma ražošanas uzsākšanai.

«Mēs meklējam jaunas paaudzes prezervatīvus, kas ievērojami saglabā baudas aspektus un kuriem ir uzlabota lietošana, piemēram, labāks dizains vai iepakojums. Tāpat nepieciešams, lai to neietekmētu kultūru barjeras, kā arī tas būtu izgatavots no drošiem un jauniem materiāliem,» teikts Bila un Melindas fonda izveidotajā interneta vietnē Grand Challenges.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ceturtdien Briselē ticies ar datortehnoloģiju uzņēmuma «Microsoft» dibinātāju Bilu Geitsu un pasniedzis viņam Igaunijas e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Tikšanās laikā pārrunātas iespējas atbalstīt Āfrikas attīstību, investējot pētniecībā un attīstībā, paziņojis Igaunijas valdības preses dienests. Apspriesti trīs Bila un Melindas Geitsu fonda projekti Āfrikas valstīm, kas skar vakcīnu klīniskos pētījumus, veselības aizsardzības sistēmas un laboratorijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības attīstību un inovatīvu cīņu pret klimata pārmaiņām.

Pēc Ratasa teiktā, visi trīs projekti ir ļoti vajadzīgi Āfrikas attīstībai un tās iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, tādēļ ir dziļākas apspriešanas vērti.

«Igaunijas pieredze liecina, ka digitālās prasmes un digitālā attīstība kļuvušas par ilgtspējīgas attīstības ķīlu,» uzsvēris premjers, atgādinot, ka pērn Igaunija un Āfrikas Savienība parakstījušas memorandu par iecerēm elektroniskās valsts pārvaldes attīstības jomā.

ASV investors un viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem Vorens Bafets (Warren Buffet), kurš aicina arī citus pasaules miljardierus lielāko daļu savu bagātību atvēlēt filantropijai, labdarībai atvēlējis aktīvus pusotra miljarda ASV dolāru vērtībā, tos nododot Microsoft vadītāja Bila Geitsa (Bill Gates) izveidotā labdarības fonda rīcībā, vēsta Bloomberg.

V. Bafets Bila un Melindas Geitsu fondam nodevis 19,3 miljonus savas kompānija Berkshire Hathaway B klases akciju.

Miljardieris Bafets ir apņēmies dažādu labdarības fondu, ieskaitot jau minēto Geitsu fondu, kā arī savu trīs bērnu vadītos labdarības pasākumus, rīcībā nodot lielāko daļu savas bagātības. Bafeta filantropija ietver cīņu ar nabadzību un slimībām, kā arī ASV izglītības fondu finansēšanu.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

No 8. janvāra katru piektdienu visi Dienas biznesa un Dienas Lietišķā komplekta abonenti saņems nedēļas žurnālu Lietišķā Diena jaunā veidolā.

Žurnāls 32 lappusēs piedāvās ziņas un daudzveidīgu lasāmvielu nedēļas nogalei – aktuāli un padziļināti par biznesu un ekonomikas aizkulisēm, pārsteidzoši par cilvēkiem un uzņēmumiem, kā arī noderīgi par ieguldījumiem, tehnoloģijām, auto, izklaidi, hobijiem un daudz ko citu. Uzzināsiet par veiksmīgākajiem eksportētājiem rubrikā Latvija var! Diskutēsim par to, kādiem jābūt Latvijas mērķiem šodien un kurp virzīsimies pēc pieciem gadiem.

emDienas bizness/em piektdienās turpmāk kopā ar emLietišķo Dienu/em «Aizvien turpinām meklēt ekonomikas kopsakarības, norādīt uz labajām lietam, ielūkoties biznesa un ekonomikas aizkulises, rādīt interesantus biznesus un cilvēkus, būt noderīgi lēmumu pieņemšanā, » saka žurnāla redaktore, kas tāpat kā līdz šim būs Dienas Mediju Ekonomikas analīzes nodaļas vadītāja Marta Rībele. Žurnāla redakcijas kolēģiju veido Dienas un Dienas biznesa žurnālisti.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss jau 1984. gadā, kad Apple nāca klajā ar Macintosh personālo datoru, apsvēris mobilā tālruņa izgatavošanu ar kompānijas zīmolu, atklājis bijušais tehnoloģiju giganta izpilddirektors Džons Skullejs (John Sculley).

«Es atceros, ka mēs pie Mac tālruņiem strādājām 1984. gada nogalē. Stīvs jau tobrīd domāja par šādiem produktiem,» sarunā ar CNBC sacīja Dž. Skullejs. «Viņš mēdza sacīt, ka svarīgākās lietas nav tās, kuras tiek ražotas, bet gan tādas, kuras netiek. Viņš stingri iestājās par [tehnoloģiju] vienkāršošanu,» atzina bijušais Apple izpilddirektors.

Viņš arī norādīja, ka lētāku produktu izstrāde nav uzskatāma par atteikšanos no S. Džobsa vīzijas. «Es neuzskatu, ka nākšana klajā ar plašāku produktu klāstu ir kompromisa meklēšana. Es nedomāju, ka viņi ķersies pie simts dolārus vērtiem viedtālruņiem. Esmu pārliecināts, un to arī apstiprina mani avoti, ka viņi uzlabos savus galvenos produktus,» sacīja Dž. Skullejs.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Katra veiksmīga uzņēmuma pamatā ir spējīgs tā vadītājs. Skolās iegūtā izglītība un profesionālā darba prakse ir nozīmīga, taču ne vienmēr ar personīgo pieredzi ir gana, tāpēc portāls inc.com apkopojis desmit vērtīgus video sižetus, kuros ieteikumos un viedokļos dalās eksperti, veiksmīgu uzņēmēju vadītāji un miljardieri, kas savas impērijas izveidojuši no nulles.

Šajā video materiālā Hārvardas Biznesa skolas profesors Džozefs Bouvers (Joseph Bower) pauž savu uzskatu, ka ikvienam, kurš vēlas vadīt jebkādu uzņēmumu vai institūciju, ir jābūt spējīgam uzdot sev nopietnus jautājumus attiecībā uz sevis paša un vadītā uzņēmuma darbu, kā arī objektīvi atbildēt uz tiem. Kļūt par vadītāju nozīmē nepārtraukti mācīties un uzlabot sevi, kā arī vēlāk arī citus, lai nostiprinātu patiesu lomu kompānijā, nevis vienkārši būt vietturim, stāsta Bouvers.

Kā iespējams nolīgt augsti kvalificētus darbiniekus, pārliecināt viņus strādāt par brīvu un pēc tam nodot radīto produktu cilvēku masām bez maksas? Tas nav neiespējami; patiesībā vairākas joprojām aktīvas kompānijas, piemēram, Linux un Wikipedia to ir panākušas. Šajā video tiek piedāvāts īss seminārs par to, kas motivē darbiniekus un kā to izmantot uzņēmējdarbībā. Šis animētais video materiāls varētu būt īpaši noderīgs mārketinga un tirdzniecības pārstāvjiem.

Globālas ekonomikas izaugsmes temps šogad saglabāsies aptuveni 3% līmenī, bet starptautiskie investori jau iemācījušies pielāgoties lēnas izaugsmes un zemas inflācijas videi, norāda SEB eksperti jaunākajā Investīciju apskatā (Investment Outlook).

Turklāt ekonomiskajā situācijā iezīmējas arī pozitīvas tendences – izejvielu cenas atgūstas un globālie patērētāji joprojām jūtas labi, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā. Augošie akciju tirgi, izejvielu cenu atgūšanās, kā arī stabilākas tendences attiecībā uz alternatīviem ieguldījumiem – tie ir tikai daži no faktoriem, kas tiek analizēti jaunākājā Investīciju apskatā.

SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis: «Lēna pasaules ekonomikas izaugsme saglabājas – ekonomisti turpina samazināt IKP izaugsmes prognozes, tomēr bažas par iespējamo recesiju kopš gada sākuma ir mazinājušās un šāda negatīva scenārija varbūtība veido vien 20%.»

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Kad Kristeram Jurševskim bija vien 15 gadu, viņš, pateicoties savām teju unikālajām spējām, tika pieņemts darbā Draugiem Group kā programmētājs.

Kristers sāka nodarboties ar programmēšanu 12 gadu vecumā. Viņš ieraudzīja Stīvu Džobsu laižam klajā AppStore un atcerējās viņu sakām, ka ikviens var radīt savas aplikācijas. Kristeram tajā laikā tas šķita kaut kas fantastisks, jo viņam bija daudz ideju un vienlaikus ļoti daudz informācijas, kas jāapgūst, lai sāktu radīt aplikācijas platformai. Viņš sāka apgūt UI/UX dizainu, lai ar programmēšanas palīdzību spētu realizēt savas ieceres. Viņš veiksmīgi realizēja pats savu projektu, kas ļāva viņam iegūt lielisku darbu 15 gadu vecumā Draugiem Group. Kristers tur strādāja 2 gadus kā iOS programmētājs. Pēc tam viņš darbu atstāja, lai realizētu pats savas idejas. Papildus iOS viņš apguva arī citas programmēšanas valodas.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas.

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?

1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

Trīs lapas garš dokuments, ar kuru tika nodibināta tehnoloģiju kompānija Apple, ticis pārdots Sotheby’s izsolē par 1,59 miljoniem ASV dolāru. Pirms tam tika lēsts, ka dokuments varētu tikt pārdots par 100 līdz 150 tūkstošiem dolāru.

Dokumenta sākumcena bija 70 tūkstoši ASV dolāru, par tā īpašnieku kļuva kompānijas Cisneros Corp izpilddirektors Eduardo Cisneros, ziņo Bloomberg.

Vienošanos par kompānijas Apple dibināšanu 1976. gadā noslēdza Stīvs Džobss, Sīvs Vozniaks un Ronalds Veins. Vienpadsmit dienas pēc līguma parakstīšanas R. Veins, kuram piederēja 10% Apple akciju, pameta kompāniju un saņēma 800 ASV dolārus par atteikšanos no savas akciju daļas. Tāpat R. Veins saņēma papildus kompensāciju 1,5 tūkstošu dolāru apmērā.

Balstoties uz Apple tirgus kapitalizāciju šodien, R. Veina 10% akcijas tiktu novērtētas aptuveni 36 miljardu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg.