Latvija var!

Latvija var! Ceļavēju gaida arī ģeneratoriem

Anna Novicka, 01.04.2010

Kompānijas DME dibinātājs, sportists un inženieris Leonīds Čerņins atbalstu savam jaunam projektam cer iegūt no Latvijas valsts.

Aivars Liepiņš, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Unikālās laivu stūres izgudrotājs lolo jaunu projektu enerģētikas jomā.

Otrais populārākais rezultāts, ja meklēšanas sistēmā Google ierakstīt angliski vārdu salikumu «stūre buru laivām», būs saite uz mājaslapu dotan.com. Dotan stūre ir Latvijas sportista un inženiera Leonīda Čerņina izgudrojums. Par tās izcilajām tehnisajkām īpašībām runā gan pašu burātāju atzinība (pārdoti jau tūkstošiem stūru visā pasaulē), gan konkurentu centieni Latvijas ražojumu nomelnot, savukārt dokumentāls Dotan stūres unikalitātes apliecinājums ir diploms par gada labāko produktu, kas L. Čerņinam tika piešķirts Amsterdamas jūrniecības aprīkojuma izstādē. Tagad uzņēmējs gatavojas tirgū startēt ar jaunu produktu – vēja ģeneratoriem.

Gan sportists, gan zinātnieks

Ar burāšanu Leonīds aizrāvies vēl bērna gados – pēc tam, kad nejauši nonācis Lielupes ūdenssporta bāzes jahtu klubā, paša vārdiem runājot, kļuvis uz šo lietu «mazliet traks». Sāka piedalīties sacensībās, un jau pēc gada varēja lepoties ar PSRS čempiona titulu, bija ļoti tuvu startam olimpiādē Maskavā 1980. gadā, taču iztraucēja politisks uzstādījums uz spēlēm sūtīt tikai maskaviešus. «Sports – tā ir arī politika. Vinnē nevis tas, kurš ir spēcīgs, bet arī tas, kurš ir veikls attiecību kārtošanā. Sacensības notiek ne tikai jūrā, bet arī krastā,» saka Leonīds. Viņam šī skarbā dzīves patiesība pie sirds īsti nav gājusi, tādēļ nolēmis iestūrēt zinātnes ostā – absolvējis Ļeņingradas kuģu būves institūtu, atgriezies Latvijā un kopā ar domubiedriem sāka būvēt buru katamarānus. «Bijām vienīgais uzņēmums PSRS, kas strādāja eksportam,» atminas uzņēmējs. Kad sākās juku laiki, nodibināja savu kooperatīvu. «Tie bija vislaimīgākie gadi manā mūžā, jo mums bija ļoti spēcīga komanda, taisījām ārkārtīgi interesantas lietas. Piemēram, no viena Maskavas institūta saņēmām pasūtījumu zemūdenes būvēšanai. Ražojām arī satelītantenas, mašīnas bagāžniekus un daudz ko citu,» par pirmajiem gadiem biznesā stāsta Leonīds. Par savu lielāko priekšrocību viņš uzskata to, ka pats ir gan inženieris, gan sportists, tāpēc var ļoti labi izprast, kas vajadzīgs, lai laivu padarītu ātrāku un veiklāku, un galvenais – kā to var tehniski īstenot.

Kooperatīva darbība beidzās pēc tam, kad savu roku uz valūtu, kas nāca no eksporta pasūtījumiem, uzlika Maskava. Taču par rubļiem neko no ārzemēm iepirkt nevarēja, tādēļ parādījās ideja izveidot kopuzņēmumu. Leonīds aizbrauca uz Izraēlu cerībā, ka pēc dažiem gadiem ražošanu varētu atjaunot. «Kad izbraucu, te viss «nobruka», mūsu nopelnītā nauda pārvērsās par tapetēm. Un tur arī negāja spīdoši,» atminas Leonīds.

Ar miljardiera svētību

Taču ceļa vējš nelika sevi ilgi gaidīt: atsaucoties sludinājumam, Leonīds kļuva par 20 izredzētājiem, kas tika pieņemti Izraēlas miljardiera Stefa Verthaimera organizētajā biznesa skolā. Galvenais kritērijs bija, lai cilvēkam būtu iekšējais dzinulis uztaisīt savu biznesu. Par pasniedzējiem tika uzaicināti labākie mācībspēki no prestižākajām augstskolām. Pēc mācību beigšanas S. Verthaimers piešķīra finansējumu trim «studentu» projektiem – viens no tiem bija Leonīda biznesa plāns par jahtu būvēšanu. Atceroties biznesa skolā pavadīto laiku, Leonīds atzīst – par kaut ko tādu varēja tikai sapņot. Viņš atminas šādu gadījumu: pēc tam, kad topošie uzņēmēji skolas solā bija pavadījuši mēnesi, S. Verhaimers nolēma viņus pārbaudīt – izvaicāja studentus par to, kā iet uz priekšu biznesa veidošana. Arī Leonīdam bija jāatskaitās par padarīto, un beigās viņš piebildis, ka tirgus izpētei viņam noderētu tūre pa Eiropas laivu ražotājrūpnīcām. S. Verhaimers izrakstīja čeku par 15 tūkstošiem dolāru, un jau pēc dažām dienām Leonīds kopā ar kādu pasniedzēju no skolas devās ceļojumā. «Tas bija satriecošs brauciens. Veselu mēnesi mēs braukājām pa Eiropu, biju kā koncentrācijas nometnes ieslodzītais, kurš beidzot tika pie ēdiena,» atzīst Leonīds.

«Par naudu neuztraucies, es būšu tava banka,» tā pēc skolas beigšanās Leonīdam teica viņa «audzinātājs» miljardieris. Taču vajadzīgo 250 tūkst. dolāru vietā iedevis tikai 50. Leonīds pieļauj, ka, viņa doma bija investēt pakāpeniski, lai ar laiku Leonīda daļa uzņēmumā samazinātos. Bet jaunais uzņēmējs šo brīdi nevēlējās gaidīt un iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atbalstu no Izraēlas valdības. Viņš uzvarēja, tāpēc turpmāk varēja iztikt bez S. Verhaimera finansējuma.

Tad savs ražojums bija jāparāda pasaulei. Leonīds uzbūvēja jahtu un startēja ar to Izraēlas sacensībās, kuru dalībnieku pārsvarā brauca ar Amerikā ražotām laivām. «No septiņiem braucieniem pirmajos trijos es pārliecinoši uzvarēju. Taču nākamos man vienkārši neļāva vinnēt – dažas pārējās laivas mani aplenca un sāka burtiski gremdēt,» par sporta kaislībām stāsta Leonīds, kurš atgādina: burusportā ļoti daudz ir atkarīgs ne tikai no paša sportista, bet arī no laivas tehniskajām īpašībām. Toties šis gadījums Leonīdam kalpoja par ļoti labu reklāmu.

Meklē investoru ģeneratoram

Jau vairākus gadus viņa galvenais produkts ir unikāla jahtas stūre Dotan. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem Leonīda izgudrotā stūre ir veidota no plastikāta. «Nekas cits nespēja panākt tādu pašu izturības un svara attiecību. Stūre ir ļoti viegla, bet arī ļoti izturīga,» par produkta īpašībām saka Leonīds. Par pirmo nopietno atzinību kļuva kāda liela ražotāja piedāvājums iepirkt Dotan stūres par pusmiljonu dolāru. Taču Leonīds nepiekrita – kompānija vēlējās sev arī ekskluzivitātes tiesības, negarantējot pasūtījumus turpmākajos gados. «Skaidrs, ka viņi vienkārši gribēja atpirkties un apglabāt šo projektu,» secina uzņēmējs.

2002. gadā prestižajā Amsterdamas jūrniecības aprīkojuma izstādē Dotan stūre saņēma diplomu kā gada labākais produkts. 1997. gadā Leonīda bizness atgriezās Latvijā, saistības pret Izraēlas valdību ir palikušas, taču tās tiek segtas ar procentiem no pārdošanas.

Pasūtījumu netrūkst, bet patlaban Leonīda prātu nodarbina jauns projekts: kopā ar domubiedriem viņš iecerējis ražot vēja ģeneratorus. «Tie ģeneratori, kas patlaban stāv Eiropā, sevi atpelna 20–25 gados, mūsējais sevi spēs atpelnīt piecos gados, turklāt pirmajos 10 gados tas neprasīs nekādu apkalpošanu,» atklāj uzņēmējs. Par sīkākām detaļām viņš pagaidām nerunā, solot, ka pirmais paraugs būs gatavs šī gada beigās. Tehniskais projekts pamatā ir gatavs, bet galvenais izaicinājums patlaban ir atrast finansējumu. Visvairāk tas būtu nepieciešams mārketingam – jo, spriežot pēc pieredzes ar Dotan virzīšanu tirgū, tam varētu būt nepieciešama liela nauda. «Mēs būtu laimīgi, ja varētu pretendēt uz valsts atbalstu, jo runa ir ne tikai par jaunu darbavietu rādīšanu, bet arī Latvijas prestižu,» uzsver Leonīds.

Biznesa fakti

SIA DME

(Dotan Maritime Enterprise)

Īpašnieks: Leonīds Čerņins

Produkts: burulaivu stūres

Kas pērk: privātie laivu īpašnieki, kā arī to ražotāji

Ģeogrāfija: eksportē uz vairāk nekā 50 valstīm

Darbinieku skaits: 3–15, atkarībā no pasūtījumiem

Galvenais apakšuzņēmējs: Rebir

Apgrozījums: 2008. gadā 25 tūkstoši; nelieli zaudējumi, 2009. gada dati publiski nav pieejami, un uzņēmums tos neatklāj

Avots: DME, Lursoft

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem dibinātais SIA JAG NextGen Wind apņēmies veikt revolūciju enerģētikas tirgū, radot daudz efektīvākus vēja ģeneratorus. Patlaban tiek izstrādāts pirmā produkta prototips, bet līdz gada beigām tam vajadzētu būt gatavam, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Ģirts Fiļipovs.

Ģ. Fiļipovs stāstīja, ka ideja par jauna tipa vēja ģeneratoriem radusies, iepazīstoties ar Latvijas zinātnieku, kuram iepriekš bijusi doma radīt jauna tipa vēja ģeneratoru. Sākotnēji zinātnieks un uzņēmējs vērsās pie ekspertiem Rīgas Aviācijas institūtā un konsultējās par to, vai ideja par vēja ģeneratoru ar 146 metru platu spārnu ir īstenojama.

«Klasiskajiem vēja ģeneratoriem ir horizontālā ass, bet mēs esam izstrādājuši ar vertikālo asi, respektīvi, klasiskie vēja ģeneratori ar horizontālo asi un trīs spārniem aizņem tikai 2% spārnu laukuma no kopējās vēja ģeneratora darbības plaknes. Mēs izmantojam līdz pat 80% spārnu laukumu no kopējā vēja ģeneratora darbības plaknes,» jaunā vēja ģeneratora specifiku apraksta Ģ. Fiļipovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot kodu kartes

LETA, Db.lv, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šodienu banka «Luminor» sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot internetbankas kodu kartes vai GO3 kodu ģeneratorus, informēja bankā.

«Tā kā kodu kartes būs derīgas līdz šī gada 10.septembrim, klienti šādi pakāpeniski varēs pierast pie drošākiem autentifikācijas veidiem. Izmaiņas tiek ieviestas sakarā ar stingrākām Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu tos no krāpšanas gadījumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku pāreju uz jauniem autentifikācijas rīkiem, klienti tiek aicināti savlaicīgi pieslēgties bezmaksas mobilai lietotnei «Smart-ID»,» teikts bankas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka spēkā stājusies ES regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem, kuras prasības attiecās arī uz visām Latvijas bankām. Lai veicinātu klientu tiešsaistes autentifikācijas un maksājumu drošību, «Luminor» plāno pakāpeniski pārtraukt autentifikāciju ar kodu kartēm un GO3 kodu ģeneratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieguldījumi Eiropas akcijās joprojām perspektīvi

Jānis Šķupelis, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmie mēneši daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem izrādījušies veiksmīgi. Protams, piemēram, ASV akcijas nevar lepoties ar tādu pieaugumu, pie kāda bija pierasts dažu iepriekšējo gadu laikā – ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš janvāra sākuma palielinājusies vien par 3,5%. Tiesa gan, straujāk augusi ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV NASDAQ Composite indeksa vērtība – kopš gada sākuma par 6,2%, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krietni veiksmīgāks šis gads pagaidām padevies Eiropas akciju tirgiem, kur, piemēram, Vācijas DAX indeksa vērtība pieaugusi par 19%. Tomēr jāņem gan vērā, ka Eiropas akciju tirgos zināmas paguruma pazīmes ir vērojamas jau kopš pagājušā mēneša vidus. Tā paša DAX indeksa vērtība kopš aprīļa virsotnēm ir noplanējusi par 6% zemāk. Tāpat par 4,5% kopš aprīļa vidus ir sarukusi Francijas CAC 40 akciju indeksa vērtība. Valdot šādam fonam, ir daudz jautājumu par to, vai akciju tirgū tendences saskatāmā nākotnē nepagriezīsies pretējā virzienā, jo pietrūks pulvera tālākam vērtspapīru cenu pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas saimniecības Vidrižos jau vairāk nekā gadu cīnās ar vējdzirnavām vistiešākajā nozīmē – lai gan firma vēja ģeneratorus uzstādījusi, tomēr tos nevar nodot ekspluatācijā. Viena no šīm saimniecībām nevar saņemt Eiropas Savienības atbalsta maksājumu. Lieta tiek gatavota skatīšanai tiesā, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Kristīnes Gulbes šinšillu audzētava z/s Sautlāči samaksājusi 7,5 tūkst. latu SIA Indie Energy Farm (pirms tam gan šis uzņēmums jau divas reizes mainījis nosaukumu) par trīs vēja ģeneratora iekārtu ar nominālo jaudu 2 kW uzstādīšanu un pieslēgšanu. Vēl 9 tūkst. latu samaksājusi turpat netālu esošā Ingrīdas Zaķes audzētava SIA Inga Z – arī par trīs tādas pašas jaudas ģeneratoriem. «Esmu slēgusi līgumu jau ar trīs firmām, 21. jūlijā, pirms gada, visam vajadzēja strādāt, bet vēl joprojām negriežas,» laikrakstam sūrojusies I. Zaķe.

Šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecība z/s Sautlāči pirms diviem gadiem realizējusi ES atbalsta projektu un modernizējusi kažokzvēru novietni – ierīkojusi ūdens attīrīšanas sistēmu, uzlikusi divus ūdens akumulatorus un plānojusi ar vēja ģeneratoriem ražot elektrību un apsildīt fermu. Iekārtas uzstādītas, 500 šinšillu ganāmpulks barojas un aug, taču pie Eiropas naudas nav iespējams tikt, jo vēja ģeneratori negriežas un elektrību neražo. «Līgumā bija ierakstīts, ka 2010. gada 31. decembrī te viss griezīsies, tad datums tika pārcelts uz 2011. gada 24. oktobri... Sākumā tiešām fiksi gāja, lielā putenī raka pamatus, ar elektrību sildīja un Ziemassvētku vakarā pamatus uzstādīja. Un tad sākās... Vispirms – ģeneratori tepat garāžās Rīgā tiek montēti, pēc tam – iesaluši jūrā un beidzot pazuda pavisam...» teikusi K. Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sokratiskais dialogs nav metode, kur konsultants iedos recepti tikšanai pie inovācijām. Ja uzņēmējs neattīstīs sevī filozofu, tās nebūs sasniedzamas. Toties, kad augļu koks ienāksies, tā būs īpaši vērtīga un noturīga raža, uz tādiem piemēriem kā Stīvs Džobss un Bils Geits norāda filozofs un biznesa konsultants Umberto Švābs.

Ceļavēju gaida arī vēja ģeneratoriem

Unikālās laivu stūres izgudrotājs, Latvijas sportists un inženieris Leonīds Čerņins lolo jaunu projektu enerģētikas jomā. Par to rubrikā «Latvija var».

Suši lētāki vairs nebūs

Lai gan pirktspēja krasi kritusies, Latvijas restorānu tirgū varētu parādīties jauni spēlētāji, uzskata Kabuki un Dada līdzīpašnieks Aleksandrs Slobins.

Bizness caur gadsimtiem

Viņi nav ne tīģeri, ne gazeles – tekstilgalantērijas fabrika Lenta bez kredītiem un ārvalstu kapitāla rāmi saimnieko jau 130 gadus. Un izskatās, ka būs pārlaiduši kārtējos laikus, kas skarbi izsijājuši ekonomiski aktīvo rindas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroenerģijas drošības jomā Latvijai jāuzlabo gatavība X stundai

Edgars Bergholcs, Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules paneļi un saules parku būvniecība ar enerģiju uzkrājošajām baterijām nav tikai rēķinu samazināšana - valstiskā līmenī tā ir kritiski svarīga infrastruktūra un spilvens sabiedrības drošībai X stundā un ārkārtējos apstākļos, jo spēj darboties neatkarīgi no centralizētās elektroapgādes.

Bet diemžēl līdz šim ar saules paneļiem praktiski netiek apgādātas publiskās ēkas, kuras krīzes laikā visticamāk būs patvērums cilvēkiem un sniegs primāros pakalpojumus.

Tāpēc jāiet līdzi pasaules tendencēm - ar saules paneļiem jāaprīko publiskā infrastruktūra, kā arī jāveicina atbalsts privātmājām uzkrājošo bateriju uzstādīšanai un enerģijas rezervju veidošanai tajās.

Ja vēlamies būt labāk aizsargāti ārkārtējām krīzes situācijām, primāri būtu jādomā, kā veicināt katra indivīda drošību tik svarīgā jomā kā elektroapgāde, bez kuras nedarbosies apkure, ūdens padeve, nemaz nerunājot par apgaismojumu, informācijas apraidi (tv, radio, internets, saziņas iespējas), u.tml. Būtībā saules paneļi kopā ar uzstādītām enerģiju uzkrājošajām baterijām var efektīvi mikrolīmenī nodrošināt autonomu enerģijas padevi arī X stundā, ko pierāda pasaules prakse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi uzņēmumi - SIA Eiroteh Ltd. un SIA Green energo - jau 2011.gadā plāno uzstādīt pirmos vēja ģeneratorus aptuveni 600 ha lielajā parkā, kura kopējā ražošanas jauda varētu būt 138 megavati.

Parks plānots Kurzemē, Durbes un Grobiņas novados, kur jau atrodas pašreiz lielākais ražojošais Latvijas vēja parks ar 33 ģeneratoriem. Kopējais investīciju apjoms jaunā parka izveidē varētu sasniegt 160 miljonus latu, lai gan precīzas izmaksas būs zināmas tikai pēc līguma noslēgšanas ar iekārtu ražotāju Enercon, Db.lv informēja SIA Green energo valdes loceklis Artūrs Pielēns - Pelēns. Plānots izbūvēt arī piebraucamos ceļus un sakārtot parka infrastruktūru.

Katrs no uzņēmumiem nomā aptuveni 300 ha liela platību un gatavojas uzstādīt pa 30 vēja ģeneratoriem, katru ar 2,3 MW jaudu. Pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ģeneratoru skaits gan varot mainīties, pieļāva A. Pielēns - Pelēns. Abus uzņēmumus finansēs investors, kuru pagaidām projekta attīstītāji nevēlas nosaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Atklāj «jaudīgāko» vēja parku Latvijā; plānotās investīcijas 200 milj. eiro

Gunta Kursiša, 26.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Popes un Tārgales pagastā atklāts Latvijā jaudas ziņā lielākais vēja elektroenerģijas ražotnes parks, kur katra no deviņiem ģeneratoriem jauda ir 2,3 megavati. Vēja parka attīstītāja ir 2008. gadā darbu uzsākusī SIA Winergy, uzņēmums, attīstot arī projekta otro un trešo kārtu, kā arī nākotnē attīstot citus vēja parkus, tālākā nākotnē kopumā plāno saniegt 100 MW jaudu, ieguldot ap 200 milj. eiro.

Vēja parkā uzstādīti deviņi jaunās paaudzes Siemens ģeneratori, katra ģeneretora jauda ir 2,3 megavati (MW), torņa augstums - 90 metri, rotora diametrs – 101 metrs, bet spārna garums – 50 metri.

«Winergy vēja parks ir lielākais Latvijā pēc kopējās parka jaudas,» Db.lv norādīja uzņēmuma valdes loceklis Andruss Petersons. Viņš stāstīja, ka līdz šim projektā ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni latu. Šobrīd Winergy projekts paredz 55MW jaudas ražošanu un ekspluatācijā ir ticis nodots tikai projekta pirmais etaps. Plānota arī projekta otrā un trešā kārta, tāpēc nepieciešamās investīcijas tiek precizētas. Kopumā projekta īpašnieku ilgtermiņa mērķis ir saražot 100 MW kopējās jaudas, kas paredz ap 200 miljonu eiro ieguldījumus, norādīja Winergy valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA DME (Dotan Maritime Industries Ltd.) un tās vadītājs Leonīds Čerņins pēc veiksmīga starta pasaules tirgū ar patentētu stūres iekārtu jahtām, pievērsies vēja ģeneratoru izstrādei. Tuvākajās dienās tiks saņemts pasaules mēroga patents jaunajam izstrādājumam, un vasarā tiks uzsākta vēja ģeneratoru ražošana Latvijā eksportam uz visu pasauli.

Kāda ir saistība starp Dotan stūres iekārtu un vēja ģeneratoru? Ceļš no viena izstrādājuma pie otra: vēja ģeneratorā tiek izmantoti daži stūres iekārtā patentēti mehānismi. Dotan stūres patentētā sistēma ļauj viegli pacelt un nolaist stūri sekundes daļu laikā. Tradicionāli stūri pacel un nolaiž ar virvju palīdzību, kas aizņem daudz vairāk laika. Ļoti svarīgs ir arī materiāls, no kā ražota ūdenī ielaižamā stūres daļa. Tā ir specifiska plastmasa (nekur pasaulē līdz šim neviens to nav darinājis no plastmasas), kuras sastāvu joprojām nav spējuši «atkost» konkurenti, tā ir ļoti stingra un izturīga. Materiāls nav patentēts, jo neviens nemāk to nokopēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāk vērtēt Durbes vēja parka ietekmi uz vidi

Vēsma Lēvalde, 26.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durbes novadā notikusi pirmā sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uzsākot vērtēt 30 vēja ģeneratoru parka būvniecības ietekmi uz vidi.

Paredzētās darbības ierosinātājs ir SIA Green energo, informē Durbes novada pašvaldība. Ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, jo parka tuvumā atrodas 47 viensētas, no kurām 10 viensētās sagaidāma trokšņa robežas pārsniegšana naktīs, turklāt vairākas viensētas pakļautas ēnu ietekmei vairāk nekā 50 stundas gadā, norādīts Vides pārraudzības valsts biroja lēmumā. Lēmums atzīmē arī iecerētā vēja parka kumulatīvo ietekmi ar jau esošo Grobiņas vēja parku un iespējamo ornitofaunas pārstāvju klātbūtni parka teritorijā. Parks iecerēts aptuveni divu kilometru attālumā no Grobiņas vēja parka, pie Liepājas - Rīgas un Grobiņas - Ventspils šosejas krustojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Eiroteh Ltd. saņēmusi licenci elektroenerģijas ražošanai vēja elektrostacijā, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums.

Licence elektroenerģijas ražošanai vēja elektrostacijā ar kopējo jaudu 66,7 MW noteikta termiņā no 2011.gada 1.augusta līdz 2031.gada 31.jūlijam. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšana elektrostacijā jāuzsāk līdz 2014.gada 25.maijam. Licences darbības zona ietver 14 īpašumus Tadaiķu pagastā, Durbes novadā, un divus īpašumus Grobiņas novadā.

Db.lv jau rakstīja, ka Durbes novada dome apstiprinājusi nodomu protokolu ar vēja parka projekta attīstītāju SIA Green energo.

Tas paredz, ka uzņēmējam līdz šā gada decembrim jāuzsāk projekta īstenošana. Projektā sadarbojas divi uzņēmumi - SIA Eiroteh Ltd. un SIA Green energo, kas jau šogad plāno uzstādīt pirmos vēja ģeneratorus aptuveni 600 ha lielajā parkā, kura kopējā ražošanas jauda varētu būt 138 megavati. Parks plānots Kurzemē, Durbes un Grobiņas novados, kur jau atrodas pašreiz lielākais ražojošais Latvijas vēja parks ar 33 ģeneratoriem. Kopējais investīciju apjoms jaunā parka izveidē varētu sasniegt 160 miljonus latu. Katrs no uzņēmumiem nomā aptuveni 300 ha liela platību un gatavojas uzstādīt pa 30 vēja ģeneratoriem, katru ar 2,3 MW jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienojas par Durbes vēja parka projekta termiņiem

Vēsma Lēvalde, 30.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durbes novada dome apstiprinājusi nodomu protokolu ar vēja parka projekta attīstītāju SIA Green energo. Tas paredz, ka uzņēmējam līdz nākamā gada decembrim jāuzsāk projekta īstenošana.

Jautājums par nodomu protokolu izskatīts 25. novembra Durbes domes sēdē. Db.lv jau vēstīja, ka divi uzņēmumi - SIA Eiroteh Ltd. un SIA Green energo - jau 2011.gadā plāno uzstādīt pirmos vēja ģeneratorus aptuveni 600 ha lielajā parkā, kura kopējā ražošanas jauda varētu būt 138 megavati. Parks plānots Kurzemē, Durbes un Grobiņas novados, kur jau atrodas pašreiz lielākais ražojošais Latvijas vēja parks ar 33 ģeneratoriem. Kopējais investīciju apjoms jaunā parka izveidē varētu sasniegt 160 miljonus latu. Katrs no uzņēmumiem nomā aptuveni 300 ha liela platību un gatavojas uzstādīt pa 30 vēja ģeneratoriem, katru ar 2,3 MW jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā ātrāk nonākt vadošos amatos?

Aiga Ārste – Avotiņa, personāla atlases uzņēmuma “Amrop” vadošā partnere, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nonākšana vadošos amatos Latvijā ir viena no mītiem un aizspriedumiem apvītākajām tēmām, domājot par līderību un profesionālās izaugsmes ceļu. Stereotipi un realitāte ir tik atšķirīga, ka nolēmu apkopot savus novērojumus par to, kāds ir ātrākais ceļš, lai nonāktu kārotajā vadības līmeņa pozīcijā.

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā, labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm. Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu. Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā vadības līmenī.

Mūsu pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais ceļš uz tā dēvētajām C Suite pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu vai sāc attīstīt biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atjaunojot vēsturisku ēku kompleksu, izveido apartamentu viesnīcu

Žanete Hāka, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojot vēsturisku ēku kompleksu, Saulkrastos izveidota apartamentu viesnīca "Villa Gaida". Tās īpašnieks Sigits Duduris nākotnē iecerējis turpināt ēku atjaunošanas darbus.

Vietā, kur atrodas "Villa Gaida", iepriekš atradās vēsturisku ēku grupa, ko 19.gadsimta vidū uzbūvēja tālbraucējs - kapteinis Sīmanis Skuja, šajā vietā iekārtojot sev divas lielas vasarnīcas un vairākas palīgēkas. Kopš tā laika teritorijas īpašnieki mainījušies daudzas reizes, ēkas pamatīgi izpostītas, taču pamazām S. Duduris īpašumu pa gabaliņiem ir daļēji sakomplektējis atpakaļ.

S. Duduris skaidro, ka ideja radusies pakāpeniski, līdz pēdējais piliens bija arhitekta pamanītās vērtības zem pamatīgā kultūrslāņa. Ēku atjaunošanas darbi sākti pirms 7-8 gadiem, un patlaban restaurētas un viesus uzņem divas no ēkām ar astoņiem apartamentiem.

"Pieprasījums jau bija vērojams pirmajās nedēļās, neskatoties uz to, ka atvēršanas laiks sakrita ar smagāko neziņas periodu. Daudzi no viesiem sekoja "Villa Gaida" stāstam "Facebook", kas regulāri tika publicēts jau pirms atvēršanas. Sezonā aicinām viesus pie mums apmesties uz nedēļu vai ilgāk, taču nesezonas laikā apartamentus piedāvājam arī nedēļas nogalēm un svētku dienām. Mūsu lielā vēlme ir daļā apartamentu sameklēt ilgtermiņa viesus," stāsta S. Duduris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dragi: Jaunais uzticības vilnis ES varētu veicināt pieprasījumu un investīcijas

LETA--AFP, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo jaunu uzticības vilni, kas varētu atbloķēt pieprasījumu un investīcijas, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, vienlaikus uzstājot uz piesardzību, īstenojot jebkādus monetāros pielāgojumus.

Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.

«Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi,» Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.

Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, «inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai,» viņš klāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saulkrastos ūdenī nolaists ASK Enterprise būvēts kuģis

Db.lv, 24.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastu novada Zvejniekciemā esošajā Skultes ostā piektdienas rītā notika šogad pirmā kuģu būvētavas "ASK Enterprise" būvētā kuģa nolaišanas ūdenī svinīgā ceremonija, informēja pašvaldības komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, kuģis tapis piecu mēnešu laikā. Kuģim dots vārds "Karianne" un par kuģa krustmāti šoreiz tika izvēlēta Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve, kura pirms kuģa nolaišanas ūdenī pret to sasita šampanieša pudeli, tā tradicionāli iesvētot jauno kuģi un vēlot tam labu ceļavēju, kuģojot Norvēģijas ūdeņos.

Tūlīt pat pēc kuģa "Karianne" nolaišanas ūdenī tiks ielikts ķīlis nākamajiem kuģu būvē esošajiem kuģa karkasiem. Uzņēmuma pārstāve Irēna Kuprijanova informēja, ka gada laikā tas ūdenī spēj nolaist līdz pat pieciem liela izmēra kuģiem, bet pa sauszemi tiek transportēti vēl aptuveni 25 kuģu korpusi.

"ASK Enterprise" apgrozījums 2021.gadā sasniedza 2,15 miljonus eiro un tā zaudējumi bija 69 744 eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmums pieder Vasilijam Ļašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais Kultūras centrs piektdien, 11.martā, parakstīja Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas būvprojekta izstrādes līgumu un darba uzdevumu ar Jura Poga un Austra Mailīša arhitektu birojiem, informē Rīgas dome.

«Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts ir visievērojamākais no visiem, kurš Rīgā kultūras jomā tiek realizēts kopš 1991. gada. Man pēc būtības atliek tikai novēlēt labu ceļavēju projekta realizētājiem, kuri visi ir apliecinājuši savu labo gribu, lai projektu realizētu laikā un mēs savai valstij uz Latvijas simtgades svinībām visi kopā spētu dot šādu ieguldījumu,» pēc līguma parakstīšanas sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rekonstrukcija tiks īstenota atbilstoši skiču projektam, kurš 2007.gadā uzvarēja starptautiskā konkursā. Tā autori ir Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzsāktās Ziedot.lv kampaņas “Labas ziņas” ietvaros 25. janvārī uz Ukrainu nosūtīta pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro.

Tie ir Latvijas sabiedrības ziedojumi, kas pārtapuši reālā un praktiskā palīdzībā.

“Drīz apritēs gads, kopš Ukrainas tauta cīnās pret Krievijas brutālo iebrukumu un aizstāv savas valsts teritoriju un neatkarību. Mēs skaidri apzināmies, ka, aizstāvot savu brīvību, ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Latvija jau kopš pirmās kara dienas ir apliecinājusi sevi kā uzticamu sabiedroto, uz kuru Ukraina var paļauties. Pateicoties sabiedrības neizsīkstošajam atbalstam, par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem mums šodien ir iespēja Ukrainai nosūtīt Latvijā ražotās militārās tehnikas kravu. Mēs patiesi lepojamies ar Latvijā ražotajām militārajām precēm – kaujas atbalsta platformām, militārajiem kvadracikliem, bezpilota lidaparātiem, uzkabes vestēm, ģeneratoriem, militārajiem skrejriteņiem, apvidus auto un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas ierīcēm. Šodien mēs ar prieku nosūtām ukraiņu cīnītājiem Latvijā ražotu militāro tehniku un ekipējumu, un ceram, ka tas palīdzēs Ukrainai spert soli tuvāk uzvarai,” pirmās kravas nosūtīšanas pasākumā uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, 10.aprīlī vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.

Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.

SIA "SB" apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, "premium" klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.

"Nekā personīgi" norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru