Jaunākais izdevums

Pasaules līmeņa ražotni var izveidot arī ar vietējām zināšanām, nepiesaistot ārzemniekus. To pierādījis gāzbetona bloku ražotāja Aeroc izveidotājs Jāzeps Paplavskis.

Dzimis Dobeles pusē, Jāzeps Paplavskis jau vairāk nekā 40 gadus dzīvo Igaunijā. Vēl studiju gados Rīgas Politehniskajā institūtā viņš iepazinies ar savu nākamo dzīvesbiedri, igaunieti Vīvi, Tartu Universitātes Medicīnas fakultātes studenti. «Kad viņa beidza universitāti, mums vajadzēja pieņemt lēmumu, kur kopā dzīvot. Vienam no mums vajadzēja šķirties — vai nu man no Latvijas, vai viņai no Igaunijas.»

Tika izlemts, ka ar Jāzepa specialitāti un valodu zināšanām pārcelties uz Igauniju būs vieglāk. «Man bija skaidrs, ka Igaunijā es uzreiz nevarēšu strādāt tādā organizācijā, kur jāzina igauņu valoda. Centos atrast darba vietu, kur varētu iztikt ar krievu valodu.»

Tajā laikā Igaunijā tikko bija nodibināts Vissavienības zinātniski pētnieciskais un projektēšanas institūts Silikatobeton, kas nodarbojās gan ar būvmateriālu izpēti, gan ražošanu. «Mani kā būvinženieri tas piesaistīja.»

Hinta pēdās

Nebija tipiski, ka Vissavienības nozīmes institūts atrodas kādā no «perifērijas republikām», bet šis bija izņēmums, pateicoties igauņu zinātniekam Johannesam Hintam. Viņš bija izgudrojis tehnoloģiju, ar kuras palīdzību celtniecības materiālus varēja izgatavot bez cementa, tikai uz kaļķu un smilšu bāzes.

«Šī tehnoloģija tolaik ieguva lielu popularitāti, tās patentu pārdeva ārzemēs, un tika dibināts institūts, kas koordinēja tehnoloģijas ieviešanu Savienības mērogā. Šajā institūtā nokļuvu kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Hints toreiz bija direktora vietnieks zinātniskajā darbā, viņam bija 50 gadi, man tikai 25. Es pat iedomāties nevarēju, ka pēc vairākiem gadiem ieņemšu to pašu amatu, kurā strādāja šis izcilais zinātnieks,» atceras Jāzeps Paplavskis.

Institūtā viņš strādājis visus turpmākos gadus līdz pat tā reorganizācijai par privātu akciju sabiedrību. «Iesāku ar pašu zemāko amatu, pēc tam biju zinātniskais līdzstrādnieks, laboratorijas vadītājs, nodaļas vadītājs, pēdējos desmit gadus — institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Vadīju lielu zinātnisko kolektīvu, vairāk nekā 300 cilvēkus.»

Ilgi nedomāja

Institūta priekšrocība bija tā, ka tajā nebija tikai zinātniskā daļa vien, stāsta Jāzeps Paplavskis. «Mums bija arī projektētāji, kuri risinājumus, ko zinātnieki bija izdomājuši, izmantoja konkrētos projektos, kā arī mehāniskā rūpnīca, kur izgatavoja iekārtas, ko mūsu zinātnieki kopā ar konstruktoriem radīja. Tāpēc mēs varējām ne tikai publicēt zinātniskus rakstos un uzstāties konferencēs, bet arī ieviest atklājumus ražotnēs.»

Kad Padomju Savienība sabruka, Jāzepam Paplavskim pēkšņi nācās no zinātnieka kļūt par uzņēmēju. « Insitūta laikos pusi finansējuma saņēmām no valsts, pārējo nopelnījām līgumdarbos. Kad šie laiki beidzās, bija vajadzīga pavisam cita pieeja darba organizēšanai nekā zinātnē. Uz institūta bāzes izveidojām privātu akciju sabiedrību, kas turpināja vienu no institūta darbības virzieniem — gāzbetona ražošanas tehnoloģiju izstrādi.»

Lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu ticis pieņemts, ilgi nedomājot. «Viss kolektīvs sanācām kopā un izlēmām, ka turpinām strādāt. Par laimi, mums tajā laikā bija arī reāli projekti, ar kuriem strādājām, piemēram, projektējām gāzbetona rūpnīcu naftas ražotājiem Rietumsibīrijā, tāpēc nebija jāpaliek pavisam bez finansējuma, kas diemžēl notika ar daudziem zinātniskajiem institūtiem. Mums šajā ziņā palaimējās.»

Veiksmes priekšnosacījumi

Veiksme biznesā neuzsmaidīs, ja nesakritīs kopā konkrēti apstākļi, uzskata Aeroc dibinātājs. «Pirmkārt, ir jābūt labai biznesa idejai. Otrkārt, labai komandai, kas šo ideju realizē. Treškārt, ar šīs idejas realizēšanu jānāk īstajā laikā. Ja to dara pārāk agri, nebūs pietiekami liels tirgus. Ja pārāk vēlu — tirgus būs jau aizņemts. Ja mēs būtu bijuši piecus gadus agrāk, nebūtu guvuši panākumus, jo tad tirgus vēl nebija attīstījies. Parādījāmies tajā laikā, kad sākās celtniecības apjomu palielināšanās.»

Pie Aeroc pirmsākumiem bija profesionāļu komanda, labākie institūta speciālisti. Līdz pirmās rūpnīcas uzbūvēšanai un atvēršanai tika iets pamazām. «Vispirms privatizējām Baltijas lielāko kaļķa rūpnīcu, kas ir galvenā izejviela gāzbetona ražošanā. Šī rūpnīca bija bankrota situācijā, bet mēs riskējām, jo zinājām, kas jādara, lai uzlabotu tās tehnoloģiskos procesus. Vēlāk nopirkām smilšu karjeru, lai būtu pašiem savas smiltis.»

Svarīga bija arī rūpnīcas atrašanās vieta. Loģistikas ziņā labs risinājums tika atrasts Kundā netālu no Rakveres, sešus kilometrus no ostas. «Materiālu nav izdevīgi transportēt tālāk nekā 500 km rādiusā. Apkārt mums šajā rādiusā iekļaujas Helsinki, Sanktpēterburga, Rīga, Stokholma. Sastādījām biznesa plānu, lai iegūtu kredīta līdzekļus, un 2001. gadā, desmit gadus pēc institūta pastāvēšanas beigām, ķērāmies pie rūpnīcas būves. 2002. gadā tā tika pabeigta.»

Igaunijas Nokia

Padomju Savienībā gāzbetona ražošana bijusi izvērsta diezgan plaši, taču tā nesasniedza tādu tehnisko līmeni, kāds bija Rietumeiropā. Kad bijušie institūta darbinieki iesāka realizēt gāzbetona rūpnīcas projektu, viņu mērķis bija sasniegt tādu kvalitāti, lai Igaunijā ražotā produkcija ne ar ko neatšķirtos no tās produkcijas, kas tiek ražota Rietumos.

«Es bez kādas reklāmas varu pateikt, ka tas ir unikāls gadījums, kad būvmateriālu ražošanā vietējā firma ar vietējām zināšanām, nepiesaistot nevienu ārzemju firmu projekta realizēšanā, sasniedz tādu tehnisko līmeni un konkurētspēju. Visas pārējās būvmateriālu ražotnes — ķieģeļu, cementa, koka — pārgāja ārzemnieku īpašumā, kuri atveda savu tehnoloģiju, iekārtas un sāka ražot. Vietējie speciālisti ražošanas izveidošanā nepiedalījās,» apgalvo Jāzeps Paplavskis.

Pēc Aeroc rūpnīcas nodošanas ekspluatācijā Igaunijā nākamais lielākais projekts bija rūpnīca Sanktpēterburgā, pēc tam Latvijā, tad divas ražotnes Ukrainā. Tā Aeroc no vienas ražotnes ir izaudzis par lielāko gāzbetona ražotāju Baltijā, Ziemeļeiropā un Ukrainā.

«Kādreiz Igaunijas prezidents Lenarts Meri teica, ka igauņiem ir vajadzīga sava Nokia. Runājot par būvmateriālu ražošanu, var teikt, ka Aeroc ir mūsu Nokia. Jā, tā ir sanācis, ka tā ir igauņu Nokia latvieša vadībā, jo es vadīju šo darbu gan institūta laikā, gan soli pa solim tālāk. Kad tik daudz gadu ir atdots vienai lietai, tad ir gandarījums, kad kāds no ģimenes to turpina. Man šajā ziņā ir palaimējies — arī dēls Ivars ir beidzis Celtniecības fakultāti. Strādājam kopā, viņš ir Aeroc International prezidents un Sanktpēterburgas rūpnīcas direktors.»

Ne katrs var būt uzņēmējs

Šobrīd Aeroc galvenais uzdevums ir pārdzīvot krīzes periodu. Tāpat kā visi būvmateriālu ražotāji, uzņēmums piedzīvojis lielu apgrozījuma kritumu. «Esam samazinājuši jaudas un atlaiduši daļu darbinieku. Atstājām tik daudz, lai saražotu to, ko spējam pārdot, jo strādāt noliktavai mēs nevaram. Baltijā apgrozījums ir krities 3-4 reizes, bet, ņemot vērā, ka esam liela firma, varam zaudējumus Baltijas tirgū kompensēt ar tām ražotnēm, kur situācija ir labāka — Krievijā un Ukrainā,» saka uzņēmējs.

«Nekustamo īpašumu buma laikā daudzi ražotāji pieļāva kļūdu, cenšoties investēt situācijā, kad tirgus kritās. Mēs buma laikā investējām Ukrainā, nevis Baltijā. Jau pirms gandrīz diviem gadiem sapratām, ka situācija šeit krasi mainās, un apturējām savus plānus atklāt ražotni Lietuvā. Riskējām tikai tur, kur tirgus bija pietiekami liels, lai tā kritumam nebūtu graujošas ietekmes uz biznesu. Ukrainā ekonomiskā situācija varbūt ir pat sliktāka nekā Latvijā, taču tā ir milzīga valsts ar pavisam citiem pārdošanas apjomiem. To, ko mēs šeit pārdodam mēnesī, tur var pārdot 2-3 dienās.»

Lai darbotos uzņēmējdarbībā, ir nepieciešamas noteiktas spējas, atzīst Jāzeps Paplavskis. «Uzņēmējs riskē ar saviem līdzekļiem. Ja viņam izdosies, būs labi, bet, ja neizdosies, viņš visu zaudē.»

«Kādreiz mums skolā mācīja, ka proletārieši strādā un kapitālisti viņus ekspluatē un ka šī sistēma neesot taisnīga, visiem jābūt vienlīdzīgiem. Tomēr dzīvē tas tā nav, jo cilvēku spējas nekad nebūs vienādas. Ja iedomājas piramīdu, tad tās augšgalā atrodas ne vairāk par 10 % cilvēku, kuri uzņemas risku, ir spējīgi organizēt darbu un dot to citiem. Tāpat kā ne katrs var būt mākslinieks vai dziedātājs, ne katrs var būt biznesa vadītājs. Piramīdas vidusdaļā ir 40-50 % cilvēku — to, kuri ļoti labi veic savus darba uzdevumus, ja tie ir precīzi formulēti. Savukārt vēl 15-20 % ir tie, kuriem ir vienalga, viņus nekas neinteresē.»

Vizītkarte

Jāzeps Paplavskis

Aeroc International direktoru padomes loceklis, uzņēmuma līdzīpašnieks

Dzimis 1938. gadā Dobeles rajonā

Izglītība Rīgas Politehniskais institūts, Centrālais zinātniski pētnieciskais celtniecības konstrukciju institūts (CNIISK, Maskava)

Darba pieredze Latvenergo Valmieras celtniecības nodaļa, Vissavienības zinātniski pētnieciskais un projektēšanas institūts Silikatobeton, a/s YAICO Engineering

Ģimene precējies, dēls Ivars

Vaļasprieks kuteris, makšķerēšana, golfs, dārzs, laiks kopā ar mazbērniem

Latvija var — televīzijā

Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:15, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 14:20.

25. maijā — mikrobioloģijas zinātniece, uzņēmuma Bio Efekts dibinātāja un vadītāja Anita Lielpētere.

Savukārt no jūnija līdz septembrim ierastajā laikā skatieties raidījuma Latvija var atkārtojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Spītējot krīzei

No mucām līdz interjeram

Anda Asere, Db, 04.06.2009

«Panākumu pamatā ir darba racionalizācija un pārdomāta izdevumu samazināšana. Savā ziņā krīze nāca īstajā laikā. Un nākamajā krīzē būsim daudz pieredzējušāki un ātrāk spēsim pieņemt pareizos lēmumus,» saka Frenks Kuks, SIA Rotoplast valdes priekšsēdētājs. (Foto: Ritvars Skuja, DB)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rotoplast pārprofilējas un ražo interjera dizaina priekšmetus. SIA Rotoplast ražo izstrādājumus no polipropilēna un polietilēna, tajā skaitā tvertnes, gaismas ķermeņus un dizaina priekšmetus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums pārprofilējies, vairāk nekā pusi ienākumu gūstot no eksporta, atklāj Frenks Kuks, SIA Rotoplast valdes priekšsēdētājs.

Rotācijas formēšana vai rotomoldings kā ražošanas metode ļauj salīdzinoši lēti izgatavot dažāda lieluma telpiskus priekšmetus no polietilēna, polipropilēna un arī no polikarbonāta. Telpisku polimēru izstrādājumu ražošanai Eiropā šī metode kļuva populāra pagājušā gadsimta 70. gados, bet Latvijā šo tehnoloģiju sāka izmantot 2006. gadā. Viens no pirmajiem, kas to izmantoja, bija SIA Rotoplast, sākot ražot dažāda tilpuma tvertnes pārdošanai Latvijas tirgū, kurā, strauji pieaugot būvniecības apjomiem, bija pieprasījums pēc notekūdeņu uzkrāšanas risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja uzņēmuma vadība neprot efektīvi pieņemt lēmumus un optimāli izmantot savā rīcībā esošos resursus, tad pat labu speciālistu komandai būs grūti veiksmīgi darboties tik nesakārtotā vidē un apsteigt ne tikai lielus, bet arī mazus konkurentus.

Būt īstajā vietā un īstajā laikā — tā ir daudzu profesiju pārstāvju veiksmes formula. R. M. Belbins dod praktiskus padomus, kā ne tikai vienam cilvēkam, bet veselai organizācijai vai uzņēmumam «būt īstajā vietā un laikā». R. M. Belbina padomi domāti tiem, kuri vēlas, lai viņu organizācijā darbinieku talanti un organizācijas stiprās puses veido efektīvu kombināciju, kas nodrošina gan darbinieku profesionālo izaugsmi, gan sekmīgu organizācijas attīstību.

R. Meredits Belbins ir autors bestselleriem, kas veltīti komandas vadībai, kā arī uzņēmumu un organizāciju darba efektivitātei. Viņš ir Lielbritānijas vadošais komandu darba eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni

Māris Ķirsons, Uldis Andersons, Sanita Igaune, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Jaunā izklaides vietā Vecrīgā iegulda 150 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltik Elektro ir viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, ar 24 gadu darbības pieredzi, un jau 18 gadus ir Vācijas Würth grupas uzņēmums.

“Mūsu noliktavas sortimentā ir gan ikdienas darbos nepieciešamās preces un instrumenti, kuri paredzēti elektriķiem, montāžniekiem un gala lietotājiem, citiem nozares pārstāvjiem un speciālistiem, kā arī specifiskas un ekskluzīvas preces, par kurām konsultācijas sniegs īstena profesionāļu komanda,” akcentē uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bergholcs.

Uzņēmums šo gadu laikā pamazām, taču mērķtiecīgi ieguvis klientu un sadarbības partneru cieņu un uzticēšanos ar profesionālismu, precizitāti un spēju atrisināt teju jebkuru klienta problēmu. Patlaban Baltik Elektro Latvijā darbojas struktūrvienības Rīgā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā, bet šogad plānots atvērt vēl divas filiāles reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Paade mode dibinātāju un vadītāju Lindu Raitumu

Lelde Petrāne, 04.11.2016

Kopā ar Francijas bērnu modes viedokļa līderēm, saņemot Milk Fashion Design balvu Paade Mode zīmolam. Līdz šim lielākais profesionālais pārsteigums un gandarījums.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ar Peugeot Traveller garākā izbraucienā pa Eiropu

Aldis Zelmenis, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai tūkstošos kilometru mērāms ceļojums ar auto būtu patiešām ērts, neko labāku par kompaktu busu neatrast! Piemēram, franču ražotāja PSA radītie trīnīši – Peugeot Traveller, Citroen Space Tourer un ārlaulības bērns Toyota Proace Verso – ir perfekti instrumenti šādam darbiņam

Šo rindu autoram bija iespēja ar Peugeot Traveller doties garākā izbraucienā pa Eiropu.

Pa Vācijas autobāni Peugeot Traveller drosmīgi brauca uz maksimāli iespējamajiem 175 km/h. Varētu vēl, ja motors to atļautu. Ar šādu braukšanas stilu dīzeļmotora apetīte strauji palielinās, un 9 vai 9,5 litri uz nobrauktiem 100 kilometriem jau kļūs par ikdienišķu devu. Šie skaitļi attiecas uz jaudīgāko un prestižāko 180 ZS jaudīgo Blue Hdi saimes dīzeli, kas sapārots ar sešpakāpju automātu. Kopumā Traveller un abiem tiešajiem radiniekiem būs vairāki jaunākās paaudzes BlueHDi dīzeļdzinēji, kuru jauda ir no 95 līdz 180 zirgspēkiem. Tie ir pieejami gan ar manuālo, gan sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Nokia norieta Somijai aizvien ir labas pozīcijas ekonomikas izrāvienam; izaicinājums ir iemācīt uzņēmību

Divpusējām ekonomikas un biznesa attiecībām ar Latviju ir labas iestrādes, ieskaitot izglītību un tehnoloģiju sākumuzņēmumus, intervijā Dienas Biznesam saka Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.

Pirms pārrunājam Somijas jauno valdību un ekonomikas politiku, svarīgi būtu ieskicēt pašreizējo situāciju. No negatīvās puses tā acīmredzot ir divkāršs digitālais satricinājums – digitālās tehnoloģijas vispirms negatīvi ietekmējušas jums svarīgo papīrrūpniecību, un tad jau Apple nogremdējusi jūsu ekonomikai tik svarīgo Nokia.

Daļēji jums taisnība, bet tikai daļēji. Ja raugāmies uz Somijas ekonomikas attīstību XX gadsimtā, tad pirms 100 gadiem tā bija trūcīga agrārā ekonomika, bet tagad tā ir veiksmes stāsts pēc visiem parametriem, kā tas aprakstīts daudzos globālos akadēmiskos pētījumos. Kopš 90. gadiem tas tiešām ir bijis Nokia brīnuma laikmets, kad somu kompānijas izrādījās īstajā laikā un īstajā vietā, lai kļūtu par globālajiem līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Piedāvā baltos spieķus ar sensoriem

Daiga Laukšteina, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai būdami vidusskolas eksāmenu priekšvakarā, trīs jaunieši neredzīgos ļaudis ieved mūsdienu sabiedrībā, piedāvājot pašu izgatavotus, moderni uzlabotus baltos spieķus.

Valmieras tehnikuma audzēknim Ērikam Eduardam Lapsam pat sapņos nebija rādījies, ka viņš dibinās savu uzņēmumu jau 18 gadu vecumā, kur nu vēl izgudros kaut ko jaunu mūsdienu preču un pakalpojumu piesātinātajā pasaulē. Visu mainīja kāda liktenīga un aizkustinoša nejaušība. Proti, jaunieša klātbūtnē uz gājēju pārejas bija nostājies neredzīgs cilvēks ar izstieptu spieķi. Ikdienišķā situācijā viņš būtu izdzirdējis automašīnas rūkoņu tuvumā, bet tieši šajā gadījumā bija piebraucis elektromobilis, kas darbojas bez skaņas. Un tā jaunietim radās ideja par spieķi ar sensoru. Viņš pats atzīst, ka palaimējās būt īstajā laikā un īstajā vietā. Turklāt brīdī, kad vislabāk arī noderēja mācību iestādē – Valmieras tehnikumā – izvēlētā mehatronika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Daudz brīvu darba vietu, daudz cilvēku bez darba

Kristīne Stepiņa, 30.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir izveidojies tāds paradokss, ka ir daudz brīvu darba vietu un ir daudz cilvēku bez darba

Šobrīd ir ļoti grūti atrast īstos cilvēkus īstajā vietā, laikrakstam Dienas Bizness atzīst Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga.

Fragments no intervijas:

Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras personāla vadītāji Latvijā?

Pirmskrīzes laikā domājām, kur atrast labākos darbiniekus, kā viņus labāk motivēt, bet šobrīd atrodamies situācijā, kad darba tirgū ir ļoti maz cilvēku, ir ārkārtīgi grūti atrast labus speciālistus, nevar atrast īstos cilvēkus īstajā vietā – vai nu pietrūkst izglītības, vai pieredzes. Tāpat arvien aktuālāks kļūst jautājums par kritisko vecumu. Uzņēmumi negrib ņemt darbā jauniešus pēc vidusskolas, kuriem pietrūkst izglītības un pieredzes, tāpat tie negrib ņemt darbā cilvēkus pēc 50 gadiem. Ja cilvēks šajā vecumā ir palicis bez darba, viņam ir grūti atrast darbu, jo tirgū viņš vairs netiek uzskatīts par konkurētspējīgu. Mēs daudz esam runājuši par šo tēmu ar uzņēmumu vadītājiem. Uzskatu, ka cilvēks, kuram ir 50 gadi un vairāk, ja viņam ir laba veselība, ir tieši tikpat darbaspējīgs kā cilvēks 35 gados, kuram bieži vien ir mazi bērni un visas sadzīviskās problēmas, kas nāk tam līdzi. Par to ir jārunā ar darba devējiem. Ir jāprot gudri sabalansēt tos resursus, kas mums šobrīd darba tirgū ir pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pasaule pelnošāko dīdžeju kļuvis skotu dziedātājs, dzejnieks un ierakstu producents Kelvins Hariss – īstajā vārdā Ādams Ričards Vailss. Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā K. Hariss saņēmis 46 miljonu ASV dolāru lielu atalgojumu.

Skotu dīdžejs žurnāla Forbes izveidotajā pasaules pelnošāko dīdžeju sarakstā ieņēmis pirmo vietu, no troņa gāžot iepriekšējo līderi nīderlandieti Teisu Mihīlu Vervestu jeb Tiësto, kurš gada laikā nopelnījis 32 miljonus ASV dolāru. Saraksta pirmo trijnieku noslēdz francūzis Deivids Geta, kuram uzstāšanās naktsklubos aizvadītajā gadā ienesusi 30 miljonus dolāru.

Ceturtajā vietā žurnāla izveidotajā sarakstā ierindojusies Zviedrijas elektroniskās mūzikas trijotne Swedish House Mafia, kas gan beidza savu eksistenci 2013. gada martā. Nepilna gada laikā trīs zviedru dīdžeju apvienība spējusi nopelnīt 25 miljonus ASV dolāru. Piektajā vietā sarakstā ticis kanādietis Džoels Tomass Cimmermans, kas labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Deadmau5. Spēlējot elektronisko mūziku, viņam izdevies nopelnīt 21 miljonu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas ogu kompānijas apgrozījums sasniedzis 1,1 miljonu eiro

Žanete Hāka, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gadā ražotāju apvienības Baltijas ogu kompānija apgrozījums sasniedzis 1,1 miljonu eiro, informē DNB banka.

Kooperatīva Baltijas ogu kompānija pārstāve, uzņēmuma Very Berry īpašniece Gundega Sauškina ir pārliecināta, ka panākumu pamatā bijusi tieši apvienošanās. «Latviešiem vienmēr bijušas problēmas ar kooperāciju, jo tiek uzskatīts, ka, kopā strādājot vairākiem uzņēmējiem, radīsies tikai strīdi. Mēs esam piemērs tam, kā kopā var sasniegt daudz vairāk nekā vienatnē. Ja mēs nebūtu nodibinājuši kooperatīvu, mēs nekad nebūtu sasnieguši to, ko pašlaik. Kopā esam spēcīgāki, un domāju, ka arī mūsu sadarbības partneriem mēs esam drošāks un atbildīgāks partneris,» uzsver G.Sauškina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja. Šobrīd aizvien aktuālāka kļūst vides saudzēšana, saglabāšana. «Zaļais» ir modē – uzturā, saimniecībā, kosmētikā un arī atpūtā. Pie manas privātmājas ir zeme, kas tiešā nozīmē apaug ar zāli. Es apzinos, ka mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis un īpašums dod iespēju savu ideju izveidot par labu biznesu, saglabājot dabu un piedāvājot videi draudzīgu pakalpojumu.

Teritorijā plānojam izveidot inovatīvu spēļu labirintu kompleksu. Labirinti būs veidoti no dažādiem materiāliem - koka, akmens, zariem, arī no «atkritumiem» - plastmasas pudelēm, stikla pudelēm u.c.).

Tāpat dažādi būs arī labrintu apstākļi – sākot no vienkāršākām konstrukcijām līdz pazemes labirintiem, papildinājumiem ar gaismas, skaņas u.c. efektiem.

«Īstās spēļu zāles» apmeklētāji būs darba kolektīvi, klases, draugu grupas, taču tas nezislēdz ispēju arī individuāli pārbaudīt savas spējas. Ja apmeklējumam piesakās grupa? Katrai grupai individuāli tiks piedāvāta kāda no labirinta programmām. Programmas tiks sadalītas gan pēc dalībnieku skaita, gan grūtības pakāpēm. Katrā labirintā dalībniekus gaida dažādi uzdevumi (izejas meklēšana, bonusu vākšana, šķēršļu pārvarēšana, atslēgu piemeklēšana u.c.). Izejot katru labirintu tiks vākti punkti. Tādējādi «Īstajā spēļu zālē» dalībnieki darbosies līdzīgi kā datorspēlē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties strādāt savā, nevis citu labā, māsas Diāna un Anete Meieres izveidojušas kafejnīcu Doma, kur strādāt pašām un dot darbu arī citiem

Kafejnīcu Doma māsas Diāna un Anete Meieres izveidojušas vecvecāku mājā. «Bijām runājušas, ka būtu jauki, ja varētu strādāt sev, piepildīt savas vēlmes un idejas, strādāt savā, nevis citu cilvēku labā. 2014. gada decembrī izdomājām un jūlija sākumā viss bija gatavs,» stāsta Diāna. Anete piebilst, ka vēlēšanās darīt kaut ko savu briedusi ilgāku laiku, bija visādas trakas idejas.

«Mums gadījās īstajā laikā būt īstajā vietā – es beidzu augstskolu un Diāna sāka studēt, māja atbrīvojās un brīdis bija jāķer aiz astes. Forši, ka mēs «nenoraustījāmies»,» saka Anete. Diāna neslēpj, ka lielākais izaicinājums bija atvērt kafejnīcu, jo nebija zināms, vai izdosies, viņa vēl arī studē, nākas darbu savienot ar mācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hesburger īpašnieks un vadītājs: PVN likme Latvijā ir ļoti augsta

Didzis Meļķis, 09.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taisnīgāk būtu, ja vismaz dažiem pārtikas produktiem būtu pazemināta PVN likme, jo tā Latvijā ir ļoti augsta

Tā uzskata ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels. No saimnieka sākotnējās sajūtas «ak vai, ko gan es esmu izdarījis nepareizi!?» desmit gados Latvijā viņa uzņēmumam ir 38 restorānu, un tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vairāki.

Jūsu sieva ir latviete?

Jā.

Tad atļaujiet sākt ar populistisku jautājumu – jūs aizvedat mūsu skaistākās sievietes un uzņēmuma peļņu un vietā atstājat kaut kādu fast food, ātro ēdienu?

Laikam saprotu, kur tēmējat, un man jāteic, ka mēs jau kopš pirmā darbības gada nekādu Hesburger peļņu neesam pārveduši uz Somiju. Gluži pretēji – gadu gaitā esam to investējuši Latvijā, kopā apmēram 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Piektdienas intervija ar Eco Baltia grupa līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču

Lelde Petrāne, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uguņošana ir liels bizness. Kurš no tā visa ir lielākais pelnītājs?

Linda Zalāne, 19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Komentāri

Pievienot komentāru