Durbes novadā notikusi pirmā sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uzsākot vērtēt 30 vēja ģeneratoru parka būvniecības ietekmi uz vidi.

Paredzētās darbības ierosinātājs ir SIA Green energo, informē Durbes novada pašvaldība. Ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, jo parka tuvumā atrodas 47 viensētas, no kurām 10 viensētās sagaidāma trokšņa robežas pārsniegšana naktīs, turklāt vairākas viensētas pakļautas ēnu ietekmei vairāk nekā 50 stundas gadā, norādīts Vides pārraudzības valsts biroja lēmumā. Lēmums atzīmē arī iecerētā vēja parka kumulatīvo ietekmi ar jau esošo Grobiņas vēja parku un iespējamo ornitofaunas pārstāvju klātbūtni parka teritorijā. Parks iecerēts aptuveni divu kilometru attālumā no Grobiņas vēja parka, pie Liepājas - Rīgas un Grobiņas - Ventspils šosejas krustojuma.

Divi uzņēmumi - SIA Eiroteh Ltd. un SIA Green energo - jau 2011.gadā plāno uzstādīt pirmos vēja ģeneratorus aptuveni 600 ha lielajā parkā, kura kopējā ražošanas jauda varētu būt 138 megavati.

Parks plānots Kurzemē, Durbes un Grobiņas novados, kur jau atrodas pašreiz lielākais ražojošais Latvijas vēja parks ar 33 ģeneratoriem. Kopējais investīciju apjoms jaunā parka izveidē varētu sasniegt 160 miljonus latu, lai gan precīzas izmaksas būs zināmas tikai pēc līguma noslēgšanas ar iekārtu ražotāju Enercon, Db.lv informēja SIA Green energo valdes loceklis Artūrs Pielēns - Pelēns. Plānots izbūvēt arī piebraucamos ceļus un sakārtot parka infrastruktūru.

Katrs no uzņēmumiem nomā aptuveni 300 ha liela platību un gatavojas uzstādīt pa 30 vēja ģeneratoriem, katru ar 2,3 MW jaudu. Pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ģeneratoru skaits gan varot mainīties, pieļāva A. Pielēns - Pelēns. Abus uzņēmumus finansēs investors, kuru pagaidām projekta attīstītāji nevēlas nosaukt.

SIA Eiroteh Ltd. saņēmusi licenci elektroenerģijas ražošanai vēja elektrostacijā, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums.

Licence elektroenerģijas ražošanai vēja elektrostacijā ar kopējo jaudu 66,7 MW noteikta termiņā no 2011.gada 1.augusta līdz 2031.gada 31.jūlijam. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšana elektrostacijā jāuzsāk līdz 2014.gada 25.maijam. Licences darbības zona ietver 14 īpašumus Tadaiķu pagastā, Durbes novadā, un divus īpašumus Grobiņas novadā.

Db.lv jau rakstīja, ka Durbes novada dome apstiprinājusi nodomu protokolu ar vēja parka projekta attīstītāju SIA Green energo.

Tas paredz, ka uzņēmējam līdz šā gada decembrim jāuzsāk projekta īstenošana. Projektā sadarbojas divi uzņēmumi - SIA Eiroteh Ltd. un SIA Green energo, kas jau šogad plāno uzstādīt pirmos vēja ģeneratorus aptuveni 600 ha lielajā parkā, kura kopējā ražošanas jauda varētu būt 138 megavati. Parks plānots Kurzemē, Durbes un Grobiņas novados, kur jau atrodas pašreiz lielākais ražojošais Latvijas vēja parks ar 33 ģeneratoriem. Kopējais investīciju apjoms jaunā parka izveidē varētu sasniegt 160 miljonus latu. Katrs no uzņēmumiem nomā aptuveni 300 ha liela platību un gatavojas uzstādīt pa 30 vēja ģeneratoriem, katru ar 2,3 MW jaudu.

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.