Dienas Bizness

  • 22 pirmdiena,
    decembris

    Saulvedis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.7847

    USD: 1.2279

Foto: SXC

Būtiski precizējumi noteikumos par grāmatvedības kārtošanu

Valdība 8. janvārī akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» (noteikumi Nr. 585), precizējot noteikumu normatīvus atbilstoši jaunajam Pievienotās vērtības nodokļa likumam, kā arī grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli attiecībā par skaidras un bezskaidras naudas avansu norēķinu kārtību.

Valdības preses dienestā norādīja - ņemot vērā, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums. Šī likuma 129. panta piektā daļa paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā ar nosacījumu, ka maksājamā vai koriģējamā nodokļa summa ir izteikta latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam attiecīgās ārvalsts valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. PVN rēķinā maksājamā vai koriģējamā nodokļa summu var arī izteikt latos atbilstoši Eiropas Centrālās bankas publicētajam valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. Šajā gadījumā valūtas maiņas kursu starp valūtām, kas nav eiro, aprēķina, izmantojot katras valūtas maiņas kursu pret eiro.

Savukārt noteikumu Nr. 585 9. punkts līdz šim noteica, ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta, tajā norādītās summas iegrāmatošanai pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā.

Tā kā PVN rēķinu bieži izmantoto arī kā attaisnojuma dokumentu, lai uzņēmumiem mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu iespēju PVN rēķinos norādītās PVN summas iegrāmatošanai pārrēķināt latos, izmantojot Eiropas Centrālās bankas noteikto valūtas kursu, bija nepieciešams veikt minētos grozījumus noteikumos Nr. 585.
Tāpat iepriekš noteikumos Nr. 585 nebija noteikuma par ārvalstu valūtā izteikto kontu atlikumu pārrēķināšanas kārtību gada beigās. Līdz šim šādu noteikumu ietvēra vairāki citi grāmatvedības kārtošanu un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošie normatīvie akti, tomēr tie neaptver visas personas, kuras kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu.

Šā gada 1. janvārī spēkā stājās arī grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», ar kuriem papildināts likuma 8. pants ar 2.7 daļu, kas nosaka, ka algota darba ienākumam pielīdzina arī izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, ko darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, biedrības, nodibinājumi, individuālie uzņēmumi, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, organizācijas, individuālie komersanti vai fiziskās personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, ja par to vai tā daļu nav veikts norēķins 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.

Savukārt atbilstoši noteikumiem Nr. 585 kārtību, kādā sniedz pārskatus par skaidrās un bezskaidrās naudas avansu izlietojumu, kā arī vairākus citus grāmatvedības jautājumus regulē ar uzņēmuma vadītāja izstrādātiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem (noteikumu 41. punkts). Jāatzīmē, ka šī norma par grāmatvedības organizācijas dokumentiem aizvadītajos gados ir vairākkārt papildināta un kļuvusi nepārskatāma. Tādēļ šo normu tika nolemts izteikt jaunā redakcijā, vienlaikus papildinot attiecībā uz norēķiniem par skaidrās un bezskaidrās naudas avansu izlietojumu. Papildus iz skaidrots jēdziens skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss» šo noteikumu izpratnē. Lai savstarpēji saskaņotu noteikumu Nr. 585 normas, precizēts arī noteikumu 42.2 punkts, kas paredz atbrīvojumu no grāmatvedības organizācijas dokumentu sagatavošanas atsevišķām uzņēmumu grupām. Papildus tam, administratīvo sloga samazināšanas nolūkā nolemts atbrīvot kapitālsabiedrības vienīgo īpašnieku – vienīgo valdes locekli, kurš uzņēmies pats grāmatvedības kārtošanu, no dokumentu apgrozības apraksta vai shēmas izstrādāšanas.

Komentāri