Jaunākais izdevums

Valsts darba inspekcija šā gada pirmajā pusgadā atklājusi 1,25 tūkst. personu, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā, kad Darba inspekcija atklāja 687 nereģistrētus darbiniekus.

Visvairāk cilvēku nodarbināti bez rakstveida darba līguma būvniecībā, kur šī gada pirmajos sešos mēnešos atklāti 283 ēnstrādnieki, apstrādes rūpniecībā (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.) – 185), bet individuālo pakalpojumu sniedzēju jomā (frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi, ķīmiskās tīrītavas, apavu remonts utt.) – 142 nelegāli nodarbinātie, informēja Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists Aivis Vincevs.

Pirmajā pusgadā pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. Nereģistrētās nodarbinātības jomā Darba inspekcija piemērojusi administratīvos sodus par kopējo summu 341,64 tūkst. Ls, kas ir gandrīz divarpus reizes vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā.

Tas skaidrojams ar būtisku «ēnstrādnieku» skaita pieaugumu, kā arī to, ka pieaudzis atkārtotas nelegālās nodarbinātības gadījumu skaits.

Savukārt vēlreiz pārbaudot uzņēmumus, kuros jau bijuši pārkāpumi par nelegālu darbinieku nodarbināšanu, inspekcija 11 uzņēmumos atkārtoti konstatējusi nelegāli nodarbinātos.

Konstatējot, ka atkārtoti gada laikā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma ir nodarbināti cilvēki, Darba inspekcija par šo pārkāpumu var piemērot administratīvo sodu no 5 tūkst. Ls līdz 10 tūkst. Ls.

Darba inspekcijas nelegālās nodarbinātības analītiķi pieaugošo nereģistrēto nodarbinātību skaidro ar darba devēju vēlmi, nenoslēdzot rakstveida darba līgumus, izvairīties no nodokļu nomaksas un Darba likumā darbiniekiem noteikto sociālo garantiju nodrošināšanas. Konstatēto pārkāpumu statistika pieaugusi arī tādēļ, ka inspekcija būtiski pilnveidojusi savas darba metodes nereģistrētās nodarbinātības atklāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šogad vairāk nekā divas reizes palielinājies atklāto ēnstrādnieku skaits

Jānis Rancāns, 20.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar aizvadīto gadu šogad vairāk nekā divas reizes palielinājies atklāto ēnstrādnieku skaits, liecina Valsts darba inspekcijas informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Darba inspekcijas vadītājs: sabiedrība kļūst iecietīgāka pret nereģistrēto nodarbinātību

Lelde Petrāne, 27.10.2011

Valsts darba inspekcijā notiek preses konference par rezultātiem nereģistrētās nodarbinātības pasākumu plāna īstenošanā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija šī gada pirmajos deviņos mēnešos atklājusi divkārt vairāk ēnstrādnieku nekā pērn šajā pašā laika periodā, turklāt nelegāli nodarbināto vidū parādās aizvien vairāk jaunu cilvēku. Uzņēmumiem piemērots arī divkārt lielākas soda naudas – pusmiljona latu apmērā.

Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē – 456 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.), kur bez rakstveida darba līguma nodarbināti 359 cilvēki, savukārt trešo vietu pēc nereģistrēti nodarbināto skaita – 351 ēnstrādnieks – dala divas nozares: tirdzniecība un individuālo pakalpojumu sniegšanas sfēra.

2011. gada deviņos mēnešos vairāk nekā divas reizes pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms - piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 581 365 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 251 520). Tas skaidrojams ar ēnstrādnieku skaita palielināšanos un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumu pieaugumu, skaidro inspekcija. Ja pērn deviņos mēnešos atkārtoti nereģistrētās nodarbinātības gadījumi konstatēti piecos uzņēmumos, tad šogad - 23 uzņēmumos. Kopumā par atkārtoti nereģistrētu darbinieku nodarbināšanu pērn deviņos mēnešos Darba inspekcija piemērojusi administratīvos sodus Ls 25 000 apmērā, savukārt šogad – Ls 131 500 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus

Žanete Hāka, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties, informē Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā bez rakstveida līguma 841 uzņēmumā strādāja 2928 darbinieku, veicot pārbaudes, konstatējusi Valsts darba inspekcija (VDI).

Atkārtoti tika apsekoti 252 jeb 8,3% uzņēmumu, un atkārtota personu nereģistrēta nodarbināšana konstatēta 39 kompānijās.

2011. gadā VDI atklāja aptuveni tikpat nereģistrētās nodarbinātības gadījumu, tomēr 2011. gadā tika veikts par aptuveni diviem simtiem vairāk pārbaužu nekā pērn.

Pēdējo piecu gadu laikā zemākais ēnstrādnieku skaits tika reģistrēts 2009. gadā – 1211 ēnstrādnieki. 2009. gadā tika veikts arī lielākais VDI pārbaužu skaits – teju pieci tūkstoši.

Lielākais nereģistrētās nodarbinātības risks reģistrēts būvniecības nozarē, kur 2012. gadā atklāti 706 ēnstrādnieki. Salīdzinājumam – 2011. gadā būvniecības nozarē tika atklāti 713 nereģistrētās nodarbinātības gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Par 10 procentiem pieaudzis ēnstrādnieku skaits

Ritvars Bīders, 06.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2011. gadā, atklājusi par 10% vairāk ēnstrādnieku. Šogad atklāti 1 127 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie, savukārt pērn to bijis 1 011, liecina inspekcijas operatīvie dati.

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemēroti 342 administratīvie sodi, pērn – 289. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 74 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada piecos mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 432 643 (pērn šajā pašā laika periodā - Ls 249 275).

Vienlaikus Valsts darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn piecos mēnešos inspekcija saņēmusi 321 sūdzību par nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada attiecīgajā laika periodā – 332 sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Strādāšanai bez papīriem joprojām izmanto krīzes laika attaisnojumus

Zanda Zablovska, 28.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ekonomiskā situācija ir mainījusies, darba devēju attaisnojumi par to, kāpēc uzņēmumā ir ēnstrādnieki, nemainās – nereģistrētā nodarbinātība joprojām tiek attaisnota ar grūtajiem apstākļiem.

«Darba devēju politika, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nav strauji uzlabojusies,» trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Turklāt arī Latvijas sabiedrības attieksme esot divējāda – lai arī iedzīvotāji it kā nosoda nereģistrēto nodarbinātību un par to ziņo vairāk, pētījumi un VDI inspektoru vērojumi liecina, ka vienlaikus pret nereģistrēto nodarbinātību jūtama iecietīga attieksme un darbinieki ir gatavi strādāt neoficiāli.

Pērnais gads bijis ražīgākais VDI darbībā – atklāti 2958 nereģistrēti nodarbinātie, kas ir par 62,3% vairāk nekā 2010. gadā, informēja R. Lūsis. Visvairāk ēnstrādnieku joprojām bijis būvniecībā, tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, kad būvniecībā un citās jomās nereģistrēti nodarbināto skaits bija ļoti atšķirīgs, pērn situācija mainījusies. «Nereģistrētā nodarbinātība vairs nav vienas, divas nozaru problēma,» atzina R. Lūsis. Vislielākais ēnstrādnieku īpatsvars ir Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Divkāršojies uzņēmumu skaits, kuros atkārtoti atklāti ēnstrādnieki

Lelde Petrāne, 06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija visbiežāk atklāj viltotas 50 eiro naudaszīmes

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā konstatētais eiro viltojumu skaits pērn bija līdzīgs 2014. gada rādītājam, informē Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš.

Latvija ir starp tām piecām eirozonas valstīm (kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits – gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un/vai naudu apgrozībā.

Līdz šim 2015. gadā konstatēto viltoto eiro naudas zīmju skaits ir ap 1400 (nedaudz vairāk kā 300 viltotas monētas un mazāk nekā 1100 viltotas banknotes). Šie dati vēl var tikt koriģēti, jo daļa atklāto viltojumu atrodas ekspertīzē, bet prognozējams, ka galīgais 2015. gadā atklāto viltojumu skaitlis būs ap 1500 jeb nedaudz zemāks nekā 2014. gadā (kad tika konstatētas 441 viltota monēta un 1109 viltotas banknotes).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Augustā privātiem pensiju plāniem pēdējā gada sliktākie rādītāji

Ieva Mārtiņa, 16.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad augustā puse privāto jeb trešā līmeņa pensiju plāni uzrāda negatīvu ienesīgumu pēdējos 12 mēnešos.

Latvijas komercbanku asociācijas Pensiju fondu komitejas vadītājas Rudītes Zvirgzdiņas sniegtā informācija liecina, ka deviņiem atklāto pensiju fondu (PF) plāniem bijis negatīvs ienesīgums -0,5% līdz – 3,77% apjomā, bet pārējiem deviņiem atklāto PF plāniem ienesīgums bijis 0,38% līdz 6,02% apjomā. Šogad iepriekšējos mēnešos negatīvu ienesīgumu uzrādīja viens, divi vai trīs pensiju plāni.

Saskaņā ar datiem pērn augustā negatīvu ienesīgumu 1,51% apjomā pēdējos 12 mēnešos uzrādīja viens pensiju plāns – GE Money atklātais PF plāns Tvists, kura 12 mēnešu ienesīgums negatīvs ir arī šogad augustā – 0,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Datus par nodarbinātību var pakārt uz nagliņas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par darba ņēmējiem, nākas sparīgi kasīt pakausi. CSP šonedēļ nāca klajā ar prieka vēsti, ka 2015. gadā Latvijā bija nodarbināts 896,1 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 11,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pavisam citas toņkārtas dziesmu dzied VID, tā apkopotie dati pat ir pretēji CSP izplatītajiem. Dienests apkopojis tikai un vienīgi informāciju par nodokļus maksājošajiem darba ņēmējiem, kas sausi, bet, jādomā, reāli rāda nodarbinātības ainu.

Tā pēc VID ziņām Latvijā pērn decembrī bija 785,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par «nieka» 114,6 tūkstošiem mazāk, nekā gada nogalē saskaitījusi CSP. Uz brīdi noliekot malā CSP apsekojuma rezultātus un pievēršoties VID apkopotajai statistikai, redzams, ka 2014. gada pēdējā mēnesī darba ņēmēju skaits bija 789,1 tūkstotis. Tātad VID informācija raida brīdinājumu, ka darba ņēmēju pulks gada laikā samazinājies par 3661 cilvēku (nevis pieaudzis par 11,4 tūkstošiem, kā apgalvo CSP). Samazinājums pret iepriekšējo gadu bijis katrā no aizvadītā gada mēnešiem, janvārī tas sasniedza pat 6667 nodarbinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji ES

LETA, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.

Noskaidrots, ka visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, kura atvēl 6023 eiro, Vācija - aptuveni 4000 eiro -, Nīderlande - 3983 eiro -, Zviedrija - 3937 eiro -, kā arī Īrija - 3922 eiro. Vismazāk uz vienu iedzīvotāju atvēl Rumānija - 816 eiro -, kurai cieši seko Latvija ar 1030 eiro. Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro. Tikmēr Šveicē, kura ir ārpus ES, tie bija 5354 eiro, bet Norvēģijā - 4681 eiro. Pārējās Baltijas valstis uz vienu iedzīvotāju atvēlēja vairāk nekā Latvija: Igaunija - 1348 eiro, bet Lietuva - 1364 eiro.

Attiecībā uz izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijai izdevumi bija 5,6%, Lietuvai - 6,5%, bet Igaunijai - 6,3%. ES vidēji pagājušajā gadā tie gan bijuši 9,9% no IKP, salīdzinot ar 8,7% 2005.gadā. Pētnieki prognozē, ka visās valstīs veselības aprūpes izdevumu daļa IKP turpmākajos gados palielināsies, galvenokārt saistībā ar sabiedrības novecošanu un jaunu diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju izplatīšanu, kā arī valdības būs arvien vairāk spiestas reaģēt uz pieaugošajām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VDI: Ēnstrādnieku skaits samazinās, bet aktuāli kļūst jauni veidi likuma apiešanai

LETA, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnstrādnieku skaits Latvijā samazinās, bet aktuāli kļūst jauni veidi likuma apiešanai, šorīt LNT stāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Renārs Lūsis.

Lūsis informēja, ka VDI pārbaužu skaitu nav samazinājis, bet atklātu nelegālas nodarbinātības pārkāpumu kļūst mazāk. Tomēr VDI novēro jaunus veidus, kā formāli apiet ierobežojumus.

Pašlaik izplatītākais pārkāpums šajā jomā esot tas, ka cilvēki strādā vairāk nekā viņiem tiek uzskaitītas darba stundas. Lūsis uzsvēra, ka zaudētājs šajā gadījumā ir darbinieks, jo viņam sociālās iemaksas veic no salīdzinoši nelielas samaksas.

Lūsis aicināja darbiniekus šādiem darba devējiem neticēt. Ja reiz viņi krāpj valsti, tad kāpēc gan lai kaut kādā brīdī nepiekrāptu arī darba ņēmēju, retoriski vaicāja Lūsis.

VDI joprojām novēro daudz darba vides problēmu, par ko liecina fakts, ka pērn ir palielinājies letālu nāves gadījumu darbā skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Darba inspekcija (VDI) aizvadītajā gadā ir pieķērusi gandrīz trīs tūkstošus nelegāli nodarbinātu cilvēku, kas ir 2011. gada līmenī, sacīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Sarunā ar Latvijas Radio R. Lūsis vienlaikus atzīmēja, ka pērn veiktas par 200 pārbaudēm mazāk nekā gadu iepriekš, un situācija šajā jomā joprojām ir ļoti aktuāla, tāpēc tā arī 2013. gadā būs inspekcijas prioritāte.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets, vērtējot rezultātus, VDI piešķīris papildus resursus kapacitātes stiprināšanai. Šie resursi izpaužas kā 22 papildus amata vietas, kuras sadalot pa reģioniem, lielākais īpatsvars aiziet uz Rīgu, stāstīja R. Lūsis. Viņš norādīja, ka Rīgā patlaban tiekot meklēti aptuveni divdesmit jauni inspektori. Ar piešķirtajiem papildus resursiem VDI paredzējusi pārbaužu skaita palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Trīs gadu laikā If no apdrošināšanas krāpniekiem atguvusi 2,55 miljonus

Lelde Petrāne, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

If P&C Insurance AS, izmeklējot apdrošināšanas krāpšanas gadījumus, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā laikā no 2010.gada līdz 2012.gadam, atguvusi līdzekļus divarpus miljonu latu apmērā. Visbiežāk apdrošināšanas atlīdzības mēģina izkrāpt OCTA un KASKO polišu īpašnieki, taču vislielākos zaudējumus nodara ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi.

Pēc krāpšanas mēģinājumu atklāšanas If vislielāko summu – 1,5 milj. latu – ir atguvusi Igaunijā, savukārt Latvijas un Lietuvas filiālēs katrā šo trīs gadu laikā ir atgūti 0,5 milj. latu.

«Diemžēl krāpšana ir izplatīta parādība apdrošināšanas nozarē, tāpēc mēs veicam pasākumus, lai novērstu nelikumīgus mēģinājumus iegūt apdrošināšanas atlīdzības un aizsargātu mūsu klientu intereses. Visbiežāk apdrošināšanas atlīdzības mēģina izkrāpt OCTA un KASKO polišu īpašnieki. Pirmkārt, tāpēc, ka transportlīdzekļu apdrošināšanas produkti ir populārākie. Otrkārt, tāpēc, ka par šiem krāpniecības gadījumiem notiesāšanas gadījumā netiek piemērots liels sods, kas savukārt «iedrošina» potenciālos krāpniekus mēģināt viegli tikt pie brīviem naudas līdzekļiem. Krāpšanas darbībās ir parādījusies jauna tendence – organizēt krāpšanu kravu transportēšanas laikā. Parasti šīs darbības pastrādā organizētie kriminālie grupējumi, kuru mērķis ir izkrāpt iespējami lielas summas,» skaidro If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Iluta Šķipsna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūnijā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums teju 20% lielāks nekā pērn

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 19,2% vairāk nekā 2016. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 12,2% un importa vērtība – par 25,1% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 920,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,23 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,8% (2016. gada jūnijā – 45,5%).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,02 miljardus eiro – par 1,31 miljardu eiro jeb 12,3% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,39 miljardus eiro (palielinājums par 501,5 milj. eiro jeb 10,3%), bet importa – 6,62 miljardus eiro (pieaugums par 810,6 milj. eiro jeb 13,9%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinājies Eiropas bankām piemēroto sodu skaits saistībā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles trūkumiem, taču vērojams, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzība ne vienmēr ir pietiekami efektīva, un lielākos sodus piemērojušas ASV institūcijas. Tendences liecina, ka lielajām bankām piemēroti sodi, savukārt mazākajām – atņemtas licences.

Aizvadītajā gadā pieaudzis atklāto naudas atmazgāšanas gadījumu skaits Eiropas banku vidū, liecina Eiropas Banku asociācijas dati. Ja iepriekšējos gados pārkāpumos tika pieķertas vidēji divas bankas un tām piemēroti sodi, tad pērn šāds skaits sasniedza septiņas, sankcijām variējot no dažiem simtiem miljonu dolāru līdz pat banku licences anulēšanai. Kompānijas Fortytwo Data naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu apkopotā informācija liecina, ka pēdējās desmitgades laikā gandrīz visas lielākās Eiropas bankas ir sodītas par naudas atmazgāšanas gadījumiem – šādas ir vismaz 18 no 20 lielākajām, kas liecina par šīs problēmas plašumu. Tā, piemēram, pēdējā laikā Lielbritānijā gadā vidēji tiek atmazgāti līdzekļi 150 miljardu mārciņu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru