SIA Savel, kas realizē divus celtniecības projektus Jūrmalā, vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Savel pārstāvji izteikuši aizdomas par Kirova Lipmana ietekmi Jūrmalas domē, kādēļ jau teju gadu Jūrmalas pašvaldība apturējusi būvdarbus SIA Savel projektos. Tāpat Savel pārstāvji uzskata – gan K. Lipmanam, gan Jūrmalas domes amatpersonām ir materiāli izdevīgi, ka būvdarbus objektos nav iespējams turpināt.

Atbilstoši K. Lipmana 2011. gada 23. marta iesniegumam Jūrmalas dome gandrīz gadu ir apturējusi būvdarbus Edinburgas prospektā 101 un Meža prospektā 32, medijiem skaidro uzņēmuma pārstāvji. «Jūrmalas domes juridiskās daļas vadītāja Evija Rakiša jau četras reizes ir pagarinājusi iesnieguma izskatīšanas termiņu, kā pēdējo datumu lēmuma pieņemšanas nosakot šā gada 20. maiju, tomēr līdz šim brīdim nekāds lēmums nav ticis pieņemts, un SIA Savel nevar turpināt būvdarbus,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

«Šāda Jūrmalas domes rīcība ir uzkatāma par nelikumīgu un rada aizdomas par K. Lipmana ietekmi un atsevišķu domes amatpersonu, piemēram, E. Rakišas, materiālu ieinteresētību novilcināt lēmuma pieņemšanu,» norāda SIA Savel pārstāvji, piebilstot, ka uzņēmuma rīcībā esot neoficiāla informācija par K. Lipmana un atsevišķu Jūrmalas domes amatpersonu iespējamu saistību.

Atlūgumu iesniegušais Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ģenerālsekretārs Gatis Sprūds nodibinājis jaunu uzņēmumu SIA TweetBalloons.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmuma valdē darbosies iepriekš ar medijiem saistītie Eva Lūse un Ēriks Niedra, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Gatis Sprūds. Komentējot jaunā uzņēmuma dibināšanas iemeslus, G. Sprūds sarunā ar DB norādīja, ka tas ir pasaules līmeņa projekts, kas saistīts ar internetu. Proti, tas dos iespējas uzlabot sociālā tīkla Twitter lietotāju iespējas. Pakalpojums tiks piedāvāts visiem šī sociālā tīkla lietotājiem visā pasaulē. «Tas būs pārskatāms un interesants veids, kā lietot Twitter esošo informāciju,» teica G. Sprūds. Darbs pie šī projekta noris jau pusgadu un sākotnējās investīcijas ir vairāki desmiti tūkstošu latu. Detalizēta prezentācija šim projektam paredzēta pēc 2 – 4 nedēļām.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Savel pērn apgrozīja 17,7 miljonus latu, kas ir par aptuveni 237 tūkstošiem vairāk nekā 2011. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2012. gadā veido 206 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums savos nākotnes plānos apņēmies turpināt audzēt mazumtirdzniecības apgrozījumu un rentabilitāti un palielināt preču un pakalpojumu sortimentu, norādījusi Savel vadība.

SIA Savel darbību sāka 1997. gadā ar nosaukumu SIA Vene. SIA Savel kapitāldaļu turētāji ir Aleksandrs Semjonovs un Gintars Teličens – katram pieder 50% uzņēmuma.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 17,5 milj. Ls, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, SIA Savel ierindojas 248. vietā.

Alternatīvo investīciju platforma "Mintos" izstrādā jaunu mobilo aplikāciju savstarpējo aizdevumu investīciju pakalpojumiem, kā arī datu drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā klientu pieprasījumu un straujo nozares attīstību, "Mintos" izstrādāja jaunu mobilo aplikāciju, ikvienam investoram "Mintos" platformā piedāvājot vienkāršotu pieeju savām investīcijām aizdevumos. Aplikācija veidota vairākās kārtās, sākumā tika izstrādāta tās beta versija, ko notestēja vairāk nekā 3500 investoru un sniedza savu vērtējumu un priekšlikumus.

Beta versijas testēšanas secinājumi ļāva noteikt mobilās aplikācijas izstrādes prioritātes. Tika pieņemts lēmums pakāpeniski pilnveidot aplikāciju, atjauninot tās versijas un ikreiz piedāvājot jaunas tehniskās iespējas. Aplikācijas pirmajā versijā pieejamas pamatfunkcijas - vienkārša, ātra un droša piekļuve investoru kontiem, kā arī ērts investīciju monitorings.

ASV tehnoloģiju kompānijas Apple «šķiršanās» no Google tuvojas noslēgumam – šoreiz no jaunākās Apple operētājsistēmas iOS 6 beta versijas pazudusi YouTube lietotne. Kompānija Apple norādījusi, ka šāds solis sperts, jo beidzies YouTube lietojumprogrammas licences termiņš, vēsta betanews.com.

Ziņas par YouTube lietones pazušanu no iOS 6 Beta 4 programmatūras nāk klajā neilgi pēc tam, kad Apple pavēstīja, ka kompānija atteiksies no Google Maps par labu savam piedāvātajam karšu risinājumam.

Abas kompānijas - Apple un Google - cenšas norobežoties viena no otras, jo pēdējā laikā sevišķi pieaugusi uzņēmumu sāncensība viedtālruņu tirgū. Pēdējie dati liecina, ka Google radītā Android sistēma ieguvusi lielāku tirgus daļu nekā Apple iOS. Tāpat jau vēstīts, ka Apple iesaistījusies vairākā stiesvedībās ar tehnoloģiju kompānijām, kuru ražotās ierīces darbojas uz Google radītās Android bāzes, savukārt bijušais Apple vadītājs Stīvs Džobss vēl pirms savas nāves norādījis, ka vēlas «iznīcināt» Android.

Šā gada pirmajā pusē Swedbank Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju veikt maksājumus ar mobilo tālruni, to veikalā vienkārši nopīkstinot līdzīgi kā bezkontakta karti.

Šādas norēķinu iespējas būs pieejamas līdz ar Swedbank jaunās mobilās lietotnes izveidi, kurā jau izstrādes laikā varēs iesaistīties arī klienti. Mobilo norēķinu iespējas Swedbank ieviesīs visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus.

«Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto Swedbank pakalpojumus, tāpēc mums ir ļoti svarīgi gan attīstīt savus risinājumus un ieviest jaunus, gan arī sagatavot klientus jaunu tehnoloģiju lietošanai. Tā, piemēram, pērn Swedbank mobilās lietotnes klientu skaits sasniedza jau 300 000, kas ir teju puse no mūsu digitāli aktīvajiem klientiem. Savukārt bezkontakta karšu norēķini nu jau kļuvuši tikpat ierasti kā e-talona lietošana. Redzam, ka mūsu klienti ir gatavi arī nākamajam bezkontakta norēķinu solim – maksājumiem ar viedtālruni. Ņemot vērā mūsu klientu skaitu un digitālo aktivitāti, tas jau šobrīd veido jauna līmeņa norēķinu ikdienu,» saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Funkcionalitāte, ātrdarbība, stabilitāte - ar šīm lietām mēdz lepoties teju ikviens viedtālruņu ražotājs, tomēr tikai daži no zīmoliem iekļūst kulta preču statusā. Kā tehnoloģiju gigantam «Apple» nemainīgi izdodas saglabāt līderpozīcijas?

«iPhone» lietotāji visā pasaulē ar entuziasmu gaida ziņas par jauniem modeļiem, atjauninājumiem vai programmatūras versijām. Arī Latvijā šīm viedierīcēm ir prāvs cienītāju pulks.

Drosme un paļaušanās

Stīvs Džobs iedibināja tradīciju, ka «Apple» inženieri produktus rada, primāri domājot par sevi, tāpēc tiem jābūt īpaši inovatīviem, kvalitatīviem - tādiem, kurus viņi paši gribētu pirkt un lietot.

Interesanti, ka teju visus jaunos programmproduktus «Apple» drosmīgi nodod lietotājiem beta versijās, tā ļaujot viņiem iesaistīties to pilnveidošanā. Piemēram, operētājsistēmas «iOS12» beta versija lietotājiem pieejama jau kopš šā gada jūnija, lai gan oficiālā tās «pirmizrāde» plānota tikai rudenī.

Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pārbaudītu, vai ūdenī nav iespējama pārliecīga radioaktīvo vielu, tostarp radona, koncentrācija, tiks veikts reprezentatīvs pētījums par radona gāzes saturu dzeramajā ūdenī Latvijas teritorijā.

To paredz noteikumu projekts Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, ko plānots skatīt rītdienas, 20.oktobra, valdības sēdē.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots īstenot radioaktivitātes rādītāju monitoringu dzeramajā ūdenī, lai saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgu regulu pārliecinātos, vai konkrētā ģeogrāfiskajā vietā ir vai nav iespējama tāda radona koncentrācija ūdenī, kas varētu pārsniegt attiecīgos pieļaujamos rādītājus.

Tāpat skaidrojumā teikts, ka VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau patlaban, īstenojot Vides monitoringa programmu, katru gadu nodrošina dzeramā ūdens radioaktīvo vielu - radona, kopējās alfa un kopējās beta radioaktivitātes, tritija - monitoringu četrās vietās - Rīgā, Baldonē un divās vietās Daugavpilī. Visi dati pierādījuši, ka minētās vielas ūdenī nav sastopamas.

Pļaviņās sabiedriskajā apspriešanā noraidīta SIA Savel iecere Raiņa ielā 30, Pļaviņu pilsētas tradīciju laukumā, būvēt lielveikalu Beta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pļaviņu novada dome informējusi, ka pļaviņieši anketas varēja iesniegt pusotru mēnesi. Kopumā saņemta 471 anketa. 137 anketās bija pausts atbalsts būvniecības iecerei, 21 apspriešanas dalībnieks ieceri atbalstīja daļēji, bet 313 pļaviņiešu pret to iebilda. Pilsētas iedzīvotāji uzskatot, ka lielveikals Pļaviņās būtu nepieciešams, bet tam jāizvēlas cita vieta.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde Staburagam teikusi, ka arī pilsētas teritoriālplānojumā šajā vietā paredzēts parks, nevis vieta saimnieciskajai darbībai.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" atsauc gandrīz 363 000 automašīnu, ņemot vērā problēmas ar autovadītāju asistentu tehnoloģiju, kas palielina avārijas riskus, liecina ASV Ceļu satiksmes drošības pārvaldes (NHTSA) paziņojums, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā.

Šis atsaukums aptver "Model S", "Model X", "Model 3" un "Model Y" automobiļus, kas ražoti no 2016.gada līdz 2023.gadam un aprīkoti ar tehnoloģiju "Full Self-Driving Beta".

Lai novērstu šo problēmu, "Tesla" izdos programmatūras atjauninājumu, kuru iespējams uzstādīt attālināti.

Problēmas ar "Full Self-Driving Beta" sistēmu nozīmē, ka automobiļi spējīgi īstenot manevrus, "kas varētu pārkāpt satiksmes noteikumus, tādējādi palielinot sadursmju risku, ja autovadītājs neiejaucas," teikts NHTSA paziņojumā.

Tikmēr "Tesla" vadītājs Īlons Masks tviterī piekritis kādam lietotājam, kas norāda, ka terminu "atsaukšana" nevajadzētu lietot attiecībā uz problēmām, kuras iespējams atrisināt bez būtisku remontu veikšanas.

Tiesa atzinusi par vainīgu Igaunijas grāmatvedi Olgu Sepu (Olga Sepp) 400 tūkstošu eiro zādzībā no diviem loģistikas nozares uzņēmumiem.

Par grāmatvedes upuriem kļuva kompānijas BLRT meitas uzņēmums Dekoil un Beta Terminal. Laika posmā no 2008. līdz 2009. gadam grāmatvede no Dekoil bankas konta nozagusi 271 212 eiro, kā arī 128 333 eiro no Beta Terminal konta, citējot Aripaev, vēsta BBN.

Lai veiktu zādzības, sieviete izmantojusi viltotus rēķinus, par kuriem pārskaitīja naudu no Dekoil bankas konta, neprasot uzņēmuma vadības atļauju.

Viltus ceļā iegūto naudu grāmatvede esot izmantojusi mēbeļu un aprīkojuma iegādei savam skaistumkopšanas salonam. Sieviete norādīja, ka aptuveni desmit tūkstošus eiro no zagtās naudas viņa ziedojusi pareizticīgo baznīcai.

Lietuvā radītā mobilo lietotņu tirdzniecības platforma GetJar patlaban mēnesī sasniedz miljonu unikālo lietotāju, kas kopumā ielādē 100 milj. lietojumprogrammatūru - par Lietuvā radušos «veiksmes stāstu» raksta inovāciju portāls GoalEurope.com.

GetJar aizsākumi meklējami 2004. gadā, kad uzņēmuma dibinātāja Iļjas Laura (Ilja Laurs) Viļņā bāzētā kompānija sāka piedāvāt mobilo spēļu attīstības platformu vietējiem uzņēmējiem. Kompānija attīstīja Java spēles, un, tā kā ierīču tirgus bija ļoti fragmentēts, kompānijai nācās spēles pārbaudīt katrā ierīcē, kurai tā paredzēta.

I. Laurs nāca klajā ar risinājumu, ka reģistrētiem beta lietotājiem bija bezmaksas brīva pieeja spēlēm ar iespēju tās testēt un pēc tam atstāt atsauksmes. Tādējādi jebkurš interesents varēja ielādēt spēli no GetJar un ziņot, vai spēle darbojas.

Nākamais solis GetJar attīstībā bija katram Java spēļu izstrādātājam pieejamas platformas atvēršana, tās attīstītājiem solot, ka, pieaugot lietotāju skaitam, platformas kvalitāte uzlabosies.

Cherry Media grupa 2012. gada laikā pārdevusi preces un pakalpojumus 27,5 miljonu eiro vērtībā, tādējādi dubultojot 2011. gada apgrozījuma rādītājus un kļūstot par lielāko e-komercijas grupu Baltijas valstīs. Tomēr Cherry Media pārstāvji neatklāj grupas peļņas rādītājus.

Cherry grupas pārdošanas apjoms 2012. gadā ir pieaudzis par 84%. «Cherry Media akcionāri ir apmierināti ar grupas finanšu rādītājiem, tomēr Cherry Media grupa pašlaik neatklāj detaļas par 2012. gada finanšu rādītājiem, jo tie pašlaik vēl nav auditēti,» Db.lv norādīja Cherry Media izpilddirektors Aldas Kirvaitis.

Piecos no 12 mēnešiem tika sasniegti pārdošanas apjomu rekordi, un Cherry Media klienti gada laikā kopā veica 1,4 miljonus pirkumu, norādīts uzņēmuma paziņojumā. Ar Cherry starpniecību 2012. gada laikā tika piedāvāti vairāk nekā 20 tūkstoši pakalpojumu un preču.

Konkurences padome (KP) ir pabeigusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu – iepirkumu grupu – tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām, informē KP.

Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas – SIA Baltstor ar veikaliem Mego un Vesko, SIA Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE, SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTs), SIA ELVI Latvija, SIA Iepirkumu grupa ar veikaliem top! un Labais un SIA Rust un SIA Savel ar veikaliem BETA.

Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā.

Nīderlandes lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija cer attīrīt ūdeņus par 80% no medikamentu atliekām

Ārle-Rikstela ir pavisam neliels ciemats Dienvidnīderlandē, tikai knapi seši tūkstoši iedzīvotāju, toties tur atrodas šīs valsts lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija. Un tieši tur pirms pāris mēnešiem, 2018. gada decembra vidū, tika aizsākts pilotprojekts divu metožu izmēģināšanai, kas varētu krietni samazināt – līdz 80% – medikamentu atliekas attīrītajos notekūdeņos. Projektam ir piešķirti 400 tūkstoši eiro, un tas ir tikai viens no soļiem šī tik nesen uzmanību izpelnījušā piesārņojuma novēršanai, bet kas jau ir licis holandiešiem atrast budžetā papildus 30 miljonus eiro.

Par medikamentiem notekūdeņos sāka runāt vien pirms gadiem divdesmit, divdesmit pieciem, bet laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam publicēto pētījumu skaits par medikamentu atliekām ūdeņos pieauga no 200 līdz 1800 pētījumiem gadā. Pēc 2016. gada Eiropas Komisijas ziņojuma par stratēģisku pieeju farmaceitiskajiem līdzekļiem vidē medikamentu patēriņš ES nevis samazinās, bet pieaug, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem: kopš 1990. gada farmaceitiskais tirgus ES pieaudzis piecas reizes. Nīderlandē aprēķināts, ka gadā aptuveni 140 tonnas kilogramu medikamentu atlieku un 30 tonnas kontrastvielu nonāk atpakaļ ūdeņos. Standarta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt kanalizācijas ūdeņus no farmaceitiskajām atliekām par aptuveni 50–65%, bet faktiski tās tam nav domātas. Turklāt tas, cik lielā mērā tiek ūdens atīrīts, varētu būt krietni pārspīlēts.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un tirgotājiem uzstādījis pirmos divus depozīta sistēmas āra kioskus, kuros iedzīvotāji varēs nodot tukšos depozīta iepakojumus, sākot no 2022. gada 1. februāra.

Pirmie kioski uzstādīti “Maxima” XX veikala teritorijā Mārupē un Ķekavā, kur šobrīd norit jaunā “Rimi” veikala būvniecība.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt līdz 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.

Āra kioski kalpos par ērtu galapunktu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās tiek patērēts liels iepakoto dzērienu apjoms, kas attiecīgi pieprasa ērtu piekļuvi ar automašīnu, kā arī iespēju nodot tukšos iepakojumus ārpus tirdzniecības telpām, lai neveidotos rindas. Kiosku izveide tāpat nodrošinās efektīvu risinājumu apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas – tādējādi vairāki tirgotāji varēs saviem pircējiem nodrošināt vienu kopīgu depozīta pieņemšanas punktu.

Taksometru kompānija Baltic Taxi pabeigusi mobilās lietojumprogrammas izstrādes posmu taksometra izsaukšanas iespējai pēc tālruņa atrašanās kartē. Izsaukt taksometru var, nezvanot dispečeriem, bet izmantojot mobilo lietotni.

Lietojumprogramma nosaka klienta atrašanās vietu kartē, pēc kuras tiek nosūtīts tuvāk esošais Baltic Taxi taksometrs.

«Šī iespēja noderēs gadījumos, kad klients vēlas savlaicīgi izsaukt taksometru, bet viņam nav iespējas runāt, piemēram, atrodoties kādā koncertā, sapulcē vai citā saviesīgā pasākumā,» teikts Baltic Taxi paziņojumā.

Pašlaik klientiem pieejama tikai Android platformas lietotnes beta versija, un taksometru kompānija aicina lietotājus iesniegt vērtējumus un atsauksmes lietojumprogrammas atsauksmju sadaļā.

Tāpat taksometru kompānija drīzumā sola šo iespēju padarīt pieejamu iPhone viedtālruņu lietotājiem.

Igaunijas informācijas tehnoloģijas nozares pārstāvju radītajā plānotajā Gantt chart nu integrēts Google kalendārs, attīstot speciāli uzņēmējiem paredzētu skatu, kurā vienkopus apkopoti vairāki Google kalendāri, informē uzņēmuma Ganttic pārstāvji.

Ganttic resursu plānotājā integrētais Google kalendārs sniegs iespēju uzņēmuma darbiniekiem izmantot Ganttic piedāvātos rīkus arī, atrodoties ārpus biroja. Vadītāji varēs neuztraukties par efektivitātes zudumu gadījumā, ja darbinieki neatrodas vienkopus, norāda Ganttic pārstāvji.

Ganttic vienkpus aplūkojama dažādu uzņēmumu resursu, piemēram, transporta, sapulču telpu un darbinieku, pieejamība. Kā norāda rīka izstrādātāji, tas sevišķi piemērots nomas, būvniecības un ražošanas uzņēmumiem.

Google kalendāra un Ganticc integrācija iespējama, izvēloties iespēju «Synchronize with Google Calendar», un integrāciju var veikt Ganttic pakalpojuma adminisrators.

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Gulbenes novada domes 26.marta sēdē ar deputātu balsu vairākumu tika pieņemti grozījumi saistošajos noteikumos Par ielu tirdzniecību un tirgus statusa piešķiršanas kārtību Gulbenes novadā, kas faktiski nozīmē kardinālas izmaiņas, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Par šiem grozījumiem nobalsoja 13 deputāti no 17, kas piedalījās sēdē. 3 deputāti – Ieva Grīnšteine, Intars Liepiņš un Zintis Mezītis - balsojumā atturējās. Lai dokuments stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā.

Saistošo noteikumu grozījumi paredz, ka pašvaldība vairs neatļaus ielu tirdzniecību Gulbenē līdz šim ierastajās vietās, piemēram, Rīgas ielā uz privātās un pašvaldības zemes pie veikala Santa, centrā pie stacionārā pulksteņa (kur reizēm vietējās sievas tirgoja savas audzētās puķes), pie veikala Supernetto Blaumaņa ielā.