Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis pēc šī amata atstāšanas vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai.

Bičevskis asociācijas prezidenta amatā ir kopš 2011.gada maija un vadīs organizāciju vēl līdz 17.novembrim.

Organizācijas vadītājs sacīja, ka pieci ar pusi gadi, kas pavadīti asociācijas prezidenta amatā, ir ilgākais darba stāžs kādā no institūcijām, kur līdz šim strādāts. «Šis ir ilgstošākais darba līgums, kāds man bijis. Vajag pārmaiņas, lai attīstītos,» sacīja Bičevskis.

Pašlaik viņš vēlas vairāk pievērsties «īstai uzņēmējdarbībai». «Tuvākajos gados gribu skatīties vairāk uz komercdarbību, nevis uz publisko politiku. Gribu sajust uzņēmējdarbības tendences, līdzdarboties un reāli ieguldīt uzņēmējdarbībā, nevis tikai runāt parlamenta vai valdības līmenī par lieliem politikas uzstādījumiem,» sacīja Bičevskis. Viens no iespējamiem darbības virzieniem būs arī savs bizness, taču par iecerēm sīkāk Bičevskis nestāstīja, piebilstot: «Tādas lietas paziņo tad, kad ir ko paziņot.»

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Šodien par komercbanku intereses pārstāvošās Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) jauno prezidentu pilnsapulce ievēlēja līdzšinējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db.lv uzzināja asociācijā.

LKA pilnsapulce uz trijiem gadiem vēlēja jaunu vadītāju, jo līdzšinējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons nolēma atkārtotam termiņam nekandidēt. M.Bičevskis stāsies amatā 1. maijā, līdz kuram darbu turpinās T. Tverijons.

T.Tverijons ir pirmais un 18 gadus bijis vienīgais LKA vadītājs, kurš nolēmis «aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk». Pilnvaru termiņa beigas bijis vienīgais iemesls komercbanku asociācijas prezidenta pārvēlēšanai.

M.Bičevskis jau iepriekš paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA), turpinot vasarā uzsākto pārmaiņu stratēģijas ieviešanu, gaidāma arī vadības maiņa – pašreizējais LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis ir izlēmis par labu jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un viņu nomainīs Sanda Liepiņa, kuru šajā amatā piektdien, 4. novembrī apstiprināja LKA padome.

S.Liepiņa LKA prezidentes pienākumus sāks pildīt 2017. gada 9. janvārī.

S. Liepiņa LKA vadītājas amatam izvēlēta personāla atlases kompānijas Amrop vadītā slēgtā atlases konkursā, pēdējā kārtā saņemot nedalītu LKA padomes atbalstu. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.

Pusotrs gads ir pārāk neilgs periods, kurā parādnieks var norakstīt savus parādus, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, sarunā ar Latvijas Radio komentējot Saeimas Tautsaimniecības komisijā izskatāmos maksātnespējas procesa atvieglojumus.

Priekšlikums paredz, ka neatkarīgi no summas, kādu fiziskā persona ir parādā, saistības varēs dzēst gada līdz pusotra laikā, savukārt tie parādnieki, kuri būs parādā līdz 5000 latu lielas summas, nevarēs tikt atzīti par maksātnespējīgiem.

M. Bičevskis norādīja, ka ir jābūt taisnīgumam un samērīgumam un tik ātra parāda norakstīšana neatbilst priekšstatiem par tiem. Bičevskis skaidroja, ka reizēm fiziska persona, kuras parādi bankām ir 3000 latu lieli, nespēj par tiem norēķināties, jo darba alga ir neliela un pastāv vēl arī citi parādi.

Tāpat viņš pauda, ka jābūt lielai atšķirībai starp tādām situācijām, kad runā par mājsaimniecībām, kurām ir vai nu vienīgais mājoklis, vai arī vispār nav nekustamā īpašuma un personām, kuras ir gājušas uz daudz lielākiem riskiem un tām mantības ziņā ir pilnībā cits stāvoklis.

Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Finanšu ministriju analizē iespējas uzlabot likumdošanu, lai kredītu restrukturizācijas gadījumos, kas varētu ietvert arī daļēju pamatsummas atlaišanu, ne klientam, ne bankai nebūtu jāmaksā nekādi papildu nodokļi.

To pastāstīja asociācijas jaunais prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Patlaban, ja banka atlaiž kādu daļu kredīta, likumdošana to uzlūko kā dāvinājumu, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Viņš gan uzsvēra, ka šādi jauninājumi attiektos tikai uz tiem kredītņēmējiem, kuri maksimāli atbildīgi attiekušies pret savām saistībām, bet krīze ierobežojuši viņu iespējas.

«Pat ja bankas no savas puses gribētu atlaist daļu kredīta, tas ir apgrūtinoši, jo par to vēl jāsamaksā nodoklis. Protams, naudas dāvināšana neuzlabos tiesisko vidi, tāpēc šādi gadījumi tiks vērtēti individuāli,» teica Bičevskis.

Zaudējumi AS Parex bankā būs cena, ko valsts samaksās par finanšu sektora glābšanu un par to, ka 2009.gada pirmajā ceturksnī neapstājās maksājumu sistēma, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka tas, ka valsts Parex bankas glābšanā būs cietusi zaudējumus, jau pietiekami sen godīgi tika atzīts. Tomēr, viņaprāt, pašlaik nav jēgas saukt kādu iespējamo zaudējumu ciparu, ko varēs ieraudzīt vien tad, kad būs pārdota AS Citadeles banka un Parex banka būs tikusi galā ar saviem uzdevumiem.

Bičevskis atzina, ka 2008.gada nogalē bijusi pilnīga pārliecība, ka Parex banku vajag glābt. Arī tagad, atskatoties atpakaļ, Bičevskis domā, ka rīcība vienmēr ir prognozējams risks, bet bezdarbībai ir daudz neprognozējamākas sekas.

«Neko nedarot, riski, ka tas līdzi varētu paraut vēl vairākas bankas, būtu ievērojami augstāki. Brīdi, ja pēc trim mēnešiem mēs nonāktu pie Īslandes vai Īrijas cipariem, negribētu piedzīvot,» atzina bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas bankas ir izstrādājušas jaunākās paaudzes nozares pašregulācijas vadlīnijas Banku sociālā harta, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Dokumentā atspoguļota mūsdienīga banku prakse un izveidots uz ilgtermiņa attiecībām vērsts banku un sabiedrības sadarbības modelis. Vadlīnijās iekļauta arī īpaša rokasgrāmata klientiem par finanšu pakalpojumiem un ar tiem saistīto atbildību. Banku sociālā harta ir pirmais nozares izstrādātais dokuments, kura veidošanā tika aicināti piedalīties vairāk nekā 200 citu nozaru eksperti.

Banku pašregulācijas vadlīnijās ietverti minimālie nozares darbības standarti par klienta tiesību ievērošanu, kas nosaka labo praksi līgumattiecībām, informācijas pieejamības un informēšanas prasībām, sūdzību izskatīšanai un domstarpību novēršanas kārtībai, atbildīgam mārketingam un reklāmai, komunikācijai, klientu datu iegūšanai, izmantošanai un arī privātuma aizsardzībai. Hartā definētas arī specifiskākas vadlīnijas par sabalansētu un uz ilgtermiņa attīstību orientēta banku sektora darbību, biznesa ētiku un ilgtspējīgu biznesu.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ikgadējā biedru sapulcē ievēlēta jauna asociācijas padome, kā arī uz nākamo pilnvaru termiņu pārvēlēts asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Kā informē LKA pārstāve Baiba Melnace, LKA padomē turpmākos trīs gadus strādās Citadele bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka, Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, SEB bankas valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols un Rietumu bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pankovs. Padome par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja M.Mančinski.

Latvijas Komercbanku asociācijas darbības pārraudzībai kopsapulcē ievēl asociācijas padomi 7 cilvēku sastāvā uz trīs gadus ilgu laiku. Arī prezidenta pilnvaru laiks ir trīs gadi.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) biedru sapulcē ir ievēlēti trīs jauni padomes locekļi – SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks un Expobank valdes priekšsēdētājs Iļja Mitelmans, informē LKA.

LKA padome ir asociācijas pārvaldes struktūrvienība, kas lemj par asociācijas darbību, projektiem, budžetu un citiem jautājumiem. Padomē darbojas septiņi banku vadītāji, ko ievēl biedru sapulce uz trīs gadiem. Pašlaik bez jaunajiem padomes locekļiem tajā darbojas arī Māris Mančinskis, Swedbank valdes priekšsēdētājs (LKA padomes priekšsēdētājs), Ernests Bernis, ABLV Bank valdes priekšsēdētājs, Guntis Beļavskis, bankas Citadele valdes priekšsēdētājs un Roberts Idelsons, Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs.

Trīs jauni padomes locekļi LKA padomē bija nepieciešami, jo SEB bankas valdes priekšsēdētāja amatu bija pametis iepriekšējais LKA padomes loceklis Ainārs Ozols, līdz ar Rietumu bankas izstāšanos no LKA darbu padomē atstāja arī bankas vadītājs Aleksandrs Pankovs, un Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka pieņēma lēmumu neturpināt veikt padomes locekļa pienākumus.

«Mēs visu laiku atminamies mūsu lielo problēmu, kļūdu, kad straujas izaugsmes laikā mēs neuzkrājām, atšķirībā no mūsu ziemeļu lēnajiem kaimiņiem igauņiem, kuri lēnā garā uzkrāja pietiekami lielu naudas apjomu savā valsts kasē, un krīzes brīdī viņiem bija sava nauda, ko tērēt. Un šobrīd mums atkal ir izaugsme un mēs atkal neuzkrājam.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Runājot par valdības darbu attiecībā uz budžeta veidošanu Bičevskis norāda: «Labā ziņa ir, ka ir pietiekami skaidri no paša sākuma uzlikti kaut kādi spēles noteikumi par to, cik liela ir fiskālā telpa. Sliktā ziņa ir, ka nodokļu pusē, ieņēmumu pusē valdība jau šobrīd ir atkāpusies no iepriekš plānotā un iepriekš solītā.»

«Ir vairāki piemēri,» saka Bičevskis: «Ja mēs runājam par iedzīvotāju ienākumu nodokli - kaut gan visos valdības dokumentos mēs redzējām, ka valdība solīja darbaspēka nodokļus mazināt un mazināt, un mazināt, tad šobrīd mēs atsakāmies no šiem solījumiem par labu vai nu citu izdevumu finansēšanai vai papildus jaunu izdevumu finansēšanai.»

Neskatoties uz publiski izskanējušo informāciju, ka Saeimas kuluāros tiek apspriesta iespēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski nomainīt ar Vienotībai lojālāku personu un viņu pašu «aizrotēt» uz citu ministriju, tas tomēr nenotikšot.

Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace apgalvoja, ka Bičevskis un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") ir pārrunājuši šo situāciju un vienojušies par viņa turpmāku darbību FM.

Bičevskis aģentūrai LETA šorīt telefonsarunā atteicās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, norādot, ka šādiem mērķiem ir izveidota FM Komunikācijas nodaļa. Savukārt FM Komunikāciju daļa atbildēs uz aģentūras LETA jautājumiem bija ļoti kodolīga, norādot, ka «viss FM kolektīvs patlaban ir koncentrējies uz nākamā gada budžeta gatavošanu».

Savukārt Vilks ar sava preses sekretāra Alekša Jarocka starpniecību medijiem izplatītajā paziņojumā skaidro, ka pašlaik nākamā gada valsts budžeta sagatavošana ir prioritārais uzdevums, kam tiek veltīta visa ministrijas kapacitāte un resursi, tādēļ baumām par FM administratīvās vadības maiņu neesot pamata.

Šis gads bankām ir viena projekta gads, jo eiro ieviešana Latvijā bankām radīs ļoti lielu darba slodzi, saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka saistībā ar eiro ieviešanu komercbankām ir ļoti daudz darāmā. Tas ir milzīgs process finanšu sektorā, jo visas informācijas sistēmas ir jāpārveido, viss ir jāpiemēro eiro ievešanai – jāsagatavojas milzīgai skaidras naudas apmaiņas procedūrai, kas viss ir uz banku pleciem. «Kopumā tas darbu apjoms ir diezgan grandiozs,» saka Bičevskis.

Bičevskis skaidro, ka tas viss ir vērsts uz to, lai cilvēkam un iedzīvotājam būtu vismazākās neērtības pie valūtas maiņas.

Runājot par banku peļņu 2012. gadā, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents saka, ka banku peļņu nav bijusi ļoti liela - tā bijusi tik liela, cik atļāva ekonomiskā situācija.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db apstiprināja šībrīža asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Bičevski Komercbanku asociācijas prezidenta amatam esot izraudzījusies asociācijas padome, taču uzrunājis pašreizējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kurš asociāciju vada jau 18 gadus, bet nu izlēmis atkārtotam termiņam nekandidēt, ziņo Leta.

Bičevskis neformāli esot piekritis kandidēt šim amatam, tomēr paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

2008.gada jūnijā Bičevskis sāka pildīt Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus. Kopš 2004.gada viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam Bičevskis bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Bičevskis arī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un kādu laiku bijis Saeimas deputāts. Bičevskim ir augstākā juridiskā izglītība, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nav iesniegusi finanšu ministrei, kā arī citām valsts institūcijām priekšlikumus par īpaši zemām nodokļu likmēm nerezidentu kompānijām, lai tām varētu sniegt finanšu pakalpojumus, pretēji tam, kā ziņās medijos ir citēta finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola, informē LKA.

LKA sarunā ar finanšu ministri izklāstīja un iesniedza priekšlikumus, kas varētu veicināt ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā, tādējādi stimulējot ekonomikas attīstību un radot jaunas darba vietas, taču starp tiem nav šāda priekšlikuma, kas būtu saistīts ar īpaši pazeminātiem nodokļiem, uzsver LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

LKA priekšlikumi, kas ir iesniegti Finanšu ministrijai, ietver: BPO/SSC/Starptautisko zvanu centru attīstības (reģistrācijas) veicināšana Latvijā; VID kapacitātes stiprināšana, informācijas aprites uzlabošana ar VID; iespēja grāmatvedības uzskaitē (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti EUR) un atskaitē VID lietot ārvalstu valūtu; angļu valodas lietošana paralēli latviešu valodai atskaitēs VID un citām nodokļus un nodevas administrējošām institūcijām; Uzkrāto zaudējumu (arī nodokļu zaudējumu) pārneses iespēja starp vienas grupas uzņēmumiem; Juridiskas personas kā valdes; attālinātā personāla nolīgšana; transferta cenu regulējuma pilnveidošana.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) biedru sapulcē 16. jūnijā ir apstiprinātas banku nozares pašregulācijas vadlīnijas Banku sociālā harta, ievēlēta jauna asociācijas padome un atbalstīta LKA pārmaiņu stratēģija, informē LKA.

Bankas vienojās asociācijas statūtos noteikt jaunus pienākumus LKA biedriem, lai veicinātu augstus nozares ētikas un atbilstības standartus, apstiprināt nozares labās prakses vadlīnijas Banku sociālā harta, kā arī vienojās līdz gada beigām izstrādāt detalizētu pašregulācijas mehānismu.

LKA biedru sapulce ievēlēja jaunu asociācijas padomi – turpmāk tajā būs pārstāvētas šādas bankas valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa līmenī: Swedbank, ABLV Bank, SEB banka, Nordea Bank AB Latvijas filiāle, Citadeles banka, DNB banka, Norvik banka un Expobank.

Savukārt biedru apstiprinātā LKA pārmaiņu stratēģija ietver strukturālas un saturiskas izmaiņas, lai nodrošinātu dinamiskāku iekšējo un ārējo dialogu. Ir paredzēta lielāka biedru iesaiste – paplašināta padome (8 padomes locekļi līdzšinējo 7 vietā), paplašināta valde (3 valdes locekļi līdzšinējā 1 vietā), izveidots jauns stratēģiskās vadības formāts banku augstākās vadības līdzdalībai nozares asociācijas darbā.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ir izveidojusi Konsultāciju un mediācijas centru (KMC), kas sniegs bezmaksas konsultācijas un mediācijas pakalpojumus tiem banku klientiem – fiziskām personām, kas nonākušas kredītu maksājumu grūtībās vai kam izveidojušās problemātiskas finanšu attiecības ar bankām, informē LKA.

KMC jau ir atvērts, darbojas un gaida klientus, un aicinām kredītņēmējus nepieciešamības gadījumā aktīvi izmantot centra pakalpojumus. Konsultācijām sākotnēji ieteicams pieteikties elektroniski vai pa tālruni, lai vienotos par izdevīgāko tikšanās laiku.

«Protams, mums var jautāt – kādēļ banku nozare veido atbalsta mehānismu problemātiskajiem banku klientiem? Mēs atbildam, ka biznesa filozofija ir būtiski mainījusies, un bankas ir daudz vairāk vērstas uz sadarbību un attiecību ar klientiem sakārtošanu,»

teic LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, atgādinot, ka radītas arī banku nozares pašregulācijas vadlīnijas Banku sociālā harta.

Rietumu banka 8. martā ir paziņojusi par savu izstāšanos no Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA).

Rietumu bankas lēmums ir saistīts ar pašas bankas biznesa mērķiem, un tam nav sakara ar LKA darbības aktualitātēm un dienas kārtības jautājumiem, pavēstīja asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Savukārt, LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis komentē: «Latvijas Komercbanku asociācija pēc šī Rietumu bankas lēmuma turpina pārstāvēt absolūti lielākās Latvijas banku nozares daļas intereses valsts un pašvaldību institūcijās un uzņēmēju organizācijās, lai sasniegtu mūsu kopējos mērķus – veicināt visas Latvijas tautsaimniecības un banku nozares attīstību. LKA darba kārtībā un darba ritmā nebūs nekādu izmaiņu.»

LKA ir 23 biedri – 20 biedri (Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles) un 3 asociētie biedri.

Pēc Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) vadības pārvēlēšanas 2011. gadā būtiski - par 87,7% - pieauga banku iemaksātās biedru naudas apjomi. Tomēr jau 2012. gadā asociācijas izdevumi, kur lielu daļu veidoja algas, pārsniedza ieņēmumus par 60,2 tūkstošiem latu.

Asociācijas saņemtās biedru naudas, iestāšanās naudas un citas gadskārtējās iemaksas pērn sasniedza 393,28 tūkstošus latu, kas ir par 41,9% mazāk iepretim 2011.gadā saņemtajiem 676,98 tūkstošiem latu, Db.lv uzzināja no Lursoft datu bāzē atrodamiem asociācijas pārskatiem. Par 2011.gadu asociācija pārskatu nav iesniegusi, bet 2011.gada dati redzami 2012. gada atskaitē. Pateicoties lielajam biedru naudas pieplūdumam 2011.gadā asociācijas ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 226,6 tūkstošiem latu.

Tomēr kopējie LKA ieņēmumi 2012.gadā saruka par 35% (līdz 450,9 tūkst.Ls). Pērn vēl tika saņemtas dotācijas 14,8 tūkstošu latu apjomā un ieņēmumi no saimnieciskās darbības - 1400 lati. 2012.gada kopējie izdevumi sasniedza 511,1 tūkstoti latu, kas ir par 9,4% vairāk nekā pirms gada.

Latvijā pēdējos gados ir paveikts ļoti daudz, ekonomikas izaugsme ir atjaunojusies un jau divus ceturkšņus pēc kārtas ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, tomēr, neraugoties uz šiem sasniegumiem, pastāv arī liels risks savas iespējas palaist garām un sabojāt, jaunākajā makroekonomikas apskatā norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) eksperti.

Paralēli Latvijas paveiktajam fiskālas situācijas stabilizēšanai, ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai un eksporta pieaugumam, kā arī iekšējā patēriņa atjaunotnei, fonā notiek ļoti bīstami procesi, norāda eksperti. Lai gan emigrācija strauji bremzējas, tā nav vēl apturēta. Tas nav viegli izdarāms, taču šādam mērķim ir jābūt. Latvija turpina zaudēt potenciālu zemas dzimstības dēļ. Augstākajā izglītībā neveikto reformu dēļ jaunieši turpina tērēt laiku darba tirgū maz pieprasītu kvalifikāciju iegūšanai.

«Jautājums ir par to, kuri procesi – labvēlīgie vai nelabvēlīgie – pirmie sasniegs kritisko masu. Tās ir sacensības ar laiku. Kopš 1995. gada Latvija ir bijusi starp 10% straujāk augošo ekonomiku pasaulē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Ir paveikts ļoti daudz, bet tas nav pietiekami, lai nodrošinātu ilgtspēju. Īslaicīga veiksme nenodrošina ilglaicīgus panākumus, ja iesāktais netiek turpināts,» norāda apskata autori.

Latvijas Komercbanku asociācija, atbalstot Latvijas drīzu dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), pauž gandarījumu, ka Latvija ir pietuvojusies pievienošanās procesa noslēgumam.

Novērtējot pēdējā iestāšanās sarunu posma nozīmi, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apliecina ieinteresētību sadarbībā ar valsts institūcijām turpināt aktīvu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, t.sk., ņemot vērā OECD rekomendācijas.

2016. gada 1. martā Ministru Kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu Par Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai procesa gaitu. Banku nozari un tās atbilstību OECD prasībām analizēja Finanšu tirgu komiteja. Šīs komitejas ziņojumā tika apskatīts Latvijas finanšu tirgus, tā struktūra, Latvijas banku sistēma un kapitāla tirgus, finanšu tirgus uzraudzība un normatīvie akti, Latvijas finanšu tirgus starptautiskā integrācija, vērtēta Latvijas finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu atbilstība OECD juridiskajiem instrumentiem un liberalizācijas kodeksiem, kā arī vērtēti jautājumi par piekļuvi Latvijas finanšu tirgum. Ziņojuma secinājumi ir, ka Latvija kopumā atbilst OECD juridiskajiem instrumentiem finanšu tirgu jomā.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ombuds, paplašinot pilnvaras un izskatāmo jautājumu loku, ir kļuvis par Latvijā pirmo biznesa nozares izveidoto ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūciju, kas reģistrēta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Ārpustiesas patērētāju strīdu risinātāju datubāzē, informē LKA.

LKA Ombuds kā banku klientu sūdzību izskatīšanas institūcija darbojas jau kopš 2003. gada, taču 2015. gada nogalē tā funkcijas tika pārskatītas, un izskatāmo jautājumu loks būtiski paplašināts, ņemot vērā jauno Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa preses konferencē otrdien, 15. martā pozitīvi atzīmēja LKA ombuda aktivitāti, izrādot nozares iniciatīvu efektīvas ārpustiesas strīdu risināšanas kārtības ieviešanai.

LKA ombuds Aivars Graudiņš uzsvēra, ka turpmāk ombuds skatīs patērētāju sūdzības par banku rīcību un visiem pakalpojumiem, savukārt līdz šim ombuda kompetencē bija tikai sūdzības par banku bezskaidras naudas norēķiniem un karšu maksājumiem. Tāpat ombuds skatīs arī sūdzības par maksājumu iestādes, kura noslēgusi līgumu ar LKA ombudu par strīdu izskatīšanu, rīcību un tās sniegtajiem pakalpojumiem (šobrīd ir divi šādi līgumi); par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumu neievērošanu; par Vienoto fizisko personu kontu maiņas principu neievērošanu; par pārrobežu eiro maksājumiem un pārrobežu strīdiem.

Pats svarīgākais ir sasniegts – mēs šobrīd ejam pareizajā virzienā, uzskata bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Faktiski jebkura lēmuma pieņemšana, konsolidējot valsts budžetu, lielākā vai mazākā mērā ir bijis politisks kompromiss, atzīst nu jau bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs un jaunieceltais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents. Viņš pats pāreju no publiskā sektora uz finanšu sektora interešu lobijorganizāciju skaidro ar jauniem izaicinājumiem, taču kuluāros dzirdams, ka jau tūlīt pēc pašreizējās valdības ievēlēšanas jaunā vara skaidri likusi saprast, ka viņa dienas augstajā ministrijas amatā ir skaitītas, vēsta biznesa žurnāls LD.

«Savā laikā es pietiekami esmu strādājis privātajā sektorā – gan skolas un studiju gados, gan pēc tam arī profesionālajā darbībā. Savukārt mana darbība publiskajā sektorā vairākus gadus pastarpināti ir bijusi saistīta ar uzņēmējdarbību, ar komercdarbību. Piemēram, esmu strādājis Privatizācijas aģentūrā, bet kā valsts sekretāram man ir bijis jāpilda kapitāldaļu arī turētāja pienākumi daudzās kapitālsabiedrībās, kur ir bijusi nepārprotama saikne ar privāto sektoru. Tādējādi var teikt, ka es neesmu klasisks publiskā sektora darbinieks, kas vēl nodarbojas ar tiesību aktu ietvara veidošanu. Paskatoties, kāds ir mans jaunais izaicinājums, droši var teikt, ka tā ir robežšķirtne, kas atrodas tikai nedaudz vairāk uz privāto pusi. Tā ir nevalstiska organizācija, kas ir kā tilts starp privāto un publisko sektoru, spēj pietiekami visaptveroši formulēt attiecīgā sektora intereses, vīziju, vajadzības, piedāvājumu publiskajam sektoram saprotamā, viegli uztveramā valodā. Zināmā mērā mans jaunais darbs sasaucas ar to, ko es darīju ministrijā,» intervijā skaidro Bičevskis.