Laiku pa laikam Dienas Biznesa lappusēs un ziņu portālu slejās ievietotie raksti saasina uzmanību attiecībā uz bīstamu problēmu Latvijas biznesa vidē – reiderismu. Ar to parasti saprotama kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.

Metodes var būt visdažādākās – no klaji kriminālām darbībām, kā dokumentu viltošana un fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, līdz rīcībai nepārkāpjot likumu, bet mērķtiecīgi izmantojot uzņēmuma vājās vietas.

Kā saredzēt briesmas

Neskatoties uz vairākām skaļām publikācijām par notikušiem reiderisma gadījumiem, jāsecina, ka uzņēmēju vidū vispārējas izpratnes par tipiskākajiem reiderisma riskiem, to identificēšanu un novēršanu ir maz. Šoreiz rakstā par svarīgo, kam būtu pievēršama uzmanība, lai reiderisma riskus savlaicīgi pamanītu, mazinātu to iestāšanās iespēju, un ko sagaidāmie grozījumi Komerclikumā varētu mainīt.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Aldara alus darītava saņēmusi jaunās alus brūvēšanas iekārtas, kas nepieciešamas ekskluzīvo alus šķirņu darīšanai. Paredzams, ka brūvēšana alus darītavā sāksies martā. Jaunajās iekārtās investēti 1,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Aldara vēsturiskajā alus darītavā alu pildīs 0,5l un 0,33l tilpuma stikla pudelēs, kā arī mucās. Brūvēšanas un pildīšanas procesā lielākoties izmantos roku darbu. Uz vēsturisko alus brūzi pārceļos arī iecienītākās līdzšinējās Aldara alus šķirnes.

Ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanā Aldaris iecerējis izmantot Latvijas alus iesalu. Šobrīd Aldaris gaida pirmo Latvijas iesala izmēģinājuma partiju, lai pārliecinātos par kvalitāti. Pēdējos gados Latvijas alus nozarei nebija iespējas izmantot vietējās izejvielas, jo šeit nebija iesalnīcas. Tagad drīzumā darbu sāks Latraps iesalnīca.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Ja pirms dažiem gadiem par reiderismu jeb uzņēmumu nelikumīgu pārņemšanu īpaši neko nezinājām un tāda rīcība bija izplatīta vienīgi īpaši specifiskā «uzņēmēju» lokā, pēdējos gados šis apzīmējums sāk izskanēt arvien plašāk, tostarp publiskajā telpā parādoties jauniem un skaļiem reiderisma gadījumiem. Nu jau vairs arī nav retums, kad ļaunprātīgas metodes tiek izmantotas, lai mēģinātu pārņemt lielus un ietekmīgus Latvijas uzņēmumus.

Kas ir reiderisms?

Pats termins radies Amerikā, kur šādi apzīmē likumīgu uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu iegūšanu un turpmāku balsstiesību izmantošanu ar nolūku gūt īstermiņa ienākumus uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības rēķina. Taču postpadomju valstīs ar šo vārdu pārsvarā apzīmē uzņēmuma vai tā aktīvu sagrābšanu ar pretlikumīgām metodēm.

Praksē iespējams runāt gan par «balto» reiderismu, kad uzņēmuma pārņemšana notiek ar faktiski likumīgām, tomēr neētiskām metodēm, izmantojot nepilnības uzņēmuma dokumentācijā vai vadības paviršību, un «melno» reiderismu, kas ir klaji nelikumīgs.

Kā tas izpaužas?

Par «balto» jeb likumīgo reiderismu, kad, piemēram, dalībnieku sapulce nolemj par pamatkapitāla palielināšanu, un reideris nopērk jaunās kapitāla daļas, ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir iespējams tad, ja esošā uzņēmuma vadība pati pieļāvusi kādas kļūdas.

Latvijā ir daudz vairāk reiderisma gadījumu, bet ne visi izskan publiski, šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā konferencē par reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu ierobežošanu atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.

Vainovskis norādīja, ka Latvijā ir daudz vairāk reiderisma gadījumu, nekā publiski izskan, jo daudzos gadījumos cietušie uzņēmumi nevēlas šo problēmu risināt publiskajā telpā.

Pēc eksperta teiktā, Latvijā lielākā problēma tiesību jomā ir saistīta ar efektivitāti strīdu risināšanā, jo ne velti Latvija Pasaules Bankas pētījumā Doing Business šajā jomā atrodas otrajā simtā.

«Lai arī Latvijā ir uzlabots normatīvais regulējums, tomēr problēma joprojām saglabājas tiesību aizsardzības sistēmas efektivitātē un vājumā. Tā ir pati galvenā problēma, kas jārisina,» uzsvēra advokāts.

Runājot par reiderisma riskam pakļautajiem uzņēmumiem, eksperts atzina, ka šī problēma var skart un parasti skar uzņēmumus, kuros ir vērojami dalībnieku savstarpējie strīdi, uzņēmumus ar būtiskām kredītsaistībām, kā arī lieliem aktīviem.

Alus darītava Aldaris izveidojusi divus jaunus Aldara vēsturiskajā alus darītavā tapušus alus – kviešu eila tipa alu Oranžais Kviesis un lager tipa alu ar palielinātu apiņu daudzumu – Baltijas Lāgers, informē uzņēmums.

Baltijas Lāgers ir pasaulē populārā hoppy lager tipa alus, kura brūvēšanas laikā tiek izmantots palielināts apiņu daudzums. Šīs šķirnes tapšanā izmantoti Willamette apiņi. Brūvēšanas laikā izmantota sausā apiņošanas metode, pievienojot apiņus divreiz – arī alus brūvēšanas procesa noslēguma posmā.

Oranžais Kviesis ir kviešu eila tipa alus, kam brūvēšanas procesā pievienotas apelsīnu miziņas, šim alum raksturīgs īpašs svaigs apelsīna aromāts.

Aldara galvenais alus meistars Valdis Čunka stāsta, ka craft alus līnijas pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā divkāršojušies.

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ skatīs Laima un Staburadze iespējamā reiderisma gadījumu un uzņēmumu kontu apķīlāšanu. Demokrātiskā Eiropas Savienības valstī nav pieļaujama situācija, kad ar tiesas starpniecību var tikt apdraudēta nacionāla mēroga ražotāju pastāvēšana. Šāda likuma doto iespēju izmantošana grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, un starptautiskā līmenī mūs pozicionē kā investīcijām nelabvēlīgu valsti.

Reiderisms ir ļoti nopietna problēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē, uz to ne reizi vien norādījusi gan Ārvalstu Investoru padome, gan Latvijas uzņēmēji. Pirms pāris gadiem galvenās reiderisma shēmas bija amatpersonu nomaiņa uzņēmumu valdēs un padomēs, akcionāru maiņa fiktīvās akcionāru sapulcēs un ātra šo izmaiņu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā.

Pagājušajā gadā pieņemtie Komerclikuma grozījumi šādas reiderisma darbības izslēdz, diemžēl vienas nocirstas pūķa galvas vietā jau izaugušas citas.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas arvien jaunas ziņas par iespējamu reiderismu un tā īstenošanas shēmām. Kā galvenais instruments minēta civiltiesisku strīdu konstruēšana ar dažādu prasījumu palīdzību un prasības nodrošinājuma panākšana mantiskā izteiksmē. Piekrītu tiem Civilprocesa likuma ekspertiem, kuri saka – galvenā problēma nav pašā likumā, bet gan tā normu greizā piemērošanā. Tomēr ja reiz likuma normu nepareizai piemērošanai radies sistēmisks raksturs, likumdevējam jālemj par grozījumu veikšanu šīs problēmas novēršanai. Galvenais strīdus ābols ir prasības nodrošinājuma piemērošana, kura, kā liecina pēdējā laika notikumi, vienu no civiltiesiskā strīdā iesaistītājām pusēm nostāda acīmredzami neizdevīgākā situācijā kā otru. Tomēr šis pats likums pieļauj arī iespēju abas puses nostādīt vienlīdzīgās starta pozīcijās, kā to paredz Civilprocesa likumā nostiprinātais sacīkstes princips. Tiesai ir iespēja likt prasītājam ieskaitīt prasības nodrošinājumam analoģisku summu tiesu izpildītāja kontā līdz civiltiesiskā strīda izskatīšanai pēc būtības.

Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību.

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Zvērināts advokāts Māris Miķelsons sola vērsties tiesā ar sūdzību pret Laimas un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētāju Rolandu Gulbi un uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālisti Ritu Voronokovu par goda un cieņas aizskarošu ziņu izplatīšanu.

Tiesas draudi uzņēmumam esot gadījumā, ja R. Gulbis un R. Voronkova neatsauks 17. jūnijā masu medijiem sniegto informāciju par reiderisma mēģinājumu, kas vēsrts pret Laimu, Staburadzi un citiem NP Foods grupas uzņēmumiem.

Kā iepriekš informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Saldumu ražotāja Laima reiderisma lietā iesaistītais advokāts Mārcis Miķelsons un vēl četras personas ir atzītas par aizdomās turamajām kriminālprocesā par citu iespējamu krāpšanas shēmu, kas pastrādāta pret vairākiem arhitektu birojiem piederošo SIA Latvijas projektēšanas sabiedrība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Bez advokāta Miķelsona par aizdomās turamajiem kriminālprocesā atzīti arī Dzintars Skujiņš, Svetlana Muižarāja, Aivars Auzāns un Isārijs Finbergs.

Kā apstiprināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins, 2011.gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas un KL 195.panta 3.daļas - par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu darījumu slēgšanu starp vairākiem uzņēmumiem ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Šajā procesā par aizdomās turamajām atzītas piecas personas.

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau trešo investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm.

Uzņēmumu dalībnieku strīdos zaudētāji ceļ investīciju strīda pretenzijas pret Latvijas valsti, jo citus sava īpašuma tiesību aizsardzības instrumentus nesaskata.

Par to liecina pēdējo mēnešu arvien pieaugoša tendence, kad Latvijas valsts ir saņēmusi pretenzijas no trijiem ārvalstu uzņēmējiem par viņu kā konkrētu uzņēmumu dalībnieku interešu aizskaršanu. Proti, Valsts kanceleja pagājušās nedēļas nogalē publiskoja ziņu, ka 14. oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka ar viltotiem dokumentiem notikusi viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesiska atņemšana. Turklāt Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. DB jau rakstīja, ka šovasar– investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi SIA Winergy (dalībnieks – Igaunijas Wind One) un Vācijas investors Bertolts Fliks, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze, kurā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt gatavoties starptautiskajai arbitrāžai. Nav izslēgts, ka Latvijas valsts līdzīga rakstura investīciju strīdu pieteikumus nesaņems arī turpmāk.

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla lēmumu par kontu apķīlājumu 25 uzņēmumiem strīdā starp NP Business centre un koncernu Nordic Partners Limited, kurā iekļauti arī SIA NP Foods grupas uzņēmumi, tostarp AS Laima.

Apķīlājums ir saglabāts vēl trim atbildētājiem. Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha, šajā daļā lēmums nav pārsūdzams.

Tie atbildētāji, kuru apķīlājums nav atcelts, var vēlreiz vērsties pirmās instances tiesā.

NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma - uzņēmumu kontu apķīlāšanas atcelšanu AS Laima un Staburadze, kā arī citiem SIA NP Foods grupas uzņēmumiem, pret kuriem nepamatoti tika vērstas mērķtiecīgi plānotas ļaunprātīgas darbības, kurās saskatāmas reiderisma pazīmes.

«Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis un netaisnība pret vadošajiem un tautā mīlētiem uzņēmumiem kā Laima un Staburadze ir novērsta. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, izbeidzot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi, kas nule atguvušies no ekonomikas lejupslīdes un veicinājuši izaugsmi, pateicoties neatlaidīgam un mērķtiecīgam darbam. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijas un ārvalstu klienti varēs baudīt augstas kvalitātes mīlētus produktus,» uzsver NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Finanšu ministrijas (FM) iniciatīva par personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem nozīmēs desmitiem miljonu zaudējumu tautsaimniecībā, veicinās maksātnespēju un reiderisma vilni. Līdz ar to jaunās normas pieņemšanas gadījumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) varētu vērsties Satversme tiesā, šodien žurnālistiem atzina organizāciju vadītāji.

Normai stājoties spēkā, pieredzēsim vairāk maksātnespējas gadījumu, bet uzņēmumu valdēs redzēsim aizvien vairāk bomžu un zicpriekšsēdētāju, kuri par atlīdzību uzņemsies attiecīgos pienākumus. Šajā gadījumā valsts paģēr - ja mazākā iemesla dēļ, piemēram, laikus nesaņemtas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstules vai nokavētas deklarācijas dēļ, izveidojas nodokļu parāds, valdes loceklis personīgi atbildīgs par saistībām. Finanšu ministrijas cerība, ka tiks iekasēti septiņi miljoni eiro, ir sapnis, tā vietā būs neiegūta peļņa un zaudējumi desmitiem miljonu vērtībā, sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

2018. gada 28. novembra Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes lēmums ir juristu diskusija par reiderisma precedentu.

Diskusijai sekoja vispārināts lēmums, kas novērš uzņēmuma pārņemšanas iespēju. Stāsts ir par AS Olainfarm un mantojuma dalīšanu starp trīs Valērija Maligina meitām, kas sākās pēc tēva testamenta nolasīšanas pērn 16. janvārī.

Reiderisma iespēju bāze

Strīdu iespējamību un tālāku attīstības scenāriju sākotnēji nosaka Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas 2018. gada 7. februāra lēmums, ieceļot vecāko meitu Irinu Maliginu par mantojuma aizbildni līdz brīdim, kad mantojums tiks sadalīts. Pats lēmums ir nepieciešams, jo līdz mantojuma sadalīšanai īpašumam ir vajadzīgs pārvaldītājs. Mantojuma aizbildnis ar mantojumu var rīkoties samērā brīvi. Vienīgi aizbildnim nav tiesību īpašumu atsavināt vai pārdot.

Šā gada pirmajos desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, SIA Valmiermuižas alus neauditētais apgrozījums ir audzis par 46%, sasniedzot 2,93 miljonus eiro. Gada izskaņā alus darītava ir investējusi 60 tūkstošus eiro un izveidojusi alus pagrabu alus brūvēšanai mazās partijās.

Šo gadu plānots noslēgt ar apgrozījumu 3,4 miljoni eiro. Izbrūvētā alus apjoms šā gada desmit mēnešos ir kāpis par 30%, sasniedzot 1,61 miljonu litru. Patlaban Valmiermuižas alus ieņem 1% no Latvijas alus tirgus.

«Lielāku tirgus daļu iegūt Latvijā neplānojam. Turpmāk liksim uzsvaru uz izmeklētu alu brūvēšanu,» turpmāko gadu izaugsmes virzienu Latvijas alus nozarē raksturo Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Šā gada nogalē, investējot 60 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus atklāja jaunu alus pagrabu. Katru gadu plānots izstrādāt vairākas jaunas receptes. To partijas būs līdz 5500 pudeļu. Katra pudele būs numurēta, norādot arī brūvēšanas gadu.

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves

Ceturtdien Saeimas Juridiskajā komisijā tika izskatīts Laimas un Staburadzes iespējamā reiderisma gadījums un uzņēmumu kontu apķīlāšana, kā arī uzklausīta informācija par citiem iespējamiem reiderisma gadījumiem.

Kā stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa – Egnere, uz šodienas Juridiskās komisijas sēdi bija uzaicinātas un uzklausītas gan personas, kas Saeimai iesniegušas iesniegumus ar lūgumu pilnveidot prasības nodrošināšanas tiesisko regulējumu, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, tiesu varas pārstāvji, Ārvalstu investoru padomes pārstāvji, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji, tiesību zinātņu eksperti un citi.

Komisijas sēdē vairākkārt izskanēja viedoklis, ka Civilprocesa likumā ietvertais prasības nodrošināšanas tiesiskais regulējums nebūtu jāgroza, ja visas Latvijas tiesas spētu šo regulējumu atbilstoši interpretēt un samērīgi piemērot. Taču konkrēti piemēri rāda, ka pastāv sistemātiska iespēja šo regulējumu izmantot ļaunprātīgi, pat aizskarot Satversmē nostiprinātās cilvēka pamattiesības, līdz ar to likumdevējam ir jāreaģē.

Uzsākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu pret uzņēmumiem AS Laima un Staburadze . Šis ir otrais kriminālprocess, kas saistīts ar advokāta Mārča Miķelsona darbībām, tā norādīts šodien izplatītā paziņojumā medijiem.

Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pamatojoties uz SIA NP Foods iesniegumu, esot uzsākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos. Kriminālprocess uzsākts, balstoties uz SIA NP Foods iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, par mēģinājumu prettiesiskā kārtā iegūt svešu mantu, savā darbībā izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas reiderisma pazīmes.

Kriminālprocess uzsākts pēc LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļas, kas paredz sodu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai, ja to izdarījusi organizēta grupa.

Latvijā vairākuma akcionāri bieži ignorē un klaji pārkāpj mazākuma akcionāru tiesības un intereses, cerot uz to pasivitāti un resursu trūkumu, savā medijiem izplatītajā paziņojumā pauž advokāts Mārcis Miķelsons.

Kā vēstīts, Laimas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova informēja, ka pret uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns.