Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Lai gan pandēmijas radītie nepārvaramas varas apstākļi turpinās, "Rimi Rīgas maratons" ir gatavs izziņot 2020. gada maratona jauno datumu.

30. Rimi Rīgas maratons šogad notiks 10. un 11. oktobrī - 10. oktobrī plānota Rimi Rīgas maratona Bērnu diena un Ģimeņu skrējiens, savukārt 11. oktobrī norisināsies maratona, pusmaratona, 10 km un 6 km skrējieni.

Atkarībā no valstī noteiktajiem ierobežojumiem, 30. jubilejas maratonā dalībnieki skries, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai virtuāli. Katrs, kurš 10.-11. oktobrī finišēs, saņems unikālu un neatkārtojamu jubilejas medaļu, kādu iespējams saņemt tikai vienreiz dzīvē.

Savukārt, sākotnēji plānotajos maratona datumos 16.-17. maijā organizatori šoreiz aicina izskrieties katram individuāli.

"Nav iespējams prognozēt, kāda būs pandēmijas izplatības attīstība un noteiktie ierobežojumi rudenī, tomēr esam pieņēmuši lēmumu šogad skriet 10.-11. oktobrī," komentē Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona direktors.

Šodien, 19.septembrī, oficiāli tiek uzsākta dalībnieku reģistrācija 2013.gada Nordea Rīgas maratonam. Nordea Rīgas maratons reģistrāciju uzsāk deviņus mēnešus pirms pasākuma, lai dotu iespēju un laiku dalībniekiem izvēlēties un sagatavoties atbilstošākajai distancei.

19.maijā Nordea Rīgas maratons notiks 23.reizi. Pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) atzinuma, pasākums otro reizi notiks ar IAAF Bronzas kvalifikācijas zīmi.

2012.gada 20.maijā Nordea Rīgas maratons pulcēja 18 180 dalībniekus no 59 pasaules valstīm. Sagaidāms, ka arī 2013.gadā Nordea Rīgas maratons saglabās līdzšinējo dalībnieku skaita pieauguma tendenci, pauž organizatori.

Dalībai Nordea Rīgas maratonā ir iespējams pieteikties līdz 2013.gada 18.maijam, piesakoties oficiālajā mājas lapā nordearigasmaratons.lv un Nordea bankas klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.

Novērtējot komandu garu, šogad Nordea Rīgas maratons pirmoreiz ievieš jaunu komandu sacensības iespēju Lattelecom komandu kausu.

Rīgas maratons šogad notiks divas dienas - 16. un 17.maijā, informē maratona rīkotāji. Šogad maratons nesīs Lattelecom vārdu un skrējiens galvaspilsētā notiks jau 25.reizi.

Lattelecom Rīgas maratons iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālajā kultūras programmā. Tas joprojām ir vienīgais Ziemeļeiropas maratons ar Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Bronzas kvalitātes zīmi.

16. maijā krastmalā iecerēta iesildīšanās iespēja bērniem Rimi bērnu maratonā, kas šogad notiks jau trešo reizi. Savukārt ārvalstu dalībniekiem būs iespēja pirmo reizi piedalīties Nāciju parādē jeb simboliskā gājienā cauri Vecrīgai. Sestdienas programmu noslēgs jubilejas gada maratona svinīga atklāšana un t.s. makaronu ballīte jeb maratoniem raksturīgā pasta party turpat krastmalā.

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma rīkotāji.

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi «Lattelecom» maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei. Zelta zīmē «Lattelecom» maratons pirmoreiz noritēs jau nākamgad, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar tādiem maratoniem kā Berlīnes, Tokijas, Londonas, Bostonas, Ņujorkas, Prāgas un citiem.

IAAF atzinusi, ka «Lattelecom» maratons izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019.gadā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi, iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.

«Zelta kvalitātes zīmes iegūšana ir kā skaista dāvana Latvijai un šīs valsts sportam simtgadē,» pasākuma rīkotāju paziņojumā citēts tā vadītājs Aigars Nords. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, un iekļūšana augstākajā līgā nav nejaušība, bet ilgstošs un mērķtiecīgs komandas un partneru darbs, kā arī pārliecība, ka esam spējīgi spēlēt maratonu augstākajā līgā. Pirms divpadsmit gadiem, kad uzsākām maratona organizēšanu, iekļūšana pasaules prestižāko maratonu līgā pat sapņos nerādījās. Tā nav tikai atzinība par sasniegto, bet arī milzu atbildība būt par izcilības etalonu citiem maratoniem visā pasaulē.»

«Lattelecom» Rīgas maratona norisei nākamajiem gadiem plānots lūgts valsts atbalstu, preses konferencē pastāstīja maratona vadītājs Aigars Nords.

Valsts atbalsts aptuveni 150 000 līdz 180 000 eiro apmērā būtu nepieciešams, lai uzlabotu maratona kvalitāti, vienlaikus mēģinot iegūt augstāku kvalifikācijas zīmi, skaidroja Nords. Patlaban pasākumam ir piešķirta prestižā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) «Bronzas» kvalifikācijas zīme. Jau šogad maratona organizatori cer sasniegt vismaz «Sudraba» kvalitātes zīmi, savukārt nākotnē pretendēt uz «Zelta» kvalitātes zīmi.

Viņš pastāstīja, ka «Lattelecom» Rīgas maratons līdz šim bijis vienīgais Ziemeļeiropā ar «Bronzas» līmeni. Lai iegūtu augstāku kvalitātes zīmi, jāizpilda vairāki kritēriji. Viens no tiem ir augstāka līmeņa atlētu piedalīšanās maratonā - šogad tie būs virkne prestižu maratonu medaļnieki.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Pieņemot negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, mazie tirgotāji iznīks, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas vadība.

«Patlaban notiek cīņa galvenokārt par vietējā mazā tirgotāja izdzīvošanu. Ja tiks pieņemts šāds likumprojekts, tad mazo tirgotāju izmaksas pieaugs trīs reizes vairāk, nekā ieviešot eiro un daļa nelielo uzņēmēju būs spiesti slēgt savus veikalus.»

To atzīst Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš atzīst, ka pēc vietējo tirgotāju stāstītā ir notikusi vienošanās, kuras rezultātā lielie ražotāji panāks vietējo pārtikas tirgotāju skaita samazināšanos un tirdzniecības koncentrēšanos divu lielāko ķēžu rokās. Tāpēc esot svarīgi novērst papildus administratīvās barjeras tirgotājiem vai noteikt pienākumus abām darījuma pusēm - tirgotājiem un piegādātājiem - atkarībā no to daļas tirgū, bet ne zemākas par 15-20%.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

16.-17. maijā plānotais "Rimi Rīgas maratons" atlikts uz laiku, kad Latvija un pasaule būs tikusi galā ar Covid-19 izplatības radīto ārkārtējo situāciju.

Par iespējamo atliktā "Rimi Rīgas maratona" norises datumu, tajā skaitā par reģistrācijas atsākšanu, organizatori ziņos pēc Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Visi, kuri jau reģistrējušies "Rimi Rīgas maratonam" un "Bērnu dienai" 16.-17. maijā, saglabās savu vietu skrējienā.

"Pat ja mums varētu šķist, ka 16.-17. maijs vēl ir tālu, un pusotra mēneša laikā gan mēs, gan pārējā pasaule no ārkārtējās situācijas izķepurosies, nepārvaramas varas dēļ esam spiesti ilgi loloto 30. jubilejas "Rimi Rīgas maratonu" atlikt.

Maratona, it īpaši "World Athletics Gold Label" maratona, plānošana ir piņķerīgs un ļoti laikietilpīgs process, kurā iesaistās simtiem partneru, starptautisko organizāciju, darbinieku un brīvprātīgo, kuri visi ir pakļauti pandēmijas ietekmei. Maratona organizēšanā iesaistās neskaitāmi Rīgas pilsētas un valsts dienesti, kuru prioritāte turpmākajos mēnešos ir un būs pandēmijas ierobežošana. Pandēmijas apstākļos nav iespējams uzņemties atbildību par desmitiem tūkstošu pasaules un Latvijas skrējēju, kuri maijā bija plānojuši skriet Rīgā, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselību un drošību.

Vēl nebijis notikums: pirmo reizi Latvijā notiks Atvērto durvju dienas maratons, kad vienā dienā un laikā vairāki jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko sadarbībā ar projektu attīstītājiem organizē vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv, norisināsies sestdien, 25.novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus jaunos projektus un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli.

Kopumā Atvērto durvju dienas maratonā piedalās 16 jaunie projekti: Quadrus (Centrs, Rīga), Sun Terraces (Dzintari, Jūrmala), Skanstes Parks (Centrs, Rīga), Prūšu 4 (Ķengarags, Rīga), Midtown Apartments (Centrs, Rīga), Zirņusala (Salaspils), Garden Apartments (Mežaparks, Rīga), Rīgas 51 (Dzintari, Jūrmala), Alfreda Apartments (Centrs, Rīga), Jasmine Garden (Bulduri, Jūrmala), Brīvības 161 (Centrs, Rīga), Doles mājas (Ķengarags, Rīga), Riverstone Residence (Ķīpsala, Rīga), Liepziedi (Mīlgrāvis, Rīga), 2 Ezeri (Baltezers), Brīvdabas nams (Berģi), kā arī var uzzināt plašāku informāciju par vairākiem projektiem celtniecības stadijā.

Atpūtas un izklaides centrā Bowlero 17. oktobrī notiks labdarības Boulinga maratons, kura mērķis ir vākt ziedojumus biedrībai «Dr.Klauns». Boulinga maratonā piedalīsies arī Dienas Bizness komanda.

Maratons ilgs deviņas stundas un tajā piedalīsies 99 komandas. Viens cents no katra nosistā ķegļa tiks ziedots Dakteriem Klauniem, kuri palīdz ātrāk atveseļoties mazajiem pacientiem, ienesot smaidus un sirds siltumu Latvijas slimnīcās. Pagājušajā gadā labdarības Boulinga maratona ietvaros tika nogāzti 73 145 ķegļi.

Boulinga labdarības maratons sāksies plkst. 16:00 un noslēgsies plkst. 23:59 naktī. Tajā tiek aicināti piedalīties visi, kam rūp Latvijas bērnu labsajūta un ātrāka atveseļošanās. Dalību maratonā var pieteikt līdz 14.oktobrim, tiek aicināti gan uzņēmumi, gan ģimenes ar bērniem un draugu kompānijas, veidojot savas komandas vai piedaloties individuāli.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību krīzes periodā samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena produktiem, informē biedrību pārstāvji.

Gan LPTA, gan LOSP uzskata, ka būtisks krīzes atbalsta instruments Latvijas piena ražotājiem būtu PVN samazināšana piena produktiem. Organizāciju ieskatā PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem apliecināja, ka iedzīvotāju spēja atļauties pirkt augstākas kvalitātes vietējo produkciju stiprina nozares konkurētspēju.

"PVN samazināšana piena produktiem būtu nozīmīgs solis, lai palīdzētu zemniekiem pārdzīvot grūto situāciju un saglabāt savas saimniecības. Turklāt PVN samazināšana var būt elastīgs risinājums, ko piemēro tieši krīzes periodā," atzīmē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus tirgotāju pārstāvji norāda, ka būtisks jautājums ir arī Latvijas piena pārstrādes nozares konkurētspēja, piedāvājot augstvērtīgus produktus par cenu, kas spēj konkurēt ar kaimiņvalstu produkciju. Tai skaitā ir produktu kategorijas, piemēram, UHT piens, kur importa produkcijai nav vietējās alternatīvas.

Līdz šī gada 15. decembrim lēmumu par elektroenerģijas tirgotāja maiņu ir pieņēmušas 4069 jeb 0,5 % mājsaimniecību, liecina AS Sadales tīkls apkopotie dati.

Kompānijā norāda, ka dati par Latvijas iedzīvotāju rīcību apliecina - tie atbilst Igaunijas, Somijas un citu attīstītu Eiropas valstu pieredzei, atverot elektrības tirgu. Pie šādas iedzīvotāju aktivitātes tendences un tirgotāju mārketinga aktivitātēm var prognozēt, ka 2015. gadā elektrības tirgotāju varētu nomainīt vismaz 6% mājsaimniecību, kas atbilst Igaunijas un Somijas iedzīvotāju aktivitātei.

«Turpmāk tikai un vienīgi tirgotāju mārketinga aktivitātes un cīņa par klientiem un tirgus daļu noteiks to, cik klientu būs vienam vai otram tirgotājam, savukārt iedzīvotājiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai aprastu ar jauno tirgus situāciju elektroenerģijas jomā, izprastu atvērtā tirgus principus un tirgotāju piedāvājumus. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, elektroenerģijas tirgus atvēršana ir īstenota daudz mierīgāk – bez liekas ažiotāžas un rindām klientu apkalpošanas centros. Tāpēc vēlreiz jāatgādina, ka ar 1. janvāri piedāvājumu izvēle nebeidzas – arī turpmāk iedzīvotāji var analizēt savu elektrības patēriņu, vērtēt tirgotāju piedāvājumus un izdarīt savu izvēli par labu kādam no tirgū konkurējošu tirgotāju piedāvājumiem!» norāda AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons.

Lielo degvielas tirgotāju vara Latvijā arvien vairāk nostiprinās, jaunu spēlētāju ienākšana maz ticama.

Konkurences padomes uzliktā informācijas noslepenojuma dēļ Latvijas degvielas tirgotāji par savām tirgus daļām skaļi nerunā, tomēr nozares eksperti secina, ka mazo degvielas tirgotāju izzušana no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības kartes turpinās. Jau pērn noslēgto franšīzes un nomas līgumu dēļ ar Statoil un Lukoil Baltija R no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības praktiski izzuda Kuršu DUS, savus DUS pakāpeniski notirgo arī Viada, bet, pēc neoficiālām ziņām, pārņemšanā ir vēl vairākas mazo degvielas tirgotāju DUS. Līdz ar to trīs lielo Latvijas degvielas tirgotāju tirgus daļa lēšama vismaz uz 70%, no kuriem lielākajam - Statoil - varētu piederēt pat 40%.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Kartupeļu ražas masveida novākšana šogad Latvijā varētu novēloties par vairāk nekā nedēļu, taču raža varētu būt apmēram pērnā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu Audzētāju un pārstrādātāju savienībā.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle sacīja, ka precīzāk gaidāmo ražas apmēru ir pāragri prognozēt. Taču daudzviet kartupeļu bumbuļu skaits ir ļoti labs, tāpēc nav bažu, ka kartupeļu raža varētu būt sliktāka nekā pērn.

Viņa norādīja, ka pagaidām kartupeļu attīstība nav apdraudēta, un laika apstākļi ir optimāli. Salīdzinoši vēsā vasara kartupeļus nav negatīvi ietekmējusi, jo kartupelis ir vēsā klimata augs un tam būtisks ir pietiekams mitrums. Pagaidām tas ir normas robežās. Patlaban nav bažu arī par kartupeļu attīstību turpmākajās nedēļās.

Vienlaikus Kraukle atzina, ka ražas novākšana šogad novēlosies. «Masveida ražas novākšana parasti ir septembra sākumā, bet šogad tā varētu būt prognozējama septembra vidū, kas būs laiks, kad kartupeļu audzētājiem vajadzēs mobilizēt spēkus, lai visu optimāli paveiktu,» viņa prognozēja.

Trīs lielo tirgotāju aiziešana Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) darbību īpaši neietekmēs.

Tā Db.lv sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd LTA apvieno 600 tirdzniecības uzņēmumus un nekādu lielu izmaiņu nebūs. Jāatgādina, ka par izstāšanos no LTA jau paziņojuši Rimi Latvia, Maksima Latvija un otrdien par to pavēstīja arī SIA Palink. SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure informēja, ka kompānija nosūtījusi oficiālu vēstuli LTA, kurā paziņo par izstāšanos no asociācijas. Šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmuma politikai. «SIA Palink iestājas par maksimāli godīgiem un skaidriem tirdzniecības principiem, tāpēc arī no mūsu puses seko šāda rīcība. «Izstāšanās no LTA nekādā veidā neietekmēs SIA Palink turpmāko darbību, jo mēs kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs turpināsim īstenot un iestāties par sakārtotu nozari un atbalstīsim asociācijas virzītos godīgas komercprakses principus,» pauda D. Zundure.

Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!

Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.

Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.

Latvijas piena pārstrādātājiem pērn izdevās sasniegt ļoti labu eksporta rezultātu, un arī šogad ir potenciāls audzēt produkcijas realizācijas apmēru ārvalstu tirgos, teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas piena pārstrādātāju eksporta dati par aizvadīto gadu kopvērtējumā vēl nav pieejami. Savukārt pērn 11 mēnešos Latvijas piena produktu eksporta apmērs veidoja apmēram 146 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, kad tas veidoja 130 miljonus eiro. Arī naudas izteiksmē pērn 11 mēnešos eksporta vērtība augusi par 12%.

Tādējādi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksporta apmērs pērn nedaudz pārsniedzis apjomu pirms Krievijas noteiktā embargo, un ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

Kopējos Latvijas piena produktu eksporta apmērus pērn pozitīvi ietekmēja siera, sūkalu produktu, industriālo produktu - vājpiena un pilnpiena produktu eksports, ārvalstīs sekmīgi realizēts arī piens un krējums. Nozares galvenie ārvalstu realizācijas tirgi pērn bija Lietuva, kā arī Polija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

Franšīzes, nomas līgumu un citu darījumu rezultātā arvien vairāk mazo degvielas tirgotāju pazūd zem lielajiem zīmoliem, šodien raksta Dienas bizness.

Tāda ir pasaules prakse, ka vienas valsts degvielas tirgū ir tikai daži DUS zīmoli, laiks izbeigt Latvijas īpašo stāvokli ar desmitiem un pat simtiem degvielas tirgotāju- tādi ir degvielas nozares speciālistu komentāri par notiekošo. Degvielas tirgotāji cer, ka tagad viņu bizness, izzūdot milzīgajai konkurencei, kļūs rentablāks un arī Latvijā varēs vismaz dubultot degvielas tirgotāju peļņas daļu, kas Latvijā pašlaik esot Eiropai neraksturīgi zema- tikai ap 5 santīmiem par vienu degvielas litru. Tomēr patērētājiem šīs tendences, visticamāk, nozīmē lielākas degvielas izmaksas. «Muļķīgi, ka Konkurences padome neļauj lielajiem tirgotājiem pirkt citu tirgotāju DUS, jo kam tad lai pārdod, ja ne šiem trim- lielajiem? Pārējās firmas nevar izvilkt pat pašas sevi. Un pat ja Statoil nepirks jaunus DUS, tad tos uzcels, vai no tā kādam paliek vieglāk?» tā Viada prezidents un līdzīpašnieks Viktors Škuratovs, viņaprāt lielajiem tirgotājiem intereses nebūšot vien par dažiem lauku rajonu DUS, kur dienas apgrozījums ir labi ja 200 lati.

Veikalu ķēdes «LaTS» pārvaldītājs SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» pagājušajā gadā palielinājis neto apgrozījumu par 7,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un tas bija 8,158 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem nedaudz sarukusi - tā 2017.gadā bija 880 tūkstoši eiro, kas bija par 12,1% mazāk nekā gadu iepriekš.

Gada pārskatā SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» atzīmē, ka tā 2017.gadu beidza veiksmīgi, faktiskie ieņēmumi esot sasnieguši plānotos. «Tas dod pārliecību, ka darbs uzņēmuma attīstībai notiek pareizē virzienā,» sacīts vadības ziņojumā.

Uzņēmums pagājušajā gadā palielināja darbinieku skaitu līdz 21, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 877 tūkstoši eiro.

SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» norāda, ka Latvijas mazumtirdzniecības tirgus ir piesātināts, tādēļ sagaidāms, ka arī šogad turpināsies sīva konkurence starp pārtikas mazumtirgotāju ķēdēm un apvienībām. «Notiks tirgus dalībnieku konsolidācija, kā arī to pārvilināšana no vienas apvienības pie otras,» uzņēmums norāda gada pārskatā.