Ekspluatācijā nodota Kosmosa izziņas centra ēka Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, informē pašvaldībā.

Jauno ēku pašvaldība raksturo kā ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu būvi, kurā patlaban notiek aktīvs darbs pie izziņas centra ekspozīciju izbūves un iekārtošanas. Plānots, ka apmeklētājiem centrs būs pieejams jau šī gada jūlijā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) norāda, ka Kosmosa izziņas centrs būs reģionāls izglītības centrs, kas ieinteresēs skolēnus par dabaszinātņu un tehnoloģiju priekšmetiem. Savukārt pedagogiem tajā būs iespēja apgūt jaunas mācīšanas metodes, bet ģimenēm - jēgpilni pavadīt laiku kopā. Pašvaldība plāno, ka gada laikā centru apmeklēs vairāk nekā 100 000 tūristu.

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu  

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās...

Ēka projektēta ar zemu enerģijas patēriņu, proti, 15 kilotvatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, un galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo jaudu 70 kilovati (kW). Siltā ūdens ražošanai uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120 kW. Blakus būvei izbūvētas pazemes tvertnes, kurās attīrīs uz ēkas jumta sakrāto lietus ūdeni, lai pēc tam to padotu otrreizējai izmantošanai ēkā uz sanitārajiem mezgliem.

Uz jumta uzstādīti arī saules paneļi, kas nodrošinās pietiekamu daudzumu elektrības visām izziņas centra vajadzībām. Ēkā darbojas viedās vadības un kontroles risinājumi gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai.

Pie izziņas centra izveidota autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroautomobiļu uzlādes stacijas - astoņām automašīnām un vienam autobusam.

Kosmosa izziņas centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacijas replika divu stāvu augstumā, un tai dots nosaukums "Auseklis". Pirmajā kosmosa stacijas stāvā varēs iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet kosmosa stacijas otrais stāvs būs sasaistīts ar misijas vadības centru - apmeklētājiem pāros būs iespēja pašiem izspēlēt vairākas kosmosa misijas.

Kosmosa izziņas centra pirmā stāva ekspozīcijas saturs būs orientēts uz vizuālu pieredzi. Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija, staigājot pa Eiropā lielāko kinētisko grīdu.

Tālāk apmeklētāji varēs iziet cauri cilvēces izpētes vēstures tunelim, lai, sākot no aizvēstures, gūtu priekšstatu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un interese par kosmosu. Pirmajā stāvā varēs apskatīt arī dažādus ar kosmosu saistītu objektu modeļus: raķetes, robotus, roverus, satelītus, raķešu dzinējus, un citus. Apmeklētāju ērtībām izziņas centrā būs arī kafejnīca un suvenīru veikals.

Otrā stāva saturs - interaktīvs un balstīts uz dažādu uzdevumu veikšanu - paredzēts dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmai. Daļa no otrā stāva ekspozīcijas būs par Marsa kolonizāciju. Pašu gatavotie eksponāti apmeklētājam parādīs, kā organisko atkritumu attīrīšana var nodrošināt svarīgus resursus ilgtermiņa izdzīvošanai, kā saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas, vienlaikus izvairoties no radiācijas un citiem ierobežojošiem faktoriem.

Trešais stāvs paredzēts aktīvākām nodarbēm - būs iespēja pieredzēt, kā trenējas astronauti, būs rotaļu stūrītis jaunākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Kā vēstīts, kosmosa stacijas eksponātus Cēsu Kosmosa izziņas centram projektē un izgatavo igauņu uzņēmums "Motor" par 128 900 eiro.

Projektu par ēkas celtniecību Cēsu novada pašvaldība īsteno ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 11 354 188 eiro, no tām projekta attiecināmās izmaksas ir 10 065 642 eiro, no tām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 49,67% no attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 000 000 eiro.

Topošā Kosmosa izziņas centra saturs savukārt tiek veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" projekta "Inovācijas centra izveidošana Cēsīs" atbalstu. Šī projekta kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 289 825 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, bet 214 684 eiro - Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Būvniecības ierosinātājs ir Cēsu novada pašvaldība, meta autors "Lauder Architects & ALPS" ainavu darbnīca, būvprojekta izstrādātājs un autoruzraugs inženieru birojs "CMB", projektu īsteno RERE Grupa pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, būvuzraudzību nodrošina "Firma L4".

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Papīra cena šogad ir palielinājusies visiem papīra veidiem, visvairāk – aptuveni par 20% – tā augusi laikrakstu papīram; izdevies novērst tā deficītu

Avīžu papīra cena ir kāpusi visās Eiropas valstīs, galvenais iemesls ir resursu un izejmateriālu izmaksu pieaugums, kā arī rūpnīcu, kas ražo laikrakstu papīru, skaita samazināšanās. Tā kā Eiropā laikraksti drukātā formātā tiek iespiesti mazāk, ražotāji samazina apjomus vai pārprofilē savu darbību. Pārējiem papīra veidiem, ko izmanto grāmatu, žurnālu, reklāmas bukletu drukai, cenas augušas par 5–8%.

2018. gads iezīmējās ar vienu no straujākajiem papīra cenu kāpuma tempiem pēdējos gados, atzīst SIA Papyrus vadītājs Kaspars Auželis. «Galvenais virzītājs bija celulozes kā papīra ražošanas pamatizejvielas cenu kāpums pasaulē, ko savukārt diktēja lielāks pieprasījums citās augošās nozarēs, kurās arī celuloze tiek izmantota kā galvenā izejviela, piemēram, higiēnas preču un iepakojuma papīra un kartona ražošanā. Cenu kāpumu sekmēja arī citi faktori – ķimikāliju, enerģijas un transporta pakalpojumu izmaksu palielināšanās. Cenas cēlās pilnīgi visiem papīra veidiem. Līdz ar to ietekmēja visus poligrā- fijas uzņēmumus, kam ir kāda saistība ar papīra un kartona apdruku – reklāmas materiālu, žurnālu, grāmatu, iepakojuma un etiķešu drukas uzņēmumus. Protams, cenu kāpums būtiski ietekmēja arī kancelejas preču tirgotājus, kuri piegādā biroja papīrus,» teic K. Auželis. Viņš novērojis, ka papīra pieejamības problēma ir izteiktāka iepakojuma kartona segmentā, kas viens no retajiem uzrāda stabilu pieaugumu vairākus gadus pēc kārtas. «Periodiskas problēmas mēdz parādīties arī biroja papīru segmentā. Katrā ziņā tirgus dalībnieki – gan ražotāji, gan tirgotāji – ņem vērā šīs svārstības un vai nu izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, vai meklē jaunus piegādātājus, tāpēc šīs pieejamības problēmām nav ilgtermiņa rakstura,» secina SIA Papyrus vadītājs.

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietošanas reižu skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.

"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Tā kā Līgatnē papīru no otrreizējām izejvielām vairs neražo, pašlaik lielākā daļa Latvijā savāktā papīra un kartona nonāk pie pārstrādātājiem ārzemēs , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā 2013. gadā pārstrādāti 10,63 tūkst. tonnu papīra un kartona, bet savākts un izvests uz pārstrādi ārpus Latvijas – 62,71 tūkst. tonnu papīra un kartona (tostarp makulatūras), liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati. Šogad lielākā daļa savāktā kartona un papīra iepakojuma un arī cita veida makulatūras tiek nodota pārstrādei ārvalstīs, piemēram, uz Lietuvu, jo Līgatnes papīrfabrika faktiski nestrādā, skaidro Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors. Arī Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa apstiprina, ka lielākā daļa savāktā papīra tiek eksportēta uz Eiropu un Ķīnu. Cenas atkarībā no papīra veida svārstoties no 50 līdz 150 eiro par tonnu. «Lai arī šobrīd makulatūras pārstrāde notiek mazos apmēros, tomēr, šķirojot makulatūru, rūpējamies arī par Latvijas kopējo labumu un zaļumu – poligonos nonāk mazāk atkritumu. Kokus var izmantot citu produktu ar augstu pievienoto vērtību – mēbeļu, celtniecības materiālu, finiera u.tml. – ražošanā,» uzsver K. Zakulis.

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Sākot ar 28.jūniju Valsts ieņēmumu dienesta VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji tiešsaistē var iegūt vēl vairāk informācijas par saviem ienākumiem, nomaksātajiem nodokļiem un darba devējiem, informē VID.

Turklāt par izdrukāto izziņu autentiskumu var pārliecināties, jo katrai ir pievienots individuāls QR kods un saite uz oriģinālu.Jaunums ir arī iespējatiešsaistē veikt nodokļu maksājumus par citu personu.

VID EDS ir e-pakalpojumu platforma, kuru var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no tā vai viņš ir uzņēmējs vai privātpersona.

Sākot ar šā gada 28.jūniju gan privātpersonas, gan uzņēmumi reizi dienā, tiešsaistē var pieprasīt un izdrukāt šādas izziņas:

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

Papīra izmantošana rēķinu saņemšanai Latvijā saglabāsies vēl vismaz desmit gadus, prognozē finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS "Fitek" vadītājs Latvijā Edgars Strazds.

Runājot par rēķinu izsūtīšanas pakalpojumiem, Strazds teica, ka abi risinājumi - digitālie un papīra - sadalās proporcijā apmēram 50% pret 50%. Diezgan lielu daļu joprojām veido papīra formāta rēķini, un tas saistīts ar to, kāds "Fitek" pakalpojumu pircējiem, lielajiem uzņēmumiem, ir klientu loks.

"Piemēram, ja tas ir kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina telekomunikācijas vai apsaimniekošanas pakalpojumus, tad jāsaprot, ka daļa no viņu klientiem joprojām ir gatavi saņemt rēķinus tikai papīra formātā. Tas ir jautājums par to, cik liela kopumā ir digitālā attīstība, kā arī to, cik lielas vispār šiem cilvēkiem ir iespējas saņemt rēķinus digitālā formātā," skaidroja Strazds.

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs Coca-Cola šovasar sāks papīra pudeles testēšanu Eiropā, informē uzņēmumā.

Jau pēc dažiem mēnešiem jaunais, inovatīvais iepakojums parādīsies Ungārijas veikalos, kur tajā tiks piedāvāts augu bāzes dzēriens AdeZ.

Darbs pie papīra pudeles prototipa tika aizsākts pagājušajā gadā Briseles inovāciju centrā. Projekts uzsāks nākamo fāzi, kuras laikā iepakojums tiks izmēģināts patērētāju tirgū, lai noskaidrotu tā sniegumu un patērētāju attieksmi.

FOTO: Prezentē pasaulē pirmās papīra alus pudeles prototipus 

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra»...

Kā daļu no uzņēmuma stratēģijas “Pasaule bez atkritumiem” (World Without Waste), Coca-Cola Company ir izvirzījusi vērienīgus mērķus attiecībā uz iepakojumu, plānojot līdz 2030.gadam atgūt 100% pārdotā iepakojuma, lai to nodotu atkārtotai pārstrādei. Šajā sakarā uzņēmums pēta inovatīvus iepakojuma risinājumus, kas veicinātu ilgtspēju un aprites ekonomiku visiem iepakojuma materiāliem.

Jaunais papīra pudeļu prototips tiek izstrādāts kā daļa no sadarbības starp Coca-Cola Briseles pētniecības un attīstības laboratoriju un papīra pudeļu ražošanas uzņēmumu Paboco, kas ir Dānijas jaunuzņēmums, kuru atbalsta iepakojuma ražotāji ALPLA un BillerudKorsnäs sadarbībā ar Carlsberg, L' Oréal un The Absolut Company.

Paboco izstrādātās tehnoloģijas mērķis ir radīt 100% pārstrādājamas pudeles, kas izgatavotas no ilgtspējīgi iegūtas koksnes ar bioloģisku materiālu barjeru, kas piemērota tādām šķidrajām precēm kā gāzēti un negāzēti dzērieni, skaistumkopšanas produkti, kā arī citām precēm. Pašreizējais prototips sastāv no papīra apvalka ar pārstrādājamu plastmasas apšuvumu un vāciņu. Galvenais projekta mērķis ir izstrādāt pudeli bez plastmasas čaulas, ko var pārstrādāt kā papīru.

“Izziņotais tirgus pētījums ir pavērsiena punkts mūsu centieniem izstrādāt papīra pudeli”, sacīja Daniela Zahariea, Coca-Cola Europe tehniskās piegādes ķēdes un inovāciju direktore. “Cilvēki sagaida, ka Coca-Cola attīstīs un ieviesīs tirgū jaunus, inovatīvus un ilgtspējīgus iepakojuma veidus. Tāpēc mēs sadarbojamies ar tādiem ekspertiem kā Paboco, atklāti eksperimentējot un veicot šo pirmo tirgus izmēģinājumu. Tā ir daļa no mūsu “Pasaule bez atkritumiem” stratēģijas.”

Papīra pudeles prototipa izmēģināšanu paredzēts uzsākt 2021. gada otrajā ceturksnī Ungārijā. 2'000 250ml pudeles ar augu bāzes dzērienu AdeZ patērētājiem piedāvās viens no Ungārijas visstraujāk augošajiem pārtikas mazumtirgotājiem – kifli.hu.

Stijns Frensens (Stijn Franssen), Coca-Cola EMEA reģiona Iepakojuma un inovāciju vadītājs, kas ir viens no projekta vadītājiem, uzsver tehnoloģijas attīstības fāzi: «Šī ir jauna tehnoloģija, un mēs pašlaik attīstāmies jaunā lauciņā, izgudrojot tehniskos risinājumus jau procesā.”

“Mēs turpināsim ieguldīt inovācijās un jaunu iepakojumu tehnoloģiju izpētē sadarbībā ar mūsu partneriem Paboco. Iepakojuma prezentēšana patērētājiem liecina, ka mēs gūstam labus panākumus, neskatoties uz to, kas mums vēl priekšā. Šis notikums arī liecina par Coca-Cola apņēmību attīstīt šāda veida iepakojuma inovācijas, pētot un strādājot kopā", sacīja Stijns Frensens.

Veikalu plauktos nonāk ar roku zīmēta krāsojamā papīra lelle, kas nes dziedātājas Aijas Andrejevas vārdu. Komplektā ar lelli pieejami autentiski Aijas tērpi ar pašas dziedātājas sagatavotiem stāstiem par tērpu izcelsmi un notikumiem, kur tie tikuši izmantoti.

Lelle Aija tapusi mazajiem klausītājiem un ir pirmā lelle no Claudia papīra leļļu Slavenību kolekcijas.

«Īpaši aizkustinoša šķiet ideja par šo leļļu rašanos, jo tās atjaunotas no seniem vecmāmiņas zīmējumiem. Papīra leļļu projekts manī iedveš nostaļģiju par manis pašas bērnību, jo arī man kādreiz ļoti patika spēlēties ar katalogiem un žurnāliem, griežot un krāsojot papīra lellītes. Komplektā ar lellēm bērniem būs pieejami tērpi, kas man saistās ar īpašiem notikumiem un projektiem manā skatuves karjerā, kā arī manis pašas sagatavoti apraksti. Tērpi ir lieliska dāvana man pašai manā 30 gadu jubilejā. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lelles uzdāvināt savām divām krustmeitām,» komentē dziedātāja A. Andrejeva.

Cēsu Kosmosa izziņas centra izveide Cīrulīšu ielā 63 varētu izmaksās 6 līdz 7 miljonus eiro, aģentūrai LETA pieļāva Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.

Projekta izmaksas segs gan no pašvaldības līdzekļiem, gan piesaistot struktūrfondu finansējumu. Pašlaik valsts tehniskā projekta izstrādei piešķīrusi 35 000 eiro.

Šobrīd Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi Cēsu Kosmosa izziņas centra metu konkursu, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 16.oktobrim.

Kosmosa izziņas centrs plānots kā kaut kas līdzīgs Ahhaa zinātnes centram Tartu, Igaunijā, taču, kā vēsta nosaukums, tas tiks veltīts kosmosa tematikai un dabas zinātnes tur tiks apskatītas caur kosmosa prizmu. Plānots, ka centrs varētu konkurēt Skandināvijas līmenī, piesaistot apmeklētājus ne tikai no Latvijas un tās kaimiņvalstīm, bet arī no turienes, apgalvoja Madelāne.

Līdz šim visstraujākais kāpums jūras pārvadājumos bijis konteineru segmentā; šogad izaugsme var izpalikt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja neskaita globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmētos rādītājus 2009. gadā, jūras pārvadājumu kopējie apjomi kopš 2000. gada pastāvīgi turpinājuši palielināties. Kā liecina jaunākais ANO konferences par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) pārskats par jūras pārvadājumiem, visstraujākais kāpums ir bijis konteineru segmentā. Proti, no 2000. gada līdz 2015. gadam konteinerkravu apgrozījums pieaudzis 2,85 reizes no 3,17 trilj. tonnjūdžu līdz 9,02 trilj. tonnjūdžu. Kopumā jūras pārvadājumu apjomi šajā laika posmā palielinājušies 1,76 reizes līdz 54,24 trilj. tonnjūdžu. Pārskats arī atklāj, ka palielinās jaunattīstības valstu īpatsvars kopumā apkalpoto konteineru apjomā pasaules ostās.

Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja «apstrādāšanu» galvu sāpināt nav vērts.

Tāda varētu būt stāsta morāle par Latvijas valsts iestāžu attieksmi pret investoriem. Neiedziļinoties gadiem ilgušajā diskusijā par to, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) uz Latvijas upēm ir spožums vai posts un vai tām vispār ir nākotne Latvijas enerģētikā, notikumi ap Karvas HES pēc būtības ir brīdinājums teju jebkuram investoram, kas Latvijā vēlas kaut ko būvēt.

SIA Patina īpašnieks Aldis Stūriška Karvas HES no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka 2010. gadā ar jau 2002. gadā projektam izsniegtu būvatļauju, kuru atsevišķu darbu pabeigšanai nolēma pagarināt. Paņēmis bankā kredītu, uzņēmējs rēķinājās, ka 2011. gada nogalē Karvas HES, kā saka, strādās rūkdams. Lauku Atbalsta dienests (LAD) iebildumus necēla un būvatļauju pagarināja, bet, kā gadījās, kā ne, iejaucās vides organizācijas un apstrīdēja būvatļaujas pagarināšanu. Būtiski piebilst, ka netika apstrīdēta pati būvatļauja un arī pašā būvniecības procesā netika konstatēti pārkāpumi. Vienkārši izrādījās, ka pēc spēkā esošās likumdošanas LAD neesot drīkstējis būvatļauju pagarināt, tas bijis jādara citai institūcijai. Līdz ar to pēc vairākus gadus ilgušiem tiesu darbiem jau otrā Latvijas tiesu institūcija lēmusi par labu dabas draugu sūdzībai, būvatļaujas pagarinājumu atzīstot par nelikumīgu. Jāsaka, ka ap Karvas HES jezga tika sacelta patiešām skaļa – šī lieta maksāja amatu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāram Aleksandram Antonovam, kurš it kā vienpersoniski esot lēmis par finansējuma piešķiršanu šim skandalozajam projektam. No A. Antonova perspektīvas gan notikumi izskatījušies citādi, viņš izplatījis paziņojumu par politisko korupciju un savu atstādināšanu no amata gatavojas apstrīdēt. Tomēr vislielākajos jaņos laikam gan palicis pats Karvas HES īpašnieks, kurš tāpēc vien, ka dažas iestādes nav zinājušas, vai ir tiesīgas izsniegt konkrētus dokumentus, ir spiests gadiem ilgi ciest zaudējumus un maksāt bankai par piešķirto kredītu.

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Lielākā daļa Rīgas pašvaldības uzņēmumu pērn strādājuši ar peļņu; vērienīgākie zaudējumi Rīgas Centrāltirgum.

Rīgas pašvaldībai pilnībā pieder 13 kapitālsabiedrības. Lielākoties to darbība ir saistīta ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā uzņēmumu rādītāji ir salīdzinoši labi, un zaudējumus pērn piedzīvojuši četri no 13 uzņēmumiem – korupcijas skandālu epicentrā nonākusī pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas veselības centrs. Savukārt lielākā peļņa bijusi SIA Rīgas meži un SIA Rīgas ūdens. Šo uzņēmumu peļņa pērn bija vairāk nekā divi miljoni eiro katram.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem ir SIA Rīgas satiksme. Pērn uzņēmums pārvadājis 142,7 milj. pasažieru – par 0,5% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums veidoja 152,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,7 milj. eiro jeb 1,1% mazāk. Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pērn veidoja 44,5 milj. eiro. Kopumā neto apgrozījuma 29,2% veidoja ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 8,2% – autostāvvietu pakalpojumi un 62,6% – valsts un Rīgas pašvaldības finansējums zaudējumu segšanai. Ieņēmumu struktūras izmaiņas esot saistītas ar laika biļešu ieviešanu 2016. gadā un braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu Rīgas bērnudārzu darbiniekiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem u.c.