DB Viedoklis

DB viedoklis: Svarīgi neaizsprostot ekonomikas asiņu pumpi

Jānis Šķupelis,
 DB Investora redaktors, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Finanšu sektoram pēc iepriekšējās finanšu krīzes mainīties vajadzēja, lai gan pārlieku stingras regulatoru banku prasības var negatīvi ietekmēt ekonomikas aktivitāti .

Globālās finanšu sistēmas gandrīz notikušais sabrukums 2008. gadā licis tai mainīties, kur pie tā, lai šāds process notiktu, pēdējo gadu laikā jūtami piestrādājuši ietekmīgākie pasaules šīs jomas regulatori. Bankām tiek noteiktas daudz stingrākas prasības gan kapitāla, gan jaunu nodokļu, gan finanšu instrumentu tirdzniecības izteiksmē. Turklāt nav izslēgts, ka nākotnē regulatoru prasības pret banku sektoru kļūs vēl stingrākas, piemēram, vecajā kontinentā Eiropas Centrālās bankas uzraudzība pār reģiona finanšu iestādēm ir vēl pašā sākuma stadijā. DB vairāki šīs jomas eksperti sacījuši, ka pastāv finanšu sektora «pārregulēšanas risks» jeb risks, ka bankām prasības tiks noteiktas pārāk stingras, kas galu galā apdraudēs to biznesu. Jaunās banku regulēšanas prasībās finanšu iestādēm jau likušas ievērojami apcirpt darbinieku skaitu un, iespējams, nākotnē augs arī to pakalpojumu cena.

Jāņem vērā, ka bankas pēc savas uzbūves nav nekādas labdarības iestādes – tas ir bizness, kuram ir jāpelna. Nav izslēgta arī situācija, kad stingrāku regulatoru prasību iespaidā kredīti kļūst dārgāki (sevišķi mazām kompānijām) vai to iespaidā tie tiek izsniegti pārāk piesardzīgi.

Tomēr ir tikai saprotama situācija, kad pēc apdedzināšanās no liesmas gribas turēties patālāk. Tiesa gan, šajā pašā laikā jāatceras, ka bankas tomēr ir ekonomikas asiņu pumpis; ja tas buksē, tad problēmas ir ar asins (naudas) nogādi faktiski uz visiem pārējiem orgāniem, kuros sarkanās (vai, ja runā par ASV dolāriem, tad «zaļās») vielas neesamība var izraisīt to paralīzi vai vismaz traucēt normālu darbu. Proti, bankām pārāk daudz baudas būs jāatliek potenciālo slikto laiku pārdzīvošanai, kas nozīmē, ka tā vienkārši nepieplūdīs ekonomikā un ierobežos, piemēram, investīcijas. Katrā ziņā diez vai drīkstētu neņemt vērā bažas par pārāk stingru regulāciju, kas vidējā termiņā var novest pie zemākiem ekonomikas pieauguma tempiem un pie tā, ka bankas pieaugošās izmaksas novels uz savu klientu pleciem. DB banku pārstāvji jau norādījuši, ka reizēm tas, ka klients neredz cenas pieaugumu, nenozīmē, ka pakalpojums joprojām izmaksā tikpat – uzņēmumi, arī, bankas optimizē procesus, lai saglabātu tādu pašu cenas līmeni pie pieaugošām izmaksām. Tomēr šāda veida optimizācija mūžīgi turpināties nevarēs.

Tāpat, ja regulatori stingri uzrauga bankas, tad būtu arī vērts papildu uzmanību pievērst tiem sektoriem, kuros potenciāli var rasties burbuļi. Piemēram, pastāv risks, ka patēriņa kredītu sektorā risks no banku sektora visai ātri pārmetīsies uz nebanku kreditētājiem. Turklāt nekur nav teikts, ka bankas vai uzņēmumi, kuriem būs nepieciešama nauda, lai dzītos pēc peļņas un izaugsmes, neizdomās, kā varētu apiet jaunos noteikumus – pārāk stingra regulēšana vēsturiski bieži stimulējusi «pelēkā sektora» uzplaukumu.

Protams, runājot par visu stingrāko banku regulēšanu, nedrīkst aizmirst par šo procesu galveno mērķi – bankas būs drošākas, kas ilgākā termiņā nāks par labu visiem. Tām vairāk uzticēsies gan patērētāji, gan citi finanšu sektora pārstāvji. Ideālā gadījumā tiks izveidota arī sistēma, kad kādas vienas vai pat vairāku finanšu iestāžu krahs konsolidācijas bezdibenī nespēs noraut veselas valstis vai pat plašākus starptautiskus reģionus.

Tas gan nozīmē, ka šīs jomas ķirurgiem ar finanšu sektora regulēšanas skalpeli jādarbojas ļoti delikāti un kādas rupjas nepārdomātas kustības pacientam (ekonomikai) var radīt komplikācijas. Tiesa gan, šajā pašā laikā jāsaprot, ka bez operācijas finanšu sektors iztikt, šķiet, nevarēja – tā mēs ātri vien aizdzīvotos līdz nākamajam finanšu kraham.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektoram pēc iepriekšējās finanšu krīzes mainīties vajadzēja, lai gan pārlieku stingras regulatoru banku prasības var negatīvi ietekmēt ekonomikas aktivitāti .

Visu viedokli lasiet šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Komandītsabiedrība Expo 2015: Pārmetumi par nesamērīgiem tēriņiem ir nepatiesi un tendenciozi

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušie pārmetumi un nepatiesā informācija par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada World Expo 2015 izstādē ir nepatiesi un tendenciozi, turklāt šim jautājumam ir politisks raksturs, šodien žurnālistiem teica komandītsabiedrības Expo 2015 valdes loceklis Ģirts Majors.

«Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju,» sacīja Expo 2015 komunikāciju vadītāja Dagnija Lejiņa. Expo 2015 nosūtījusi EM vēstuli, lūdzot atļaut izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Līdz šim Expo 2015 par izrakstītajiem rēķiniem saņemtā summa ir 703 023 eiro, informēja paviljona direktore Elīna Vikmane. Viņa pauda nožēlu par veidu, kādā tiek risināts jautājums par Latvijas dalību izstādē, un norādīja, ka Milānā Latvijas paviljonam paredzētajā vietā jau uzbūvēti pamati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Expo 2015 var nākties atmaksāt nelietderīgi iztērēto naudu; nav skaidrs 800 000 eiro izlietojums

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā World Expo 2015 radošajiem risinājumiem atbildīgajai komandītsabiedrībai Expo 2015 var nākties atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu, šodien medijiem paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savulaik Ekonomikas ministrija (EM) ar Expo 2015 parakstīja 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu.

Piektdien ekonomikas ministre atzina, ka komandītsabiedrības līdz šim iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs. Tāpēc ministre uzdevusi ekspertiem precīzi izanalizēt, par ko komandītsabiedrība ir maksājusi. Viņa piebilda, ka EM nav informācijas par to, ar ko komandītsabiedrība projekta ietvaros slēdz līgumus un par kādām summām.

Ministre arī atzina, ka līgumus par radošiem pakalpojumiem būs grūti izvērtēt. «Radošas lietas nav tik viegli novērtēt. Ja kaut kas sākotnēji šķiet liels un uzpūsts, pēc izvērtēšanas izrādās - nav nemaz tik traki. Bet pirmais iespaids [par Expo 2015 līdz šim slēgtajiem līgumiem] - ir par traku. Rezultāts, kas patlaban ir piedāvāts, neatbilst tām summām, kas ir samaksātas. Ja summas būs samaksātas neatbilstoši padarītajam darbam, prasīsim kompensācijas likumā paredzētajos veidos. Tas nebūs vienkāršs process, bet ceram mēneša laikā noskaidrot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzpūsti cipari ar apaļām nullēm galā, kas, paslēpti aiz svarīgām frāzēm, veido Ekonomikas ministrijai (EM) piesūtītos un vairumā jau samaksātos rēķinus par 1 090 506 eiro no uzņēmējiem, kuri apvienojušies komandītsabiedrībā Expo 2015 un nu jau vairāk nekā gadu saņem dāsnus avansus par Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā šovasar. Dienas rīcībā esošie dati par iesniegtajiem un jau samaksātajiem rēķiniem un to pamatojumiem liek pacelties uzacīm un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par «naudas pumpi» atsevišķiem uzņēmējiem.

Apjukums un smiekli atskan klausulē arī no folkloras grupas Iļģi balss Ilgas Reiznieces, kura piedalījusies speciāli Expo tapušā muzikālā darba radīšanā, kad Diena viņai nosauc summu, kas redzama iepretim pozīcijai «jaundarba radīšana», - 60 000 eiro. No I. Reiznieces un vairāku citu mākslinieku teiktā izriet, ka viņiem atlīdzība par darbu Expo projektā pat nav piedāvāta. Tas rada jautājumus, kur reāli iztērētas milzīgās summas.

Tieši ar jau iztērētās naudas lielumu un ievērojamu Latvijas mākslinieku ieguldīto darbu, kas ietu zudumā, atceļot Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā, publiskajā retorikā tiek pamatots šāda lēmuma kļūdainums. Patiesībā sāk šķist, ka māksliniekiem no šī projekta tikuši kauliņi, bet fileja - citiem. Valdībai par gala lēmumu būs jāizšķiras otrdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kas sekos «nodokļu necelšanas» gadam?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja reiz 2017. gada valsts budžetu politiķi sauc par «nodokļu necelšanas» budžetu, neskatoties uz maksājumu sloga pieaugumu, var tikai minēt, kādus pārsteigumus nesīs 2018. gada valsts ieņēmumu un izdevumu plāns

Var jau apgalvot, ka 2017. gads līdz ar valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu apstiprināšanu nenesīs īpašas pārmaiņas nodokļu sistēmā, tomēr nodokļu maksātājiem (līdzšinējiem) pārmaiņas būs, un, kā jau daudzkārt apspriests pēdējās dienās, tās nepaliks bez sekām. Valsts sistēmas darbiniekiem un dalībniekiem, kas ierosina un apstiprina dažādu maksājumu palielinājumu, piemēram, minimālā sociālā nodokļa maksāšanas vēršanu par obligātu vai maksājumu sloga ievērojamu palielināšanu auto īpašniekiem, varbūt šīs vai citas izmaiņas nozīmē tikai kārtējās blīvi apdrukātās papīra lapas dokumentu blāķī, uz kura atslābināt gurstošo galvu budžeta pieņemšanas nakts nomiedža laikā. Taču daļai sabiedrības izmaiņas nesīs mazākus vai lielākus satricinājumus. Atstājot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus neziņā par nākotni un visus sabāžot nodokļu «optimizētāju» maisā, tiek radīta 50 tūkst. liela kopiena, kas nākotni var tikai zīlēt. Ir nejēdzīga atgaiņāšanās, ka mazajam biznesam nelabvēlīgie lēmumi bija pieņemti jau pirms gada, jo runa nav par pieņemšanas laiku, bet paredzamajām sekām. No Ekonomikas ministrijas nekādi risinājumi mazā biznesa nodokļu režīma sakarīgai pārveidei nav nākuši. Būtībā Saeimas balsojums parāda to, ka šajā gadījumā ne jau valdība viena pati vispirms darīja un tikai tad domāja. Tā turpinot, kas zina, kur var aizklīst vēlētāju noskaņojums, ja jau elites politiķi sagādā rūgtas vilšanās. Kā nekā priekšā vēlēšanu gads, politiskajiem spēkiem mēģinot pārkārtot pilsētu mēru un pagastveču kabinetus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mārupē atklāta pirmā velosipēdu apkopes stacija

Lelde Petrāne, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Mārupes vidusskolas atklāta Mārupē pirmā publiskā velosipēdu apkopes stacija, informē Mārupes novada Dome.

Turpmāk tā būs pieejama ikvienam velosipēdistam 24 stundas diennaktī.

Apkopes stacija pie Mārupes vidusskolas, Kantora ielā 97, uzstādīta, pateicoties biedrības Mārupes uzņēmēji iniciatīvai, izmantojot finansējumu, kas iegūts Latvijas Mobilā Telefona (LMT) projektu konkursā LMT Latvijai Mārupes novadā.

Velosipēdu pašapkalpošanās stacija ietver rīkus velosipēda apkopei un riepu pumpi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā, Cēsu un Raiņa ielas krustojumā izveidota brīvpieejas velosipēdu apkopes stacija, informē Siguldas novada domē.

Velosipēdu pašapkalpošanās stacija ietver vairākus instrumentus velosipēdu apkopei un riepu pumpi. Apkopes stacija velobraucējiem izvietota stratēģiskā vietā, kur krustojas vairāki velomaršruti, tostarp izaicinošais brauciens lejup un augšup Gaujas senielejā, kas ir aizraujošākais kāpums Latvijā ar gandrīz 100 metru augstuma starpību.

Stacija ikvienam bez maksas būs pieejama 24 stundas diennaktī.

Stacija izveidota vietā, kur pērn par godu 25.Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienam tika atklāts vides objekts ar iegravētiem teju sešiem tūkstošiem 2015.gada velobrauciena dalībnieku vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Liepājā atklāta brīvdabas pašapkalpošanās velodarbnīca

Gunta Kursiša, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Jūrmalas parkā pie skeitparka, uzstādīts Liepājā pirmais brīvpieejas veloremonta statīvs ar velopumpi.

Pašapkalpošanās darbnīcai ir divi statīvi – vienā metāla auklās piestiprināti instrumenti velosipēda labošanai, bet otru statīvu var izmantot kā rokas pumpi velosipēda riepu piepumpēšanai.

Statīvi velosipēdu labošanai un riepu piepumpēšanai uzstādīti pilotprojekta ietvaros; autors ir OpenBikes jeb nodibinājums Rīgas atvērtā velo darbnīca.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn rudenī tika atvērta pašapkalpošanās velodarbnīca Rīgā, Skolas un Lāčplēša ielas krustojumā pie Kaņepes Kultūras centra. Tiesa gan, jau pēc dažām nedēļām tai postu nodarīja huligāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir konstanti jāturpina

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu akciju tirgi tiek raksturoti kā sirmāki, kas daļēji izskaidrojot zemāko cenu svārstīgumu.

Lielākos Rietumvalstu akciju tirgus var mēģināt raksturot visai dažādos veidos. Nozares eksperti samanījuši, ka viens no vārdiem, kā raksturot šos tirgus, esot arī – «vecāki». Proti, pēdējo gadu laikā sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial Public Offering jeb IPO) tirgus, lai gan atguvies, nav bijis diez ko aktīvs, kas nozīmē, ka uz biržu nāk maz jaunu, svaigu uzņēmumu. Savukārt tie, kas tomēr šādu soli sper, tāpat jau mēdz būt nosacīti vecāki un sevi pierādījuši uzņēmumi. Bloomberg raksta, ka vidējais ASV listēto kompāniju vecums pakāpeniski audzis jau 30 gadus. Šobrīd tas ir sasniedzis 20 gadus, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā bija 1997. gadā, kad brieda interneta akciju burbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dalīšanās ekonomika – tradicionālās ekonomikas ienaidnieks vai glābējs?

Latvijas Bankas ekonomiste Māra Rūse, 11.01.2017

Iedzīvotāju daļa, kas kādreiz izmantojuši dalīšanās ekonomikas pakalpojumus (% no iedzīvotāju skaita)

Avots: Eiropas Komisija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties

LETA, Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Levits: Baltijas valstis ir pirmās Eiropā, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes

LETA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kā Maskavai, tā Briselei mazāk var izrādīties vairāk

Didzis Meļķis, DB žurnālists, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja bērns sabāž mutē vairāk ēdiena, nekā spēj sakost, mamma aizrāda, ka tā nav pieklājīgi. Ja kāds uzmetas par noteikumu uzstādītāju visiem un visam, tādu sauc par control freak jeb anālajā attīstības fāzē iestrēgušu pedantiņu un solīdai kompānijai nevēlamu tipu.

Un kāpēc lai valstu un politisko savienību starpā būtu citādi? Ģeopolitiskā rijība un apaugšana ar varu ir apzināmas un novēršamas kaites, nevis kanonizējamas nacionālās vai kādu politisko sentēvu vērtības. Drīzāk gan klīniski ir vērtējamas tādas folklorizējušās prātulas kā «Krievija bez Ukrainas nav Krievija», ko šoreiz Dienā ir atbalsojis kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Ko nozīmē šis uzstādījums? Kur ir tā loģika ārpus Vladimira Putina un viņam līdzīgu frustrācijām? Tās ir slimīgas iedomas un tukša bļaustīšanās, tāpat kā «Maskava ir trešā Roma, un ceturtajai nebūt». Tikpat labi var stāvēt pie egles un uz to kliegt, lai čiekuru vietā tai aug ananāsi. Vienā gadījumā iznākums būs laringīts, otrā – ilgstoši ideoloģiski murgi, bezjēdzīgas ciešanas un asiņu jūra, bet realitāte jeb «kā tās lietas darbojas» no tā nemainīsies itin nemaz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tūrisma attīstībai tuvākajos gados plāno atvēlēt 20 miljonus eiro, ceturtdien starptautiskās tūrisma izstādes Balttour 2015 biznesa foruma atklāšanā sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Ļoti svarīgi mums ir spert nākamos soļus un gribēt vairāk, vairāk dienu, ko tūrists pavada šeit, vairāk naudas, ko viņš iztērē šeit. Mums ir svarīgi mēģināt kopā atrast iespēju radīt jaunus produktus, jaunus pakalpojumus. Tam no savas puses arī valsts var palīdzēt. Mēs esam ieplānojuši nākamo gadu laikā 20 miljonus tūrisma nozares attīstībai. No savas puses arī mēģināšu koordinēt, lai, veidojot valsts tēlu, visas iesaistītās puses - gan Ārlietu ministrija, gan Kultūras ministrija, gan Ekonomikas ministrija - mēs runātu vienā vārdā un veidotu vienotu valsts tēlu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka ir svarīgi izprast, kā turpmāk strādās Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). «Mums ir jāatrod labs vadītājs un jāsaprot, vai ir vēl kādas izmaiņas vajadzīgas, lai mēs kopā strādātu labāk,» norādīja ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru