«Kamēr Deniss Čalovskis atrodas Latvijā, uzņemšos rūpes, lai viņa cilvēktiesības tiktu nodrošinātas,» pastāstīja kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Čalovska aizstāve advokāte Ilona Bulgakova.

Bulgakova norādīja, ka šodien tikās ar savu klientu un Čalovskis par valdības lēmumu uzzināja jau vakar no masu medijiem. «Neapšaubāmi, Čalovskis bija cerējis uz taisnīgu lēmumu. Savukārt es uzskatu, ka šis lēmums ir netaisnīgs, vēl jo vairāk - Satversmes 98.pantā ietvertais nosacījums - ja ar izdošanas procesu pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības - tas netika vērtēts vispār,» minēja advokāte.

Tāpat viņa sacīja, ka stabilās garantijas, ka Čalovskis nokļūtu atpakaļ Latvijā iespējamās notiesāšanas gadījumā, netika sniegtas, tas neizriet arī no ASV atbildīgo iestāžu nosūtītās notas, kas ir Bulgakovas rīcībā. Viņa arī sacīja, ka tagad ir radies jautājums par to laiku, ko Čalovskis līdz sprieduma pasludināšanai varētu pavadīt ASV, - tas laika sprīdis Bulgakovai nav zināms, kā arī nav zināms nekas par aizstāvību, kas Čalovskim tur varētu būt.

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pasludinājusi spriedumu lietā «Sapožkovs pret Latviju», atzīstot par pamatotu ieslodzītā Aleksandra Sapožkova 2003. gada 5. martā Tiesā iesniegto sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) pārkāpumiem Latvijā.

Iesniedzējs ECT sūdzējās, ka viņam piederošo mantu kratīšanas brīdī ieslodzījuma vietā pret viņu tika pielietots nesamērīgs fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, kā arī vēlāk netika nodrošināta efektīva incidenta apstākļu izmeklēšana.

Iesniedzēja prasīto 90 tūkstošu eiro vietā tiesa piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo viņš nebija vērsies civilprocesuālajā kārtībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums, mantiskas kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav pietiekams tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Šajos gadījumos valstij ir arī pienākums nodrošināt efektīvu incidenta izmeklēšanu.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta 19.februārī noraidījusi lūgumu izskatīt lietu Yordanov un citi pret Bulgāriju. Tādejādi ECT 2023. gada 26.septembrī pieņemtais lēmums ir stājies spēkā un tā pārskatīšana augstākajā instancē nenotiks, liecina ECT publicētā informācija par 2024.gada februārī pieņemtajiem lēmumiem Lielajā palātā (Grand Chamber).

ECT 2023. gada rudenī šajā lietā atzina, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu. ECT uzskata, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu, pieļaujot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu.

Janvāra beigās Tieslietu ministrijā (TM) par šajā lietā ECT izdarītājiem secinājumiem izstrādāja dokumentu, kuru adresēja tiesām un prokuroriem un kas izraisīja diskusijas juristu aprindās. Ministrija norādīja, ka ECT spriedums balstās tikai uz Bulgārijas tiesiskā regulējuma analīzi un tiesas secinājumi nav atrauti vērtējami no konkrētā Bulgārijas tiesiskā regulējuma. Proti, ECT secinājumi par notiesājoša sprieduma esību un cēloņsakarības konstatēšanas nepieciešamību neesot attiecināmi uz Latvijā esošā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesisko regulējumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu dažādos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska prasībā pret Latviju, liecina informācija ECT mājaslapā.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pavēstīja, ka Sprūds sūdzību ECT iesniedzis 2017.gada septembrī. Sūdzība ir iesniegta par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta jeb «tiesību uz brīvību» pārkāpumu.

Sūdzībā apgalvots, ka pieteicējam un viņa aizstāvjiem apcietinājuma piemērošanas procesā neesot dota iespēja iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem, ar kuriem izmeklētājs pamatoja apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību, līdz ar to neesot nodrošināts taisnīgs apcietinājuma piemērošanas process.

Šobrīd šajā lietā Latvijai ir pieprasīts sniegt paskaidrojumu par iesniegto sūdzību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas lieta tiks vērtēta ECT palātā, kura pieņems lēmumu par rīcību ar sūdzību. ECT nav noteikts lietas izskatīšanas termiņš, tas ir atkarīgs no lietas sarežģītības, kā arī no iesaistīto pušu atsaucības, skaidrots ECT mājaslapā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi izskatīšanai kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska advokātu iesniegumu un noteikusi aizliegumu izdot D. Čalovski ASV, kamēr tiesā netiks izskatīta viņa lieta.

ECT vēstulē, kas sūtīta S. Vārpiņam, teikts, ka palātas prezidents nolēmis, ka, lai ievērotu iesaistīto pušu intereses, D. Čalovski nedrīkst izdot ASV pirms viņa lieta nav izstatīta Strasbūras tiesā. D. Čalovska sūdzībai piešķirta prioritāra kārtība.

Čalovskis joprojām atrodas Rīgas Centrālcietumā, aģentūrai LETA apstirpināja Ieslodzījumu vietu pārvaldē. «Šis lēmumus nozīmē, ka vakar valdības pieņemtais lēmums par to, ka Čalovski vajadazētu izdot ASV nedrīkst tikt izpildīts. Tā to paredz Eiropas Cilvēktiesību konvencija, tās piemērošanas prakse ECT. Un tas nozīmē, ka Latvijas valdībai būs pacietīgi tagad jāgaida, kamēr ECT vērtēs iesniegto sūdzību, būs jāsniedz savi argumenti un, protams, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesai jūs jāvērtē, vai Denisam Čalovskim vispār vajadzētu atrasties ieslodzījumu vietā,» tā Latvijas Radio skaidroja advokāts Lauris Liepa.

Cilvēki biežāk vēršas ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā gadījumos, kad uzskata, ka nevar panākt savu tiesību pienācīgu ievērošanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) kopš Latvijas kļūšanas par konvencijas dalībvalsti un tas piemērošanas attiecībā uz Latviju ir izskatījusi virkni lietu ar Latviju kā atbildētāju. Piemēram, Aleksandra Laventa sūdzību par netaisnīgu tiesas procesu saistībā ar Banka Baltija, kur ECT konstatēja, ka nav ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu un izmeklēšanas procesu, t. s. Kononova lietu, kuras ietvaros ECT vērtēja, vai notikusi nepamatota viņa notiesāšana par 1944. gadā izdarītu kara noziegumu, konstatējot, ka Latvija rīkojusies adekvāti un atbilstoši kvalificējusi A. Kononova rīcību, kā arī žurnālista A. Ozoliņa un laikraksta Diena sūdzību par nepamatotu vārda brīvības ierobežošanu un prasību atsaukt ziņas par Laimoni Strujēviču. Šādus spilgtākos piemērus DB atgādina zvērināta advokāte Ieva Azanda. Arī šobrīd ECT ir vērsušies vairāki Latvijā pazīstami cilvēki.

Cietumā jābeidz kultivēt izdzīvošanas skola, - pēc Valmieras cietuma apmeklēšanas sacīja tiesībsargs Juris Jansons, kurš sācis monitoringa vizītes pa Latvijas ieslodzījuma vietām, lai iepazītos ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem, veselības aprūpes kvalitāti un nodarbinātību.

Kopā ar Valmieras cietuma priekšnieku Robertu Balodi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti tiesībsargs apmeklēja Valmieras cietumā esošo izmeklēšanas cietumu, ieslodzīto dzīvojamās zonas, medicīnas daļu un kokapstrādes cehu, kas darbojas cietuma teritorijā un kurā pašlaik tiek nodarbināti 19 ieslodzītie. Kopumā pie uzņēmējiem dažādos darbos pašlaik tiek nodarbināti 33 notiesātie.

Kā atzina kokapstrādes ceha darbu vadītājs un sarunās ar tiesībsargu arī vairāki ieslodzītie, strādāt gribētāju noteikti būtu vairāk nekā pieejamās 19 darba vietas, diemžēl nepieciešama ēku renovācija, lai tajās būtu iespējams nodarbināt vairāk strādāt gribētāju. Līdzekļu šiem darbiem nav.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) svītrojusi Krievijas pilsoņa Igora Vasiļevska lietu, kurā viņš sūdzas par atteikumu piešķirt pensiju Latvijā, atzīstot to par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

I.Vasiļevskis sūdzējies par atteikumu piešķirt viņam Latvijas Republikas vecuma pensiju par uzkrāto darba stāžu ārpus Latvijas teritorijas pirms 1991.gada, norādot, ka ticis diskriminēts pilsonības dēļ.

2001.gadā ECT iesniegtajā pieteikumā iesniedzējs norādīja, ka XX.gadsimta 50.gadu beigās – 60.gadu sākumā viņš strādāja Ķīnā, līdz 80.gadu beigām – Uzbekistānā, vēlāk pārceļoties uz dzīvi Latvijā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iesniedzējs ieguvis Krievijas pilsonību. 1998.gadā iesniedzējam tika aprēķināta vecuma pensija Latvijā. Pamatojoties uz 1995.gada likuma «Par valsts pensijām» Pārejas noteikumu pirmo punktu, iesniedzējam apdrošināšanas stāžā tika ieskaitīts darba periods Latvijā, bet netika ieskaitīti darba periodi Ķīnā un Uzbekistānā.

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

No Rīgas centrālcietuma šodien atbrīvoja ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski.

Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma žurnālistiem plašos komentāros neieslīga, jo viņam esot grūti parunāt, vien norādīja, ka ir pateicīgs visiem, kuri viņu atbalstīja.

«Es gribētu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja, kas zvanīja un sūtīja vēstules. Esmu gandarīts par pareizi pieņemto lēmumu,» uzsvēra jaunais vīrietis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs Latvijai. Uz norādi, ka atsevišķi politiķi viņu nodēvējuši par noziegušos «urlēnu», Čalovskis atbildēja: «Kas tas urlēns tāds ir? Es nezinu, ko tas nozīmē.»

«Latvijas pilsonis ir galvenais pamats Latvijai un, manuprāt, jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs mūsu valstij un tāpēc ir vajadzīgs reemigrācijas plāns un citi plāni,» piebilda apsūdzētais.

Izpildvaras un likumdevēja varas līdzsvarošanas nolūkā Saeima varētu aktīvāk iesaistīties ierobežojumu noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā, tostarp lūgt pārskatīt plānotos ierobežojumus, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Otrdien, 17.novembrī, valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīti Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie likuma grozījumi, kas paredz pārskatīt un paplašināt esošo regulējumu.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Vienlaikus ar jauno regulējumu iecerēts nodrošināt parlamentāru līdzdarbību Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošo pasākumu izvērtēšanā. Tāpēc likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jāinformē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija par tādu paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku.

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā, informē Tieslietu ministrija.

Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā.

«Liepājas cietums ir viens no svarīgākajiem sabiedriski nozīmīgajiem būvniecības objektiem pēdējā desmitgadē. Tas iezīmē atbildīgas sociālās politikas īstenošanu Latvijā, ilgtermiņā rūpējoties par drošāku sabiedrību. Tā būs mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta, kas nodrošinās maksimālu drošību gan darbiniekiem, gan sabiedrībai, gan arī pašiem ieslodzītajiem. Ir svarīgi ne tikai sodīt, bet arī nodrošināt šo cilvēku sekmīgu un visiem drošu atgriešanos sabiedrībā. Arī finansiāli ilgtermiņā valsts iegūs, jo tiks slēgti trīs novecojuši cietumi, kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tērējam milzīgus līdzekļus,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai De facto žurnālistei, tagadējai Ventspils naftas sabiedrisko attiecību vadītājai Ilzei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā.

ECT atzinusi, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.

Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.

Lai ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītos nogādātu ārstniecības iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādājusies četrus jaunus operatīvos transportlīdzekļus Citroen Jumper 2,2 HDI, informē pārvaldē.

Jaunajās automašīnās divu (viena video kamera virzīta uz transportlīdzekļa kustības virzienu, otra atradīsies apsargu nodalījumā) videokameru ieraksts ar dienas/nakts ieraksta funkciju, nodrošinot vismaz vienai kamerai audio ierakstu. Būs iekārta, kas fiksēs laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

Specializēta programmatūra attēlos transportlīdzekļa atrašanās vietu uz detalizētas Latvijas kartes, kontrolēs tā statusu, ļaus piekļūt laika video un audio plūsmai, fiksēs attālinātā serverī koordinātes, ātrumu, laiku, bākuguns statusu. Transportlīdzekļi tiks aprīkoti arī ar sakaru ierīcēm (radiostacijas), kas pieslēgtas Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmai.

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi spriedumu lietā saistībā ar bijušā Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona prasību pret Latvijas valsti, informē Ārlietu ministrija.

2010. gada 9.augusta pieteikumā K. Miķelsons, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, apgalvoja, ka pirmstiesas apcietinājums viņam tika piemērots prettiesiski, tas nebija pienācīgā kārtā pamatots un ka viņam un viņa aizstāvim netika dota iespēja pienācīgi iepazīties ar lietas materiāliem, kas kalpoja par pamatu lūgumam par apcietinājuma piemērošanu.

Spriedumā tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu. Tiesa norādīja, ka iesniedzējs tika aizturēts nekavējoties pēc kratīšanas beigām. Tādējādi iesniedzēja aizturēšana nebija pārsniegusi likumā noteikto maksimālo termiņu - 48 stundas. Vienlaikus tiesa nepiekrita iesniedzēja apgalvojumiem, ka faktiski viņš būtu jāuzskata par aizturēto personu jau kratīšanas laikā. Šajā sakarā tiesa atzīmēja, ka iesniedzējs kratīšanas laikā brīvi pārvietojās savā dzīvoklī, netraucēti lietoja mobilo tālruni, lai sazinātos ar personām ārpus viņa dzīvesvietas, un viņš neatradās tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apsardzībā. Visbeidzot ECT norādīja, ka ne iesniedzējs, ne viņa aizstāvis neizmantoja iespēju apstrīdēt kratīšanas un aizturēšanas norises kārtību un tiesiskumu, izdarot ierakstus attiecīgajos izmeklēšanas darbību protokolos.

Valdība Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītājas amatā ir apstiprinājusi pulkvedi Ilonu Spuri. Viņa iepriekš pildīja IeVP Resocializācijas dienesta priekšnieces pienākumus un ieslodzījuma vietu sistēmā un dienestā strādā 20 gadus. Jaunos pienākumus I. Spure uzsāks pildīt 18. jūlijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jaunajai IeVP vadītājai ir izvirzījis trīs galvenos uzdevumus. Proti, ievērot un uzturēt finanšu disciplīnu un nodrošināt caurspīdīgumu iepirkumu plānošanā un veikšanā, attīstīt uz speciālistu izaugsmi vērstu personāla politiku un stiprināt iekšējo drošību un likumību ieslodzījuma vietās, lai soda izpildes process sasniegtu tam izvirzītos mērķus – mazinātu recidīvu un vairotu sabiedrības drošību kopumā. Vienlaikus kā viens no I.Spures pirmajiem darāmajiem darbiem būs veikt iestādes iekšējo funkcionālo auditu.

Iepriekšējais IeVP vadītājs ģenerālis Visvaldis Puķīte tika disciplināri sodīts, atvaļinot viņu no dienesta. Līdz ar to V. Puķīte vairs nevarēs ieņemt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā.

Ventspils mērs Aivars Lembergs mēģinās vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar vēl vienu sūdzību.

Šoreiz tiesvedības priekšmets būtu politiskā vajāšana, informē laikraksts Neatkarīgā.

Kopš 2008. gada ECT lietvedībā jau ir divas A. Lemberga sūdzības.

Jūlija sākumā A. Lembergs iesniedza ECT jaunu sūdzību: Latvijas valsts pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju daļā par cilvēka tiesībām uz objektīvu un taisnīgu tiesu. Šī sūdzība saistīta ar tā dēvēto grinbergiādi, kurā A. Lembergs gan uzvarēja, taču uzspiestos tiesāšanās izdevumus 104 000 latu apmērā valsts viņam neatmaksāja.

Savukārt šobrīd Ventspils mērs un viņa advokāti gatavojot ECT plašāku pieteikumu, kas «aptvers visus gadu gaitā pret viņu vērstos cilvēktiesību pārkāpumus». «Ja saliek visus faktus kopā, aina izskatās pietiekami skaidra. Latvijas valsts mani vajā – kā politiķi Aivaru Lembergu,» sacījis mērs.

Šā gada pirmajā pusgadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemta 161 rakstveida sūdzība par finanšu pakalpojumiem, no tām desmit saņemtas par AS SEB banka darbību, informēja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Deviņas sūdzības PTAC bija saņēmis par AS Citadele Banka un AS Swedbank. Kopumā par kredītiestāžu darbību PTAC saņēma 68 sūdzības, no tām par netaisnīgiem līguma noteikumiem cilvēki ir sūdzējušies 23 gadījumos, bet par negodīgu komercpraksi saņemtas piecas sūdzības.

Tikmēr par apdrošinātāju darbību kopumā saņemtas desmit sūdzības, no tām visvairāk - trīs - sūdzību iesniegts par AAS Baltikums darbību. Divas sūdzības saņemtas arī par apdrošinātājiem AAS ERGO Latvija un BTA Insurance Company SE, tostarp par netaisnīgiem līguma noteikumiem sūdzība iesniegta vienā gadījumā.

Kā skaidroja PTAC, par negodīgu komercpraksi sūdzības nav saņemtas, toties par citām problēmām - apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, apdrošināšanas atlīdzības lietas izskatīšanas novilcināšanu - bija iesniegtas deviņas sūdzības.