Advokāti ir nedaudz ciniski, taču administratori ar savu maciņu bieži ir vienīgie nacionālo dārgumu glābēji, saka jurists Ainars Kreics, kura vārds saistīts gan ar Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem, gan Liepājas metalurgu un Ķemeru sanatoriju.
-Liepājas metalurga padomē allaž bijuši pieaicināti juristi, lai arī pašā uzņēmumā ir juridiskais dienests. Kāpēc?
Vienam juristam grūti visus jautājumus aptvert, tāpēc katrs mazliet specializējas. Es, piemēram, nestrādāju krimināllietās. Tā kā Liepājas metalurgam bija grūti laiki un viena no manām specializācijām ir maksātnespējas likumdošana, Zaharjina kungs mani uzaicināja strādāt padomē.
- Liepājas metalurga pašreizējā situācija ir dramatiska. Kāds ir ticamākais scenārijs? Nevis vēlamais, bet reālais.
Šobrīd situācija izskatās ne pārāk laba. Joprojām nav atradies investors, kurš būtu gatavs ieguldīt plānā paredzētos 37 miljonus.
-Vai tā ir normāla prakse, ja uzņēmēji, kuri ilgus gadus ir līdzīpašnieki un strādājuši kopā, tagad komunicē caur juristiem un presi?
Nav normāli, bet tā tas biznesā notiek. Līdzīgi bija Ventspilī, vēl šur tur. Tāda tā dzīve ir – akcionāri mēdz savā starpā saplēsties.
-Varbūt juristiem ir izdevīgi uzturēt šos konfliktus, uz tiem labi nopelnot?
Ja mērķis ir rakstīt rēķinus par nostrādātajām stundām, tad, pragmatiski skatoties, tas varbūt ir izdevīgi.
Visu interviju lasiet 11.oktobra laikrakstā Dienas Bizness.