Latvijai trūkst produktivitātes  8

Viņš vada vērienīgu Latvijas konkurētspējas izvērtējumu, ko Valsts kancelejas uzdevumā veic Rīgas Ekonomikas augstskola, Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs un Ernst & Young.

Runājot par Latviju, viņš saka: «Ir divas jomas, par kurām  esam norūpējušies. Viena ir augstais iedzīvotāju nevienlīdzības līmenis. Nevienlīdzība pati par sevi nav slikta lieta, jo var atspoguļot efektīvi funkcionējošu tirgu. Taču jāņem vērā, ka Latvijā ir viens no augstākajiem nevienlīdzības līmeņiem visā Eiropas Savienībā. Tādēļ rodas jautājums - kāpēc ir tik liela sabiedrības daļa, kas nav spējīga ekonomikā produktīvi piedalīties? Ja vēlamies veicināt Latvijas labklājību, tas nenotiks, ļaujot veiksmīgajiem un produktīvajiem kļūt vēl produktīvākiem. Jādomā, kā paaugstināt visas ekonomikas ražīgumu un vai šis nevienlīdzības līmenis atspoguļo izglītības nepieejamību vai citas lietas, kas bremzē zināmas sabiedrības grupas.

Otra joma ir lielais ēnu ekonomikas apmērs. Tam ir arī izskaidrojums, piemēram, nodokļu likmju paaugstināšana pēdējos gados. Taču problēma ir tāda, ka dažādas institūcijas nav efektīvas, pārraugot lielu ekonomikas daļu. Diemžēl pelēkajā ekonomikā nenotiek ieguldījumi, lai ilgtermiņā uzlabotu ražīgumu. Tā vienmēr ir īstermiņa spēle. Tādēļ tā neļauj Latvijas ekonomikai kļūt produktīvākai.»

Vaicāts, vai ir notikušas kādas pozitīvas izmaiņas, Ketelss (attēlā) atbild: «Pozitīvi attīstās Latvijas eksports. Zināmā mērā tas atspoguļo Latvijas relatīvo izmaksu pozīcijas. Tādējādi iekšējā devalvācija ir nostrādājusi un ir atstājusi būtisku iespaidu uz Latvijas ražošanas izmaksu līmeņa pievilcīgumu. Taču redzam ne tikai eksporta pieaugumu, bet arī tā kvalitātes uzlabošanos. Tiek ražots vairāk, ir plašāka diversifikācija un vairāk eksporta kategoriju. Tas ir labs pamats tālākai attīstībai. Tagad jādomā par to, kā paaugstināt produktivitāti šajās jomās, kas ar laiku nodrošinātu lielāku algu atgriešanos.»