Kopš pagājušās nedēļas beigām veikals Capital pārdod savus ražotos Gauja un Neo datorus, kas aprīkoti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows 8. Lētākais Latvijā ražotais galda dators Neo, kas aprīkots ar Windows 8, maksā 227 Ls, bet lētākais portatīvais Gauja dators ar Windows 8 sistēmu ir 14 collu modelis, ko tirgo par 319 Ls.

Pašlaik ar Windows 8 operētājsistēmu ir aprīkoti «ejošākie» Captial portatīvie datori - 14 collu Gauja E14 W8 un 15 collu Gauja G2 WIN8, kā arī galda dators Neo M PLUS.

Kopumā tiek tirgoti septiņi zīmola Gauja datoru modeļi. Kā norādīja A. Litaunieks, ar Windows 8 pašlaik aprīkotais «ejošākais» Gauja modelis G2 WIN8 maksā 389 Ls, savukārt Neo mājas dators M PLUS – 289 Ls. Gauja G2 WIN8 piezīmjdators aprīkots ar Intel® Core® i3-2350 procesoru, tā operatīvā atmiņa ir četri gigabaiti (GB), disks – 500 GB, 1,3 megapikseļu (MP) web kamera. Neo M PLUS WIN8 galda dators darbojas ar Intel® Core® i3 3.3GHz procesoru, tam ir četru GB atmiņa un 500 GB disks.

Rīgas apgabaltiesa šodien Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo tomēr atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba, aģentūrai LETA apstiprināja Neo advokāts Ilmārs Punka.

Saskaņā ar šodienas spriedumu Poikāns atzīts par vainīgu Krimināllikuma 200.panta 2.daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā - ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautā iegūšanā savai vai citas personas lietošanai.

Pilns šodien pasludinātā nolēmuma teksts būs pieejams 17.novembrī, bet pēc tam lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Prokurore Vita Ozoliņa no komentāriem par tiesas nolēmumu pagaidām atturas. Tikai pēc iepazīšanās ar motivētu nolēmuma tekstu prokurore izlems - iesniegt vai neiesniegt protestu, aģentūrai LETA teica prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.

LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa izskatīja prokuratūras protestu par pirmās instances spriedumu, ar kuru Poikāns jeb Neo tika attaisnots. Pirmās instances tiesas spriedumu noprotestēja prokurore, kā arī apelācijas sūdzību iesniedza ABLV bankas pārstāvji. VID pirmās instances tiesas spriedumu nepārsūdzēja.

#Prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu.

«Varētu šķist, ka viss jau ir beidzies, bet es saņēmu tiesas pavēsti, ka man 14. martā vēlreiz uz tiesu ir jāiet,» Ilmārs Poikāns jeb Neo stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Rampas Ugunis». Jau ziņots, ka prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu, kurš ar 60 stundām piespiedu darba tika notiesāts lietā par neatļautu datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Viņš raidījumā skaidroja, kāpēc pieņemts lēmums viņu atkal aicināt uz tiesu. «Izrādās, ka viss bija tādā steigā, ka netika izlemts, ko darīt ar lietiskajiem pierādījumiem – datoru un cieto disku. Tā ka man vēl nekas nav beidzies,» ar ironiju sacīja Poikāns.

Siernīca SIA Soira saskārusies ar sadarbības grūtībām - turpmāk uzņēmumam atteikta preču izsniegšana ar pēcapmaksu.

Sociālajā tīklā Facebook uzņēmums raksta, ka saskāries ar, viņuprāt, interesantu politiku no ieraugu tirgotāja AS «Neo». Uzņēmums skaidro, ka sešu gadu laikā nav kavējis nevienu maksājumu, taču tagad saņēmis atteikumu par precēm norēķināties ar pēcapmaksu, kā līdz šim. Uzņēmums uzskata, ka nav liels klients un vidējā rēķina summa nepārsniedz 150-200 eiro mēnesī.

«Labdien! Vēlamies Jūs informēt, {.....}, ka izvērtē katram debitoram piešķiramo kredīta limita apjomu un pēcapmaksas dienas. Izvērtējot Jūsu pārstāvēto uzņēmumu SIA «Soira», kredīta limits netika piešķirts. Līdz ar to esam spiesti turpināt mūsu sadarbību uz kādu laiku (līdz apdrošinātājs pārvērtēs un akceptēs limitu), izsniedzot preci uz priekšapmaksu. Un ko vispār nozīmē - izvērtējot jūsu uzņēmumu? Ko tad vērtējāt? Piemēram, Kredītu informācijas birojs mūsu SIA ir ierindojis 5% Latvijas uzticamāko uzņēmumu sarakstā - ņemot vērā visa veida maksājumus, tostarp valstij, piecu gadu griezumā,» savā Facebook rakstīja SIA «Soira».

«Es pašā sākumā nebiju domājis vispār iesniegt tādu lūgumu – apžēlošanas lūgumu. Tā bija vienkārši ļoti laba iespēja interesantā, kreatīvā veidā notestēt sistēmu vēlreiz, tikai citā jomā,» Ilmārs Poikāns jeb Neo apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu viņu apžēlot, atceļot sodu par VID datu nelikumīgu iegūšanu.

Poikāns skaidroja, ka, iesniedzot lūgumu apžēlot, ir vēlējies pārbaudīt, kā darbojas sistēma - kāda būs prezidenta rīcība. «Man interesēja Vējoņa kunga rīcība šajā jautājumā – ko viņš darīs ar tādu lūgumu. Nu viņš apžēloja. Viņš, manuprāt, to arī izdarīja daudz ātrāk nekā parasti. Par to viņam paldies,» sacīja Poikāns.

Viņš raidījumā aicināja prezidentu būt drosmīgam arī nākotnē, izdarot nopietnākus lēmumus.

«Šī ir nosacīti maza lieta, neuzskatu to par kaut ko grandiozu. Bet ir daudzas lietas, kur prezidentam jābūt drosmīgam, piemēram, arī lai pats kaut ko ierosinātu. Tas ir netipiski, bet viņš principā var to darīt. Viņš var būt drosmīgs un nebūt atkarīgs no cilvēka viena,» cerību izteica Poikāns.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai De facto žurnālistei, tagadējai Ventspils naftas sabiedrisko attiecību vadītājai Ilzei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā.

ECT atzinusi, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.

Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.

Swedbank pēc gadījuma, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem bankas klientu vārdu, papildinājusi internetbankas paroļu politiku.

Kā novēroja Dienas Bizness, šobrīd Swedbank savā internetbankā neļauj lietotājiem izvēlēties vienkāršu paroli, piemēram, 123456. Ievadot attiecīgo skaitļu virkni, parādās uzraksts «Ievadītā parole nevar tikt izmantota, jo satur Jūsu personas datus, vai ir pārāk vienkārša. Lūdzu, izvēlēties citu paroli!» Pēc incidenta, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem Swedbank lietotāju vārdu un uzvārdu, banka ir pārskatījusi un papildinājusi izvēlēto paroļu politiku, DB apstiprināja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Vienlaikus viņa atzina, ka pie drošības jautājumiem tiek strādāts nepārtraukti un bankai ir svarīgi nodrošināt balansu starp drošību un sniegto servisu, proti, lai paroļu politika nebūtu pārmērīgi sarežģīta un lietotājam nebūtu jāpieraksta parole kaut kur uz lapiņas. Naudu internetbankā aizsargā trīspakāpju sistēma, kas iekļauj klienta numuru, klienta izvēlēto paroli un bankas kodu kartes vai kalkulatora kodu, atgādina K. Jakubovska.

IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.

Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.

Latvijas jaunuzņēmums “Watchbuilt”, piedāvājot jaunu risinājumu liela mēroga projetētājiem un būvuzņēmējiem, uzvarēja starptautiskā konkursa Eiropas invatoriem “EIT Jumpstarter 2023” kategorijā “Digitālie risinājumi”, informēja konkursa pārstāvji.

“Watchbuilt” izstrādātā oriģinālā sistēma ļauj iegūt datus reālajā laikā no būvlaukuma, ar mākslīgā intelekta palīdzību iegūt atskaites un rūpīgi salīdzināt faktisko situāciju ar plānoto. Šis rīks palīdz nodrošināt, ka projekti noris atbilstoši plānam un samazinārt dārgu kļūdu riskus.

“Saņemtā balva mums ir svarīga – tā ir atzinība par to, ko mēs darām, un vienlaikus šis būs papildu finansējums, kas mums ir nepieciešams, lai izstrādātu ierīces paraugu. Tas, savukārt, palīdzēs mums attīstīties tālāk. “EIT Jumpstarter” programmā es iepazinos ar fantastiskiem organizatoru komandas pārstāvjiem, mentoriem un citiem jaunuzņēmējiem. Es apguvu vairākas svarīgas zināšanas, kā arī to, kā saprotami pāradīt savu biznesa plānu vien dažos slaidos. Mūsu turpmākie plāni, paredz testēt pirmās iekārtas ar mūsu klientiem,” skaidroja “WatchBuilt” pārstāve Aija Hermane–Sabule.

Brazīlijas regulatori noraidījuši Apple prasību valstī reģistrēt iPhone preču zīmi, tādējādi radot kompānijai dārgu un negaidītu šķērsli vienā no pasaules ātrāk augošajiem viedtālruņu tirgiem.

Apple prasību Brazīlijas regulatori noraidījuši tāpēc, ka tiesības uz iPhone preču zīmi šajā valstī jau pieder vietējam elektropreču ražotājam IGB Eletrônica SA – kompānijai, kas plašāk pazīstama ar savu iepriekšējo vārdu Gradiente, vēsta Wall Street Journal.

Brazīlijas Nacionālais rūpniecības īpašuma institūts norāda, ka Apple šo lēmumu plāno apstrīdēt, uzsverot, ka IGB Eletrônica iPhone preču zīmi piecu gadu laikā pēc reģistrācijas, kā to pieprasa valsts likumi, neesot izmantojusi. Pati kompānija Apple atteikusies no komentāriem.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.

Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka «cerība mirst pēdējā, un tā nenomira». Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 27.jūnijā saņemts prokurores apelācijas protests un par cietušo atzītās bankas ABLV Bank pārstāvju apelācijas sūdzība par Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo attaisnojošo spriedumu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā pastāstīja tiesas preses pārstāve Līva Tutina, lēmums par apelācijas protesta un sūdzības pieņemšanu vēl nav pieņemts, tāpēc lietas tālākā virzība vēl nav zināma.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Ilmāru Poikānu, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), attaisnoja.

Pēc sprieduma pasludināšanas prokurore žurnālistiem sacīja, ka pēc iepazīšanās ar pilnā spriedumā norādītu tiesas motivāciju izvērtēs, vai spriedumu pārsūdzēt. Savukārt Poikāns norādīja, ka gadījumā, ja prokurore spriedumu nolems pārsūdzēt, viņš ir gatavs «cīnīties līdz beigām». Viņš sacīja, ka šajā gadījumā nav runa par soda apmēru, jo «arī viena stunda sabiedriskajos darbos šajā gadījumā būtu par daudz».

Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēlojis Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš tika notiesāts par komercnoslēpuma ziņu neatļautu iegūšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija.

Augstākā tiesa (AT) 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atcelts Poikānu attaisnojošs spriedums apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu, un viņam piespriests 60 stundu piespiedu darbs.

Kā norāda Valsts prezidents, lai gan Poikāns ar savu rīcību ir pārkāpis likumu, sabiedrības ieguvums no viņa rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas. «Tas ir sekmējis atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī pievērsis uzmanību valsts informācijas sistēmu drošībai,» uzsver Vējonis.

Pamatojoties uz Satversmes 45.pantu un Apžēlošanas likuma 4.pantu, Valsts prezidents nolēmis Poikānu pilnīgi atbrīvot no pamatsoda izciešanas un noņemt sodāmību, teikts Valsts prezidenta paziņojumā.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā lūgts sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka minētais uzņēmums izmantoja speciālu programmatūru, ar ko iespējams veikt nelikumīgu iejaukšanos kases sistēmu darbībā, un samazināja tajā reģistrētos ieņēmumus, kā arī mantkārīgā nolūkā veica grāmatvedības dokumentu viltošanu un slēpšanu.

Valsts budžetam nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā nodarīti zaudējumi 957 799,96 eiro apmērā.

Gan Bei šī gada vasarā sāka atlīdzināt nodarītos zaudējumus, un patlaban valsts budžetā jau iemaksāti aptuveni 200 000 eiro.

Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret septiņām ar Gan Bei saistītām personām, no kurām piecas ir uzņēmuma darbinieki - grāmatveži, IT speciālisti un inkasatori, viena persona ir finanšu direktors un viena - valdes loceklis. Savukārt divas personas ir saistītas ar kases aparātu apkalpošanas uzņēmumu, kas Gan Bei piegādāja nelegālo programmatūru, - šī uzņēmuma līdzīpašnieks, kā arī viņa radinieks, kurš nodrošinājis kases aparātu apkalpošanu. Par konkrētām personām Čerņeckis atteicās runāt.

Krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis Ekonomisko lietu tiesā pieteicis noraidījumu vēl vienai prokurorei - Vitai Ozoliņai, jo viņas brālis savulaik atbrīvots no darba bankā saistībā ar "neētisku rīcību".

Bernis argumentējis, ka ar prokurores brāli darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas, pusēm vienojoties, ņemot vērā darbinieka neētisko rīcību, proti, konstatētos publiski izteiktos negatīvos komentārus par "ABLV Bank".

Bernis pamatojis, ka 2014.gadā pie publikācijas portālā "Tvnet" tika konstatēti negatīvi komentāri par "ABLV Bank". Banka vērsās policijā par kriminālprocesa sākšanu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu un publisku neslavas celšanu. Tāpat bankā veiktajā pārbaudē noskaidrota IP adrese, no kuras rakstīti attiecīgie komentāri, proti, komentāri bijuši rakstīti no prokurores Ozoliņas un viņas brāļa vecāku dzīvesvietas.

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus un darbinieka sniegtos paskaidrojumus, kas bija pretrunā iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Bernis kā valdes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar šo personu 2015.gadā.

Microsoft operētājsitēma Windows 8 savas gaitas sākusi «satriecoši», un kopš tās laišanas klajā Windows 8 atjauninājums ticis lejupielādēts jau četrus miljonus reižu, pavēstījis kompānijas izpilddirektors Stīvs Balmers.

Lietotāji, kas savos datoros izmanto vecākas Windows versijas, var lejupielādēt sistēmas atjauninājums, kas ļauj tiem pāriet uz Windows 8. Šo iespēju pirmajās dienās, kopš Microsoft nākusi klajā ar jaunāko operētājsitēmu, izmantojuši četri miljoni, skaidroja S. Balmers.

S. Balmers arī uzsvēra, ka uz jaunāko Windows operētājsistēmu jau pārgājuši miljoniem uzņēmumu un ka Windows 8 tirdzniecības apjomi ir daudz augstāki par tiem, kurus pirmajās dienās piedzīvoja Windows 7, vēsta AFP. «Cilvēku entuziasms saistībā ar jaunajiem produktiem ir patiešām satriecošs,» sacīja S. Balmers.

Tā kā restorānos Gan Bei joprojām tiek turpinātas krāpnieciskas darbības ar kases aparātiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) patlaban jau izskata iespēju slēgt vai nu kādu šī uzņēmuma struktūrvienību, vai apturēt visu uzņēmuma darbību, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis norādīja, ka, neskatoties uz to, ka pagājušā gada nogalē tika atklāts un plaši atspoguļots Gan Bei gadījums, citi uzņēmumi joprojām turpina veikt krāpnieciskas darbības. Šogad janvārī ir veiktas deviņas pārbaudes dažādos uzņēmumos, un visās šajās pārbaudēs ir atklāti pārkāpumi.

«Tie ir populāri un zināmi Vecrīgas restorāni, viesnīcas, biljarda klubi un citas izklaides vietas. Ņemot vērā izskanējušo Gan Bei gadījumu, šie uzņēmumi sākuši rūpīgāk slēpt savus pārkāpumus, nomainījuši kases aparātus, aizbildinās ar kases lentu pazušanu vai sadegšanu, izdomā citas leģendas, taču turpina iejaukšanos kases aparātu darbībā,» sacīja Čerņeckis.

Mikrouzņēmuma Al De Media īpašnieks Linards Kālis, kurš vairākus gadus strādājis pie Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV), apgalvo, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus, vēsta LTV raidījums de facto.

Iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Kālis arī raksta, ka daļu no saņemtās algas devis deputātam atpakaļ skaidrā naudā. To raidījumam sacījusi vēl kāda persona, kas saņēmusi naudu no Kaimiņa.

Savukārt Kaimiņš noliedz, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus. Arī neatzīst, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām.

Kaimiņš stāsta, ka mikrouzņēmumā Al De Media, kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā saistībā ar raidījuma Suņu būda veidošanu.

«Norādījums, [cik kuram maksāt], tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu,» raidījumam teica deputāts.

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

Diskusija par to, vai sabiedrībai būtu jārāda informācija, cik pelna valsts maizē strādājošie, ir sadrumstalojusies sīkās drupačās, kamēr netiek atbildēts būtiskākais jautājums par pašu principu – atvieglot pieeju šiem datiem vai to nedarīt. Iet uz atklātību vai palikt pašreizējā daļējā «aizklātībā». Valsts skatās uz pirkstiem katram sīkuzņēmējam un pat šmakovkas gatavotājam, bet savā «virtuvē» negrib nevienu tā īsti ielaist. Piemēram, Aglonas maizes muzeja vadītāja Vija Kudiņa, kurai ir licence stiprā alkohola ražošanai, uzskata, ka drakonisko prasību dēļ viņa varētu no tās atteikties, lai gan pēdējā laika modes dzēriens šmakovka labi papildina lauku uzņēmējas tūrisma produktu piedāvājumu. Valsts tērē resursus, lai regulāri inspicētu V. Kudiņas šmakovkas «ražotni». Vai tā nav blusu dīdīšana, kamēr apkārt skraida ēnu ekonomikas trakie suņi, kuri būtu pelnījuši lielāku valsts enerģiju to izķeršanā?

Atgriežoties pie atalgojuma, jāuzsver, ka runa ir par visu valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, ne tikai amatpersonām (izņēmums saprāta robežās varētu būt drošības iestādes un valsts kapitālsabiedrības). Pirms vairākiem gadiem informāciju par algām, kas tiek maksātas no nodokļu maksātāju kabatām, nopludināja Latvijas Universitātes matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns, ko tolaik pazinām kā Neo. Viņš tika sunīts, tomēr tas izrāva aizsprostu visatļautībai atalgojuma noteikšanā. Tā rezultātā amatpersonu vārdus un atalgojumu liek atklāt likums. Tomēr pašlaik Saeima svārstās starp vārdu un uzvārdu slēpšanu līdz to nodošanai pilnīgā atklātībā, apsverot iespēju publicēt ne tikai amatpersonu, bet visu valsts maizi ēdošo algas. Iespējams, arī no tām institūcijām, kuras pašlaik skar sevišķs regulējums (piemēram, Valsts prezidenta kanceleja). Pašlaik gan šī iestāde ir paraugs citām institūcijām, kā datus slēpt un iet pret caurspīdīgumu, piesedzoties ar normatīviem.

Vairākas fiziskas un juridiskas personas, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, 22. martā un šodien Administratīvajā apgabaltiesā iesniegušas pieteikumus, ar ko tiek pārsūdzēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no 2013.gada 1.aprīļa.

Pieteikumos norādīts, ka nepārbaudītu aprēķinu rezultātā vairākiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem 2012. gadā nepamatoti izmaksāta obligātā iepirkuma maksa 15,64 miljoni latu apmērā, kas rada ietekmi uz 2013. gada OIK apmēru. Šī iemesla dēļ pieteicēji lūdz tiesu atcelt SPRK lēmumu un likt tai pārrēķināt OIK komponentes.

Tāpat pieteikumos norādīts, ka SPRK nav konstatējusi, ka a/s Latvenergo aizvadītajā gadā nepamatoti izmaksājis 15,6 miljonus latu četriem elektroenerģijas ražotājiem, kuru koģenerācijas elektrostaciju uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem MW. Kā tādi nosaukti Juglas jauda, a/s Rīgas siltums un a/s Latvenergo Rīgas TEC-1 un TEC-2.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien tiesu debatēs prokurore lūgusi piespriest 280 stundas piespiedu darba Latvijas Universitātes pētniekam Ilmāram Poikānam jeb Neo, kurš apsūdzēts lietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Spriedumu tiesa atklātā sēdē pasludinās rīt, 5.jūnijā, norādīja tiesas pārstāve Līva Tutina.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lietu tiesai nodeva pērn jūlijā. Poikānam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas - par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas - par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.

No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.

Restorānu Gan Bei vadība Valsts ieņēmumu dienestam (VID) solījusi turpmāk godprātīgi maksāt nodokļus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma teica VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Viņa stāstīja, ka nedēļas sākumā tikusies ar Gan Bei vadību. «Piedalījās arī viņu advokāti, mēs pārrunājām esošo situāciju, vismaz sarunas laikā likās, ka uzņēmuma vadība ir sapratusi un ieinteresēta turpināt darbu, viņi ir nomainījuši kases sistēmas,» teica Pētersone, uzverot, ka tas ir pozitīvi, jo tiks saglabātas apmēram 700 darba vietas.

Pētersone arī norādīja, ka Gan Bei brīdināts par to, ka VID rūpīgi sekos līdzi restorānu tālākajai darbībai. «Mēs labi zinām, ka daudzi uzņēmumi sākumā, kad VID seko līdzi, labojas, bet pēc kāda laika atgriežas vecajās sliedēs. Šis nebūs tas gadījumus, ja uzņēmums turpinās iesākto - palielinās algas un godīgi maksās nodokļus, tad viennozīmīgi mēs neesam ieinteresēti slēgt strādājošu uzņēmumu ar tik daudz darba vietām. (..) Ir jāsaprot, ka ir kaut kāda robeža līdz kurai VID dod iespēju komersantam laboties un vēl mēģina rast kompromisu, ja nē - tad ir drastiskās iespējas, kriminālprocesi un uzņēmuma slēgšana,» piebilda VID vadītāja.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien krimināllietā pret Ilmāru Poikānu jeb Neo par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) atcēla spriedumu daļā, ar kuru viņš atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Krimināllietu departaments šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētais sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.

Atceltajā daļā lietu nosūtīs jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.