Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Būt zaļam ir modē. Uzņēmumu mārketinga komunikācijā redzam saukļus, kuros ņirb tādi jēdzieni, kā “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimata neitrāls”, “videi draudzīgs” un tamlīdzīgi.

Līdz šim par šādu korporatīvās reputācijas un produktu mārketinga stiprināšanu mēdzām līdzjūtīgi pasmaidīt, bet šobrīd uzņēmējiem būtu jāapzinās, – par maldinošām darbībām ilgtspējas jomā būs jāatbild. Pasaulē pieaug t.s. zaļmaldināšanas (no angļu greenwashing) gadījumu skaits, kad uzņēmējiem jāpiedzīvo finansiāli un reputācijas zaudējumi dēļ piemelošanas savā publiskajā komunikācijā. Ņemot vērā ilgtspējas pieaugošo nozīmi, Eiropas Savienība ir izvirzījusi kā prioritāti stingrāku zaļmaldināšanas kontroli, paredzot lielākus sodus par patērētāju maldināšanu un manipulācijām.

Ko tas nozīmē?

Zaļmaldināšana ir jauns jēdziens Latvijā, kas apzīmē manipulatīvus, nepatiesus apgalvojumus un rīcību saistībā ar uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā (vides, korporatīvās pārvaldības un sociālie jautājumi), šādi gūstot konkurences priekšrocības vai radot sev labvēlīgākus apstākļus. Īsi sakot, – runa ir par uzņēmumiem, kuri sabiedrībā aktuālo ilgtspējas tēmu iekļauj savā mārketinga stratēģijā, taču realitātē nekādas iniciatīvas vai darbības, lai kļūtu ilgtspējīgāki, tie faktiski neveic vai veic jau šķietami nepietiekoši.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Zatlera reformu partijas (ZRP) frakcija šodien nolēmusi Saeimas priekšsēdētāja amatam rītdienas sēdē virzīt pašreizējo parlamenta spīkeri un Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu, pastāstīja ZRP pārstāve Daiga Holma. Holma norādīja, ka visi ZRP deputāti apņēmušies atbalstīt viņas kandidatūru un savus solījumus pildīšot.

ZRP gan vēl neesot par šo lēmumu informējusi pašu Āboltiņu, tāpēc pagaidām nav zināms, vai viņa rīt piekritīs kandidēšanai uz šo amatu.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA atzina, ka viņam nekas nebūtu pret šādu piedāvājumu, ja pārējā koalīcijas vienošanās par atbildības jomu sadali paliek nemainīga. Tiesa gan, tas esot viņa personīgais viedoklis, jo frakcijā šāda iespēja nav vēl apspriesta.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka tas esot šīs jaunās pašpasludinātās koalīcijas lēmums un vispirms esot jāsagaida, vai pati Āboltiņa tam piekrīt. "Mēs esam opozīcijas partija un par to spriedīsim," teica Brigmanis.

Ministri un dienaskārtība izglītības politikā mainās, bet iedzīvotāju vērtējums izglītībai valstī ir diezgan stabils, kaut arī ne īpaši atzinīgs. Kā liecina nesen publiskotā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti, izglītības kvalitāti augstskolās un vispārizglītojošajās skolās 2013.gadā par teicamu atzinuši 10% aptaujāto, bet vidējās profesionālajās izglītības iestādēs – 7%.

Interesanti, ka augstākās izglītības vērtējums, neņemot vērā skandālus to akreditācijas jomā, ir nedaudz pieaudzis (vidējais rādītājs skalā no 1 līdz 5 ir palielinājies no 3.44 pērn līdz 3.53 šogad). Tikmēr vispārizglītojošajās skolās iegūstamās izglītības kvalitātes vērtējums praktiski nav mainījies (2012.gadā vērtējums bija 3.50, 2013.gadā – 3.48), un arī vidējās profesionālās izglītības kvalitāte, neraugoties uz paziņojumiem par Eiropas fondu naudas ieguldījumiem, tiek vērtēta tāpat vai pat nedaudz sliktāk nekā pirms gada (2012.gadā – 3.40, 2013.gadā – 3.36). Tiesa, vērtējot izglītības kvalitātes izmaiņas kopumā, 2013.gadā uz uzlabošanos norādīja 20% aptaujāto, kas ir nedaudz biežāk nekā pirms gada (14%).

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Ir nepieļaujami, ka vietējie ražotāji no iepirkumu konkursiem tiek izslēgti, mākslīgi paaugstinot prasības

Ir dzirdēts par dažādiem paņēmieniem, kā valstis cenšas aizsargāt savus vietējos ražotājus, jo, neskatoties uz plaši deklarēto vienoto tirgu un brīvo preču un pakalpojumu kustību, valstis vairumā gadījumu tomēr saprot, ka viņu labklājība tiešā veidā ir atkarīga no pašmāju uzņēmumiem. Savādāk ir Latvijā, kur vietējiem uzņēmumiem valsts un pašvaldību iepirkumos mēdz uzlikt neizpildāmas prasības, kurām turklāt vēl trūkst jebkāda loģiska pamatojuma.

Runa šoreiz ir par diviem pašmāju izolēto cauruļu ražotājiem Izoterms un Poliurs, kas, neraugoties uz savu izstrādājumu vidēji par 20–30% zemāko cenu, nereti nekvalificējas dalībai Latvijas siltumapgādes uzņēmumu rīkotajos konkursos. Nekvalificējas tāpēc, ka konkursa noteikumos tiek ieliktas prasības par specifisku siltumvadības koeficientu, kurš – kāda sagadīšanās! – atbilst tikai Dānijas rūpnīcā ražotajām caurulēm. Ironiski, ka Latvijas ražotājs Izoterms eksportē savas caurules arī uz Dāniju, kur tās tiek atzītas par gana labām, jo ir ievērojami lētākas par dāņu preci, kamēr Latvijā viss ir otrādi. Varētu padomāt, ka tieši Latvija, nevis Dānija ir augstākas labklājības zeme, ja reiz varam atļauties maksāt lielāku cenu. Turklāt šāda attieksme pret vietējiem ražotājiem Latvijā valda Krievijas un eirozonas krīzes izraisītās ekonomiskās lejupslīdes laikā, kad uzņēmumi tīri automātiski skatās pēc iespēju paplašināšanas pašmāju tirgū. Ja mājas tirgū vietējam ražotājam nebūtu ieslēgta sarkanā gaisma, tas būtu gatavs palielināt darbavietu skaitu, līdz ar to lielāki nodokļi ieplūstu arī valsts un pašvaldību kasē. Savukārt no importētās produkcijas nodokļos tik vien tiek kā PVN, taču izskatās, ka, neraugoties uz budžeta nepildīšanos, tik tālu mūsu valsts un pašvaldību amatpersonas vēl nav aizdomājušās.

Ir pagājuši jau vairāki gadi, kopš aizsākās pamatīgi strīdi starp pārtikas pārstrādātājiem un ražotājiem. Proti, vieni uzskata, ka tiek diskriminēti, otri apgalvo, ka viss ir normāli, bet ražotāji vēlas sev pārāk lielas tiesības.

Jāatzīst, ka situācija šajā sakarā nebūt nav vienkārša. Nav noslēpums, ka Latvijas tirdzniecības sistēmā toni nosaka divi galvenie tīkli - Maxima un Rimi, turklāt neviens no tiem nepārrstāv vietējo kapitālu. Protams, ir arī mazākas tirdzniecības ķēdes un atsevišķi veikali, bet principā jebkurš ražotājs, kurš pretendē uz kaut cik nopietnu savas produkcijas noietu Latvijā, ir spiests vienoties vismaz ar vienu no divām minētajām kompānijām.

Ir arī saprotams, ka tirgotāja biznesa pamatprincips ir nopirkt pēc iespējas lētāk, bet pārdot - dārgāk, tādējādi gūstot peļņu. Tādējādi priekšroka acīmredzot tiek dota tiem piegādātājiem, kas spēj piedāvāt produkciju par iespējami zemāku cenu, un šajā jomā mūsu ražotājus nereti izkonkurē ārvalstu kompānijas - tas visai uzskatāmi ir redzams, pavērojot zīmolus veikalu plauktos.

Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

Vietējo ražotāju skaits tā veikalos Latvijā ir pieaudzis 2,5 reizes, informē mazumtirgotājs “Lidl”.

Pirms gada, uzsākot savu darbu Latvijā, “Lidl” sadarbojās ar aptuveni 20 vietējiem ražotājiem. Pašlaik produkti no vairāk nekā 50 vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir pieejami “Lidl” veikalos.

“Sadarbība ar vietējiem ražotājiem ir viens no “Lidl” pamatprincipiem ikvienā valstī, kurā strādājam. Esam gandarīti, ka salīdzinoši īsā laikā esam papildinājuši mūsu starptautisko “Lidl” zīmolu pārtikas preču sortimentu ar Latvijā ražotiem piena, gaļas, zivju un konditorejas produktiem, kā arī ar sezonālo augļu un dārzeņu klāstu. Mūsu mērķis ir attīstīt šo sadarbību arī turpmāk,” stāsta Aleksandru Mags (Alexandru Mag), par iepirkumiem atbildīgais “Lidl Latvija” valdes loceklis.

Pēdējo trīs gadu laikā ražotāju skaits audzis, saasinot konkurenci . Šogad prasības nozarē kļuvušas stingrākas, daži mājražotāji tās sauc par absurdām, kas neveicina mazā biznesa attīstību.

Bargas prasības

«Vīndaru Latvijā saradies daudz – lielai daļai tas ir papildprodukts, piemēram, daudz viesu māju piedāvā arī mājas vīnus. Taču ar to jārēķinās, ka tu nebūsi tirgū viens. Šobrīd vīndariem pamatīgas galvassāpes sagādājuši pēdējie grozījumi alkohola aprites likumā, kas trāpa tieši mazajam biznesam. Tie paredz, ka no šā gada janvāra arī mājas vīni jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, vai arī pārdot alkoholu var, tikai individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat jānodrošina videonovērošana. Šo noteikumu sekas ir strauja apgrozījuma samazināšanās, vismaz Durbes veltes to izjūt ļoti sāpīgi,» skaidro zīmola Durbes veltes izveidotāja, vīndare Evija Kopštāle.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Finanšu sektoram pēc iepriekšējās finanšu krīzes mainīties vajadzēja, lai gan pārlieku stingras regulatoru banku prasības var negatīvi ietekmēt ekonomikas aktivitāti .

Globālās finanšu sistēmas gandrīz notikušais sabrukums 2008. gadā licis tai mainīties, kur pie tā, lai šāds process notiktu, pēdējo gadu laikā jūtami piestrādājuši ietekmīgākie pasaules šīs jomas regulatori. Bankām tiek noteiktas daudz stingrākas prasības gan kapitāla, gan jaunu nodokļu, gan finanšu instrumentu tirdzniecības izteiksmē. Turklāt nav izslēgts, ka nākotnē regulatoru prasības pret banku sektoru kļūs vēl stingrākas, piemēram, vecajā kontinentā Eiropas Centrālās bankas uzraudzība pār reģiona finanšu iestādēm ir vēl pašā sākuma stadijā. DB vairāki šīs jomas eksperti sacījuši, ka pastāv finanšu sektora «pārregulēšanas risks» jeb risks, ka bankām prasības tiks noteiktas pārāk stingras, kas galu galā apdraudēs to biznesu. Jaunās banku regulēšanas prasībās finanšu iestādēm jau likušas ievērojami apcirpt darbinieku skaitu un, iespējams, nākotnē augs arī to pakalpojumu cena.

Ministru kabinets šodien apstiprināja grozījumus prasībās zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībā. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, un vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Kopumā veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir zaļā publiskā iepirkuma obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst tādi publiskie pakalpojumi kā būvniecība, ceļu būve, mēbeles un transports. Izstrādāti arī jauni zaļā publiskā iepirkuma kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai. Jaunie kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija vai nolietotas riepas, tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu noietu.

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Atbalstot atsevišķu politiķu izteikumus, arī saimniecība Kunturi, līdzīgi kā daudzi citi Latvijas ražotāji, atzīmē, ka valsts iepirkumos lielākas priekšrocības būtu jādod vietējiem ražotājiem, tādējādi ne tikai atbalstot uzņēmējdarbības izaugsmi, bet arī stimulējot ekonomiku.

Kā skaidro saimniecības Kunturi pārstāve Gunta Bole, «šobrīd nereti izveidojas situācija, kad valsts iepirkumā uzvar kāda ārvalstu kompānija un, piemēram, uz skolu pārtika tiek vesta no tālienes, lai gan vietējais ražotājs kvalitatīvus un veselīgus produktus no vietējām izejvielām ražo turpat blakus mājā.» Viņa norāda, ka runa ir ne tikai par produktu cenu, bet arī to kvalitāti. Tieši tādēļ arī parādījušās diskusijas par iespējamo cīsiņu tirdzniecības aizliegumu skolās, ka iepirkumos netiek pienācīgi izvērtēta produktu kvalitāte – uzvar tas aizjūru ražotājs vai tirgotājs, kas piedāvā zemāko cenu, jo tādi šobrīd ir noteikumi – vienīgais kritērijs ir zemākā cena. Taču, ja vēlamies rūpēties par cilvēku veselību, priekšroka jādod vietējiem ražotājiem, ar nosacījumu, ka tie spēj piedāvāt kvalitatīvu produktu, turpina Gunta Bole.

Pēc bēdīgi slavenā gadījuma, kad Latvijā ražotās vafelēs tika atklāts it kā pārāk liels transtaukskābju īpatsvars, aktualizējies jautājums par to, cik veselīgu pārtiku mēs vispār ēdam un vai nevajadzētu šajā jomā arī šeit ieviest pamatīgākus ierobežojumus - līdzīgi, kā tas jau ir vienā otrā ES valstī. Grūti pateikt, vai šis gadījums tiešām atgādinājis amatpersonām, tostarp veselības ministram Jurim Bārzdiņam atcerēties par attiecīgās problēmas esamību, vai arī šie cilvēki ir nojautuši, ka tā ir gana populāra tēma pirms gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām. Turklāt tik lielā mērā, ka ministrs pat izsaka gatavību atkal padarīt Latviju par pionieri kādu prasību ieviešanā. Tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka par šo jautājumu ir jārunā.

Nenoliedzami daudzos gadījumos mēs nevaram būt apmierināti, redzot, kas tiek tirgots veikalos, turklāt attiecīgos produktus pilnā nopietnībā dēvējot par pārtiku. Palasot dažādu izstrādājumu sastāvu, vairāk gan pārņem sajūta, ka ir sanācis iegriezties nevis pārtikas veikalā, bet gan ķīmijas tehnoloģisko sasniegumu centrā. Taču nedrīkst būt tā, kā viena otra valsts institūcija jau ir izteikusies, ka transtaukskābju un dažādu citu vielu ierobežojumus Latvija varot ieviest vien atttiecībā uz vietējiem ražojumiem, kamēr vien noteiktu regulu nav pieņēmusi ES. Eiropā jau ir precedenti, kad, piemēram, Francija ir aizliegusi savā teritorijā reklamēt un tirgot populāru, citā ES valstī ražotu enerģijas dzērienu, jo tās atbildīgie dienesti nolēmuši, ka konkrētais produkts francūžiem nav dodams, jo ir vienkārši mēsls.

Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja tie ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.

«Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitātes shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu.

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Ekonomisti aprēķinājuši, ka, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.

Pēc Citadele Banka ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro. “Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā,” skaidro M.Āboliņš.