Senākais lombards Latvijā - Rīgas pilsētas lombards -, kas strādā kopš 1802. gada, pārcēlies uz jaunām telpām Audēju ielā, informē DelfinGroup.

"Rīgas pilsētas lombardam ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture un esam gandarīti, ka varam būt lombardu vēstures un tradīciju turētāji Latvijā. Daudzus gadus Rīgas pilsētas lombards atradies Kalēju ielā, taču turpinot Banknote filiāļu tīkla attīstību, ir sperts nākamais solis šī lombarda vēsturē. Esam atklājuši jaunas telpas Audēju ielā 6, lai piedāvātu saviem klientiem vēl lielāku, īpaši atlasītu preču sortimentu. Saglabājot senākā lombarda vēstures šarmu, jaunajās telpās plašā klāstā būs pieejamas senlietas un unikāli priekšmeti, kas nav pieejami nekur citviet. Te glabājas vēstures liecības, kas īpaši interesē senlietu entuziastus un ārvalstu tūristus," skaidro DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lai pārdotu vienu miljonu latu vērto pašvaldības uzņēmumu Rīgas pilsētas lombards un aptuveni sešus miljonus latu vērto AS Ceļu pārvalde, Rīgas domes Īpašuma departaments izsludinājis iepirkuma konkursu par akciju pārdošanas darījuma organizēšanas pakalpojumiem.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija liecina, ka prognozētā līgumcena par konsultanta pakalpojumiem ir 230 777 lati, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Atlīdzības diapazona zemākais slieksnis noteikts 16 530 latu. Plānots, ka līguma darbības laiks būs 10 mēneši.

Iepirkuma procedūras dokumenti saņemami un piedāvājumi iesniedzami Rīgas domes Īpašuma departamentā, Riharda Vāgnera ielā 5, līdz 17.septembra plkst.10, kad arī notiks pieteikumu atvēršana.

Kā ziņots, pašvaldība šā gada jūnijā nolēma piesaistīt konsultantu - pārdošanas procesa organizētāju, lai pēc iespējas izdevīgāk pārdotu pašvaldībai piederošās kapitāldaļas uzņēmumos.

Rīgas pašvaldībai tā arī nav izdevies atrast interesentus, kas būtu gatavi iegādāties Rīgas pilsētas lombarda kapitāla daļas. Šobrīd Rīgas domes Īpašumu departaments izvērtē piesaistītā konsultanta zvērinātu advokātu biroja Magnusson iesniegto atzinumu par iemesliem, kāpēc pircējs nav atrasts, un priekšlikumus turpmākajai rīcībai ar kapitāla daļām.

Pagaidām gan departaments neatklāj nedz iemeslus, kāpēc nav izdevies pārdot lombarda kapitāla daļas, nedz arī priekšlikumus par turpmāko rīcību. Jāatgādina, ka sākotnēji Rīgas pašvaldība pati mēģināja pārdot sev piederošās kapitāldaļas, rīkojot izsoles, bet neviens pretendents nepieteicās. Tāpēc pērn rudenī tika izsludinātais iepirkumu konkurss, kurā uzvarēja zvērinātu advokātu birojs Varul, kas šobrīd mainījis nosaukumu uz Magnusson (ar nosaukumu Varul šobrīd darbojas cits advokātu birojs).

Līgums paredzēja, ka akciju pārdošanas darījums jānoorganizē ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā. Magnusson, ja viss noritēs gludi, saņems kopumā vairāk nekā 169 tūkst. latu.

Konkurence lombardu tirgū arvien pieaug. 2010. gadā Rīgā darbojās 115 lombardu, patlaban to skaits sasniedzis jau simt četrdesmit, vēsta laikraksts Diena.

Pēc oficiāliem datiem, galvaspilsētā esošo lombardu apgrozījums pērn bija vairāki desmiti miljonu latu. Tomēr licencēti darbojas tikai 19 lombardu, un to kā problēmu atzīst arī pašvaldībā, jo patlaban bez licences lombardiem strādāt nav grūti - robu normatīvajos dokumentos ir daudz, skaidro laikraksts.

Pašvaldībai piederošajā Rīgas vecākajā lombardā atzīts - strādāšana šādos apstākļos nav viegla. Lielās konkurences dēļ strauji sarucis arī darbinieku skaits - pirms gadiem lombardā strādāja apmēram 70 cilvēku liels kolektīvs, bet tagad ir tikai astoņi darbinieki.

Kā raksta Diena, nezinātāji Rīgas vecāko lombardu tik viegli vis neatradīs, kaut tas atrodas teju Vecrīgas sirdī. Lombards, kurš darbojas teju 200 gadu, neesot apkārts ar mirgojošām gaismām un spilgtiem uzrakstiem. Ieeejot iekšā, virmojot spēcīga padomju noskaņa, soļi pat nedaudz atbalsojas telpā.

SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu lombards24.lv, šodien noslēgs pirkuma līgumu par SIA Rīgas pilsētas lombards iegādi, kas notiks atbilstoši Rīgas domes 11. februāra izsoles rezultātiem. Kopējā darījuma summa ir 880 000 eiro. Atbilstoši izsoles noteikumiem SIA ExpressCredit maksājumu veiks viena mēneša laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, informēja valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

«Atzinīgi vērtējam Rīgas domes lēmumu nekropļot konkurenci un izsolīt pašvaldības uzņēmumu. Uzskatām, ka šis solis tikai uzlabos pakalpojuma kvalitāti,» sacīja A. Evertovskis.

SIA ExpressCredit vadība norāda, ka akcionāru maiņa būtiski neietekmēs uzņēmuma darbību. «Neredzam nepieciešamību veikt kardinālas izmaiņas lombarda darbībā. Arī Rīgas pilsētas lombarda klientiem nekas nemainīsies – uzņēmums turpinās strādāt kā līdz šim,» skaidro A. Evertovskis.

SIA ExpressCredit norāda, ka Rīgas lombarda iegādes darījums ir stratēģisks uzņēmuma vadības lēmums, lai turpinātu uzņēmumu attīstību.

Pelēkajā zonā strādājoši lombardi Latvijā ir liela problēma. Licences maksa ir tik augsta, ka daudzi labprātāk izvēlas maksāt sodus, intervijā laikrakstam Diena pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Patlaban aktualizēta gan nelegālu ātro kredītu devēju, gan nelegālu lombardu darbības problēma. Rodas iespaids, ka šo nozaru uzņēmumiem nelegāli strādāt Latvijā ir vienkārši, jo atbildīgās institūcijas, arī (PTAC), pret nelegālajiem tirgus dalībniekiem necīnās pārāk intensīvi. Kā jūs to varat komentēt?

Ja runā par distances kredītiem, sauktiem par ātrajiem kredītiem, neredzam nozīmīgu risku, ko radītu nelegāli strādājošie uzņēmumi. To apjoms ir nebūtisks. Savukārt nelicencēti lombardi tiešām ir problēma. Iespējams, lombardiem noteiktā licences maksa ir pārāk augsta, lai lombardus piespiestu strādāt legāli. Turklāt, iespējams, lombardus pelēkajā zonā ir pārāk viegli noslēpt, lai piespiestu darboties legāli.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Situāciju reģionos, kur banku kredīti nav pieejami, bet nebanku – tiek ierobežoti, komentē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Pirms kāda laika redzējām, ka lielās bankas samazina savu filiāļu skaitu reģionos. Jūsu vadītais novads ir viens no tālākajiem no Rīgas. Cik lielā mērā cietāt no šī «konsolidācijas» procesa?

Jāsaprot, ka šis ir tikai viens solis veselā banku pasākumu virknē – tad, kad sākās krīze, bankas daudz straujāk, nekā krīze prasīja, «norāva stopkrānu» visa veida kreditēšanai, arī labiem klientiem, un tādā veidā veicināja krīzes dziļumu. Tas ir viens. Otrs. Daudziem tika anulētas kredītkartes. Arī labiem klientiem.

Arī kredītkartes?

Jā. Un jāteic, ka arī tagad ir diezgan daudz, piemēram, novadu pašvaldību darbinieku, kuriem kredītkaršu nemaz nav. Pēc jauniem banku iekšējiem normatīviem šiem cilvēkiem nepaliek kontos pāri naudas, tad nu, atsaucoties uz šiem normatīviem, izrēķināts, ka kartes anulējamas. Un arī patēriņa kredītu izsniegšana īpaši lauku reģioniem ir praktiski tādā... ļoti, ļoti niecīgā apjomā, ar ļoti striktiem nosacījumiem. Bet, protams, ka cilvēki grib dzīvot, protams, ka cilvēkiem ik pa laikam līdz algai nedaudz pietrūkst vai nepieciešami uzreiz lielāki izdevumi, piemēram, jauna televizora iegādei, lai var skatīties Latvijas programmas, tad nu, protams, viņiem nākas meklēt kaut kādas alternatīvas.

Šā gada novembrī Lombards24.lv veiks zīmola maiņu, liecina tā sniegtā informācija.

Turpmāk iedzīvotājiem tas būs pazīstams ar nosaukumu Banknote. Līdz ar zīmola maiņu uzņēmums paplašinās piedāvāto finanšu pakalpojumu apjomu.

Uzņēmums jaunā Banknotes zīmola attīstībā tuvākā gada laikā plāno ieguldīt vairāk nekā 1,3 miljonus eiro.

«Lombards24.lv zīmola maiņa ir nākamais solis uzņēmuma izaugsmē,» komentē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Lombards24.lv zīmola maiņas process notiks pakāpeniski. Zīmola maiņa cita starpā ietvers jaunā Banknote logotipa izvietošanu uz visu 95 filiāļu izkārtnēm un interneta mājas lapā. Savukārt, Lombards24.lv filiāles jau šobrīd pakāpensiki tiek pielāgotas Banknote vizuālajai identitātei un darbības niansēm. Visi līdz šim slēgtie klientu un sadarbības partneru līgumi paliks spēkā un nekādas izmaiņas nebūs jāveic.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šī gada 15. aprīlī noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) struktūrvienības Latvijas Valsts arhīva (LVA) ēku atjaunošanas projektiem ar mērķi uzlabot energoefektivitāti un samazināt vides ietekmi, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Saskaņā ar 2020. gada nogalē valdībā apstiprināto arhīvu infrastruktūras attīstības koncepciju paredzēts veikt arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus LVA ēkās Slokas ielā 16, un Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā.

“LNA ir nenovērtējams Latvijas nacionālā mantojuma sargātājs, kas glabā un rūpējas par dokumentāro vēsturi no 1220. gada līdz šodienai. Tas ir būtisks elements valsts identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanā. Mūsu mērķis nav tikai ēku modernizācija; tas ir solis pretim ilgtspējīgai arhīva attīstībai. Ar ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, mēs ne tikai samazināsim enerģijas patēriņu, bet arī radīsim labvēlīgākus apstākļus arhīva darbiniekiem un apmeklētājiem,” norāda J. Gavrilova.

SIA ExpressCredit (strādā ar zīmoliem Banknote un Rīgas pilsētas lombards) izsniegto patēriņa aizdevumu apjoms 3. ceturksnī sasniedza 8,33 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Palielinoties patēriņa aizdevumu izsniegšanas apjomiem, ieņēmumu apjoms 3. ceturksnī sasniedza 3 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2015. gada attiecīgā periodā un par 25% vairāk kā šī gada 1. ceturksnī.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis rezultātus skaidro: «2016. gada darbības rezultāti atbilst uzņēmuma plānotajam.Šogad plānojam izsniegt 400 tūkstošus aizdevumu par kopējo summu 33 miljoni eiro.»

AS Latvijas Centrālais Depozitārijs 17. oktobrī ir iegrāmatojis 5000 sabiedrības ExpressCredit 14% 2021 Notes Issuenobligācijas ar katras obligācijas nominālvērtību 1000 eiro un kopējo emisijas apjomu 5 000 000 eiro. Obligāciju kupona maksājumi 14% apmērā tiks veikti katra mēneša 25. datumā. Obligāciju izvietošanu organizē AS Baltikums Bank.

SIA ExpressCredit un tā meitas uzņēmums SIA MoneyMetro (strādā ar zīmoliem Banknote, Rīgas pilsētas lombards un MoneyMetro) šā gada 4. ceturksnī pārspēja uzņēmumu līdz šim augstākos šī gada 3.ceturkšņa rādītājus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmumu izsniegto aizdevumu apjoms 4. ceturksnī bija 9,24 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk kā 3. ceturksnī, sasniedzot iepriekš prognozēto 33 miljonu izsniegšanas apjomu gadā. Palielinoties patēriņa aizdevumu izsniegšanas apjomiem, ieņēmumu apjoms 4. ceturksnī sasniedza 3,3 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Jau iepriekš ziņots, ka attīstības finansēšanai SIA ExpressCredit emitēja ExpressCredit 14% 2021 Notes Issue (ISIN kods: LV0000802213) slēgta tipa 5000 sabiedrības obligācijas ar katras obligācijas nominālvērtību EUR 1000 un kopējo emisijas apjomu EUR 5 000 000. Līdz 2017. gada 4. janvārim ir iegādātas 774 jaunās emisijas obligācijas par kopējo summu 774 000 EUR apmērā.

19.janvārī SIA ExpressCredit ir veikusi iemaksu 100% meitas sabiedrības Bulgārijā pamatkapitālā 500 000 EUR apmērā, informēja SIA ExpressCredit valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Meitas sabiedrība reģistrēta ar mērķi saņemt licenci darbībai lombarda un patēriņa aizdevumu izsniegšanas jomā. Sabiedrība vēl nav pieņēmusi lēmumu par konkrētu darbības uzsākšanas laiku un apjomu.

SIA ExpressCredit ir licencēts nebanku patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009.gadā. SIA ExpressCredit darbojas ar zīmoliem Banknote (līdz 23.11.2015 Lombards24.lv) un Rīgas pilsētas lombards. SIA ExpressCredit 2015.gadā valstij nodokļos nomaksājusi 2,6 miljonus eiro.

SIA ExpressCredit dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums 2016. gada peļņu un iepriekš nesadalīto peļņu kopsummā 1,07 miljonu eiro apmērā sadalīt kā dividendes, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

SIA ExpressCredit 2016. gada peļņa bija 995 tūkstoši eiro. Dividenžu izmaksa tiks veikta līdz 2017. gada 30. novembrim, ievērojot parāda vērtspapīru prospekta emisiju LV0000801322, LV0000801280 un LV0000802213 noteikumus.

SIA ExpressCredit ir licencēts nebanku paterētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. SIA ExpressCredit darbojas ar zīmoliem Banknote, MoneyMetro un Rīgas pilsētas lombards 39 lielākajās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās 92 filiālēs, piedāvājot patērētājiem lombarda aizdevumus, patēriņa aizdevumus un naudas pārskaitījumus sadarbībā ar Western Union. Uzņēmuma pakalpojumus Latvijā izmantojuši vairāk kā 310 tūkstoši fizisku personu.

SIA ExpressCredit parāda vērtspapīru prospekta ietvaros emisijai ISIN LV0000801280 ar 2017. gada 27. novembri tiek dzēsta obligāciju pamatsumma 50 eiro par vienu obligāciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā tiks dzēsta obligāciju pamatsummas vērtība par 250 000 eiro. Pēc darījuma vienas obligācijas (ISIN LV0000801280) nominālvērtība būs 200 eiro.

Prospekta ietvaros emisijai LV0000801280 kopumā tika izlaistas 5 000 obligācijas ar nodrošinājumu un ar sākotnējo nominālvērtību 1000 eiro. Kupona gada procentu likme ir 14% ar 5 gadu termiņu un pakāpenisku pamatsummas atmaksu.

SIA «ExpressCredit» ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem «Banknote», «MoneyMetro» un «Rīgas pilsētas lombards».

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un naudas pārskaitījumi sadarbībā ar «Western Union». Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 93 filiālēs, nodarbina 279 profesionālus darbiniekus un 2016. gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus euro. SIA «ExpressCredit» ir LAFPA un LTRK biedrs.

Nebanku patērētāju kreditēšanas uzņēmuma ExpressCredit akcionāri 13.decembrī nolēmuši izmaksāt ārkārtas dividendes viena miljona eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lēmums par ārkārtas dividenžu izmaksu pieņemts, pamatojoties uz šī gada deviņos mēnešos gūto 2,24 miljonu eiro peļņu. Dividenžu izmaksa tiks veikta līdz 2017.gada 31.decembrim.

ExpressCredit koncerna peļņa šī gada deviņos mēnešos bija 2,24 miljoni eiro, bet koncerna kopējie ieņēmumi, salīdzinot ar atbilstoši periodu iepriekšējā gadā, ir palielinājušies par 20,8% un veido 13 490 124 eiro.

ExpressCredit izveidota 2009.gadā un līdz 2012.gada jūnija beigām strādāja ar nosaukumu Lombards24.lv.

ExpressCredit koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem Banknote, MoneyMetro un Rīgas pilsētas lombards. Koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 93 filiālēs, nodarbina 279 darbiniekus un 2016.gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus eiro.

Franču maizes ceptuves un Itālijā grauzdētas kafijas smarža īpašā Liepājas kultūras atmosfērā ir SIA Boulangerie apsaimniekotās kafejnīcas koncepcija.

Pērn janvārī liepājnieks Mikus Fomins un viņa tēvs, mūziķis Igo, DB stāstīja par mazkapitāla sabiedrības priekšrocībām, kas ļauj radošiem cilvēkiem bez birokrātiskiem sarežģījumiem īstenot mākslas projektus. Mikus pirms pusotra gada dibinātā SIA MF foto joprojām funkcionē, liecinot par Mikus fotoaktivitātēm. Tomēr jau kopš šā gada sākuma Mikus, atgriezies no Parīzes, kopā ar draudzeni Ievu un vecmāmiņu – fotomākslinieci Irinu Tīri, bija manāms rosāmies topošas kafejnīcas telpās, pašā Liepājas vecpilsētas burzmā – iepretī Pētertirgum. Padomju laikā šīs telpas apdzīvoja kulinārijas veikals, vēlāk dažādas kafejnīcas un pat lombards.

Ekonomikas ministrija par konsultācijām vienotas attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei, ko plānots darīt uz Hipotēku bankas bāzes, zvērinātam advokātu birojam Magnusson maksās 62 tūkstošus latu (bez PVN).

Pērn oktobrī ar šādu piedāvāto summu Magnusson uzvarēja Ekonomikas ministrijas rīkotā atklātā konkursā, kurā kopumā bija saņemti seši piedāvājumi. Konkursā, kur paredzamā cena bija noteikta 90 tūkstošu latu apjomā, uzvarētājs tika izvēlēts nevis pēc zemākās cenas, bet vērtējot saimniecisko izdevīgumu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības brojā (IUB).

Paziņojumā arī norādīts, ka uzvarējušā pretendenta līgumcena 62 tūkstošu latu apjomā veidojas, saskaitot divas pozīcijas, tajā skaitā kopējā cena par izvērtējuma veikšanu vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei – 22 tūkstoši latu un cena par vienas stundas konsultācijas sniegšanu – 35 lati par stundu, kopējai konsultāciju summai bez pievienotās vērtības nodokļa nepārsniedzot 40 tūkstošus latu. Ja pie AFI izveides izvērtējuma strādā vidēji astoņas stundas dienā, vidēji 25 darba dienas mēnesī, tad kopumā Magnusson pie AFI jāstrādā aptuveni 5,7 mēneši, jeb, sākot darbu, piemēram, 2012.gada novembrī, tam būtu jāilgst nedaudz ilgāk kā līdz aprīļa vidum, liecina Db.lv aplēses.

SIA ExpressCredit valdei, kuru veido Agris Evertovskis, Didzis Ādmīdiņš un Kristaps Bergmanis, kopš šā gada 11.janvāra pievienojies arī Ivars Lamberts, informē uzņēmumā.

I.Lamberts darbu SIA ExpressCredit uzsāka 2015. gada maijā un kopš tā laika satrādāja kā galvenais operāciju direktors (COO). Pirms pievienošanās SIA ExpressCredit I. Lamberts strādāja vadošās pozīcijās virknē uz servisu orientētās kompānijās. Viņa pienākumos arī turpmāk būs nodrošināt veiksmīgu operāciju norisi SIA ExpressCredit.

SIA ExpressCredit ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem Banknote, MoneyMetro un Rīgas pilsētas lombards.

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un naudas pārskaitījumi sadarbībā ar Western Union. Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 90 filiālēs, nodarbina 279 profesionālus darbiniekus un 2016. gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus euro. SIA ExpressCredit ir LAFPA un LTRK biedrs.

Lai gan ieķīlāt uz lombardiem pārsvarā cilvēki nes ikdienišķas lietas, to darbiniekiem gadās saskarties arī ar pārsteigumiem, norāda viena no lielākajiem šī tirgus spēlētājiem Lombards 24.lv viens no īpašniekiem Agris Evertovskis.

Viņš atceras, ka uz lombardu ticis atnests gan koka zilonis, gan pildspalvu komplekts, kura cena veikalā nepārsniegtu latu. Tomēr visspilgtāk atmiņā palicis gadījums, kad atnests vakuuma pumpis krūšu palielināšanai, un kāds darbinieks to bija arī pieņēmis.

«Tas tika pieņemts no kāda pastāvīgā klienta, kam uz to brīdi nekā cita nebija ko ieķīlāt. Jāmin gan, ka pakaļ viņš šim pumpim tā arī neatnāca. Mēs to izlikām pārdošanā un vispārsteidzošākais bija tas, ka divu dienu laikā arī pārdevām. Tā, ka pieprasījums ir pēc visdažādākajām precēm,» smejoties atzīst A. Evertovskis.

Viņš gan piebilst, ka šādi gadījumi ir ļoti reti, jo visbiežāk cilvēki nes ieķīlāt mobilos telefonus, datortehniku vai kādu citu sadzīves tehniku. Tiesa televizorus nesot retāk, jo, acīmredzot, cilvēki no tiem negrib šķirties.

«Pašvaldības ir diezgan aktīvas uzņēmējdarbībā, un kaut kādā brīdī šīs pašvaldību kapitālsabiedrības strādā tā, ka sāk spiest ārā no tirgus privātos uzņēmējus vai vismaz lien šajā jomā iekšā. Un šāda pieeja, mūsuprāt, nav pareiza - ne valstī kopumā, ne Rīgā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Mēs zinām, ka Rīgai pieder pat lombards. Mēs zinām, ka Rīga nupat nodibināja uzņēmumu Aqua Riga, kas pildīs ūdeni pudelēs. Rīgai ir Rīgas meži, kam ir zināmas ieceres attiecībā uz galdniecības lietām. Būtu pieņemami, ja pašvaldība ar uzņēmējdarbību nodarbotos tā saucamās tirgus kļūmes gadījumā, kad privātie negrib darboties kādā jomā un konkurences tur nav. Bet dzeramo ūdeni pudelēs, piedodiet, nav problēmu šodien veikalā nopirkt,» viņš skaidrojis.

«Līdz ar to šāda veida pašvaldības aktivitātes biznesā nav īsti pareizas. Skaidrs, ka ir stratēģiskas jomas, kur pašvaldības saimnieciskā darbība ir nepieciešama, bet jomās, kur normālu situāciju var nodrošināt privātais bizness, pašvaldībai nav nepieciešams jaukties iekšā,» intervijā uzsvēris J. Endziņš.

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

SIA “ExpressCredit” reģistrējis komercķīlu atbilstoši jaunajai finansējuma nodrošinājuma struktūrai, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šajā struktūrā visi emisiju ISIN LV0000802379, ISIN LV0000802213 un ISIN LV0000801322 obligacionāri, kā arī SIA “Mintos Finance ” tiek nodrošināti ar ExpressCredit piederošās mantas un prasījuma tiesību komercķīlas nodrošinājumu 40,5 miljonu eiro vērtībā.

SIA "ExpressCredit" ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem “Banknote”, "VIZIA" un “Rīgas pilsētas lombards”.

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, distances aizdevumi, lombarda aizdevumi. Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 89 filiālēs, nodarbina vairāk nekā 270 profesionālus darbiniekus un 2018. gadā nodokļos ir samaksājis 2.7 miljonus eiro.