Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Fakts, ka neviens birokrāts nav noķerts un reāli sodīts, liek domāt, ka Latvijā uzsāktā birokrātijas sloga mazināšanas iniciatīva kārtējo reizi izrādījies ķeksīša pasākums.

Nevar noliegt, ka Valsts kancelejas iniciatīva «Mazinām slogu», kuras ietvaros saņemti ap 280 ierosinājumiem birokrātijas mazināšanai, kopumā ir labs un vērtīgs pasākums. Cilvēkiem patīk, ja ir iespēja par nejēdzībām valsts institūcijās un iestādēs pasūdzēties, un viens, otrs vērtīgs priekšlikums situācijas uzlabošanai tādējādi varbūt arī tiek izteikts. Ir forši, ka ir mobilā aplikācija, ar kuras palīdzību par valsts iestāžu darbu izteikts ap 200 vērtējumu un, ja šie vērtējumi palīdz kaut ko reāli uzlabot, tad, manis pēc, Valsts kanceleja var turpināt ar šo iniciatīvu ņemties. Tomēr ne jau tur ir problēmas sakne. Kamēr neviens nav papūlējies iedziļināties, kāpēc un kur birokrātija vispār rodas, veidojas apburtais loks. Šur un tur pa kādam biezi sazaļojušā birokrātijas koka zariņam tiek nogriezts, bet rezultātā koks aug vēl kuplāks. Politiķi paši vispirms birokrātiju rada, pēc tam ar putām uz lūpām metas to apkarot un par katru niecīgāko panākumu sprauž sev birokrātijas apkarotāja ordeņus pie krūtīm, bet iedzīvotājiem un uzņēmējiem, īpaši tiem, kuri nepieder pie crème de la crème, reāli nav mainījies nekas.

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai, norāda biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās, un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes, un tā tālāk.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti - ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.

SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors Andrejs Domkins sarunā ar “Dienas Biznesa” žurnālistu Māri Ķirsonu atklāj, kā valstī valdošā birokrātija ierobežo koksnes izmantošanas attīstību būvniecības nozarē. Analītisku un zinātnē balstītu lēmumu pieņemšana ir izšķiroša tagad, pirms Latvija kļūst tikai par izejmateriālu eksportētāju, tā vietā, lai ļautu attīstīties kokrūpniecības nozarei.

Skaties video un uzzini vairāk par izaicinājumiem kokrūpniecībā, Latvijā un pasaulē īstenotajiem projektiem koka būvniecībā un veidiem, kā sekmēt nozares attīstību.

Video apspriestās tēmas:

Plaisa starp Briseli un Eiropas tautām apdraud ES uzbūvi; risinājums ir politikas maiņa

Atraušanās no tādām reālām, konkrētām lietām kā vienotais tirgus ir sagādājusi Eiropai zaudēto desmitgadi, saka Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) prezidents Anrī Maloss.

EESK darbs katrā ziņā ir arī sociālais dialogs, kas ir viena no lielākajām Eiropas problēmām. Kas par lietu – kāpēc dialogs nerisinās kā nākas? Kāpēc ir leģitimitātes krīze?

Eiropā tiešām ir leģitimitātes krīze – institūciju krīze, pirmām kārtām ar to saprotot EK. Ja runājam par birokrātiju un leģitimitātes trūkumu, tad tas nav par EP vai mūsu komiteju, vai ES Padomi, bet par EK ar tās 25 tūkstošiem darbinieku. Ir cerība, ka jaunās EK laikā ar [Žanu Klodu] Junkera kungu un arī [Valda] Dombrovska kungu kā «jaunām asinīm» kaut kas varētu mainīties. Proti, birokrātija varētu mazināties, un mēs tiktu pie vairāk politiski orientētiem ES lēmumu pieņēmējiem.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai noteiktu, ka transportlīdzekļa tehniskā apskate jāveic reizi divos gados.

Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Ivo Stieģelis.

Par iniciatīvu pirmo divu nedēļu laikā savākti gandrīz 1500 paraksti.

Iniciatīvā uzsvērta nepieciešamība mainīt pastāvošo termiņu, uz kādu patlaban tiek izsniegta atļauja transportlīdzeklim atrasties satiksmē. Stieģelis piedāvā pagarināt minēto termiņu, tehnisko apskati veicot reizi divos gados, kā to darot vairākās citās Eiropas valstīs.

Iniciatīvas iesniedzējs uzskata, ka šādas kārtības ieviešana nebūtu sarežģīta un «tas būtu viegli izdarāms, jo nekas no jauna nav jāizgudro, vienkārši jāiepazīstas, kā tas jau ilgāku laiku darbojas, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur».

Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida par vairāki simti bērnu.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija attiecībā uz pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.

Kompensācija par bērna aprūpi mājās

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, darbojas pašvaldību un privātās pirmsskolas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ir lielāks privāto pirmsskolu skaits, jo, salīdzinot ar reģioniem, ir liels pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Ja gada laikā bērnam vecumā no diviem līdz sešiem gadiem netiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenei tiek piešķirta kompensācija 100 eiro mēnesī par bērna aprūpi un izglītošanu mājās.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.

Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.

Mazajiem uzņēmumiem, kas strādā reģionos, grūtības rada gan neizdevīgie, soda sankcijām pārpilnie līgumi ar ģenerāluzņēmējiem, gan pašvaldību aizvien pieaugošās prasības publiskajos iepirkumos

Par to, ar kādām problēmām saskaras apakšuzņēmēji, intervijā DB stāsta būvniecības uzņēmuma Preiļu celtnieks komercdirektors Egils Stikāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir galvenās būvniecības nozares problēmas no apakšuzņēmēja skatu punkta un kā vispār jūtas apakšuzņēmējs pašreizējā būvniecības tirgū?

Lielākā problēma ir publiskie iepirkumi, kuros dominē zemākā cena, tāpat arī projektu un būvdarbu specifikācijas kvalitāte, lielā birokrātija un darbu izpilde. No pasūtītāja trīs vēlmēm – ātri, kvalitatīvi un lēti – vajag izvēlēties vienu. Tāpat grūtības rada tas, ka tirgus dalībniekiem ir atšķirīgi spēles noteikumi. Citā terminoloģijā runājot, apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu un to pašu spēli, taču diemžēl pēc dažādiem noteikumiem.

Vēlas beidzot nodrošināt Latvijā pasažieriem kvalitatīvus pārvadājumus

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kura piecu gadu pilnvaru termiņš beigsies 2022. gada oktobrī.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Jūsu CV redzams, ka esat darbojies ārvalstīs, arī transporta jomā, bet tomēr ‒ kāpēc vienā dienā izdomājāt, ka jāstartē uz VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomi (2016. g.)? Kas ir tā pieredze un interese, kas lika izšķirties, lai pamēģinātu darbu valsts sektorā, turklāt tieši transporta jomā?

Valsts sektoram privātā sektora uzņēmēji ir svarīgi. Valsts kapitālsabiedrības bieži vien ir smagnējas. Ir diezgan liela birokrātija, ar ko sastopos ikdienā. Vienmēr ir arī bijusi vēlme veikt kaut kādas pārmaiņas. Bet transports un loģistika tāpēc, ka diezgan daudz ir strādāts starptautiskajā vidē. Starptautiskajā tirdzniecībā loģistika ir viens no elementiem, kas to ikdienā pavada. Līdz ar to šī joma nekad nav bijusi sveša un vēl joprojām ir tuva.

Poliete Kinga Pavlovska (Kinga Pawlowska) ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, pasniedz jogu un ražo kosmētiku Be.Loved

Pirmie pāris gadi bijuši grūti, jo viņa nezināja latviešu valodu, taču tagad Kinga runā brīvi un jūtas labi. «Kad atbraucu, runāju tikai angliski, tomēr Latvijā visi runā angliski un bija saprotoši, ka es nerunāju latviski. Man šeit ļoti patīk, man Latvijā patīk viss! Es novērtēju to, ka šeit cilvēki ir individuālisti un cits citam dod daudz personiskās telpas. Polijā visi bieži vien ir kā viena liela, liela ģimene, līdzīgi kā itāļi. Te tā nav, un man tas patīk,» viņa saka. Cilvēki Latvijā par daudz ko mēdz sūdzēties, bet Kinga vēlētos, lai viņi saprot un notic, ka situācija ir pārsvarā labvēlīga. Kinga ir darbojusies uzņēmējdarbībā arī Polijā un uzskata, ka birokrātija Latvijā ir krietni mazāka. «Latvijā ir paradīze! Lai gan tagad man palīdz ar grāmatvedību, sākumā es pati varēju tikt ar to galā. Polijā tas nebūtu iespējams,» viņa apgalvo.

Finansējuma trūkuma dēļ daudz labus programmā «NVO fonds» pieteiktus projektus nākas noraidīt, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē sacīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Linda Mežviete.

Viņa norādīja, ka pērn tika saņemti pieteikumi par kopumā 1,3 miljoniem eiro, tomēr NVO piešķirti tikai 386 000 eiro.

Mežviete uzskata, ka nepilni 400 000 eiro ir salīdzinoši neliels finansējums, ņemot vērā esošo NVO skaitu un to vajadzības, kā rezultātā SIF bijis sarežģīti izlemt, kurus projektus atbalstīt un kurus nē.

Pērn tika saņemti 102 iesniegumi, no kuriem atbalstīts tika 31 projekts. Mežviete norādīja, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta no NVO ir liels un tāds arī saglabājas.

Kopumā no pērn projektiem piešķirtā finansējuma NVO darbības stiprināšanai izlietoti 309 000 eiro, bet organizāciju interešu aizstāvības stiprināšanai vēl 77 000 eiro.

Nodokļu likmes, regulējums, ēnu ekonomika, kā arī birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam– tie ir būtiskākie aspekti, kas saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jauno globālo konkurētspējas ziņojumu kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Iepretim Igaunijai, kura Baltijas valstu vidū ir viskonkurētspējīgākā un uzrāda augstākus rezultātus tādās jomās kā nodokļu sistēmas efektivitāte un investīciju piesaistes potenciāls, Latvijas konkurētspēja ir salīdzinoši zema. Lai padziļināti analizētu kaimiņvalsts nodokļu sistēmas priekšrocības un rastu konkrētus risinājumus to adaptēšanai mūsu valstī, Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds sadarbībā ar Ekonomistu apvienību 2010 un Valsts ieņēmumu dienestu uzsāks darbu pie vērienīga pētījuma par abu valstu nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām.

Pētījumā tiks izzināti Igaunijas nodokļu administratora (Estonian Tax and Customs Board/Maksu – Ja Tolliamet) darbības principi, jo īpaši jomās, kur kaimiņvalsts uzrāda ievērojami labākus rezultātus. Tāpat tiks analizētas nodokļu iekasēšanas sistēmas priekšrocības, īpašu uzmanību veltot jomām, kur tā darbojas ievērojami efektīvāk nekā Latvijā. Pētnieki pievērsīsies arī abu valstu nodokļu administratoru funkciju atšķirībām, analizējot ne tikai uzņēmumu struktūrvienību efektivitāti, bet arī sabiedrības viedokli par to darbības principiem.

«Diskutējot par izmaiņām nodokļu politikā, valstij vienlaikus jāturpina uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānisms un jāgūst iedzīvotāju ticība sabiedriskajam labumam. Ja pie līdzīgām nodokļu likmēm igauņi tos maksā apzinīgāk, tad pētījuma uzdevums ir noskaidrot cēloņus, kas kavē līdzīgus rezultātus sasniegt arī Latvijā,» viedokli par pētījuma aktualitāti pauž Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas teritorijas plānojumu atstās negatīvas sekas uz investoru uzticību secīgam teritorijas plānošanas un attīstības procesam Rīgā, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Nekustamā īpašuma attīstītāji, plānojot nākotnes projektus, ir rēķinājušies, ka spēkā stāsies jaunais plānojums un tajā ietvertās attīstības iespējas. Tā vietā šobrīd spēkā turpina būt esošais plānojums – tas samazinās Rīgas pievilcību investoru acīs, kavēs turpmāko projektu attīstību un vēl vairāk palielinās atpalicību no abām pārējām Baltijas galvaspilsētām. Nozare pauž bažas par jauna plānojuma redakcijas operatīvu apstiprināšanu.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

“Nekustamā īpašuma attīstītāji Rīgā ir kļuvuši par ķīlniekiem valsts un pašvaldību institūciju nespējai vienoties par azartspēļu ierobežošanas pasākumiem, kas ietekmē pilsētvides plānojuma likteni. Tas nav labs signāls investoriem. Tagad uzņēmējiem ir divas iespējas – gaidīt, kad stāsies spēkā jaunais Rīgas plānojums, vai uzsākt lokālplānojuma procesu saviem īpašumiem, lai mēģinātu panākt tādus pašus nosacījumus, kādus paredz Rīgas jaunais plānojums. Tādā veidā tiks palielināta nevajadzīga birokrātija un pasliktināta investīciju vide Rīgā,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums tika gatavots deviņus gadus. Nekustamā īpašuma attīstītāji kopumā iesniedza aptuveni 90 priekšlikumus Rīgas attīstības plāna izstrādei, un diskusijas par tiem pēc būtības notika jau 2018. un 2019. gadā.

“Ņemot vērā ilgo plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesu, šķiet mazticami, ka Rīgas dome spēs izstrādāt jaunu plānojuma redakciju, ietverot arī Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, 8 mēnešu laikā – kā to iezīmē VARAM. Ceram, ka Satversmes tiesa tomēr lēmumu pārskatīs un apstiprinās plānojuma šobrīd izstrādāto redakciju,” papildina M. Vanags.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis preses konferencē norādīja, ka VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību.

Šāds ministrijas un ministra Artūra Toma Pleša (AP) solis esot bijis pārsteigums, jo Rīgas teritorijas plānojumu bijusi iespēja apturēt atsevišķās sadaļās, kurās bijušas domstarpības, kaut vai sadaļā attiecībā uz azartspēlēm. Savukārt pārējo plānu varēja apstiprināt.

Taču ministrs esot apturējis visu attīstības plānu, kas nozīmējot, ka tiks liegta pilsētas attīstība, pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Esot neizprotams, kāpēc laikā, kad VARAM esot norādījusi uz kļūdām Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē, šīs kļūdas savulaik neesot labojis arī VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš desmit mēnešus vadīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrāciju, piebilda Staķis.

Viņš uzsvēra, ka VARAM nosaukto labojumu izstrādei būs nepieciešami gadi, nevis mēneši, kā apgalvojot ministrija.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns ik gadu kļūst arvien biezāks, tomēr uzņēmēji aizvien vairāk laika ir spiesti tērēt administratīvu prasību izpildei

Valdībā apstiprinātais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2014.–2015. gadam sasniedzis rekordbiezumu – 177 lappuses, kā liecina šī dokumenta Ekonomikas ministrijas mājaslapā publicētā versija. Ja ņem vērā, ka 2010. gadā tas bija tikai uz 34 lappusēm, šis Ekonomikas ministrijas ik gadu ražotais attīstības plānošanas dokuments ir briedis teju ne pa dienām, bet pa stundām. Iespējams, draudīgais pasākumu plāna biezums kādam ierēdnim kalpo savas eksistences attaisnošanai, taču ar uzņēmējdarbības vides reālo uzlabošanu gan acīmredzot pārāk raiti nesokas.

Par to liecina kaut vai šajā dokumentā minētā uzņēmēju aptauja. 2011. gadā uzņēmēji dažādu administratīvo prasību izpildei bija spiesti tērēt 11% sava laika, bet šogad jātērē jau 13%. Arī biežāk minētie uzņēmējdarbību kavējošie faktori aug, piemēram, neefektīva birokrātija, ko minējuši 17,8% uzņēmēju (+2,1%), nodokļu normatīvais regulējums – 11,9% (+1,4%), korupcija – 9,3% (-0,8%). Nemainīga problēma ir nepietiekama infrastruktūra, nespēja ieviest inovācijas un pasliktināta darbaspēka pieejamība.

Uzņēmumi ar augstu efektivitātes rādītāju, lai to sasniegtu, iesaista dažādas funkcijas – finanses, tehnoloģijas, personālvadību, u.c.

Mani četri pamatprincipi efektivitātes veicināšanai, pie kā cenšamies pieturēties “Tele2”, ir disciplinēta pārvaldība, pārdomāta pieeja darbam, diferenciācija jeb dažādu funkciju nodošana ārpakalpojumā un moderno tehnoloģiju ieviešana. Pievēršot uzmanību visiem šiem aspektiem kopā, ir iespējams panākt, ka uzņēmums strādā efektīvi. Vienlaikus ir skaidrs, ka ne visiem uzņēmumiem derēs šāda pieeja, jo tas atkarīgs gan no uzņēmuma lieluma, gan nozares, kurā tie strādā, gan citiem ārējiem apstākļiem.

Disciplinētas pārvaldības ieviešana

Daudziem ar vārdiem “disciplinēta pārvaldība” saistās milzīgā birokrātija, taču tas nebūt tā nav. “Tele2” organizatoriskā struktūra ir ļoti horizontāla un, ja skatāmies, piemēram, darbinieku skaitu, tad mūsu uzņēmumā strādā vismazākais darbinieku skaits, salīdzinot ar citiem šī tirgus spēlētājiem. Disciplinētu pārvaldību vairāk attiecinām uz to, ka mēs vienmēr savus lēmumus balstām uz to, cik lieli būs ieņēmumi no investīcijām jeb ROI (return on investment), kā arī cenšamies maksimizēt ieguvumus no izmaksām, kas saistītas ar klientiem. Tāpat mēs uzmanīgi attiecāmies pret aktivitātēm, kas nav tiešā veidā saistītas ar ieguvumiem klientiem, kā arī ļoti lielu vērību pievēršam izmaksu kontrolei, kas attiecas uz uzņēmuma pārvaldību, dažādiem procesiem, sistēmām un prasmēm. Piemēram, veicinot vienkāršību un caurspīdīgumu procesos un organizācijas struktūrā kopumā.

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.