Šodien laikrakstā

Viesmednieku interese paliek

Māris Ķirsons, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

«Pērn kalendārajā gadā medīt bija atbraukuši 440 ārvalstu viesmednieki, 2009. g. - 412, bet 2008. g. - 410, un arī šogad, neraugoties uz dažādiem ap-stākļiem, kas ietekmē medību norisi, prognozējam nelielu viesmednieku skaita pieaugumu,» stāsta a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības LVM Rekreācija un medības direktors Egils Ozols. Viņš atzīst, ka visvairāk viesmednieku šobrīd brauc no Spānijas un Dānijas, ir arī viesmednieki no medījamiem zvēriem un putniem daudzkārt bagātākās Krievijas un pat no Tuvo Austrumu valstīm. Latvijas valsts mežos medīt brauc arī Austrijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas un citu valstu mednieki. Šobrīd samērā maz viesmednieku ir no Vācijas. Vāciešiem patīk medībās doties ar auto, un līdz ar to šīs valsts viesmednieki biežāk medī Ungārijā, Polijā vai Čehijā, jo Latvija ir samērā patālu, un nokļūšanai līdz mums ir jāizmanto lidmašīna, skaidro E. Ozols.

«Jo tālāk no tādām valstīm kā Francija un Vācija, jo lētāka medību pakalpojumu cena, jo papildus tai vēl ir jāpieskaita transporta izmaksas,» tā uz jautājumu par konkurenci atbild E. Ozols. Viņš norāda, ka, piemēram, Latvijā un Lielbritānijā medību cena var atšķirties pat divas reizes un vairāk. «Te ir runa par servisa līmeni, jo Lielbritānijā, piemēram, dzīvošana ir medību pilīs ar viskija degustāciju vakarā, taču Latvijā tāds ekstra serviss netiek piedāvāts,» skaidro E. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportējošās nozares nespēj sekmēt strauju tautsaimniecības atveseļošanos.

Lai arī valsts ekonomiskais pieaugums gada pirmajā ceturksnī bijis nedaudz lielāks, nekā liecināja pirms mēneša publicētais Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums, prieka no tā ir maz, jo uzlabojums ir niecīgs, bet atpalicība no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas - aizvien palielinās. Pārskatītie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati uzrādīja vien minimālu uzlabojumu salīdzinājumā ar ātro novērtējumu pirms mēneša, proti, Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3,5% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn.

Viesmednieku interese paliek

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Vakaros kļūst par spāņiem

Anda Asere, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas atvērtais darba tirgus vairo ģimeņu intīmās dzīves dilemmas, lai gan tādas pastāv, arī nekur nebraucot. Psihoterapeits Arturs Šulcs šādiem pāriem iesaka kā senākus, tā modernākus literatūras un dzīves stāstus un kustības svaigā gaisā

Tiekamies, protams, svaigā gaisā – Bastejkalnā. Sākumā ir fotosesija, un es saku, ka mūsdienu kultūra ir ļoti vizuāla. «Simboliska,» papildina A. Šulcs. «Cilvēki ir sapratuši, ka ir vajadzīgi simboli, jo caur tiešu intelektuālu pieredzi ne viss ir saprotams. Intelektuāli cilvēks uztver tikai kādus 15% no informācijas, pārējo – jau kā tēlus, sajūtas un emocijas. Tehnoloģijas tā arī tiek lietotas – tēlu radīšanai.»

Mēs visi pelnām ar to, ka risinām citu problēmas. Kā jūs palīdzat cilvēkiem?

Es palīdzu cilvēkam citādi paskatīties uz viņa situāciju, nomainīt skata punktu. Viņš atnāk pie manis, likstas salauzts, un nes līdzi kaut kādu mantojumu. Tas ir līdzīgi kā pie īpašuma vērtētāja, kas var novērtēt, cik īsti maksā tavs nams, savukārt arhitekts var pateikt, ko no tā var uztaisīt. Man ir šķūnis, bet es gribu trīsstāvu māju. Vai tas ir iespējams? Varbūt ir.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Palīdz izcelties ar atšķirīgām čībām

Anda Asere, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasarā jūrmalā un arī ielās var redzēt daudz cilvēku, kam kājās vieglas pludmales čībiņas. Mārtiņš Balodis parūpējies, lai ar tām varētu apliecināt savu piederību Latvijai

Pirms pāris gadiem zīmola Stīvs stārķis (SIA Zillbe) īpašnieks Mārtiņš Balodis, kurš vairākus gadus dzīvo un strādā Anglijā, pirtī pamanīja, ka kādam puisim ir pludmales čības ar Brazīlijas karodziņu. Viņam šī ideja papildināt tik ikdienišķu priekšmetu ar savas valsts karodziņu šķita interesanta, jo likās labs veids, kā apliecināt savu piederību, esot prom no Latvijas. Šī ideja viņam nelika mieru, un viņš savai skolasbiedrenei Lindai Gobetai, kura tagad ir grafikas dizainere, prasīja, ko viņi kopā varētu izdomāt. «Svarīgas bija latviskās tēmas, bet negribējās kaut ko banālu un tiešu, bet kaut ko elegantu, ne tik kliedzošu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sotheby's: Latvijas elitāro īpašumu segmentā gaidāma «karsta» vasara

Gunta Kursiša, 12.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā nekustamo īpašumu tirgū jūtama «kursa maiņa» - ir pieaudzis ārvalstu investoru pieprasījums un ar tiem veikto darījumu skaits, izīrējot un pārdodot kvalitatīvi renovētus nekustamos īpašumus, kas atrodas vietās ar labi attīstītu infrastruktūru, Db.lv stāsta Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašnieks Vestards Rozenbergs.

To galvenokārt nodrošina pieaugošā interese no NVS valstīm, sevišķi Krievijas, atskatoties uz pirmo savas darbības gadu Latvijā, stāsta V. Rozenbergs.

«Šī vasara būs karsta ne tikai temperatūras ziņā, bet arī pieaugošā pieprasījuma un cenu ziņā,» uzskata V. Rozenbergs.

Interesi no ārvalstu klientu puses ir iedzīvinājuši arī ieviestie grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz uzturēšanās atļaujas izsniegšanu citu valstu pilsoņiem, ja ārzemnieks iegādājas nekustamo īpašumu Rīgā vai tās apkārtnē vismaz 100 tūkstošu latu vērtībā vai arī ārpus Rīgas apkārtnes vismaz par 50 tūkstošiem latu, norāda V. Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nodokļu reformas sitiens boksam

Sandris Točs, speciāli DB, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā ziedojumu samazinājums sportam var būt graujošs, jo lielajām kompānijām zudīs interese atbalstīt sportu bez nodokļu atlaides

Tā intervijā DB stāsta LNK Boxing valdes priekšsēdētājs, olimpietis Jevgēņijs Saproņenko, piebilstot, ka boksa nozares mērķis ir sagatavot profesionālus bokserus Maira Brieža līmenī.

Fragments no intervijas:

Pirms gada ar ambiciozu mērķi nodrošināt konkurētspējīgu Latvijas pārstāvniecību 2020.gada olimpiskajās spēlēs tika nodibināts boksa klubs LNK Boxing. Vai bokss Latvijā var būt arī bizness?

Var teikt, ka tas ir mazais bizness. Bokss pašlaik ir populārs visā pasaulē. Turklāt ne tikai profesionālais bokss, ne tikai kā sporta veids, bet arī kā fiziskās formas un veselības uzturēšanas veids. Mūsu klubā ar boksu nodarbojas arī sievietes un meitenes, zēni un vīrieši, kuri negatavojas kāpt ringā. Tie ir arī, piemēram, uzņēmēji, kuri vēlas būt lieliskā fiziskā formā. Būtībā mēs laužam stereotipu, ka bokss ir bīstams sporta veids, ka atnāksi un tiksi piekauts vai ka ar boksu nodarbojas cilvēki, kuri mīt nelabvēlīgos pilsētas rajonos. Kaut gan jāatzīst, ka šāds stereotips joprojām pastāv. Mēs, gluži otrādi, rādām, ka bokss var būt nodarbība veselībai, dzīvespriekam, ka bokss var būt patīkama nodarbe. Treniņi, protams, nav bezmaksas, klubu apmeklē liels cilvēku skaits, un mēs šādā veidā nopelnām. Pērn augustā atvērām pirmo klubu A. Saharova ielā, tad decembrī durvis vēra jau otrs mūsu klubs, kas atrodas Olimpiskajā sporta centrā Grostonas ielā. Te ir liela zāle, tas atrodas Latvijas labākajā sporta centrā, un tajā ir pats labākais boksa aprīkojums, kā arī Baltijas valstīs vienīgais sertificētais olimpiskais rings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: labākais brīdis bankas Citadele un Hipotēku bankas pārdošanai ir palaists garām

BNS, 16.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākais brīdis bankas Citadele un Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanai ir jau palaists garām, norāda Krievijas bankas M2M Private Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kurš savulaik aktīvi darbojās Latvijas finanšu sektorā.

Viņš pieļāva, ka pašlaik investoru interese par banku Citadele un Hipotēku bankas komercdaļu ir ļoti maza. «Tas ir tāpēc, ka labākais brīdis jau ir palaists garām, un cerēt uz to, ka šāds brīdis pienāks atkal šogad, ir visai nereāli. Proti, cerēt jau var, bet reāli tas tā nebūs. Labākais brīdis, kad bija iespējams pārdot šos aktīvus, bija pirms gada. Tad Eiropā vēl nebija sākušās patlaban redzamās smagās problēmas banku sektorā. Turklāt tad lielā mērā arī bija jau pārvarētas 2008.gada krīzes sekas. Man šķiet ka toreiz, pirms gada, vajadzēja to arī darīt. Bet, tā kā tas nav izdarīts, patlaban valdībai jāizšķiras - vai nu gaidīt labāku brīdi, kas jau izdarīts bankas Citadale gadījumā, vai tomēr pieņemt lēmumu un pārdot par tādu cenu, kādu investori piedāvā,» klāstīja Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arī jauno dzīvokļu segmentā pieprasa mājokļus līdz 50 tūkst. eiro

Ingrīda Drazdovska, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā pašmāju pircēju interese par jauno projektu dzīvokļiem ir cenu diapazonā no 35 līdz 50 tūkstošiem eiro, t.i., tie galvenokārt ir nelielu platību dzīvokļi, kā arī dzīvokļi ar nepabeigtu apdari, raksturoja Ober Haus Real Estate Latvija Valdes locekle Aija Āboliņa.

Ir interese arī par dārgākiem dzīvokļiem, tomēr bieži vien darījums nenotiek, jo īpašuma iegādei netiek saņemts bankas kredīts. Tāpat ir pieaugusi Krievijas un citu NVS valstu pilsoņu interese ne tikai par tādiem dzīvokļiem, kuru pirkuma summa atbilst uzturēšanās atļauju iegūšanai, bet arī par lētākiem dzīvokļiem. Interesē tie projekti, kuri atrodas tuvu centram.

Klienti, kuru galvenais izvēles kritērijs ir cena, labprāt izvēlas dzīvokļus arī tālāk no Rīgas centra, piemēram, Mārupē. Būtiskas ir arī īpašuma uzturēšanas izmaksas (komunālie maksājumi, apsaimniekošana). Pircējus interesē arī tie projekti, kuros attīstītāji piedāvā dzīvokļa īri ar izpirkuma tiesībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgai reģionu attīstībai pašvaldībās jāveido attīstības stratēģija, domājot ilgtermiņā

Tieši novadu uzņēmumi ar vietējo kapitālu būs tie, kuri nākotnē turpinās balstīt reģionu attīstību, tādēļ pašvaldībām kopā ar tiem būtu jāveido ilgtermiņa stratēģija, lai skaidri definētu virzienu, kurā attīstīties, intervijā DB stāsta Ogres novada uzņēmēju biedrības vadītājs Didzis Mizis un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane. Jāatzīmē, ka šodien Ogrē notiek otrais Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongress, kuru organizē Ogres novada uzņēmēju biedrība ar Ogres novada domes atbalstu un kura tēma ir «Reģionālās attīstības koncepcija. Valsts. Pašvaldība. Uzņēmēji». Tā laikā uzņēmēji ar pašvaldības un valsts institūciju pārstāvjiem diskutēs par turpmāko reģionālo attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ir zemākās dabasgāzes cenas pēdējo piecu gadu laikā, tāpēc interese par Inčukalna gāzes krātuvi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ļoti palielinājusies, pastāstīja Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Nesen tika paziņots, ka Inčukalna gāzes krātuvē jaunajai gāzes iesūknēšanas sezonai visas jaudas ir rezervētas un jaunas rezervācijas vairs netiek pieņemtas. Kotāne stāstīja, ka interese par krātuvi šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ļoti palielinājusies.

«Galvenais iemesls ir dabasgāzes cenas, kuras pašlaik ir zemākās pēdējo piecu gadu laikā. Tādēļ tirgotājiem ir interese to iegādāties, lai ziemā varētu pārdot par augstāku cenu. Dabasgāze ir globāls produkts, un cenu kritums ir skaidrojams ar pieprasījumu Āzijā, kurš ir mazāks, nekā visi iepriekš plānoja. Otrs iemesls ir tas, ka būtiski ir palielinājušās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes no Amerikas. Ir arvien vairāk termināļu, kur notiek regazifikācija, kuģi pārvadā arvien lielākus SDG apjomus. Ja Āzijā pieprasījuma nav, tad šie kuģi nāk uz Eiropu. Tādēļ gāzes cena ir zema visā Eiropā. Augusta sākumā Eiropas gāzes krātuves jau bija piepildītas par 20% vairāk nekā pērn šajā laikā. Tas pats notiek arī Latvijā,» pauda «Conexus» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Smiltenes piens kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz sarežģījumiem ekonomikā, Latvijas uzņēmumi un privātpersonas turpina interesēties par kredītu saņemšanu un bankas turpina izsniegt jaunus aizdevumus, informē "Swedbank".

Salīdzinot ar situāciju pirms mēneša, klientu interese par finansējumu ir jūtami samazinājusies, tomēr interese par mājokļu kreditēšanu, līzingu un citu finansējumu pagaidām nav apsīkusi.

Banka gan novērojusi, ka klienti arvien rūpīgāk izsver dažādus riskus, un arī no savas puses aicina ņemt vērā, ka Covid-19 ierobežošanas līdzekļu ietekmē tiek prognozēta būtiska ietekme uz ekonomiku, kas var negatīvi ietekmēt gan iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju, gan dažādu aktīvu, tai skaitā, nekustamā īpašuma vērtību.

Pēdējo divu nedēļu laikā iedzīvotāju interese par kredītiem ir ievērojami mazinājusies, taču joprojām no privātpersonām dienā tiek saņemti vairāk nekā 250 dažāda veida kredīta pieprasījumi. Iedzīvotāji joprojām turpina pieteikties gan patēriņa, gan mājokļu kredītiem, gan arī līzingam automašīnas iegādei. Viena daļa no pieteikumiem ir saistīti ar jau iepriekš rūpīgi plānotiem lielākiem pirkumiem, taču lielākais pieprasījuma kritums ir jūtams pēc patēriņa kredītiem, kas bieži vien tiek ņemti arī mājokļa remonta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze:Obicon verandas iesildās Baltijā, tēmē uz Rietumeiropu

Anda Asere, 11.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki jau izsenis pie mājas saulainajā pusē ir cēluši verandas, Obicon verandas meklē modernu risinājumu.

Kaspara Obersta uzņēmums SIA Obicon nodarbojas ar plastikāta materiālu tirdzniecību, ko galvenokārt izmanto kā pārklājamo materiālu siltumnīcām. Aktīvākais darba laiks ir pavasaris. Pirms diviem gadiem, kad aktīvākā sezona tuvojās noslēgumam, viņš domāja par to, kā palielināt plastikāta tirdzniecības apjomu arī citos gadalaikos. Iedomājies, ka tuvākā joma, kur izmanto līdzīgus materiālus, ir piemājas nojumes un verandas. Kaspara kolēģis agrāk Zviedrijā bija būvējis piemājas verandas, un viņam bija pieredze šajā jomā. Nosprieduši, ka nebūtu liela jēga uzņemties daļu darbu un izdevīgāk būtu piedāvāt pilnībā gatavas verandas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzņemšanas rezultātiem var līksmot vien dažas profesionālās mācību iestādes, kopumā plāns nav izpildīts

Līdz šī gada 2. septembrim valsts budžeta finansētajās profesionālās izglītības programmās 26 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošajās mācību iestādēs uzņemti 8344 audzēkņi, kas ir 94% no 2019. budžeta gadā plānotā, liecina IZM dati. Līdz ar to noteikts uzņemšanas termiņa pagarinājums līdz 30. septembrim. Uzņemšanas rezultāti kopumā ir nedaudz labāki nekā pērn, kad līdz septembra sākumam tika uzņemti vien 90,6% dažādos arodos izglītojamie. Savukārt dalībai Eiropas Savienības fonda finansētajā programmā Jauniešu garantija līdz septembra sākumam ir pieteikušies 344 jaunieši.

Rīgas Valsts tehnikums (RVT) uzņemšanas rezultātus vērtē pozitīvi, jo ir izpildīts plāns – mācības sākuši 730 audzēkņi. Uzņemšana notikusi atbilstoši plānotajai RVT kapacitātei saskaņā ar izmaiņām teritoriālo struktūrvienību optimizācijā, uzsver tehnikuma vadība. Visvairāk jaunieši pieteikušies Datortehnikas, Auto, Komercdarbības, Enerģētikas nodaļu izglītības programmās, kurās grupas nokomplektētas, balstoties uz konkursa rezultātiem. Palielinājusies jauniešu interese arī par mašīnbūves un kokapstrādes profesijām, ko tehnikums skaidro ar veiktajām investīcijām materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācijā. Lielāku audzēkņu interesi tehnikums sagaida par Dzelzceļa nodaļas izglītības programmām, īpaši, paredzot lielos izaicinājumus, kas būs saistīti ar Rail Baltica infrastruktūras projektu, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Turpmāk, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas ieteikumus, RVT plāno attīstīt izglītības programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari. Tā kā uzņemšana ir pagarināta līdz septembra beigām, RVT sagaida audzēkņu skaita pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rungainis: Par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese telekomunikāciju uzņēmumiem

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumiem varētu būt interese par Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijas valstīs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis

Viņš pieļāva, ka par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese Zviedrijas koncernam Telia, kas Zviedrijas mediju grupu varētu iegādāties caur SIA Lattelecom vai SIA Latvijas Mobilais telefons.

Tāpat interesi varētu izrādīt jaunais Bite Group īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners.

Rungainis arī atzina, ka interesi varētu izrādīt investori no Krievijas, kam jau ir bizness Latvijā. Tomēr investīciju baņķieris uzskata, ka diez vai Krievijas investori atklāti izrādīs interesi par MTG, jo tādējādi būs sagaidāma vietējo iedzīvotāju pretestība.

Pastāv arī iespēja, ka par MTG Baltijas biznesu interesi varētu izrādīt kāds investors, kas patlaban nav pārstāvēts Baltijas valstī, tādējādi rodot iespēju ienākt Baltijas valstu tirgū. «Ja gadījumā MTG pārdos savu Baltijas biznesu, iespējamo investoru skaits var būt paliels, ņemot vērā, ka šādu darījumu tirgū negadās bieži,» piebilda Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Interese par atbalstu pieaug

Zane Meļķe, speciāli DB, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan bankām, gan Latvijas Garantiju aģentūrai ir instrumenti eksporta atbalstam; tos plānots vēl dažādot, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta pārorientācija uz jauniem tirgiem ir saistīta ar tādiem tirdzniecības finansēšanas instrumentiem kā garantijas, kredītvēstules un faktorings. Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) izsniedz garantijas eksporta tirdzniecības darījumiem un sola no rudens garantēt arī Latvijas biznesa investīcijas ārvalstīs. Bankas norāda, ka to sniegtās eksporta garantijas pagaidām veido vien nelielu daļu no kopējā garantiju apjoma.

Izmanto diplomātiju

Uzņēmēji ir rosīgi, un intereses pieaugums, jo īpaši par Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, ir ievērojams, uzskata Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītājs Arvils Zeltiņš. «Aktīvākā un mums redzamākā ir pārtikas nozare, farmācija un mašīnbūves nozare. Jaunatvērtajās vēstniecībās gan Indijā, gan Arābu Emirātos interese ir ļoti liela. Liela interese ir par Japānu, Ķīnu un Tālajiem Austrumiem kopumā. Tas saskan ar mūsu kopējiem centieniem attīstīt eksporta tirgu šajā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pircēji lielākoties interesējas par 100- 150 kvadrātmetru lielām privātmājām

Žanete Hāka, 22.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmāju sektorā otrajā ceturksnī aktivitāte bijusi augsta, liecina Ober Haus dati.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinoši ar pērnā gada pieciem mēnešiem, Zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits ir audzis par 30%.

Klienti interesējas par ekonomiskām, nelielām 100 līdz 150 kvadrātmetru lielām privātmājām cenu kategorijā līdz 150 tūkstošiem eiro. Vietējie pircēji interesējas par jaunbūvēm vai remontējamām privātmājām, novērojuši Ober Haus speciālisti.

Maijā un jūnijā saglabājās augsta interese par mājām un zemēm dārziņu rajonos. Šos īpašumus pērk ar nolūku izmantot kā dzīves vietu vasaras mēnešos, gan arī patstāvīgai dzīvošanai, ja šo dārza māju iespējams piemērot dzīvošanai ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru