Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

18.septembrī uzziņu dienests 1188 atzīmējis savu 20 gadu jubileju.

Kā stāsta Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle: «Ir jāņem vērā, ka cilvēku vajadzības un intereses ir dažādas. Mainoties laikam mainās arī tehnoloģijas un mūsu pakalpojumu klāsts, bet uzziņu pieprasījumi zvanot joprojām ir ļoti populāri.»

1188 operatoriem ikdienā daudzkārt nākas meklēt gan retus priekšmetus, piemēram, rakstāmmašīnas lentas, gan kontaktus cilvēkiem, ar kuriem sakari zuduši vairākus gadus. Pēc atslēgas vārdiem ir meklēts pat dzejolis, turklāt 1188 operators to ne tikai veiksmīgi atradis, bet ar lielu izteiksmi nolasījis.

Palīdzēts tiek arī zvanītāju mazajām atvasēm, gatavojoties bērnu ballītēm un piemeklējot nepieciešamās atrakcijas un aksesuārus. Viens no 1188 klientiem Ziemassvētkos Twitter kontā dalījās ar pateicību: «Paldies Jūsu operatoram, kas 4gadīgajai Martai pastāstīja, ka Salavecis drīz būs un klauvēs pie durvīm :)»

Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO Londonā notikušajā Contact Center World konkursā ir ieguvis galveno balvu nominācijā Labākais kontaktu centrs Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā lielo kontaktu centru kategorijā.

Cīņā par uzvaru Lattelecom BPO apsteidza tādus uzņēmumus kā Vodafone (Spānija), The Listening Company (Lielbritānija) un Samsung Electronics (Itālija) un tagad cīnīsies par Pasaules labākā kontaktu centra nomināciju minētajā kategorijā, Db.lv informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs.

Contact Center World konkursa pusfināls notika no 17. līdz 19. jūnijam Londonā. Lielo kontaktu centru (tādu, kuros strādā vairāk kā 250 darbinieki) kategorijā piedalījās arī Lattelecom BPO, kas piedāvā kontaktu centru pakalpojumus vairākiem vadošajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī nodrošina Baltijas populārākā Uzziņu dienesta 1188 darbību. Uzvara nominācijā Labākais kontaktu centrs dod Lattelecom BPO iespēju piedalīties Pasaules kontaktu centru konkursā, kas notiks šā gada nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs un kurā tiksies EMEA (Eiropas, Āfrikas un Tuvo austrumu), Amerikas (Ziemeļu un Dienvidu Amerikas) un APAC (Āzija un Klusā okeāna) labākie kontaktu centri.

1188 uzziņu dienesta darbiniekiem nācies atbildēt uz jautājumu, cik maksā zirgs, vai kādu kāju lauzis Rīgas Dinamo vārtsargs Edgars Masaļskis vai, kad sāksies pīļu medību sezona. Atbildes uz šādiem jautājumiem nav atrodamas datu bāzēs. Lai tās sniegtu, operatori izmantojuši personīgās zināšanas.

Katrs desmitais iedzīvotājs 1188 uzziņu dienestā vēlas saņemt atbildes par netradicionālām tēmām, liecina Lattelecom Uzziņu dienesta 1188 secinājumi. Iedzīvotājus, kuri vēlas saņemt informāciju SMS formā, visvairāk interesē uzziņas par biznesu, sabiedrisko transportu un izklaidi.

Jautājums 1188: Kuru kāju lauza Masaļskis? 1188 atlasītie pārsteidzošākie jautājumi, kas atsūtīti ar SMS palīdzību:

• Lūdzu tostu māsīcai kāzās!

• Kā uzcept pankūkas?

• Cik maksā zirgs?

• Kurā datumā sākas pīļu medības?

Uzziņu dienests 1188 un Lursoft ir apvienojuši savu pieredzi, papildinot 1188 uzņēmumu uzziņas ar jaunu sadaļu Juridiskā informācija, savukārt Lursoft izziņas – ar 1188 portālā pieejamo uzņēmumu faktisko informāciju.

Uzziņu dienesta 1188 interneta portāla 1188.lv apmeklētāji tagad varēs uzzināt precīzu uzņēmuma nosaukumu, tā aktuālo statusu, reģistrācijas formu un numuru, kā arī juridisko adresi. 1188 Biznesa uzziņu katalogā būs pieejami dati par meklētā uzņēmuma iesniegtajiem gada pārskatiem, iepriekšējiem nosaukumiem un adresēm, kā arī iespēja pārliecināties, vai uzņēmumam ir reģistrēti apgrūtinājumi.

Lursoft lietotāji papildu uzņēmuma juridiskajai informācijai varēs uzzināt arī tā faktisko informāciju, darba laikus un citas uzziņas no 1188 Biznesa uzziņu kataloga.

No 1188 ieņēmumiem pērn 74,1% nodrošināja uzziņu sniegšana telefoniski .

Tā laikrakstam Dienas Bizness norādīja uzziņu dienesta 1188 īpašnieka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle.

Uzziņu bizness ir pastāvējis un pastāvēs arī turpmāk. Viens no uzziņu veidiem ir informācijas sniegšana telefoniski, tomēr paralēli pieaug citu kanālu loma, piemēram, īsziņas, interneta, aplikāciju sadaļas nozīme mobilajās ierīcēs. Kopējam 1188 saņemto zvanu skaitam ir tendence pazemināties, neslēpj A. Paegle, tomēr palielinās informācijas meklēšana citos uzņēmuma kanālos, tāpat ir atsevišķas jomas, kur saņemto zvanu skaits pieaug. Piemēram, ārkārtas gadījumos cilvēkam informācija ir nepieciešama ātri un precīzi. Cilvēkam ir aizkritušas durvis automašīnā, un zvanot uz 1188, viņš uzreiz tiek savienots ar kompāniju, kas var palīdzēt. Būtu neticami, ja šādā situācijā cilvēks pats meklētu informāciju internetā, klāstīja A. Paegle.

Uzziņu dienesta 1188 uzziņās otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma uzziņām - viesu namiem, viesnīcām, ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī aktīvas atpūtas piedāvājumiem.

Kopumā Uzziņu dienests 1188 šajā periodā atbildējis uz vairāk nekā 300 tūkstošiem zvanu.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju interesi, Uzziņu dienests 1188 izstrādājis elektronisku un arī mobilajās ierīcēs ērti lietojamu Latvijas apskates objektu karti, kurā atrodami visi ievērojamākie tūrisma galamērķi. Kartē vienkopus apkopoti ievērojamākie tūrisma apskates objekti, kā arī naktsmītnes, kafejnīcas un restorāni, veikali un aktīvās atpūtas sniedzēji.

Otrais ceturksnis jau ierasti 1188 uzziņu dienestam raksturīgs arī ar būtisku pieaugumu satiksmes uzziņās.

Uzziņu dienests 1188 ir sācis mobilo tālruņu numuru datu bāzes veidošanu, tādējādi turpmāk ikviens var ievietot savu numuru datu bāzē, gan zvanot uz 1188, gan arī uzziņu dienesta mājaslapā.

Lattelecom Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs Db paskaidroja, ka uzziņu dienesta operators zvanītājam, kas meklēs kādu mobilā numura lietotāju, varēs sniegt kontaktus, vai veikt savienojumu, neizpaužot numuru, vai arī bezmaksas īsziņā atsūtīt informāciju par personu, kura vēlas sazināties ar numura lietotāju.

Uzziņu dienesta 1188 apkopotie dati liecina, ka 70% no visiem 1188 saņemtajiem zvaniem tiek veikti no mobilajiem tālruņiem.

„Uzziņu dienests 1188 garantē, ka šāda datu bāze ir droša un neviens numurs netiks nodots trešajām personām bez tā īpašnieka piekrišanas – katrs varēs pats izvēlēties, kādu informāciju par sevi sniegt, kā arī pieņemt lēmumu, vai kontaktēties ar personu, kura vēlas sazināties,” uzsver Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Ilze Zoltnere, piebilstot, ka tālruņa numuri tiks izmantoti tikai 1188 uzziņās.

LattelecomUzziņu dienests 1188 ir izveidojis īpašu pakalpojumu situācijām, kad nepieciešama uzziņa, bet klients nevar runāt pa tālruni vai nevēlas, lai sarunu dzird citi. Sākot ar šodienu, nosūtīt jautājumu un saņemt 1188 uzziņas var arī īsziņas formā. Pakalpojums satura ziņā ir identisks zvanam uz 1188.

Uzziņu dienests 1188 prognozē, ka šāds pakalpojums būs īpaši pieprasīts gan studentu un skolēnu, gan darījumu cilvēku vidū, jo uzziņa būs pieejama, netraucējot citus sabiedriskajās vietās (piemēram, lekcijās, sanāksmēs, transportā u.tt.).

Lai saņemtu SMS uzziņu, nepieciešams nosūtīt savu jautājumu īsziņas formā uz numuru 1188. Jautājumus var uzdod par jebkuru tēmu, saistītu ar uzziņām. Galvenais – sūtot īsziņu, tajā precīzi jānorāda, ko cilvēks vēlas uzzināt. Ieteicams jautājumu uzdot jautājuma formā (piemēram, vai?; kas?; kur?; kad?; cikos? u.tml.).

“Pašreiz apmēram 70% no visiem zvaniem, kurus saņem Uzziņu dienests 1188, tiek veikti no mobilajiem tālruņiem. Taču sabiedriskajās vietās ne vienmēr pastāv iespēja runāt pa tālruni (troksnis uz ielas, teātra izrāde, koncerts u.c.), vai arī cilvēks nevēlas balsī (citiem dzirdot) uzdot savu jautājumu un tā vietā izvēlas diskrētu veidu – rakstīt jautājumu īsziņas formā, lai publiski neizrādītu savu nezināšanu attiecīgajā jomā. Tāpēc svarīgi arī mobilo tālruņu lietotājiem neatkarīgi no apstākļiem nodrošināt iespēju saņemt svarīgu informāciju,” saka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Ilze Zoltnere.

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāji vēlējušies saņemt Uzziņu dienesta 1188 uzziņas SMS formā gandrīz 30 tūkstoš reižu. Visvairāk viņus interesēja informācija par satiksmi, izklaidi, kā arī veikalu un uzņēmumu darba laikiem.

Par to Db.lv informēja Lattelecom Sabiedrisko attiecību pārstāvis Deniss Kolosovs. Paralēli 1188 klienti saņem 1188 uzziņas arī citos veidos – 320 tūkstoši cilvēku regulāri apmeklē uzziņu dienesta portālu, savukārt pa tālruni laikposmā no janvāra līdz jūnijam uzziņas sniegtas vairāk nekā 5 milj. reižu.

Pirmajā ceturksnī iedzīvotāji izmantojot SMS, iesūtījuši 11 tūkst. jautājumu, savukārt otrajā ceturksnī – jau 19 tūkst.

Zvanot uz 1188, Latvijas iedzīvotāji pirmajā pusgadā visvairāk interesējušies par biznesa informāciju (uzņēmumu kontaktiem un darba laikiem, īpaši meklējot tuvāko pēc atrašanās vietas) un satiksmes jautājumiem (vilcienu un autobusu kustības grafikiem, Rīgas satiksmes aprīlī ieviesto e-talonu), kā arī pašvaldību vēlēšanām. Tāpat zvanītāji interesējušies par izklaidi un privātpersonu tālruņu numuriem. Savukārt, populārākās nozares, par kurām iedzīvotāji uzdod jautājumus, ir bankas, apdrošināšana, auto evakuatori, autoserviss, taksometri, medicīniskie pakalpojumi, intīmpakalpojumi, kā arī sadzīves tehnikas remonts.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Dailes teātrī 24. septembrī notiks jaunās sezonas pirmā pirmizrāde uz Lielās skatuves – Reja Kūnija komēdija Ja mana sieva uzzinās..., ko iestudē Dž.Dž.Džilindžers. Izrāde nav paredzēta īgņām un intelektuāļiem.

Rejs Kūnijs izliekot nemitīgas lamatas saviem personāžiem. Neprātīgais pārpratumu karuselis griežas arvien ātrāk, un nekas nav tāds, kā izskatās. Intrigas augstākajā un ne tik augstā sabiedrībā, prātam neaptveramas notikumu šarādes, pārpratumu kaskādes un farsa situāciju lavīna gāžas pār publiku. Tie esot azarta, fantāzijas un asprātības svētki.

Luga Ja mana sieva uzzinās... saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā labākā 1991. gada komēdija.

Galveno lomu jauniestudējumā atveidos Andris Bērziņš. Pārējās lomas uzticētas Artim Robežniekam (Džordžs), Elīnai Dzelmei (Džeina), Pēterim Liepiņam (Pārvaldnieks), Intaram Rešetinam (Antons Pušmucāns), Laurim Subatniekam (Ronijs), Vitai Vārpiņai (Pamela), Marīnai Janaus (Istabene), Kristīnei Belickai (Gledisa) un Aldim Siliņam (Ķermenis).

Pēdējā gada notikumi saistībā ar nodokļu piemērošanu agrāk gūtajam kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas liek uzdot daudzus jautājumus par tiesiskuma izpratni mūsu valstī.

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par pagājušā gada 3.decembra AT Senāta spriedumu, ar kuru tika atzīta VID kļūda nodokļu piemērošanā, kā arī par Tiesībsarga vēstulēm Finanšu Ministrijai, kurās tiek lūgts rīkoties, lai izbeigtu VID patvaļu. Tomēr ne tik daudzi ir iedziļinājušies VID argumentācijā, kurā slēpjas pamatīgi zemūdens akmeņi.

Kā vienu no bīstamākajām negatīvajām tendencēm ir jāmin tiesiskās paļāvības principa nonivelēšana līdz savlaicīgi pieprasītas uzziņas līmenim, kuras pieprasījumā, pie tam, nodokļu maksātājam ir jāspēj detalizēti paredzēt katrs savas iecerētās darbības pavērsiens. Saskaņā ar VID viedokli, ne likuma anotācijas, ne Saeimā teiktās runas un kur nu vēl VID darbinieku «nesankcionētās» konsultācijas daudzu gadu garumā (t.sk. arī rakstiskas konsultācijas), bet tikai un vienīgi uzziņa var radīt personas tiesisko paļāvību pat tik plaši izdiskutētā un publiski nopeltā jautājumā kā 0% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme darījumos ar nekustamo īpašumu.

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Pilnvarotais Google AdWords tālākpārdevējs Interinfo Latvijā uzsācis tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Kā portālam Db.lv pastāstīja Interinfo Latvijā pārstāvis Krists Kreklis, TAP uzsākts, lai uzņēmums varētu atgūt maksātspēju un nokārtot esošās saistības.

TAP ierosināts šā gada 5. aprīlī, un divu mēnešu laikā uzņēmumam jāizstrādā TAP plāns. Galvenais Interinfo Latvijā kreditors ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), atklāja K. Kreklis.

«Pēdējo gadu laikā esam zaudējuši līdzekļus un uzkrājuši parādu, ar ko vairs netiekam galā,» Db.lv stāstīja Contact Holding izpilddirekotrs Jons Martisens (Jon Martisen).

Viņš norāda, ka uzņēmums jau ir mainījis biznesa virzību, ko atbalstījuši arī kreditori, tomēr tehnisku iemeslu dēļ tiesa plānu noraidīja, tādēļ tas jāizstrādā atkal. «Uzskatu, ka kreditori apstiprinās jauno plānu, jo uzņēmums tagad jau atkal darbojas ar peļņu, pagaidām gan nespējot segt visus vecos parādus.

ASV diplomāti uzskata, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (PLL) ir izņēmums Latvijas politikā un lielai daļai pārējās politiskās elites rūp savu personīgo biznesa darījumu saglabāšana ar Krieviju, liecina "WikiLeaks" vietnē publiskotais Vašingtonas diplomātu slepenais ziņojums.

Telegrammā, kuru ASV vēstniecība Rīgā Valsts departamentam nosūtījusi 2008.gada 15.augustā, vērtēta Latvijas politiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.

ASV diplomātu ziņojumā norādīts, ka iebrukums spilgti iezīmējis Latvijas sabiedrības integrācijas problēmas, kā arī parādījis daudzu politiķu biznesa intereses Krievijā.

Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, norādījis, ka tagad ir svarīgi, lai Latvija pārliecina ES, ka attiecības ar Krieviju nevar turpināties kā parasti.

ASV vēstniecība norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, tostarp virknei vadošo politiķu, ir ļoti ekskluzīvas biznesa attiecības ar Krieviju, kuras viņi nevēlētos zaudēt.

Latvijas likumdevējs ir veicis un turpina veidot nodokļu sistēmas pilnveidošanu, harmonizējot nodokļu sistēmu ar Eiropas Kopienu (EK) tiesību prasībām. Tomēr nodokļu likumos vēl arvien ir sastopamas tiesību normas, kas neattaisnoti rada šķēršļus Eiropas Savienības vienota tirgus darbībai un tādejādi veido EK tiesību pārkāpumus.

Tā piemēram, neviennozīmīgā likuma normu formulējuma dēļ, piemērojot tiesību normas par nerezidentiem izmaksājām dividendēm, ir iespējams nonākt pie EK tiesību pārkāpuma. Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes, ko Latvijas rezidents izmaksā fiziskajai personai – Latvijas rezidentam, ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Likums nosaka, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir dividendes saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteikto likmi. Pastāvot šādam likuma normas formulējumam, dividenžu izmaksātājs – Latvijas rezidents, ietur dividenžu izmaksas brīdī ienākuma nodokli 10% apmērā (likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā likme) no nerezidentam izmaksājamās dividenžu summas. Rezultātā tiek radīts būtisks ierobežojums pārrobežu ieguldījumiem, kas nav savienojams ar EK tiesību normām.

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.