Valsts meža dienests informē, ka ar 15. jūliju ir sākusies vilku medību sezona un tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Valsts meža dienests noteicis lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2006./2007. gada medību sezonai un tie ir 130 (simts trīsdesmit) dzīvnieki.Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts liekākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, medību iesniegumu pieņemšanai jābūt organizētai tā, lai medību tiesību lietotāji tiktu informēti par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu. Par katru nomedīto vilku tiek aizpildīts noteikta parauga akts. Pamatojoties uz medību vadītāja sastādīto un iesniegto aktu, tiek izsniegta aizpildīta stingrās uzskaites vilka medību atļauja medību produkcijas īpašniekam. Par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas, jāinformē Valsts meža dienesta medību daļa.Saņemot paziņojumu par 120 vilku nomedīšanu valstī kopumā, nekavējoties jāpārtrauc vilku medību pieteikumu pieņemšana bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu un tai savukārt jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms valstī, koordinējot vilku medību pieteikšanu virsmežniecībās no brīža, kad līdz kopējā limita izpildei ir atlikuši desmit vilki, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā sezonā noteiktais lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir tāds pat kā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā medību sezonā tika nomedīti visi atļautie 130 vilki. Tā kā nav mainījusies šo dzīvnieku populācija, nav mainīts arī lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms. Nosakot medību limitu, nolūks ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā patlaban ir apmēram 600 vilku.

Latvijas mežos sākusies pīļu medību sezona. No svētdienas Latvijas mežos drīkst medīt arī stirnu kazlēnus un kazas, kā arī staltbriežu teļus un govis.

Taču vairākos Latvijas reģionos pīļu šogad maz, atzīst mednieki. Maz pīļu sezonas atklāšanas medībās bijis Talsu pusē, noskaidroja Db.lv. «Noteikti mazāk nekā citus gadus,» atzina mednieks Ainis Pujēns. «Diemžēl nevaru palielīties, pīļu bija samērā maz. Tikai retais no mums tika pie pīles,» arī laikrakstam Kurzemes Vārds atzinis Liepājas puses mednieks U. Poškus.

Viņš spriež, ka pīles, visticamāk, ietekmējuši arī laika apstākļi. Stiprās lietusgāzes uzplūdina grāvjus un laukus, tāpēc pīles izklīst baroties šādās vietās. Bet medniekiem derot tikai pīļu bari vienuviet, jo divu trīs putnu trenkāšanai mednieki enerģiju un šāviņus netērēs.

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektori Laimu Lupiķi. Uzzini, kam pieder Latvijas vēsturiskās celtnes, ar kādam summām jārēķinās tiem, kuri vēlas iegūt īpašumā šādu ēku, kā arī vai spoki Latvijas pilīs un muižās patiešām dzīvo.

- Īsumā, ar ko nodarbojas Latvijas Piļu un muižu asociācija? Cik pilis un muižas tā apvieno?

Asociācijā patlaban ir 95 biedri, no tiem 89 pārstāv pilis un muižas. Asociācijas darbības mērķis ir kultūras mantojuma saglabāšana. Vairāk mūs pazīst pēc tūrisma aktivitātēm, ar kuru palīdzību cenšamies pievērst plašākas sabiedrības uzmanību. Šīs aktivitātes veicam ar lielu prieku un interesi, jo tās palīdz piļu un muižu saimniekiem klūt pieejamākiem, pazīstamākiem, nodot informāciju un arī kādu naudiņu nopelnīt.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Lai novērstu nelaimes gadījumus, kā arī pārbaudītu likumu un citu normatīvo dokumentu prasību ievērošanu ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās - š.g. 11.augustā no plkst. 16.00 un 12.augustā, Valsts policija, sadarbībā ar Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem, veiks nepieciešamos kontroles pasākumus ūdensputnu medību vietās, kā arī piebraukšanas vietās un uz ceļiem pēc medībām.

Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Prevencijas biroja darbinieku pēdējo gadu gaitā realizētie preventīvie pasākumi ir devuši pozitīvus rezultātus, par ko liecina fakts, ka pie nemainīgas kontroles pasākumu intensitātes mednieku pieļauto pārkāpumu skaits, kas saistīts ar alkoholisko dzērienu lietošanu un ar to saistītiem pārkāpumiem ūdensputnu medību atklāšanas dienās, ir samazinājies. Precīzāk tiek ievērotas arī Medību noteikumos paredzētās medību šaujamieroču pārvadāšanas un lietošanas prasības.

2005.gadā ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās tika konstatēti 160 administratīvie pārkāpumi, savukārt 2006.gadā pārbaužu laikā policijas darbinieki konstatēja 246 dažādus pārkāpumus, tai skaitā, 19 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta "Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā", kā arī 227 citus administratīvos pārkāpumus.

Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanas kārtību, trūkst dialoga starp zemes apsaimniekotājiem un medniekiem vietējā līmenī, nemedījamo dzīvnieku postījumu zaudējumu kompensācijas kārtībā ir nopietni trūkumi un medniekiem trūkst motivācijas dzīvnieku apmedīšanai, šādi secinājumi radušies pēc biedrības Zemnieku saeima rīkotās konferences Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanas veicināšana.

Kā informē Zemnieku saeima, konference tika rīkota, lai risinātu samilzušo problēmu – ikgadēji pieaugošos savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemēs, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību. Konferences dalībnieku vidū bija lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un mednieku pārstāvji, kas sprieda par problēmām savvaļas dzīvnieku jomā un iespējamiem uzlabojumiem, ko būtu iespējams ieviest nākotnē.

Lauksaimniekiem vislielākās raizes dara straujais bebru skaita pieaugums, teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits šobrīd jau sasniedzis 150 tūkstošus, kas tuvojas maksimālajai vides ietilpībai, pie tam nomedīta tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru skaitu ierobežotu. ZSA valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka bebri valsts meliorācijas sistēmām nodara kaitējumu miljoniem latu apmērā.

Latvijas Piļu un muižu asociācija ir apkopojusi informāciju par apmeklētāju skaitu pazīstamākajās pilīs un muižās 2008. gadā. Līderis ir Turaidas muzejrezervāts ar vairāk nekā 245 tūkstošiem apmeklētāju.

Sarakstā iekļauti Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedri. 11 pilīs un muižās apmeklētāju skaits pārsniedz 10 tūkstošus, tādēļ saraksts nodēvēts par TOP 11.

Piļu un muižu asociācijas biedru vidū pirmajā vietā ierindojusies Turaidas pils ar 245 225 apmeklētājiem, tai seko Cēsu pils komplekss ar 71 680 apmeklētājiem. Trešā apmeklētākā pils ir Livonijas ordeņa pils, kurā atrodas Ventspils muzejs – to 2008. gadā apmeklējuši 41 439 interesenti.

Piļu un muižu TOP 11

1. Turaidas muzejrezervāts 245 225

2. Cēsu Pils komplekss 71 680

3. Livonijas ordeņa pils - Ventspils muzejs 41 439

4. Bīriņu pils 29 730

5. Doles muiža - Daugavas muzejs 29 500

6. Kokneses pilsdrupas 18 310

Aizputes Malkas pilis zināmas tuvu un tālu Latvijā. Vēl aizvien Aizputē, Ošu gatvē 31, iegriežas tūristi un taujā pēc celtnēm, par kurām dzirdējuši pēc nostāstiem. Malkas piļu būvnieka Eduarda Damberga mājas tagad pieder Jānim Laukam, kurš tūrisma objektu cer atjaunot, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jānis Lauks mājās saimnieko jau piecus gadus, tomēr pilnībā namu atpirkt no E. Damberga septiņiem brāļiem izdevies tikai nesen. Patlaban J. Lauks remontē nama otro stāvu, kas izmaksā prāvus līdzekļus, tomēr ar laiku cer pievērsties arī Malkas piļu atjaunošanai, kuras vairs nav saglabājušās. Jaunais īpašnieks zina savulaik iecienītā tūrisma apskates objekta būvēšanas principus un nostāstus.

J. Lauks Kursas Laikam atklājis, ka, sākot mājās dzīvot, Malkas piļu vairs nav bijis. Arī zeme ir pašvaldības īpašums, kas gan noteikti nebūs nekāds apgrūtinājums.

Aviokompānijas Estonian Air lidmašīna, kas otrdien, 7. oktobrī veica reisu no Oslo uz Tallinu nosēšanās manevra laikā sadūrusies ar pīļu kāsi. Avārija lidmašīnu izsitusi no ierindas vismaz uz pāris dienām.

Sadursme notikusi plkst. 11.30 aptuveni 900 metru augstumā. Daļa pīļu iekļuva lidmašīnas motorā, fizelāžā (kabīnē), lidaparāta priekšpusē un stabilizatorā, raksta Postimees.

Estonian Air preses sekretāre skaidro, ka bojājumus guvis Boing 737-500, kas reģistrēts ar vārdu Linda. Lidmašīna spējusi piezemēties un pasažieri nav bijuši apdraudēti.

Detalizētā lidmašīnas apskatē secināts, ka tai būs nepieciešams remonts. Estonian Air paziņojis, ka ieplānotie reisi netiks atcelti. Tiesa, pasažieriem jārēķinās ar iespējamu kavēšanos, jo Estonian Air izmanto tikai 8 lidmašīnas, kas jau aizņemtas citās aviolīnijās, bet uzņēmums nevar piedāvāt ātru, no ierindas izsistās, lidmašīnas aizvietotāju.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

No Zemkopības ministrijas (ZM) šā gada budžeta Medību saimniecības attīstības fondam piešķirti finanšu līdzekļi 140.7 tūkstošu lata apmērā, kas paredzēti nozares attīstības projektu atbalstam.

Par to šodien nolemts Medību saimniecības attīstības fonda padomes sēdē, ko vadīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sēdes laikā dalībnieki, izvērtējot iesniegtos projektus, nolēma atbalstīt vairākus zinātniskās izpētes projektus, tostarp ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu, lielo plēsēju, kā arī pārnadžu zinātnisko izpēti. Lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu medību resursu izmantošanu, ZM zinātniskos pētījumus ir noteikusi kā vienu no prioritātēm Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijās.

Tāpat, lai uzlabotu situāciju attiecībā uz medību prasību ievērošanu un samazinātos pārkāpumu skaits medību jomā, šogad paredzēts atbalstīt vairākus mednieku izglītošanas projektus, piemēram, Latvijas Mednieku asociācijas projektu, kura ietvaros tiks organizēti vairāki semināri un izglītojoši pasākumi par dažādām medniekus interesējošām tēmām.

Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir sagatavojis un nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu pašvaldību medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likumā deleģētās tiesības – atļaut meža cūku medības medību iecirkņa platībās sākot no 200 hektāriem.

Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību meža cūku populācijā Latgalē un Vidzemē (šogad reģistrēti jau 396 saslimšanas gadījumi) un pieaugošajiem epizootijas draudiem visā valsts teritorijā, lai veicinātu meža cūku skaita samazināšanu, kas ir viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.

Jāuzsver, ka meža cūkas Latvijā ir kļuvušas par ĀCM vīrusa dabīgo rezervuāru. Lielā meža cūku skaita dēļ slimība ne vien saglabājas jau inficētajās teritorijās, bet arī turpina izplatīties, inficējot arvien jaunas teritorijas un radot zaudējums gan medību saimniecībām, gan cūkkopības nozarei Latvijā.

Ar 1. septembri sākas aļņu un staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņu medības ilgst līdz 15. decembrim, bet staltbriežu buļļu medību sezona līdz 31. janvārim. Savukārt staltbriežu teļus un govis ir atļauts medīt no 15. augusta līdz 31.decembrim, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Katru gadu pēc uzskaitīto dzīvnieku skaita Valsts meža dienests nosaka maksimāli pieļaujamo nomedījamo limitēto dzīvnieku skaitu. Šajā medību sezonā pavisam atļauts nomedīt 3 166 aļņus un 5 787 staltbriežus. Iepriekšējā medību sezonā bija atļauts nomedīt 3 271 alni un 5 345 staltbriežus, reāli tika nomedīti 2 667 aļņi un 3 815 staltbrieži.Pēc šī gada uzskaites datiem pavisam ir uzskaitīti 14 144 aļņi un 31 236 staltbrieži, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Vēsturisko piļu un muižu piedāvājums tirgū ir apjomīgs, savukārt pircēju var nākties gaidīt pat gadiem.

Interese par vēsturiskiem īpašumiem – pilīm vai muižām – salīdzinājumā ar krīzes gadiem ir atjaunojusies, tomēr darījumu skaits šai segmentā ir nebūtisks. Nekustamā īpašuma kompāniju informācija liecina, ka lielākoties interesi par vēsturiskiem objektiem izrāda ārvalstnieki – no Rietumeiropas, Skandināvijas, arī no Krievijas.

Latvijas Piļu un muižu asociācijas (LPMA) informācija liecina, ka rosība šai segmentā kļuvusi lielāka pēdējā gada laikā. Pilis, muižas tiek meklētas ne tikai biznesam, bet arī kā dzīvesvieta, un asociācijai ik pa laikam ir sarakste vai nu ar starpniekfirmām, vai ar tiešajiem interesentiem, kas meklē iespējas Latvijā iegādāties kādu vēsturisku īpašumu. Tomēr tirgus ir neliels, un nav arī informācijas, ka pēdējā laikā šai segmentā būtu notikuši kādi vērā ņemami darījumi.

Gulbenes novadā top jaunas tūrisma apskates objekts. Tas ir Latvijas viduslaiku piļu parks, kas tiek veidots Galgauskas pagasta Daiļa Kadiļa lauku mājās Ozoldruvas, informē reģionālais medijs Dzirkstele.

«Doma ir uzbūvēt visu Latvijas, kā arī Igaunijas piļu maketus vienuviet. Tas būtu izglītojoši skolēniem un citiem interesentiem, proti, atbraucot, vienā vietā apskatīt visas pilis,» stāstījis idejas autors Dailis Kadils.

«Mums ir savāktas Latvijas viduslaiku piļu skices, plānojumi, pēc tiem vadoties, tiek būvēti maketi. Piemēram, Gulbenes pils maketa izmēri ir 1,5x1,5 metri,» sacījis D. Kadils.

Pils maketu būvniecības darbos ir iesaistīta ģimene, kā arī cilvēki, kas brauc ciemos pie Kadiļu ģimenes un ir gatavi piedalīties.

Katrai pilij ir iekārtota sava celtniecības goda grāmata, kur būvniecības darbos iesaistītais cilvēks veic ierakstu, kad viņš ir piedalījies konkrētās pils būvniecības darbos.

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.

Jaunmoku pilī, Tukuma novada Tumes pagastā 28.martā pirmoreiz Latvijā tika godināti Gada balva medniecībā laureāti un pasniegtas gada balvas trīs nominācijās – Par mūža ieguldījumu medniecībā, Par nozīmīgu ieguldījumu medniecībā un Par nozīmīgu ieguldījumu medniecībā reģionā.

Godinājumu Par mūža ieguldījumu medniecībā saņēma trīs medniecības jomas izcilākie pārstāvji: mežzinātņu doktors, Latvijas staltbriežu veiksmes stāsta pamatlicējs un īstenotājs Gunārs Skriba; medniecības tradīciju negurstošs uzturētājs un vairāku, medībām veltītu, grāmatu autors Jānis Vanags; Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes ilggadējais dekāns un medību tradīciju veidotājs Alfons Grīnfelds.

Balvu Par nozīmīgu ieguldījumu medniecībā ieguva medību jomas popularizētājs, žurnālists, fotogrāfs, žurnāla MMD galvenais redaktors Didzis Pakalns.

Par īpašiem nopelniem vietējā – Latvijas reģionu mērogā tika cildināti desmit ievērojami mednieki, kas ar savu darbu, piemēru un atbildīgu rīcību ir veicinājuši medību jomas izaugsmi.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna izdevis rīkojumu par aizliegumu Valsts meža dienesta darbiniekiem atrasties amatos mednieku sabiedriskajās organizācijās Lai Valsts meža dienesta darbībā nodrošinātu likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas rīcībā” ievērošanu, uzdots sekojošām Valsts meža dienesta amatpersonām – virsmežziņiem, virsmežziņu vietniekiem (kuru pienākumos ietilpst jautājumi, kas saistīti ar medību uzraudzību), medību uzraudzības inženieriem (vai inženieriem, kuru pienākumos ietilpst jautājumi, kas saistīti ar medību uzraudzību) mežziņiem, mežziņu vietniekiem un Valsts meža dienesta Medību daļas darbiniekiem līdz 01.10.2006. pārtraukt savu darbību mednieku sabiedrisko organizāciju izpildinstitūcijās vai uz pilnvarojuma pamata pārstāvēt medību tiesību lietotāju savā kontrolējamā teritorijā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pārējām Valsts meža dienesta amatpersonām atļauts apvienot amatus mednieku sabiedrisko organizāciju izpildinstitūcijās tikai pēc tam, kad saņemta virsmežziņa rakstiska atļauja.

Meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valkas atrodas Vijciema medību pils, kas ilgus gadus stāvēja pamesta, bet nu ieguvusi saimniekus, kuri ir noticējuši vēsturiskā nama tūrisma un arī kultūras potenciālam.

Meža vidū iznirst vēsturiskā nama aprises, līdz Vijciema medību pils pagalmā kā pendele pulksteņa ciparnīcā ieduras meža ceļš. Valmieriešu ģimene Agneta Kīta un Arnis Smiļģis ēku iegādājās tikai pirms diviem gadiem, agrākajai Dikļu pils direktorei Agnetai vienkārši atrodot to sludinājumu portālā. Pils jaunā saimniece ir arī Valmieras retro interjera salona Pērle Vintage īpašniece, taču viņas interese par vēsturi neaprobežojas ar grezniem dīvāniem un galdiņiem. «Jau pirms laba laika sapratu, ka mani saista muižas un to liktenis,» paskaidro Agneta.

No Palmbīčas uz pili

Pirmo pieredzi viesmīlības jomā Agneta ieguva, strādājot viesnīcā Palmbīčas kūrortā, Amerikā, paralēli viesmīlības biznesa studijām amerikāņu augstskolā. Latvijā viņa studējusi uzņēmējdarbības vadību un mārketingu. «Viesmīlība ir nozare, kurā visātrāk iespējams saņemt atgriezenisko saiti no klienta. Tas pozitīvi uzlādē,» atzīst Agneta. Piedzimstot dēlam, ģimene pārcēlusies uz Agnetas dzimto Valmieras pusi, jo ilgojušies pēc «zaļākas un mierīgākas dzīves». Ģimene iegādājās senu guļbūvi Mūrmuižā, kuru īpašnieks pārdeva kā nojaucamu apgrūtinājumu, taču guļbūve, rūpīgi restaurēta, kļuva par ģimenes mājvietu. Agneta kādu laiku bija Dikļu pils direktore, un tā palēnām visi saskares punkti ar padziļināto interesi par vēsturiskajām ēkām un interjeriem savilkušies kopā, liekot nostiprināties apziņai par to, ka «esmu pietiekami spēcīga, lai beidzot izveidotu kaut ko savu». Agneta sāka lūkoties pēc īpašuma, kuram varētu dot otro dzīvi. Tā pirms diviem gadiem viņa pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdota Vijciema medību pils. «Braucām skatīties. Visapkārt mežs, līdz pēkšņi nekurienes vidū iznirst sapņu mājiņa. Fantastiski meža skati, apsnigušas egles. Es vīram teicu – šī būs īstā vieta,» atceras Agneta.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, Medību likumā un Meža likumā, lai noteiktu jaunu valsts nodevas objektu - mežsaimnieciskas darbības, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Grozījumi Medību likumā nosaka, ka par mednieku un medību vadītāju eksāmenu un par zaudējumu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki, aprēķinu ir maksājama valsts nodeva Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā un apjomā. Likumā arī noteikts, ka turpmāk materiālos zaudējumus noteiks nevis zemkopības ministrs, bet Ministru kabinets. MK arī noteiks apjoma noteikšanas metodiku un kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.

Savukārt grozījumi Meža likumā paredz, ka par apliecinājuma, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, atļaujas meža reproduktīvā materiāla ievešanai, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, transformācijas atļaujas izsniegšanu un atzinuma izsniegšanu valsts un starptautiski finansēta atbalsta saņemšanai ir maksājama valsts nodeva MK noteiktajā kārtībā un apmērā.