Latvijas inovāciju sniegums ir bijis gaužām vājš, jo īpaši uzņēmumu pusē, esot vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, liecina jaunākais Swedbank apskats.

Vārga inovāciju aktivitāte nozīmē, ka nākotnē būs grūtāk celt pievienoto vērtību un tuvināties ES vidējam dzīves līmenim. Lai gan valdība ir spērusi solīšus inovāciju atbalstam, ar esošo nebūs gana, lai 2020.gadā sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā iecerētās investīcijas pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne norāda, ka 2012.gadā Latvijā tēriņi pētniecībai un attīstībai, kas ir viens no plašāk izmantotajiem inovāciju mērījumiem, sasniedza aptuveni 0,7% no iekšzemes produkta (IKP). Bažas rada tas, ka uzņēmumu investīcijas pētniecībai un attīstībai ir bijuši jo īpaši zemā līmenī – tikai 0,2% no IKP, kas ir pat sešas reizes zem ES vidējā. Uzņēmumu inovācijas ir ļoti svarīgas, jo tās drīzāk nekā sabiedriskā sektora inovācijas rada komercializējamus produktus/pakalpojumus, līdz ar to palielinot ieņēmumus, pievienoto vērtību un veicinot ekonomikas izaugsmi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vakar vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara. CERT.LV šodien informē, ka par šī vīrusa upuriem jau kļuvuši simtiem Latvijas datorlietotāju.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Vīruss veic gan paroļu zagšanu (tas fiksē visu, kas tiek rakstīts uz klaviatūras, un nosūta to ļaundariem), gan internetbanku maksājumu pārtveršanu (veicot maksājumu no inficēta datora, maksājums, lietotājam to nenojaušot, tiek pārtverts un novirzīts uz ļaundara izvēlētu kontu), skaidro CERT.LV.

Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

Kopumā 3% Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju, kas ikdienā izmanto internetu, dažādu iemeslu dēļ, to skaitā maksājumu karšu datu noplūdes rezultātā, tīmeklī nozaudējuši savu naudu. Visbiežāk tas noticis tieši ar Latvijas iedzīvotājiem, proti, pēdējo 12 mēnešu laikā ar šādām problēmām saskārušies 8% mūsu valsts interneta lietotāju, liecina Eurostat dati.

Visretāk ar šādām problēmām saskārušies Bulgārijas, Čehijas Republikas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas interneta lietotāju – proti, tikai 1%.

Tas, ka Latvijā šādi gadījumi notiek visbiežāk, varētu būt saistīts ar mūsu valsts datorlietotāju kūtrumu attiecībā uz dažādu datorsistēmas drošības programmu lietošanu. Tikai 62% Latvijas lietotāju savos datoros ir uzstādījuši jebkāda veida drošības programmatūru, piemēram, antivīrusu vai ugunsmūri. Tas ir viszemākais rādītājs ES.

Taču neskatoties uz to Latvijas interneta lietotāji uz ES fona nav tie, kuri visbiežāk saķertu kādu datorvīrusu. Kamēr Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā datorvīrusu tīmeklī saķēris aptuveni 41% interneta lietotāju, Maltā, kur ar drošības programmatūru aprīkoti datori 91% gadījumu, datorvīrusu saķēruši 50% interneta lietotāju. Visvairāk datorvīrusus saķer interneta lietotāji Bulgārijā – pēdējo 12 mēnešu laikā tie bijuši 58% interneta lietotāju.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

«Programmēšana vispār nav mana stihija, manas zināšanas šajā jomā nav dziļas. Es specializējos uz dzelžiem - laboju datorus. Mans hobijs, kas pārvērtās arī biznesā, bija motociklu labošana, tūnēšana. Kopā ar draugu izveidojām firmu. Bet tagad esmu cietumā, droši vien motociklu bizness sabruks. Es protu uztaisīt interneta mājaslapas, esmu to darījis,» sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā sacījis apcietinātais Deniss Čalovskis.

Pagājušā gada 4. decembrī, nolaižoties ar trosēm no jumta, specvienības kaujinieki ielauzās sestā stāva dzīvoklī Imantā un apcietināja 27 gadus veco rīdzinieku. Viņš tiek turēts aizdomās par smagu kibernoziegumu - viņš, vēl kāds Krievijas pilsonis un kāds Rumānijas pilsonis radījuši datorvīrusu Gozi, ar kura palīdzību inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē un no banku kontiem izlaupīti 60 miljoni dolāru.

«Tagad man ir ļoti daudz laika - dienas un naktis. Dienām un naktīm esmu tinis atpakaļ savu iepriekšējo dzīvi, mēģinājis saprast, ko tādu nelikumīgu esmu varējis veikt ar datoru, taču joprojām neesmu atradis to savas dzīves epizodi, kuras dēļ atrodos šeit. Esmu pilnīgā neizpratnē - nesaprotu, kur ir mans noziegums. Pieļauju domu, ka varbūt kāds blēdis ir izmantojis manu datoru, caur manu datoru kaut ko pārsūtījis. Ja man tagad būtu savs dators, es parakātos pa tā vēsturi, varbūt kaut ko atrastu un saprastu. Taču man nav šobrīd tādas iespējas,» sacījis D. Čalovskis.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka datorvīrusu radīšana aizvien biežāk tiek veikta uz komerciāliem pamatiem, kā vīrusu rakstītāju un spameru savstarpēji izdevīgas sadarbības darba auglis. Mērķtiecīgi „pēc pasūtījuma” radītie vīrusi strauji „izglītojas”. Var konstatēt, ka datorvīrusu radīšanas pasūtījumu tirgus ir izveidojies. Drūmie informācijas drošības speciālistu pareģojumi ir piepildījušies – spameru un vīrusu rakstītāju savienošanās ir notikusi. Pēdējie pārvērš mājas personālos datorus, kuriem ir platjoslas izeja Internetā, par spama izsūtītājiem, un pēc tam šādus tīklus izīrē. Pie tam maksa par Tīkla no daudziem tūkstošiem inficētu datoru izmantošanu dažu stundu garumā maksā no 50 līdz 100 dolāru. Šajā laikā inficēti personālie datori var izsūtīt miljoniem ziņojumu. Ņujorkas kompānija MessageLabs stādīja priekšā spama izsūtīšanas un vīrusu izplatīšanās elektroniskajā pastā dinamikas analīzes rezultātus. MessageLabs katru dienu skenē aptuveni 50 miljonus vēstuļu, tās klientu vidū ir — Lielbritānijas vēstniecība, Bank of New York, Japānas korporācija Fujitsu. Pasta analīze, ko kompānija pārbaudīja pirmajā pusgadā, sniegusi pārsteidzošus rezultātus. Saskaņā ar atskaites datiem, situācija ar spamu un pa pastu izplatītajiem vīrusiem strauji pasliktinās. No vienas puses, vīrusu daļa, kas tiek izplatīti pa elektronisko pastu, ātri pieaug — 8,3% no vairāk nekā 5,6 miljardiem vēstuļu, ko kompānija pārbaudījusi šī gada janvāra-jūnija mēnešos, vai katra divpadsmitā saturēja vīrusu. 2004. gada jūnijā šis radītājs sasniedza 9,3%. Salīdzināšanai: 2002. gada pirmajā pusgadā, pēc tās pašas kompānijas datiem, vīruss bija tikai vienā vēstulē no 392, 2003. gadā — vienā no 208. No otras puses, pieaug spameru aktivitāte — 86,3% no visa pasta 2004. gada jūnijā sastādīja tieši spams. Šī gada pirmajos četros mēnešos šis rādītājs variējās no 53% līdz 67%. Spama izplatītāju progress arī ir acīmredzams — 2002. gadā spams sastādīja tikai 1,5% no kopējā elektroniskās sarakstes apjoma. „Kad šis līmenis sasniedza 50%, mēs pat iedomāties nevarējām, ka tas spēs pacelties vēl stipri augstāk”, — izbrīnīts ir Braiens Čārnijs (Brian Czarny), kompānijas MessageLabs mārketinga viceprezidents. Kompānijā MessageLabs uzskata, ka tamlīdzīgu biedējošu procesu ir izraisījusi iezīmējusies ciešas sadarbības tendence starp vīrusu rakstītājiem un spameriem, kas izveidojusies uz „komerciāla” pamata — abas šīs grupas kopā savedusi dzīšanās pēc peļņas. MessageLabs speciālisti to noteikusi, novērojot čatus, kuros viens ar otru sazinās gan pirmie, gan otrie. Kā ziņo MessageLabs, tās darbinieki, kuri kontrolē spameru un vīrusu rakstītāju sazināšanos Tīklā, ir noskaidrojuši gan spameru, gan arī vīrusu autoru pieaugošos centienus „sakļaut rindas”. Pie tam kompānija uzsver, kavīrusu izplatīšana pati par sevi vai nu vispār nenes nekādus ienākumus vai arī ļoti nelielus. Toties nauda ir spameriem. Spameru un vīrusu rakstītāju savstarpējā sadarbība uz „komerciāliem” pamatiem — tā ir skaidri samanāma tendence, tieši tādā veidā ir radušies vīrusi Fizzer, Bugbear, Sobig, kā arī MyDoom.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Izraēlā atklājies valsts vēsturē nopietnākais rūpnieciskās spiegošanas gadījums, kurā, pēc policijas domām, privātdetektīvi vadošo Izraēlas kompāniju datoros gan valstī, gan ārzemēs instalējuši datorvīrusu (Trojas zirgu), zaguši slepenu komerciālo informāciju un to pārdevuši šo kompāniju konkurentiem, ziņo The Jerusalem Post. Par skandālu presei tika paziņots svētdien. Ir apcietināti vienpadsmit privātdetektīvi, kā arī vadošo kompāniju augstākie vadītāji. Šīs firmas ir Cellcom (mobilo telefonu kompānija), YES (satelīttelevīzija), Pelephone (mobilo telefonu kompānija), Meir Car Imports (Volvo un Honda importētāji) un Tami-4 (minerālūdens mazumtirgotāji); tieši tās, kā tiek apgalvots, esot algojušas minētos privātdetektīvus. Savukārt starp noziedznieku upuriem ir kompānijas HOT (kabeļtelevīzija), Strauss-Elite (pārtikas rūpniecības konsorcijs), Orange (mobilo telefonu kompānija), Globes (biznesa avīze), Mey Eden (minerālūdens), Shekem Electric (sadzīves elektroierīces), Ace Hardware vietējā filiāle, Rani Rahav (sabiedriskās attiecības), Champion Motors (Volkswagen importētājs), Shalmor-Amnon Amihai (reklāmas kompānija) un Reuveni Pridan (reklāmas kompānija). Kā ziņo policija, spiegošanas dēļ minētās firmas piedzīvojušas neveiksmes komercizsolēs un zaudējušas tūkstošiem klientu. Pēc policijas teiktā, ir apcietināti 18 cilvēki, ieskaitot programmētājus – kādu izraēliešu laulāto pāri, kas dzīvo Londonā. Arestēto vidū ir arī kāds satelīttelevīzijas kompānijas YES augstākais vadītājs, Pelephone un Cellcom drošības dienestu darbinieki un vairāki privātdetektīvi. Svētdien pēcpusdienā tiesībsargājošās iestādes uzaicināja Cellcom vadītāju Jichaku Peterburgu sniegt paskaidrojumus par viņa kompānijas saistību ar šo lietu. Policijas izmeklēšana, kam bija dots nosaukums "Horse Race", sākās 2004. gada novembrī, kad tika saņemts pazīstamā izraēliešu rakstnieka Amnona Jakonta iesniegums. Rakstnieks policijai sūdzējās, ka internetā noslēpumainā kārtā bez viņa ziņas un piekrišanas publicēti viņa jaunā, vēl nepabeigtā romāna fragmenti. Jakonts pavēstīja policijai: iespējams, kāds esot ielauzies viņa datorā un nozadzis grāmatas fragmentus. Rakstnieks turēja aizdomās savu bijušo znotu, 41 gadu veco datorspeciālistu Maiklu Efrati, kurš dzīvo Londonā. Policija pārbaudīja Jakonta datoru un atklāja, ka tajā ir instalēts Trojas zirgs. Kā ziņo policija, persona, kas datorā ievietojusi šo Trojas zirgu, ieguvusi neierobežotu pieeju inficētajam datoram un to pārņēmusi savā varā. Ar Interpola palīdzību Izraēlas policijai izdevās noskaidrot, ka minētais Trojas zirgs ir Efrati roku darbs. Pagājušajā nedēļā Londonā viņu apcietināja kopā ar sievu, 28 gadus veco Rutu Brīru Haefrati. Tagad abi Anglijā gaida tiesu, kura lems par viņu izdošanu tiesāšanai Izraēlā. Pēc tam policija noskaidroja, ka Efrati ir izstrādājis datorvīrusu trijām Izraēlas vadošajām privātdetektīvu aģentūrām, kas to izmantojušas, lai zagtu konfidenciālu informāciju no lielākajām kompānijām. Policijai ir aizdomas, ka šie privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši ar vīrusu inficētus reklāmas CD, no kuriem Trojas zirgs slepus instalējies firmu datoros. Vēl policija ziņo, ka privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši arī e-pasta vēstules ar piesaistītu vīrusa failu. Ir aizdomas, ka lietā iesaistīti vairāku kompāniju augstākie vadītāji – firmas YES finanšu direktors Katriels Moriā, Pelephone drošības dienesta priekšnieks Šajs Razs, Cellcom drošības dienesta priekšnieks Ofers Reihmans un Meir Motors vadītājs Uzi Mors (pēdējais ir arī futbola čempionu, Haifas kluba „Maccabi” viceprezidents). Savukārt apcietinātie privātdetektīvi ir no trim lielām aģentūrām: Modi'in Ezrachi (Civilā izlūkošana), Krochman Special Investigations (Krohmana speciālā izmeklēšana) un Philosoph Balali. Sakarā ar paziņojumiem par iespējamo spiegošanu svētdien vairāk nekā par trim procentiem pazemināj

Datorvīrusu eksperti novērojuši, ka tārps Conficker 1. aprīlī, kā jau prognozēts, pats sevi ir aktivizējis un cenšas sazināties ar hakeru centrālo datoru, lai saņemtu jaunas pavēles.

Eksperti lēš, ka šis tārps varētu būt inficējis jau vairāk nekā 10 miljonus datoru. Piemēram, Vācijā 7% no visiem datoriem ir inficēti ar šo tārpu.

CNN norāda, ka bažas, par to, ka Conficker tārps varētu izraisīt haosu, nav piepildījušās, jo ziņojumu par lielām problēmām neesot. Tomēr, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, datorvīrusu eksperti iesaka pārbaudīt savus datorus un atjaunot antivīrusu programmas!

"Kamēr Jums ir atjaunināta antivīrusa programma ar Jūsu datoru visam vajadzētu būt kārtībā," norādīja IT eksperts Kriss Pirilo (Chris Pirillo).

Nejauša kļūda, rakstot delfi.lv, ss.lv, tvnet.lv vai apollo.lv interneta pārlūkprogrammā, pāris sekundēs var inficēt lietotāja datoru. Tas skaidrojams ar tā saukto taiposkvoteru aktivitātes pieaugumu, kuru darbībā konstatēta apzināta datorvīrusu izplatība.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV secinājusi, ka kāds Latvijas iedzīvotājs reģistrējis veselu sarakstu ar «.lv» domēna vārdiem, kas atgādina pārrakstīšanās kļūdas daudzu populāru Latvijas portālu nosaukumos.

Pirms dažām dienām (līdz 18.04.2012), kļūdaini atverot, piemēram, www.delf.lv, katram «kļūdas upurim» pat neapzinoties un vizuāli to neredzot, dators varēja inficēties ar datorvīrusu. Šobrīd šī vīrusa izplatīšana ir apturēta.

«Šādas ļaunprātības jau daudzus gadus ir izplatītas «.com» domēna vārdos un daudzu lielvalstu tīmekļu vietnēs, bet Latvijā līdz šim nebija konstatēta tik masveidīga un apzināta vīrusu izplatīšana caur taiposkvotingu,» uzsver CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

Jau vairākas dienas Latvijas interneta lietotāju e-pastos, radot nevajadzīgu ažiotāžu, ir atrodams kārtējais viltus brīdinājums par paaugstinātas bīstamības datorvīrusu. Brīdinājuma vēstulē ir sākotnējais teksts angļu valodā un tā daļējs tulkojums latviešu valodā, kas aicina uzmanīties no e-pasta vēstulēm ar pievienotu Power Point prezentācijas failu "Life is beautiful.pps", kura atvēršana, kā tiek apgalvots, draud ar visas datorā esošās informācijas iznīcināšanu. Tam klāt pievienots arī aicinājums pārsūtīt šo brīdinājumu draugiem, kolēģiem u.t.t. Angļu tekstā lielākai ticamībai vēl ir pieminēti tādi pazīstami vārdi kā Yahoo, Hotmail, AOL, bet kā trauksmes avoti tiek minēti Microsoft un Norton. Šāda veida vēstules nav jaunums ne pasaulē, ne Latvijā. Angļu valodā tām pat ir speciāls apzīmējums – “hoax” (mānīšanās, joks). Internetā eksistē portāli, kas veltīti šādiem “jokiem” un kā liecina informācija tajos, “Life is beautiful” nav nekas jauns. Izpildot e-pastā norādītās instrukcijas destruktīvo darbību veic pats apmuļķotais lietotājs un piedevām viņš rekomendē to izdarīt arī saviem draugiem un paziņām. Lielos mērogos šī šķietami nevainīgā parādība var nest ievērojamus zaudējumus, kas rodas no darbalaika izniekošanas un liekas e-pasta vēstuļu plūsmas. Diemžēl daudzi datoru lietotāji pasaulē un arī Latvijā aktīvi turpina pārsūtīt šos brīdinājumus, tādējādi realizējot autoru kaitnieciskās ieceres. “Viltus brīdinājums parasti satur uzstājīgu aicinājumu pārsūtīt to draugiem, kas arī ir šīs vēstules īstenais mērķis,” stāsta Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. “Šādi viltus brīdinājumi izmanto sociālo inženieriju un zināmā mērā līdzinās datorvīrusiem, tikai to kods šoreiz tiek izpildīts datorlietāja smadzenēs.” “Es gribētu aicināt interneta lietotājus Latvijā, pārsūtot jebkādus datorvīrusu brīdinājumus, pārliecināties par draudu realitāti, piemēram, apskatoties antivīrusu kompāniju interneta lapas vai pajautājot uzņēmuma datorsistēmu administratoram,” aicina Valdis Šķesters. “Pretējā gadījumā pastāv liela varbūtība tikt apmuļķotam un to pašu izdarīt ar saviem draugiem, vai, vēl ļaunāk, ieteikt viņiem nodzēst kādu nevainīgu un nepieciešamu operētājsistēmas failu.”

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi.

«Ja esat saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, nekādā gadījumā neatveriet pielikumus un nekavējoties dzēsiet to,» brīdināja FM.

Šodien masveidā izsūtītais pielikums, vēstulēs ar virsrakstu «nokavētu nodokļu maksājumu: Nauda, kas paredzēta valsts budžetam, ir arī jūsu nauda!» satur «P2P» tipa datorvīrusu, kas veic inficētajos datoros esošo paroļu un citas piekļuves informācijas zādzību.

Par šo incidentu FM informējusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju «Cert.lv».

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Db.lv jau rakstījis, ka līdzīgā veidā krāpnieki izmanto arī uzņēmumu nosaukumus un pat logo. Tā, piemēram, par krāpnieku upuri kritusi arī DNB banka.

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Šī gada martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 323,9 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada martu, ir par 80,9 milj. latu jeb 33,3 % vairāk, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada martā kopā iekasēti 150,52 milj. latu, kas ir par 34 milj. latu jeb 29,2 % vairāk nekā pagājušā gada marta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 106,1 milj. latu (+ 29,5 milj. latu jeb 38,5 % attiecībā pret 2006.gada martu), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 66,7 milj. latu (+ 16,9 milj. latu jeb 34 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,58 milj. latu (+ 0,53 tūkst. latu).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - martā iekasēti 23,6 milj. latu, kas ir par 8,1 milj. latu jeb par 52,3 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 79,6 milj. latu (+18,05 milj. latu jeb 29,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada martā iekasēti 27,5 milj. latu (+ 3,7 milj. latu jeb 15,5 %), ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa par naftas produktiem un akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem martā iekasēts 7,2 milj. latu apmērā, par alu 0,53 milj. latu, par naftas produktiem 18,6 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 0,70 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,40 milj. latu.

Ar gandrīz 600 miljonu eiro «ielāpu» zinātnes un augstākās izglītības kleitā Latvijā likteņa varā atstātās nozares varētu posties uz šajā jomā attīstīto valstu balli

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis rēķina, ka no plānotā 600 miljonu eiro «lētā» kredīta no Eiropas Investīciju bankas tautsaimniecība var iegūt miljardos mērāmu atdevi.

Kā iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu?

Iespēja izmantot lētos kredītus Junkera plāna ietvaros atbalsojas akūtajā līdzekļu nepietiekamībā augstākajai izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, arī inovatīvajai darbībai. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta esam pēdējā vietā Eiropā kā inovāciju indeksā, tā izglītībā un zinātnē. Jau vasarā izskanēja pavisam vienkāršs priekšlikums – saskaitām, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumā noteikto 1,5% no IKP šīm jomām, un aizņemamies šo summu ilgtermiņā. Visā pasaulē, īpaši ASV, visiem ir skaidrs, ka, ieguldot vienu ASV dolāru kvalitatīvā universitātē, atdeve sabiedrībai ir astoņi vai pat desmit dolāru, ja universitāte ir augsta līmeņa. Ieguldījums tautas izglītībā un zinātnē ir tā joma, kurā nevar aizšaut garām.

Šī gada maijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 426,07 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada maiju, ir par 101,78 milj. latu jeb 31,4 % vairāk, liecina VID sniegtā informācija.

Valsts pamatbudžetā šī gada maijā kopā iekasēti 239,53 milj. latu, kas ir par 47,9 milj. latu jeb 25% vairāk nekā pagājušā gada maija mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 113,9 milj. latu (+ 33,8 milj. latu jeb 42,2 % attiecībā pret 2006.gada maiju), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 72,2 milj. latu (+ 20,5 milj. latu jeb 39,6%).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - maijā iekasēti 67,55 milj. latu, kas ir par 19,6 milj. latu jeb par 40,8 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 95,28 milj. latu (+19,86 milj. latu jeb 26,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada maijā iekasēti 35,8 milj. latu (+ 8,54 milj. latu jeb 31,4 %), ko ietekmēja gan akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, gan akcīzes nodokļa par naftas produktiem, gan arī akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem. Akcīzes nodoklim par tabakas izstrādājumiem kombinētā likme palielinājusies līdz 8,4 latiem par 1000 cigaretēm + 19,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (2006.gadā nodokļa likme bija 7,6 lati par 1000 cigaretēm + 14,8% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas). Savukārt benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem maijā iekasēts 8,33 milj. latu apmērā, par alu 1,03 milj. latu, par naftas produktiem 23,5 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 2,4 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,47 milj. latu.