Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

IT uzņēmuma DEAC pētījums atklāj, ka 2008.gada beigās surogātpasta jeb SPAM sūtījumu apjoms jau veido 93.3% no visas e-pasta vēstuļu plūsmas, kas ir par 2.3% vairāk nekā pirms gada, liecina kompānijas sniegtais paziņojums.

DEAC norāda, ka Latvijā un pasaulē vēl joprojām pieaug SPAM vēstuļu apjoms, un tas ir dramatiski augsts. Kompānijas apkopotā statistika liecina, ka 2003.gadā gandrīz 50% no visām nosūtītajām e-pasta vēstulēm bija surogātpasts, 2006.gada jūnijā attiecīgais īpatsvars pieauga līdz 90.2%, bet pērnā gada sākumā SPAM sūtījumu skaits veidoja 91%.

DEAC gan piebilst, ka nosūtīto SPAM vēstuļu īpatsvars svārstās ik pa mēnešiem, bet ir tendence, ka tas turpina pieaugt.

Pētījumā DEAC speciālisti ir arī secinājuši, ka surogātpasta sūtītāji ir kļuvuši gudrāki un pēdējā laikā SPAM sūtījumus ir grūtāk filtrēt.

«SPAM sūtītāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas un izmanto arvien jaunus veidus, kā apiet SPAM filtrus, izstrādājot jaunas, daudz gudrākas SPAM sūtīšanas tehnoloģijas. Šīs sistēmas imitē saņēmējam labvēlīgu elektronisko vēstuli un sūtījuma teksts automātiski tiek ģenerēts kā unikāls, piemēram, teksts tiek pasniegts foto veidā, tie iefiltrējas parasta lietotāja e-pastā un izsūta surogātpastu visiem adresātiem no adrešu grāmatiņas,» skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

2007. gada sākumā DEAC serveros spam sūtījumi veidoja 91% no visas e-pasta vēstuļu plūsmas, Db.lv informēja DEAC mārketinga daļas vadītājs Mārtiņš Vilisters.

IT uzņēmuma DEAC apkopotā statistika liecina, ka 2003. gadā gandrīz 50% no visām nosūtītajām e-pasta vēstulēm bijis surogātpasts, 2006. gada jūnijā tas pieauga līdz 90,2%, savukārt 2007. gada sākumā mēstuļu skaits sasniedzis jau 91% atzīmi.

Spams rada milzīgus finanšu līdzekļu zaudējumus arī uzņēmumiem, savukārt mēstuļu izsūtīšana pašam to sūtītājam nemaksā praktiski neko.

"Spam sūtītāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas un izmanto arvien jaunus veidus, kā apiet spam filtrus, izstrādājot jaunas, daudz gudrākas spam sūtīšanas tehnoloģijas. Šīs sistēmas imitē saņēmējam labvēlīgu elektronisko vēstuli un sūtījuma teksts automātiski tiek ģenerēts kā unikāls, piemēram, teksts tiek pasniegts foto veidā, vai, piemēram, spam izsūtīšanas nolūkiem veidoti vīrusi iefiltrējas parasta lietotāja e-pastā un izsūta surogātpastu visiem adresātiem no adrešu grāmatiņas," skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Latvijā sagaidāmais iedzīvotāja darba mūžs ir 35,2 gadi, kas ir nedaudz mazāk kā Eiropas Savienības (ES) vidējais radītājs - 35,4 gadi, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem sagaidāmais darba mūža ilgums Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, bet lielāks nekā Lietuvā. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā - 34,8 gadi.

Eurostat dati liecina, ka visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), kam seko Nīderlande (39,9 gadi), Dānija (39,2 gadi), Lielbritānija (38,6 gadi) un Vācija (38 gadi).

Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Visās ES dalībvalstīs, izņemot Lietuvu sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija īsāks nekā vīriešiem.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab publicējusi Britu kompānijas mi2g digitālo risku prognozes 2004. gadam: 1. 2004. gadā notiks digitālo zbrukumu metamorfoze. Tos vairs nevarēs klasificēt pēc pašreiz izmantotajiem veidiem - vīrusi, tārpi, surogātpasts, pakalpojumu atteice, hakeru uzbrukumi, Trojieši utt. Bieži varēs redzēt vīrusus, kas piegādā surogātpastu; surogātpasts, kas kļūs par propagandas līdzekli naidīgām valstīm, radikālām militārām un reliģiskām grupām; kā arī sarežģītu ļaunprātīgu programmu uzbrukumus, kas vairāk līdzinās veidam, kādā hakeri parāda savas spējas. Visā pasaulē kopumā 2004. gadā paredzami 350 000 atklāti digitāli hakeru uzbrukumi. Valstis, kurām uzbruks visvairāk, ir nemainīgas - ASV, kam seko NATO dalībvalstis - īpaši Lielbritānija un Vācija. Lielākā daļa uzbrukumu notiks no attīstības valstīm. Notiks aizvien vairāk veiksmīgu valdības datortīklu uzlaušanu, īpaši Ķīnā, Dienvidkorejā, Brazīlijā un Skandināvijas valstīs. 2. Surogātpasta apjoms turpinās pieaugt un var sasniegt pat divas trešdaļas no pasaules e-pasta trafika. Saasināsies cīņa starp surogātpasta izplatītājiem un surogātpastu bloķējošo sarakstu apvienību. Zaudējumi pasaules ekonomikai surogātpasta izraisītās produktivitātes krišanās dēļ 2004. gadā būs vairāk ekā 60 miljardi USD. Stingrie pretsurogātpasta pasākumi traucēs ātri sazināties ar sen zināmām personām, jo īstas e-pasta ziņas noteikti tiks nepareizi nosūtītas, nepareizi reģistrētas vai izdzēstas. Augstākie vadītāji atkal ķersies pie faksu sūtīšanas tāpat kā viņi to darīja 1980-tajos gados un 1990-to gadu sākumā. 3. Intelektuālais ieguvums un motivācija -sava prieka pēc- vīrusu rakstītājiem un hakeriem turpinās samazināties un galvenie iemesli ielauzties, rakstīt ļaunprātīgas programmas vai sūtīt surogātpastu būs finansiāls ieguvums. Visa veida finansiālas blēdības un krāpšanas, kas balstītas uz uzticības, kas saistīta ar izveidotām tirdzniecības zīmēm, izmantošanu, kļūs par ikdienišķu lietu. Vienkāršās mājsaimniecības un mazie uzņēmumi kļūs par šādu krāpšanu galvenajiem upuriem. Turpinās izplatīties modernizēta identifikācijas informācijas zagšana, kuras mērķis būs banku konti un elektroniskie maksājumi, jo tiem izmanto tikai viena līmeņa autentifikāciju, kas ir balstīta tikai uz parolēm un tekstiem. Tuvāko divu gadu laikā iespējams notiks viedkaršu un pamata biometriskās autentifikācijas ieviešana. 4. Tiks pieredzēti -vadi un kontrolē- uzbrukumi, kuri skars konkrētas finansu pakalpojumu, aviācijas, transporta, telekomunikāciju, pakalpojumu vai avārijas dienestu organizācijas. Šie uzbrukumi tiks paveikti apvienojot ļaunprātīgas programmas, hakeru uzbrukumus un palīdzību no iekšpuses. Tā rezultātā ar domino efektu var apstāties lielākie elektrības tīkli, lidmašīnu rezervēšanas iespējas, bankomāti, mobilo telefonu tīkli vai avārijas dienestu spējas palīdzēt. 5. Ārpakalpojumu izmantošanā sāks parādīties nopietni riski. Valstīs, kuras starptautiskās kompānijas izmanto ārpakalpojumu klientu atbalstam un programmatūras izstrādei, radīsies visa veida elektroniskie noziegumi. Konfidenciālu klientu datu slepenība tiks pārkāpta ārzonu strādniekiem pārejot no vienas darba vietas uz citu vai sākot piedalīties organizētās kriminālās izspiešanās. Uzmanieties no ārpakalpojumu riskiem, kas parādās ārzonu centros Indijā, Ķīnā, Krievijā, Meksikā, Brazīlijā un Filipīnās. 6. Fundamentālistu ielaušanās datorsistēmās, ļaunprātīgu programmu izplatīšana, pakalpojumu atteices uzbrukumi un propagandas surogātpasta apjoms palielināsies reizē ar iekšzemes nemieriem un starpvalstu militārām darbībām. Šo ļaunprātību izcelsmes zemes visticamāk, ka būs Maroka, Ēģipte, Saaudu Arābija, Kuveita, Pakistāna, Centrālāzijas republikas, Indonēzija un Malaizija. Paredzamas arī pretējā virzienā vērstas darbības, kuras tiks veiktas no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Izraēlas un Indijas. Fundamentālistu ielaušanās datorsistēmās turpinās notikt astoņas līdz desmit nedēļas pirms fiziska terorisma, kā to jau v

Kopš šā gada augusta globālie surogātpasta apjomi samazinājušies par teju 50%, ko veicinājis surogātpastu izsūtīšanas robotu izstrādātāju arests, kā arī darbs pie cita veidu surogātpastu sistēmu slēgšanas, vēsta BBC.

Datorsistēmu drošības tehnoloģiju izstrādātāja Symantec veiktais pētījums liecina, ka surogātpasta apjomi globālajā tīmeklī pēdējo trīs mēnešu laikā samazinājušies par 47%. Līdzīgu tendenci novēroja arī kompānija Kaspersky Lab, kas ziņo, ka surogātpasts no visiem izsūtītajiem e-pastiem kopš šā gada jūlija veido vien 81,1%.

Pēdējo mēnešu laikā datorsistēmu drošības kompānijas veikušas vairākus veiksmīgus pasākumus pret surogātpasta izsūtīšanas sistēmu veidotājiem un uzturētājiem.

Par vienu no lielākajiem panākumiem tiek uzskatīts sistēmas Pushdo jeb Cutwail slēgšana. Šī surogātpasta sistēma darbojusies kopš 2007. gada, un tiek lēsts, ka caur to plūdusi aptuveni 10% liela daļa no globālā surogātpasta apjoma.

Komerccentrs DATI grupa informē, ka pētnieki no drošības programmatūras kompānijas Sophos 24. decembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka 42 procenti no visa surogātpasta, kas tika izsūtīts lietotājiem 2004. gadā ir nācis no ASV. Pētījums balstās uz globālu „medus podu” (honey pots) tīklu – datoriem, kas speciāli veidoti, lai piesaistītu surogātpastu un vīrusus. Sophos secināja, ka ASV pret-surogātpasta likumdošana vienkārši nedarbojas. „Kad mēs pirmo reizi izlaidām šādu ziņojumu Februārī, ASV valdība aizbildinājās ar to, ka pret-surogātpasta likumdošana (Can-Spam Act) uz to brīdi eksistēja tikai dažus mēnešus” teica Grehems Klulijs (Graham Cluley), Sophos galvenais tehnoloģiju konsultants. Dienvidkoreja un Ķīna ierindojās attiecīgi otrajā un trešajā vietā, bet šīs valstis kopā izsūtīja gandrīz divreiz mazāk surogātpasta nekā ASV. Sophos brīdina, ka liela daļa surogātpasta sūtītāju izmanto uzlauztus personālos datorus, kuriem ir platjoslas interneta pieslēgums. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc Dienvidkoreja atrodas surogātpasta sūtītāju saraksta augšgalā, jo šī valsts ir pasaules līdere platjoslas pieslēgumu izmantošanā. Surogātpasta sūtītājiem ir tikai viena interese – ātra, viegla nauda. Viņu naudas pelnīšanas shēmas, kas izmanto surogātpastu ir jau aizgājušas galējībās – teikts Sophos ziņojumā. Mantkārīgos nolūkos tiek izmantoti ļoti daudzi nevainīgu trešo pušu datori, kuru resursi bez īpašnieku piekrišanas tiek izmantoti surogātpasta izsūtīšanai. Zombiju datori (zombie computers) – datori, kurus kontrolē hakeri vai vīrusu, izsūta ap 40 procentiem visa pasaules surogātpasta un daudzi lietotāji par to nemaz nenojauš. Surogātpasta sūtītāju sadalījums pa valstīm: Valsts Procents ASV 42.11 Dienvidkoreja 13.43 Ķīna 8.44 Kanāda 5.71 Brazīlija 3.34 Japāna 2.57 Francija 1.37 Spānija 1.18 Apvienotā Karaliste 1.13 Vācija 1.03 Taivāna 1.00 Meksika 0.89

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija no vārda mēstule atvasinājusi un kā terminus pieņēmusi vārdus mēstuļot (to spam) un mēstuļotājs (spammer). Angļu vārda drive latviskā atbilsme turpmāk būs dzinis.

2007. gada 1.–3. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (LZA TK) Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (ITTEA) sadarbībā ar portālu www.termini.lv rīkoja aptauju par veiksmīgāko un neveiksmīgāko IT terminu. 11. maija sēdē ITTEA izvērtēja aptaujas rezultātus.

Pavisam aptaujā bija piedalījušies 205 balsotāji un iesūtīti 460 dažādi termini. Balsotāju skaits esot uzskatāms par pietiekamu, lai spriestu par tendencēm un liktu dažus terminus vēlreiz izvērtēt, taču ne tik reprezentatīva, lai izdarītu kategoriskus spriedumus.

Caurskatot veiksmīgākos terminus, ITTEA atzīmē, ka balsotāju vislielāko atzinību izpelnījušies latviska skanējuma termini (lejupielāde, dators, izvēlne, veiktspēja, atjauninājums, rīkjosla, tiešsaiste, savietojamība, lejuplāde, mēstule).

Interneta lietotāju skaits, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar pikšķerēšanas uzbrukumiem, ir pieaudzis par 87% — no 19,9 līdz 37,3 miljoniem. Visbiežāk par šī kiberapdraudējuma upuriem kļūst ASV, Krievijas, Indijas, Vjetnamas un Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, secināts Kaspersky Lab pētījumā «Pikšķerēšanas uzbrukumu evolūcija 2011.–2013. gadā».

Pikšķerēšana ir interneta krāpšanas shēma, kad noziedznieki izveido viltotu populāras tīmekļa vietnes kopiju (e-pasta pakalpojuma, internetbankas, sociālā tīkla u. c.) un ar dažādiem paņēmieniem cenšas tur ievilināt interneta lietotājus. Šādi uzbrukumi tiek veikti, lai iegūtu vērtīgus lietotāju datus: personīgo informāciju, ziņas, kas nepieciešamas piekļuvei bankas pakalpojumiem un sociālo tīklu kontiem. Pēc tam hakeri vai nu paši izmanto iegūtos datus, lai nozagtu upura naudu, kā arī izplatītu surogātpastu un kaitīgas programmas, izmantojot sabojātos e-pasta vai sociālo tīklu kontus, vai arī pārdod informāciju citiem noziedzniekiem.

Kibernoziedznieki sākuši izmantot bezmaksas spēles, ieskaitot Angry Birds, lai Android viedtālruņus pārvērstu par surogātpasta izsūtīšanas ierīcēm. Programmatūras, kas izsūtīja surogātpastu, kods bija apslēpts daudzās populārās spēlēs.

Pēc spēles uzstādīšanas kods tika aktivizēts un programmatūra sazinājās ar kādu interneta serveri, kurš uzturēja tālruņu numuru datubāzi, un sāka sūtīt surogātpastu, vēsta BBC. Medijs norāda, ka noziedznieki izmantojuši arī tādas populāras spēles kā Angry Birds Space, Need for Speed Most Wanted u. c.

Vispirms noziedznieki centušies izveidot surogātpasta izplatīšanas tīklu, cilvēkiem izsūtot tūkstošiem ziņojumu, kas piedāvājuši populāru Android spēļu bezmaksas versijas, noskaidrojusi interneta drošības kompānija Cloudmark.

Inficētās bezmaksas spēļu kopijas bijušas izvietotas uz servera Ķīnā un nav bijušas pieejamas oficiālajā Google Play tiešsaistes veikalā.

ASV Federālā tirdzniecības komisija (Federal Trade Commission – FTC) drīzumā sāks informēt interneta pakalpojumu sniedzējus (IPS) par «zombētiem» datoriem un datortīkliem to klientu aprindās. Par to ziņo portāls News.com. Mērķis ir mazināt zombētu datoru «karapulku» kaitīgo darbību masveidā noslogojot internetu ar surogātpastu vai pat veicot uzbrukumus citiem datoriem un tīkliem. Zombēts dators ir dators, kurā bez īpašnieka atļaujas caur internetu ieperināta programmiņa, kas ļauj trešai personai caur internetu izmantot šo datoru saviem mērķiem. To parasti dara tā, lai legālais lietotājs nepamanītu zombēšanas faktu. Piem., kāda kantora datortīkls pēc darba laika tiek vadīts, lai izsūtītu simtiem tūkstošu surogātpastu, tad izdzēš visas šis darbības pēdas un no rīta sniedz visus normālos pakalpojumus kantora darbiniekiem. New.com raksta, ka zombēšana ASV ir kļuvusi par tik nopietnu problēmu, ka tā perspektīvā var apdraudēt visa interneta darbību. Tā rezultātā liekākie ASV IPS sākuši lietotājus brīdināt par ļaunprātīgo programmiņu izplatīšanos un piedāvā bezmaksas aizsarglīdzekļus. Daži IPS veic zombiju «karapulku» apkarošanu neafišējot savus pasākumus, jo tādējādi tiem tiks pievērsta hakeru uzmanība. Kā News.com izteicās kāds datu drošības speciālists, šajā jautājumā faktiski jau plosas «datortehnoloģiska bruņošanās sacensība» starp drošības kompānijām un hakeriem. Arī Latvijas specialisti konstatējuši, ka šeit darbojas ievērojams skaits zombētu datoru un to karapulku.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, par jaunāko pētījumu, kas liecina, ka datornoziedznieku bandas datorkrāpniecības uzbrukumiem aizvien plašāk izmanto inficētu datoru tīklus jeb botu tīklus. Honeynet Project pētnieki ir konstatējuši, ka šīs bandas liek lietā „zombētus” datorus, lai piekrāptu bankas un tiesībsargāšanas iestādes. Pētījumā izmantota informācija, kas savākta no tīšuprāt uzbrukumam pakļautu datoru tīkla. Tas ļoti detalizēti parāda datorkrāpnieku daudzveidīgos paņēmienus. Saskaņā ar šo pētījumu, datorkrāpnieki botu tīklus izmanto četriem galvenajiem nolūkiem: ierīko vietnes, kuru uzbrukuma mērķis ir pazīstami tiešsaistes zīmoli, sūta surogātpastu ar vietņu reklāmu, rīko lietotāju pārvirzīšanu, kuras nolūks ir tīkla trafika novirzīšana uz viltotajām vietnēm, un izplata surogātpastu un datorkrāpniecības vēstules ar botu tīklu palīdzību. Pētījums arī liecina, ka datorkrāpniecības uzbrukumi kļūst arvien izplatītāki un labāk organizēti. „Esam atklājuši iepriekš sagatavotus, pret lielākajiem tiešsaistes zīmoliem vērstus datorkrāpniecības vietņu arhīvus, kurus īsā laikā var izvērst darbībai. Tas nozīmē, ka ar datorkrāpniecību nodarbojas labi organizētas grupas,” apgalvo pētnieki. Pētījumā teikts, ka pastāv „skaidri redzams sakars starp surogātpasta izplatīšanu, botu tīkliem un datorkrāpniecības uzbrukumiem, kā arī starpnieku izmantošanu finanšu transakciju slēpšanas nolūkos”. Martā Honeynet Project jau publicēja pētījumu, kurā sīki tika apskatīti botu tīklu radītie draudi. Jaunais pētījums ar nosaukumu „Know your Enemy: Phishing” ir pieejams vietnē: www.honeynet.org/papers/phishing/.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucooties uz News.com informē, ka ptrdien prezentēta jauna tehnoloģija cīņai ar surogātpastu; tā paredzēta aktīvai pretdarbībai datoriem, kuri tiek izmantoti lielu surogātpasta apjomu sūtīšanai. Programma FairUCE konstatē, kuri datori ir surogātpasta avots, un visas nelūgtās vēstules nosūta tiem atpakaļ, tādā veidā palēninot to darbību un kavējot jauna surogātpasta sūtīšanu. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka jo vairāk kāda sistēma «ražo» surogātpastu, jo vairāk trafika tā saņem atpakaļ no FairUCE, kuru IBM piedāvā bez maksas lejupielādēt savā tīkla vietnē. Pētījums, kuru veikusi kompānija IBM, liecina, ka 76% februārī nosūtītā e-pasta esot bijis surogātpasts, bet katra četrdesmit sestā vēstule tikusi bloķēta, jo tajā bijis vīruss vai cits ļaundabīgs saturs. Taču šie skaitļi, lai cik lieli tie būtu, patiesībā liecina, ka surogātpasta apjoms bijis mazāks nekā janvārī, kad surogātpasts veidoja 83% no visa e-pasta vēstuļu apjoma. Filtrēšanas tehnoloģija, kuru FairUCE izmanto -pasta vēstuļu «likumīguma» noteikšanai, izmanto identifikācijas datu kontroles instrumentus, konstatējot ceļu līdz surogātpasta avotam. Kad ir noteikta «vainīgā» datora IP adrese, sistēma izveido sūtītāja profilu. Marks Huberts, kurš vada IBM AlphaWorks – tiešsaistes grupu, ko IBM izmanto, lai izstrādātājiem un citiem interesentiem izplatītu FairUCE līdzīgas jaunās tehnoloģijas, apgalvo, ka surogātpasta sūtītāju sodīšana neesot kompānijas galvenais nolūks. «Izstrādājām šo tehnoloģiju galvenokārt tādēļ, lai saņēmējiem palīdzētu tikt vaļā no surogātpasta. Skaidrs, ka tas ir savā ziņā agresīvs paņēmiens, taču tas tīklā nerada lielu trafiku; mūsu nolūks nav pārējā trafika vai ienākošā e-pasta traucēšana. Mēs nevis mēģinām uzbrukt surogātpasta sūtītājiem, bet vienkārši palīdzam iztīrīt in-box.»

ASV vēstniecība brīdina ikgadējās imigrācijas vīzas loterijas dalībniekus par Latvijā fiksētiem maldinošiem e-pasta sūtījumiem. Paziņojumu saņēmēji tiek informēti par uzvaru imigrācijas vīzu loterijā un aicināti samaksāt loterijas reģistrācijas maksu. Lai atpazītu un novērstu krāpšanas mēģinājumus, ASV vēstniecība Latvijā aicina pilsoņus iepazīties ar sekojošiem imigrācijas vīzu loterijas nosacījumiem: - ASV valdības oficiālais paziņojums par uzvaru loterijā pienāk pa pastu laikā no maija līdz jūlijam; - Lai arī ASV valdības oficiālais paziņojums ietver informāciju par maksu saistībā ar imigrāciju uz ASV, tajā netiek prasīts ne kredītkartes numurs, nedz tūlītēja samaksa; - Ja sūtījums nāk no Yahoo, Hotmail, Aol un tamlīdzīgu domēnu e-pasta adresēm, paziņojums nav īsts. ASV valdība neizmanto e-pastu informēšanai par uzvaru loterijā, kā arī neizmanto šāda veida e-pasta adreses oficiālu dokumentu sūtīšanai; - ASV valdība neiesaista starpniekus vai konsultantus darbā ar imigrācijas vīzu loteriju; - Informāciju par savu kredītkarti nedrīkst atklāt nevienam, kas informē par nepieciešamību „apmaksāt dalību vīzu loterijā”; - Dalība ASV Valsts departamenta rīkotajā imigrācijas vīzu loterijā ir bezmaksas. Maldinošu sūtījumu saņēmēji ir aicināti iesniegt sūdzību Federālās Tirdzniecības komisijas, kas apvieno 17 valstu patērētāju aizsardzības organizācijas, mājas lapā (www.econsumer.gov/english) vai vērsties Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) Sūdzību centrā par krāpšanu internetā (www.ifccfbi.gov/index.asp). Lai nosūtītu sūdzību par surogātpastu, jāapmeklē Tieslietu departamenta kontaktu mājas lapa (www.usdoj.gov/spam.htm).

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucoties uz AFP informē, ka 26 pasaules valstis ar ASV priekšgalā izvērsušas globālu projektu Operation Spam Zombies. Kopīgās iniciatīvas ietvaros virkne valstu ir nolēmušas apvienot savus pūliņus cīņā ar pasaules problēmu, par kādu ir kļuvis surogātpasts. Taču īpaša uzmanība tiks veltīta datoriem – zombijiem, kuri nosūta surogātpastu bez īpašnieka ziņas. Šīs iniciatīvas ietvaros ASV Federālā tirdzniecības komisija, piedaloties citām iestādēm, ir organizējusi informatīvus sūtījumus interneta piegādātājiem. Rezultātā 3000 kompānijām tika nodota informācija par jauno projektu. Bez tam, vēstulēs bija atrodama virkne rekomendāciju, kurām sekojot, pēc iniciatīvas dibinātāju domām, zombiju datoru skaits varētu līdzināties nullei. Konkrēti, kā nepieciešamie pasākumi, kādus obligātā kārtā ir jāpieņem interneta piegādātājiem, bija rekomendēts pastāvīgs pasta serveru monitorings un, kā sekas to datoru bloķēšana, kuri tikuši pamanīti liela apjoma elektroniskās korespondences izsūtīšanā. Atbloķēšana notiktu tikai pēc detalizētas lietas apstākļu noskaidrošanas. Bez ASV, projektā piedalās lielākā daļa Eiropas valstu, tādas kā Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, kā arī Austrālija, Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija, Panama, Peru un Taizeme. Statistika, no savas puses, liecina par to, ka surogātpasts sastāda 60% no kopējā elektroniskā pasta apjoma pasaulē. Bet surogātpasta filtru uzstādīšanai tiek tērēti miljardiem ASV dolāru, tāpat kā arī tam, lai novāktu surogātpasta ziņojumus no pasta serveriem. Antivīrusu eksperti apgalvo, ka 50% surogātpasta tiek sūtīts no datoriem - zombijiem.

Lai arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) vadītājs Juris Binde televīzijas intervijā centās noliegt spam īsziņu (sms) par tarifu plāna Brīvība izplatīšanu, apgalvojums, ka lietotāji paši izsūtīja šīs īsziņas neiztur kritiku, DB norāda Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

(Papildināts ar LMT viedokli - 7. rindkopa)

«Pirmkārt, vairāk nekā 210 tūkst. lietotājiem īsziņas izsūtot tās nebūtu identiskas, un otrkārt, mums ir aizdomas, ka vēsturiskā operatora mājas lapu nemaz tik daudz klientu dienā neapmeklēja, cik bija izsūtītas īsziņas. Esam pārliecināti ka Datu valsts inspekcija šo gadījumu izmeklēs objektīvi un dos slēdzienu jau tuvākajā laikā,» uzsvēra V. Vancovičs.

Līdzīgu viedokli pauž Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks, kurš norāda, ka J. Bindes paziņotais, ka LMT neizsūtīja spam sms un tās izsūtīja cilvēki no LMT mājas lapas, nav patiess.

Teksts izsūtītās sms bija vienāds, tādējādi, saskaņā ar LMT teikto, tas nozīmētu to, ka vairāki desmiti tūkstoši apmeklēja LMT mājas lapu un nolēma uzrakstīt identiskas sms, kuras nosūtīt citiem, neizpratnē jautā F. Renčaks, norādot, ka ir vairāk nekā skaidrs, ka tās bija mārketinga, nevis sms no vienas personas otrai.

«Protams, ka klientu sms saturam mums piekļuves nav un nemaz nedrīkst būt. Mēs runājam par klientiem un darbiniekiem, kas paši pie mums ir vērsušies,» Db norādīja Bite Latvija Sabiedrisko attiecību menedžere Lita Grafa. Viņa atzīmēja, ka klientu sms saņemšanas laiks par Latvijas Mobilais telefons (LMT) tarifu plānu Brīvība sakrīt, tad secinājumi ir nepārprotami.

«Gan mūsu darbinieki, gan arī mūsu klienti vērsās pie mums ar jautājumu kāpēc LMT viņus spamo ar savām reklāmām, turklāt vēl uzdodas par «draugu». Šo klientu un darbinieku saņemtās īsziņas bija pilnīgi identiskas. Un arī dienas, kad cilvēki bija saņēmuši šīs īsziņas pilnībā sakrīt ar īsziņu tūkstošiem, kas konkrētajā laikā tika sūtītas uz Bites tīklu no LMT. Šādu reklāmas īsziņu sūtīšana bez cilvēku piekrišanas ir pretlikumīga,» skaidroja L. Grafa.

Arī Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs DB apliecināja, ka Tele2 ir saņēmis klientu sūdzības par vienveidīgu spamu, kā arī pusei Tele2 darbinieku ir sūtītas identiskas reklāmas īsziņas, tādēļ arī operators izdara secinājumus par vienādu spam sms tekstu sūtīšanu. «Tele2 sms saturs nav pieejams, varam tikai noteikt, cik klientu ir saņēmuši īsziņas no konkrēta avota,» tā V. Vancovičs.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

Ieturēto pensijas daļu atmaksās tiem pensionāriem, kas strādāja laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam un kuriem pensija tika izmaksāta ierobežotā apmērā - Ls 60 (līdz 2001.gada 31.decembrim), Ls 90 (pēc 2002.gada 1.janvāra), Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Atmaksās to pensijas daļu, kas netika izmaksāta, jo pārsniedza likumā noteikto ierobežojumu. Atmaksājot ieturēto pensijas daļu, tiks ņemts vērā pensijai noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums.

Neizmaksāto pensijas daļu pensionāri saņems ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Nauda tiks izmaksāta pakāpeniski, un vispirms ieturēto summu saņems gados vecākie cilvēki - vecumā virs 71 gadam.

Šī norma skar apmēram 42 tūkstošus pensiju saņēmēju un katrā gadījumā ir nepieciešami individuāli aprēķini, tādēļ naudas izmaksa paredzēta pakāpeniski.

Atmaksa notiks četros posmos, vadoties pēc saņēmēju vecuma:

Vecums Atmaksas laiks 2007. gadā

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.