Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Bieži sastopamies ar situāciju, kad jaunas programmatūras, tai skaitā IT bāzētu biznesa vadības programmu (ERP), ieviešana uzņēmumā beidzas ar fiasko. Problēma nav vietēja, tā ir labi pazīstama jebkur pasaulē un vienmēr šī neveiksme nozīmē lielas izmaksas.

Šveicē praktizējošais nozares profesionālis Avigdors Lutingers (Avigdor Luttinger) atzīst: „Liekas, kaut arī skaitļošanas un izstrādes rīki ir kļuvuši ievērojami labāki gadu gaitā, projektu fiasko proporcija tomēr paliek neadekvāti augsta, kas padara IT projektus sevišķi nepievilcīgus organizācijām, kuras cenšas uzlabot konkurētspēju šodienas recesijas klimatā."

Kādēļ veidojas šāda situācija, un kā izvairīties no fiasko? Programmatūras izvēle, pielāgošana uzņēmuma korporatīvajām prasībām un standartiem un ieviešana ir arvien lielāks izaicinājums, kas bieži vien jau sākotnēji tiek uzskatīts par nenovēršamu ļaunumu. Tipiski, projekta neveiksmes pamatā ir pārāk ilgs ieviešanas laiks, budžeta pārtēriņš, vai arī funkcionālā neatbilstība prasībām.

Valsts budžeta ekonomijas kontekstā Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē trešdien apspriedīs programmatūras izvēli valsts sektorā.

Šobrīd publiskajā sektorā Latvijā netiek uzspiesta viena noteikta ražotāja programmatūra – valstī nav un arī netiek plānota atsevišķa politika, kas normatīvo aktu līmenī noteiktu, kāda veida programmatūra ir jāizmanto valsts iestādēs, norāda E-lietu ministres Signes Bāliņas pārstāvošais sekretariāts. Latvijā pēdējā laikā aktuāls jautājums ir par to, cik valsts ietaupītu, ja atteiktos no Microsoft programmatūras, arī laikraksts Db akcijas ietvaros kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus ierosinājums par bezmaksas programmatūras izmantošanu. Komentējot šos ierosinājumus E-lietu ministre Signe Bāliņa Db uzsver, ka valsts budžeta ekonomijas kontekstā ir būtiski izvērtēt visus iepriekš minētos faktorus, tādēļ attiecīgais jautājums tiks apspriests Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē 9.oktobrī un nākamajā Elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes sēdē. S.Bāliņa uzskata, ka biroja programmatūras izvēlē ir jāņem vērā tās nepieciešamā funkcionalitāte, izmaksas un savietojamība ar esošajām sistēmām un dokumentu standartiem. Tāpat ļoti būtisks nosacījums programmatūras izvēlē ir lietotāju prasmes un ieradumi.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Latvijā bāzētā programmatūras testēšanas uzņēmums «TestDevLab» programmatūras testēšanas jomai veltītajā konferencē «TAPOST» izziņojis «Testers Challenge 2019» pārbaudījumu.

Tā mērķis ir noskaidrot Latvijas labāko programmatūras testētāju. Šis izaicinājums sastāv no vairākiem posmiem, un visa mēneša garumā dalībnieki, atbildot uz āķīgiem IT jautājumiem, cīnīsies par labākā testētāja titulu un varēs laimēt iespaidīgas balvas.

«Mēs saviem klientiem piedāvājam testēšanas pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tie ļoti novērtē mūsu darbu, tāpēc visu laiku meklējam labus programmatūras testētājus. Šovasar Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kur atrodas mūsu biroji, rīkojām «TestDevLab Summer School 2019» vasaras skolu, kurā pāris nedēļu laikā pasniedzām programmatūras testēšanas pamatus. Kursus izgāja vairāki desmiti interesentu un trešdaļa no kursu absolventiem kļuva par praktikantiem, lai reālā darba vidē turpinātu pilnveidot savas zināšanas. Aicinu ikvienu IT speciālistu pārbaudīt savas zināšanas un izpildīt interesantos un āķīgos «Testers Challenge 2019»uzdevumus,» teic Ervins Grīnfelds, kompānijas «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Intensīvos trīs nedēļu kursos «TestDevLab Summer School 2019» interesentus apmācīs automatizētās programmatūras testēšanas pamatos un labākajiem absolventiem piedāvās apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

«Vēlamies «TestDevLab Summer School 2019» dalībniekus iepazīstināt ar šo perspektīvo IT jomu, un, iespējams, atrast jaunus papildspēkus mūsu strauji augošajai komandai,» teic Andrejs Frišfelds, programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmuma «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kursu gaitā «TestDevLab» speciālisti iepazīstinās ar programmatūras testēšanas un automatizētās testēšanas pamatiem, kā arī sniegs ieskatu «Apple iOS» lietotņu izstrādē. Apmācības procesu veidos gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskie uzdevumi, kuru gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi.

Trīs nedēļu apmācības norisināsies «TestDevLab» Ventspils birojā. Tām var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšana - https://summerschool.testdevlab.com. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta, bet būs noderīga. «Krietni svarīgāka ir vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas,» saka A. Frišfelds.

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kaitīgā programmatūra, kuru Kaspersky Lab risinājumi pazīst ar nosaukumu TDSS (autoru dotais nosaukums ir TDL), pašlaik ir viens no vispilnīgākajiem kibernoziedznieku instrumentiem. Tas ir ļāvis izveidot robottīklu, kas sastāv no miljoniem lietotāju datoru.

Piemēram, kaitīgajā programmatūrā ir izveidota iespēja dzēst no lietotāja datora aptuveni 20 vispopulārākos konkurentu izstrādājumus. To vidū ir plaši izplatītās kaitīgās programmatūras Gbot, ZeuS, Optima un citas. Vienlaikus tā papildus instalē datorā aptuveni 30 utilītprogrammas, tostarp viltus antivīrusus, kā arī reklāmas plūsmas uzpūšanas un surogātpasta izsūtīšanas sistēmas. Viens no galvenajiem programmas jauninājumiem ir iespēja inficēt 64 bitu operētājsistēmas.

Tāpat kā iepriekšējās versijas, arī šī galvenokārt tiek izplatīta ar tā dēvētajām «saistītajām programmām». Kaitīgās programmatūras autori paši nenodarbojas ar inficēto datoru tīkla paplašināšanu, bet gan maksā par šo «pakalpojumu» citiem. Atkarībā no vairākiem nosacījumiem partneri saņem no 20 līdz 200 ASV dolāriem par 1000 kaitīgās programmatūras instalācijām.

Tirdzniecības centrā Mols vērienīgās pretterorisma mācībās Hermejs 2017 izspēlēta ķīlnieku krīze un tajās piedalījušās valsts dienestu specvienības, šodien žurnālistiem pastāstīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkuss.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Mācībās, kas noslēdzās šorīt piedalījās Drošības policijas (DP), Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts robežsardzes, Ģenerālprokuratūras, kā arī Mols pārstāvji. Atbalstu mācību norisei sniedza arī Rīgas Pašvaldības policija. Kopumā mācībās piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki un tās notika aptuveni septiņas stundas.

Tāpat mācībās piedalījās valstī esošās specvienības - Valsts policijas pretterorisma vienība Omega, Speciālo uzdevumu bataljons, Valsts robežsardzi pārstāvēja helikopters specvienība Sigma, savukārt NBS pārstāvēja Speciālo uzdevumu vienība.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Mēs esam pieraduši domāt, ka mūsu valstī nav inovāciju, kas varētu pārsteigt pasauli. Bet šādas inovācijas tomēr ir! Par piemēru var kalpot multimediju pašmācības komplekss “Quick Teacher”, kas, pirms vairākiem gadiem radīts Latvijas tirgum, nu jau veiksmīgi tiek tirgots visā pasaulē. Līdz 2008. gada beigām pasaulē bija pārdots vairāk nekā 20 000 programmu. Kur slēpjas šo programmu veiksmes atslēga? Par šiem jautājumiem izvaicājām kompānijas vadītāju Aleksandru Obuleviču.

Kurš, Jūsuprāt, ir galvenais iemesls, kas pieaugušiem cilvēkiem liedz efektīvi apgūt svešvalodas? Kāpēc mēs nemācāmies, kaut arī to vēlamies?

No psiholoģijas viedokļa, viss ir ļoti vienkārši. Vairumam pieaugušo nav skaidra priekšstata par to, ko tieši viņiem nozīmē “iemācīties svešvalodu”. Ko tieši jūs saprotat ar šo jēdzienu – vai grasāties dzīvot citā valstī un valoda jums nepieciešama saziņai vietējā sabiedrībā vai arī jūs vienkārši reizi gadā aizbraucat uz kādu kūrortu, vai lasīsiet oriģināldarbus svešvalodā vai arī jums pietiek ar saraksti pa e-pastu, vai varbūt jūs vēlaties izteikt savas domas un saprast, ko saka sarunbiedrs? No uzdevuma, ko sev izvirzīsiet, būs atkarīgs tas, vai sasniegsiet iecerēto mācību mērķi.

Pēdējos gados intelektuālā īpašumtiesību aizsardzības jomā Latvijā ir notikuši būtiski uzlabojumi. Ja vēl 2002. gadā ar nožēlu nācās konstatēt, ka lielākais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējs bija valsts, tad pašreiz neatrisināts jautājums joprojām ir privāto programmatūras lietotāju izglītošana.

Kādreiz valdīja uzskats, ka nebūtu slikti, ja visi lietotu licencētas programmas, kaut gan visi lietoja nelicencētās. Šodien vismaz valsts un uzņēmējdarbības sektorā mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Ja uzņēmēji sākotnēji smīkņāja par prasību izmantot licencētu programmatūru, šobrīd attieksme ir mainījusies. Izņēmums paliek pašvaldības. Tās ilgstoši bijušas ārpus kontrolējošo orgānu redzes loka. Patiess gandarījums, ka augstāko mācību iestāžu vadītāji ir ļoti atsaucīgi. Tā šajā gadījumā arī ir viņu primārā interese, jo, lai, piemēram, piesaistītu struktūrfondu līdzekļus, šis ir viens no punktiem, kuram jābūt sakārtotam.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) iepirkumā par programmatūras un tās atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, ir uzvarējuši septiņi IT uzņēmumi MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA, ATEA, Capital un IT Latvija.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopējā līgumcena ir 3,8 milj. Ls.

Tostarp iepirkuma sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – Microsoft programmatūra», kurā paredzamā līgumcena ir miljons latu, uzvarējuši pieci uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA un ATEA.

Sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – antivīrusu programmatūra», par uzvarētājiem atzīti septiņi uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Capital, Datakom, IT Latvija, DPA un ATEA. Paredzētā līgumcena šajā sadaļā ir 500 tūkst. Ls.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie jaunākie nodokļu politikas attīstības virzieni ne tikai nedos gaidītos akcīzes nodokļa ieņēmumus un veicinās kontrabandu, bet arī kaitēs iedzīvotāju veselībai, liekot atteikties no mazāk kaitīgajiem tabakas aizstājējpoduktiem par labu cigaretēm, liecina Bezdūmu nozares asociācijas ekspertu analīze.

FM priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās. Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai palielināsies.

Faktiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka vakar dažas minūtes pēc pulksten četrpadsmitiem tika saņemts pirmais ziņojums no kādas firmas Latvijā par liela daudzuma aizdomīgu e-pasta vēstuļu saņemšanu no Lietuvas un Igaunijas. Tas izrādījās kārtējās, jau ceturtās pēc skaita, vīrusa Zafi versijas Email-Worm.Win32.Zafi.d epidēmijas priekšvēstnesis. Šī vīrusa bīstamība, ņemot vērā tā izplatību pasaulē, tiek vērtēta kā vidēja. Pēc SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas rīcībā esošās informācijas, kas tiek iegūta no Inbox.lv e-pasta sistēmas, kopš epidēmijas sākuma līdz pulksten 24.00 ar e-pasta vīrusiem inficēto datoru skaits Latvijā pieauga aptuveni par 50%. Pirms Zafi.d epidēmijas jau mēneša garumā katru diennakti tika reģistrētas gandrīz 1000 unikālas Latvijas IP adreses, no kurām nāk vīrusaini e-pasta sūtījumi. 14. decembrī šis rādītājs ir palecies līdz 1492 adresēm. Iespējams, ka šīs diennakts laikā tas sasniegs vai pat pārsniegs 2000. Daudzi vīrusu rakstītāji vēl arvien ar mainīgu veiksmi turpina izmantot sociālo inženieriju, nenopūloties ar jaunu tehnoloģiju izgudrošanu un cerot, ka kāda daļa lietotāju noteikti iekritīs izliktajās primitīvajās lamatās. Arī Zafi.d neatšķiras ar īpašiem jaunumiem un ekspluatē tuvojošos Ziemasvētku tēmu, izsūtot vēstules, kas ļoti līdzinās jau ierastajiem apsveikumiem ar interneta starpniecību. Vīruss izplatās ar e-pasta un koplietošanas resursu starpniecību. Izplatoties caur koplietošanas resursiem, tas meklē mapes, kuru nosaukumā ir simbolu virkne "shar", un kopē sevi tajās ar nosaukumiem “winamp 5.7 new!.exe” un “ICQ 2005a new!.exe”. Atkarībā no inficētā datora domēna, vīrusu saturošās vēstules var būt daudzās valodās. Angļu variantā, kura paraugi tika saņemti epidēmijas sākumā, inficēto vēstuļu tēma ir “Merry Chrismas!”, teksts “:) Sūtītājs”, pievienotais fails ar vienu no paplašinājumiem .bat, .cmd, .com, .pif, vai .zip, bet nosūtītāja adrese tiek viltota. “Pēdējā laikā sociālās inženierijas triki ar e-pasta vēstulēm vairs negūst tik lielus panākumus kā agrāk”, stāsta Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. “Tomēr tuvojoties svētkiem, kuru laikā interneta lietotāji apmainās ar milzīgu apjomu apsveikumu, šādi viltojumi, kā Zafi.d gadījumā, var izrādīties ļoti bīstami, jo daudzi jau tagad sāk saņemt pirmos īstos apsveikumus.” Datoru Drošības Tehnoloģijas rekomendē būt īpaši uzmanīgiem ar e-pasta vēstulēm pievienotiem izpildāmajiem failiem un neatvērt tos bez 100% pārliecības par to uzticamu izcelsmi, kā arī sekot antivīrusu kompāniju brīdinājumiem.

Lai arī daļa ministriju pagaidām neplāno pāriet uz atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru, ir ministrijas, kuras šogad ir atcēlušas Microsoft programmatūras iegādi.

Latvijā ir sākušās diskusijas par to, ka valsts un pašvaldību iestādes varētu izmantot bezmaksas programmatūru, arī laikraksts Db akcijas ietvaros, kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus uzņēmēju ierosinājumus par OpenOffice.org izmantošanu. Pakāpeniska pāriešana uz atvērtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir nopietni izvērtējams jautājums, uzskata Finanšu ministrija (FM), vēršot uzmanību, ka ministrija jau patlaban izmanto dažādus atvērtā koda risinājumus savas informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt, komentējot uzsvaru uz atvērtā koda ofisa saimes programmatūras lietošanas iespējām - elektroniskās tabulas un tekstu redaktori, FM atzīmē pozitīvo aspektu, ka šīs programmas ir bez maksas no licencēšanas viedokļa, tomēr pašas programmatūras uzturēšana prasa papildu finanšu un cilvēkresursus, gan apmācot lietot programmatūras patērētājus, gan tās iestatot, gan atjaunojot. Ministrija arī norāda, ka pilnībā nav atrisināts jautājums par šīs programmatūras latviskošanu, ieskaitot pilnvērtīgas pareizrakstības pārbaudes iespējas, kas ir nopietns iebildums to lietošanai valsts pārvaldē.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Ja visi skolnieki klātienes mācībās lietos sejas maskas, prasība par audzēkņiem nodrošināmajiem kvadrātmetriem skolām nebūs obligāta, šorīt Latvijas Radio stāstīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šuplinska pastāstīja, ka valdība šodien lems par turpmāko mācību procesa organizēšanu, tostarp par asas viedokļu atšķirības sabiedrībā izraisījušo prasību visiem skolniekiem, tostarp mazāko klašu audzēkņiem, visā mācību procesā skolā lietot sejas maskas.

Ministre pauda nostāju, - ja norma par masku lietošanu paliks spēkā, kā arī skolas nodrošinās mācību telpu pastiprinātu vēdināšana un dezinfekciju, tad prasība par audzēkņu blīvumu klasēs, katram nodrošinot vismaz trīs kvadrātmetrus, tiks noteikta kā vēlama, nevis obligāta norma. Katrā konkrētā izglītības iestādē gan tikšot vērtēti arī unikālie apstākļi.

Pašlaik tiek plānots, ka 1.- 4.klašu skolnieki klātienes mācībās atgriezīsies no 11.janvāra, bet pārējiem vismaz ārkārtas situācijas laikā mācības turpināsies attālināti.

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

BALTOPS mācības norisināsies no šī gada 6.jūnija līdz 22.jūnijam. Savukārt Latvijas teritorijā tās ilgs līdz 15.jūnijam.

Jāatzīmē, ka šīs ir pirmās šādas sarežģītības mācības kopā ar NATO sabiedrotajiem, informē Aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Kopumā BALTOPS mācībās piedalās aptuveni 3000 karavīru no 13 valstīm (ASV, Beļģija, Igaunija, Dānija, Francija, Krievija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija). Attiecībā uz militāro tehniku, mācībās piedalās divas zemūdenes un 36 kuģi, tai skaitā arī Latvijas jūras spēku mīnu kuģis M-04 Imanta.

Preses konferencē I. Lieģis atklāja trīs izvirzītos mērķus - piedalīties Afganistānas misijā, attīstīt Lielvārdes lidlauku, piesaistot NATO un panākt, ka starptautiskās jūras spēku mācības BALTOPS tiek rīkotas Latvijā. Mācību norise Latvijas teritorijā būs liels ieguvums, jo tādējādi tiks pārbaudīta tieši Latvijas sagatavotība attiecībā uz iespējām pārvietot tehniku un sniegt medicīnisko palīdzību. Mācībās tiks iesaistīti muitas, robežsardzes, valsts policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un ugunsdzēsības dienesti, kā arī satiksmes ministrija, informē Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Malakovs.

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

SIA ELVI grupa šogad akcentē iekšējās mācības, kas ir ekonomisks risinājums klientu apmierinātības celšanai

«Šobrīd jāmeklē nevis, ko samazināt, bet ko izdarīt citādāk. Šis ir veiksmīgs projekts, ko var realizēt ar minimāliem līdzekļiem.

Apkārt ir pārāk daudz negatīvā, tāpēc vajag sapurināt savus pārdevējus, pateikt kādu labu vārdu,» saka Aija Draudiņa, SIA ELVI grupa mācību vadītāja.

Uzņēmuma darbiniekiem parasti ir gana daudz pieredzes, iekšējo resursu, lai organizētu šādas mācības - vajag tikai pameklēt. Tas dod iespēju lieki netērēties, lai maksātu dārgiem ārpakalpojuma sniedzējiem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!