Nonākot finansiālās grūtībās, SIA Autonams apmelo savus konkurentus publiski mēģinot graut to reputāciju, tā šorīt izplatītā paziņojumā norāda SIA GSM Apsardze.

Kā vēstīts, 28. jūlijā SIA Autonams informēja, ka SIA GSM Apsardze nodarbojas ar ļaunprātīgu uzņēmuma sagrābšanu jeb reiderismu. Taču, kā norāda SIA GSM Apsardze pārstāvji, izplatītā informācija esot ne tikai apmelojoša, bet arī neatbilstot īstenībai, jo SIA Autonams jau labu laiku ciešot finansiālas grūtības, laikus nevarot norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, uzņēmums esot ieķīlājis savu mantu vairāk nekā 637 000 eiro apmērā, vairāk nekā 48 000 eiro esot parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī Autonams esot parādā GSM Apsardzei vairāk nekā 85 000 eiro, lai gan naudu par sniegtajiem pakalpojumiem SIA Autonams no klientiem esot saņēmis. «Sasāpējusī finansiālā situācija arī kalpo par iemeslu, lai negodīgas konkurences ceļā mēģinātu publiski nomelnot konkurentu reputāciju, cenšoties nezaudēt tirgus pozīcijas. GSM Apsardze šobrīd plāno vērsties tiesā ar prasību piedzīt visus līdzekļus no SIA Autonama,» teikts paziņojumā.

«Latvijas reiderisma praksē sākusies jauna ēra - digitālais reiderisms, ar ko saskāries Latvijas uzņēmums SIA Autonams,» teikts medijiem izplatītā paziņojumā. Kompānijas pārstāvji esot vērsušies tiesā pret SIA GSM Apsardze par negodīgu konkurenci un zīmola nelikumīgu izmantošanu, kā arī par nekvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu, kā rezultātā ierosināti divi civilprocesi Rīgas apgabaltiesā un Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesā.

Kā skaidro Edvīns Panders, SIA Autonams valdes loceklis, runa esot par autoparka uzraudzību, kas pašlaik ir strauji augoša biznesa niša ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

«Bijušais sadarbības partneris ne tikai pārņēmis uzņēmuma datu bāzi un vēsturiskos datus, izmanto Autonama izstrādāto know how, bet arī izplata apmelojošus paziņojumus mūsu klientiem. Acīmredzams, ka reiderisms Latvijā ir grūti izskaužama parādība, kas tagad ar Autonama precedentu «pakāpies» jaunā līmenī, un varam runāt par digitālo reiderismu,» uzskata E. Panders.

SIA Autonams Latvijas tirgū nodrošina automašīnu papildaprīkojumu, kā arī ieviesis autoparku uzraudzības sistēmu SKYBRAKE. Pašlaik kompānija esot saskārusies «ar pārsteidzoši negodīgām un nelikumīgām darbībām no bijušā sadarbības partnera SIA GSM Apsardze puses, kas, iespējams, mēģina ienākt Latvijas tirgū ar negodīgas konkurences paņēmieniem. Proti, mēģinot «pārņemt» SIA Autonams klientu datubāzi un klientu vēsturiskos datus, lai turpmāk īstenotu SIA Autonams nodrošinātos pakalpojumus, pat nelikumīgi izmantojot SIA Autonams piederošo zīmolu SKYBRAKE».

Apsardzes darbiniekiem nāksies ieviest jaunus un katrai firmai unikālus formas tērpus, lai nemaldinātu sabiedrību un novērstu negodīgu konkurenci.

Regula paredz vairākas izmaiņas likumā par apsardzes darbību. Valstij jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju un jāizstrādā kārtība, kādā šī atļauja tiks izsniegta.

Likumprojektā kā atbildīgā institūcija norādīta Valsts policija (VP), kuras uzdevums būs arī kontrolēt prasību izpildi. Vienlaikus ar jauno likumu paredzēts uzlabot apsardzes pakalpojumu kvalitāti un izskaust pārkāpumus apsardzes jomā – nodarbināšanu bez darba līgumiem vai apsardzes sertifikātiem, negodīgu konkurenci u.c.

Viena no likumprojektā paredzētajām prasībām ir stingrāka apsardzes darbinieku apmācības programma, kuru kontrolēs VP. Apmācību varēs sniegt izglītības iestādes, kas saņēmušas licences profesionālās izglītības programmu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieka apmācībai. Apsardzes darbiniekiem būs jākārto kvalifikācijas pārbaudījums. Šī prasība gan neattiecas uz darbiniekiem, kuri nodarbojas ar apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu, apkopi un remontu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsludinājusi iepirkumu uz pieciem gadiem par stacionāro fotoradaru apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu, aģentūra LETA noskaidroja CSDD.

CSDD skaidroja, ka direkcija pie radaru apsardzes sistēmas uzlabošanas strādājot ilgāku. «Iepirkums ir izsludināts par jaunu, modernu, inovatīvu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu stacionārajiem fotoradariem. Iepirkuma apjoms ir uz pieciem gadiem,» uzsvēra CSDD.

Nolikums paredz, ka pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā ir jābūt tādam, kurš nodrošinājis objektu tehnisko apsardzi vismaz 40 novados vai pilsētās, kur katra objekta apsardze ir nodrošināta uz termiņu ne mazāku kā viens gads.

Paredzēts, ka uzvarētājam būs jānodrošina objektu tehniskā apsardze un papildus fiziskā apsardze.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 15.novembris.

Jau ziņots, ka šogad nezināmi ļaundari sabojājuši četrus stacionāros fotoradarus. Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 52 stacionārie fotoradari. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40. Ar šo mērierīču uzstādīšanu nodarbojas CSDD. Pirmie stacionārie fotoradari tika izvietoti 2015.gada februārī.

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Pēc divu kuģu sadursmes Ziemeļjūrā bojā gājuši četri jūrnieki, bet vairāki pazuduši bez vēsts.

Sadursme notikusi trešdienas vakarā, kad ar Bahamu salu karogu peldošais Baltic Ace sadūrās ar konteinerkuģi Corvus J. Pēc sadursmes Baltic Ace nogrima. Negadījuma vietā tika atrastas četru cilvēku mirstīgās atliekas, bet vēl 13 jūrniekus izglāba Nīderlandes krasta apsardze. Glābšanas darbus apgrūtina spēcīgais vējš.

Kuģis nogrima aptuveni 100 kilometru attālumā no Nīderlandes ostas pilsētas Roterdamas. Polijas medijis thenews.pl norāda, ka uz kuģa atradušies vienpadsmit poļu jūrnieki. Kuģa apkalpi veidojuši arī jūrnieki no Ukrainas, Bulgārijas, Filipīnām un Nīderlandes. Kopumā nogrimušā kuģa apkalpe bija 24 cilvēku apmērā.

Valsts policija būs tā institūcija, kas izsniegs atļaujas profesionālajiem pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, kas pēc būtības ir apsardzes darbība. To paredz Ministru kabineta akceptētais Apsardzes darbības likumprojekts. Likumprojektā paredzēts, ka par atļauju izsniegšanu, būs jāmaksā valsts nodeva.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm piemērošanu Latvijā. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, un jāizstrādā kārtība, kādā atbildīgā institūcija izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju.

Atļaujas naudas pārvadājumiem varēs saņemt tikai tad, ja tiek izpildītas regulas prasības, turklāt likumprojekts paredz, ka Valsts policija veic skaidras naudas autopārvadājumu kontroli un nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas noteikumi.

Līdz ar izteiktu darbaspēka trūkumu tuvākajā laikā, visticamāk, sadārdzināsies fiziskās apsardzes pakalpojumi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 450 licencēti apsardzes komersanti, no kuriem vairāk nekā 280 ir norādījuši, ka sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Savukārt šogad licences anulētas sešiem uzņēmumiem, bet 27 apsardzes uzņēmumi paši izbeiguši darbību, liecina Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija. Pagājušajā gadā mainījās apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtība. Proti, apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Likums nosaka arī četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Līdz ar izmaiņām ir nedaudz paretinājušās nozares uzņēmumu rindas, jo agrāk tajā pakalpojumus sniedza vairāk nekā 500 uzņēmumi.

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

Saeima konceptuāli atbalstījusi jaunu Apsardzes darbības likuma projektu, kas paredz vairākas izmaiņas apsardzes komersantu darbībā.

Likumprojektā noteiktas izmaiņas attiecībā uz pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, apsardzes pakalpojumu kategorijām, darbinieku formas tērpiem, darba līgumiem, sertifikātiem, veselības pārbaudēm, apsardzes darbinieku apmācību.

Likumprojektā paredzētas izmaiņas apsardzes pakalpojumu kategorijās – tiek izdalīti četri pakalpojumu veidi – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Šāds dalījums nepieciešams, lai noteiktu atbilstošas prasības attiecīgajā kategorijā ietilpstošajam pakalpojumu sniedzējam. Piemēram, inkasācijas pakalpojumu sniedzējam tiks noteiktas minimālās drošības prasības, nodrošināt darbiniekus ar atbilstošu ekipējumu, sakaru līdzekļiem un transportu, kā arī uzlikts pienākums inkasācijas apsardzes laikā apsardzes vadības centram nepārtraukti sekot inkasācijas apsardzes transportlīdzekļa atrašanās vietai un uzturēt sakarus ar inkasācijas apsardzes grupu. Gadījumā, ja inkasācijas apsardzi veic viens darbinieks, mašīnu paredzēts aprīkot ar intelektisko banknošu neitralizācijas sistēmu. Likumprojektā grozījumus par inkasācijas apsardzes darbības likumu nosaka Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regula par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm, kuras prasību izpildei paredzēts pārejas periods līdz 2014. gada 1. janvārim.

Valsts policija vērš uzmanību, ka pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai ir derīgas tikai līdz 2017.gada 1.janvārim.

2014.gada 13.februārī tika pieņemts jauns Apsardzes darbības likums, kas stājās spēkā 2014.gada 20.martā, tomēr atsevišķas likuma prasības stājas spēkā tikai no 2017.gada 1.janvāra.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 5.punktu – apsardzes komersantiem, kuriem iepriekš izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem jaunas licences atbilstoši Apsardzes darbības likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim. Ja tas netiek izdarīts, iepriekš izsniegtās licences jānodod Valsts policijai un jāizbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšana.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) kļuvusi par lielāko apsardzes nozares uzņēmumu organizāciju, jo tajā uzņemti jauni biedri - SIA Securitas Latvia un SIA LDZ Apsardze, informē asociācijas vadītājs Arnis Marcinkēvičs.

Abi uzņēmumi atrodas nozares vadošo uzņēmumu vidū. Līdz ar jauno biedru pievienošanos asociācijai, DNKA pašlaik apvieno visus lielākos nozares uzņēmumus. DNKA biedri pārstāv vairāk nekā trešo daļu no visiem nozarē strādājošajiem, kopā nodarbinot 2538 cilvēkus.

«Gan Securitas Latvia, gan LDZ Apsardze pievienošanās asociācijai iezīmē būtisku pagriezienu nozares pārstāvniecībā - ja līdz šim nozīmīgākie nozares spēlētāji nav spējuši vienoties par sadarbību vienā organizācijā, lai risinātu nozares sasāpējušos jautājumus, tad tagad redzam, ka sadarbības un problēmu risināšanas virzienā ir sperts patiesi liels un nozīmīgs solis,» norāda DNKA valdes priekšsēdētājs A. Marcinkevičs.

Šogad par 20% plānots palielināt ienākumus no mecenāta Kristapa Morberga nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā, eksperti uzskata, ka nepieciešama investora piesaiste, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasarnīcas komplekss Jūrmalā, Dzintaru prospektā 52/54, ir viens no pieciem Latvijas Universitātes (LU) pārvaldībā esošajiem dižmecenāta K. Morberga nekustamajiem īpašumiem. K. Morbergs bija viens no pirmajiem latviešu uzņēmējiem, būvuzņēmējs, kurš pēc nāves visus savus īpašumus novēlēja LU.

K. Morberga vasarnīca ir izcils neogotikas koka arhitektūras piemineklis, tā celta 1883. gadā. K. Morberga vasarnīca tiek izīrēta kopš 2009. gada, kad tika pabeigta tās rekonstrukcija. K. Morberga vasarnīcas un dārza atjaunošanā tika investēti aptuveni 2 miljoni eiro, 1,2 miljoni bija Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Šobrīd K. Morberga vasarnīca ir vairāku tās teritorijā esošo ēku komplekss, ko veido pati vasarnīca, sargu namiņš (Cottage Dzintars) un Vasaras hosteļa ēka.

Paceļoties līdz 7,06 metriem, ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi, pilsētā sākušas applūst zemākās vietas.

Kā vienas no patlaban apdraudētākajām vietām Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls min mazdārziņus Nometņu ielas rajonā un Grīvas kapus.

Straujā ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Daugavpils ir saistīta ar ledus sastrēgumu, kas Daugavā izveidojies pie Vaikuļāniem Daugavpils novada Līksnas pagastā, skaidroja Ruskuls.

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, komentējot situāciju Vaikuļānos, atzīst, ka ledus sastrēgums pamazām sāk skaloties un ir cerības, ka tuvākajā laikā tas tiks pārrauts. Situāciju gan sarežģījot tas, ka Daugava lejpus Nīcgales joprojām nav atbrīvojusies no ledus.

Valsts vides dienests (VVD) noraida SIA Skonto Būve un tā pārstāvju Viktora Tihonova un Gvido Seņkāna iepriekš izplatīto informāciju par veidu, kādā VVD pārņēma Dienvidu dīķa apsardzi, norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Savos publiskajos izteikumos Skonto Būve pārstāvis G.Seņkāns norādījis, ka bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās Skonto Būve objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Savukārt Tihonovs teicis, ka piektdienas vakarā īsi pirms tumsas, VVD par valsts budžeta līdzekļiem nolīdzis algotņus, kuru uzdevums ir ielauzties teritorijā, nobarikādēties un nevienu iekšā nelaist.

Pirmkārt, apsardze objekta pārņemšanas laikā, 28.augustā plkst. 16.30, nebija bruņota, otrkārt, pārņemšanas process noritēja mierīgi, bez jebkādas agresijas Skonto Būve pārstāvju – apsargu un darbu uzrauga - klātbūtnē. Treškārt, teritorijā joprojām atrodas Skonto Būve” apsardze, kas uzrauga tā atlikušās mantas, skaidroja Koļegova.

Kukuļdošanā apsūdzētajam un no amata atstādinātajam Finanšu ministrijas (FM) ierēdnim Vladimiram Vaškevičam Austrijā atņemta pase, lai ierobežotu viņa pārvietošanos.

«Kā jūs zināt, viņš Austrijā tika ievietots citā ārstniecības iestādē, kur viņam tika nodrošināta apsardze. Advokāti pārsūdzēja, un šis lēmums tika atcelts. Viņam ir atņemta pase, lai viņš nevarētu nekur izbraukt, bet pašreiz šis process par iespējamo viņa izdošanu Latvijai vēl arvien ir procesā,» šodien Latvijas Radio stāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Prokuratūras sadarbības partneri Austrijā risina jautājumu par Vaškeviča izdošanu Latvijai, taču prasība par bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka izdošanu noraidīta vēl nav.

Ķemeru iedzīvotāji ir sašutuši, uzzinot, ka valsts nolēmusi atteikties no sanatorijas Ķemeri pārņemšanas savā pārziņā un meklēt izsolē tai jaunu saimnieku. Lai gan ēkai ir nodrošināta apsardze, tomēr vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka garnadžiem tajā esot iespējams iekļūt, tāpēc objekta izzagšana turpinās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī apkures trūkums turpinot graut ēkas mūrus, kur jau ir iemetusies brants.

Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs Mārtiņš Stulpiņš pašlaik neredzot nevienu nopietnu spēku, kas varētu palīdzēt glābt sanatoriju. Par to pārliecinājies arī vienā no Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdēm, kur bijusi «tikai tukša runāšana». Šā iemesla dēļ atteicies apmeklēt Ķemeru nākotnei veltītās nākamās Saeimas Pieprasījumu komisijas sanāksmes, raksta laikraksts.

Vakar notikušajā sēdē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apliecinājis, ka valstij nav pienākuma un tiesību nodarboties ar uzņēmējdarbību, tāpēc sanatoriju pirkt par valsts naudu nav lietderīgi. Arī atsavināt objektu nevarot, jo tas varētu radīt dažādus juridiskus riskus. Glābt ēku var tikai investors, kas rūpētos par kultūras pieminekļa pienācīgu apsaimniekošanu.

Uzņēmums Pentano Apsardze Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 11. janvārī.

Kā liecina informācija uzņēmuma mājaslapā internetā, Pentano Apsardze ir «pirmais privātās apsardzes uzņēmums Latvijā, dibināts 1993.gada 10.martā, ar mērķi sniegt īpašuma apsardzes pakalpojumus, izmantojot tehniskos līdzekļus un mobilās reaģēšanas grupas».

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 503 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 45 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 28 darbinieki.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Genadijs Seibutis.

Apsardzes nozarē aktuālas ir vecās problēmas, tomēr lielākie nozares spēlētāji nākotnē raugās pozitīvi , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apsardze ir viena no problemātiskajām nozarēm valstī, jo tajā ir vairāk nekā 500 uzņēmumu un arī liels ēnu ekonomikas īpatsvars – tiek lēsts, ka pat vairāk nekā 40%. Stingrākus nosacījumus paredz no šī gada spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi apsardzes nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Tajos noteikts, ka līdz 2017. gadam apsardzes uzņēmumiem jāveic pārsertifikācija un jāsakārto darba procesi un tehniskais aprīkojums. Līdz ar to varētu notikt nozares pašattīrīšanās un daļa negodprātīgo uzņēmumu likvidētos, uzskata aptaujātie tirgus spēlētāji.

Jāatgādina arī, ka šī gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar paziņojumu, ka apsardzes nozarē Latvijā darbojas 32 nodokļu maksātāji, kam ir piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, savukārt Finanšu policijas pārvaldē uz to brīdi izmeklēšanā atradās 12 kriminālprocesi, kuros figurē apsardzes pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Šī nozare patlaban gan nav VID prioritārā nozare. Savukārt uzņēmumi atzinīgi vērtē Valsts policijas kontroles pasākumus šī gada pirmajā pusē, jo tie nesuši rezultātus, proti, komersanti pret valsti kļuvuši disciplinētāki.

Viesuļvētras Sendija laikā nogrimis slavens burukuģis HMS Bounty, kas ticis izmantots Holivudas filmās. ASV Krasta apsardze izglābusi 14 no 16 kuģa komandas locekļiem.

Kuģis tika uzbūvēts 1962. gadā kinolentes Dumpis uz Bounty (Mutiny on the Bounty) uzņemšanas nolūkiem un pēc tam izmantots daudzās filmās, tostarp vienā no Karību jūras pirātu daļām.

Burukuģis nogrimis Ziemeļkarolīnas piekrastē. Tuvojoties viesuļvētrai, kuģa kapteinis centies izvairīties no nokļūšanas tās ceļā, tomēr tas neesot izdevies.

ASV Krasta apsardze vēlāk atrada viena kuģa apkalpes locekļa mirstīgās atliekas, savukārt burinieka kapteinis joprojām tiek uzskatīts par pazudušu bez vēsts.

Oriģinālais britu karaflotes kuģis Bounty kļuva slavens, kad uz tā 1789. gadā netālu no Taiti krastiem notika apkalpes dumpis.

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Moduļu māju būvnieks VIA-S Modular houses šogad Lietuvā nodibinājis uzņēmumu noieta organizēšanai

Šis ir jau otrais Kurzemes mazpilsētas Grobiņas ražotāja ārvalstu uzņēmums – 2011. gadā tika nodibināts uzņēmums Zviedrijā, kas veic tirgus pētījumus un aktīvi reklamē produktus Eiropas Savienības tirgū. Eksporta stratēģija izrādījusies auglīga – pērn uzņēmuma apgrozījums bijis par 36,38% lielāks nekā 2012.gadā. Latvijas tirgū tas audzis par 10,08%, eksportā – par 64,77%. Lai noturēt peļņu, liela uzmanība veltīta ražošanas izmaksu kontrolei un efektivitātes paaugstināšanai.

Kļūst par «savējo»

Mērķis ir kļūt par «savējo» noieta valstī. Pašiem savs uzņēmums valstī, kurā vēlas atrast noietu saviem ražojumiem, ir labākais tirdzniecības kanāls pat tad, ja ir sadarbībai atvērti dīleri, uzskata SIA VIA-S Modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds. «Tikko klientam ir darīšana ar vietējo uzņēmumu, viņš to uztver kā stabilu sadarbības partneri. Ja šī kapitālsabiedrība ir meitasuzņēmums ražotājam, kaut arī citā valstī, to uztver kā loģisku ķēdi, strauji ceļas uzticības līmenis un tirgus atveras vieglāk,» savā pieredzē dalās uzņēmējs. Katrā valstī, protams, ir savi likumi, sava uzņēmējdarbības vide. Jauna uzņēmuma dibināšana prasa lielākus ieguldījumus īstermiņā, taču ilgākā laika posmā tie noteikti atmaksājas. Savs uzņēmums nozīmē arī zīmola nostiprināšanu, piebilst uzņēmējs. Liela loma sadarbībā ar klientiem ir arī iespējai uzrunāt potenciālos pircējus viņu dzimtajā valodā. Via-S Modular houses speciālisti spēj sazināties latviešu, lietuviešu, krievu, angļu un zviedru valodā.

Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzsākusi rekonstrukcijas un restaurācijas darbus Raiņa muzejā Tadenava Jēkabpils novadā, Dunavas pagastā.

Šī gada februārī VNĪ noslēgusi līgumu ar SIA Modus būve par darbu veikšanu, informē VNĪ.

Līguma ietvaros par 646,7 tūkstošiem eiro (bez PVN) līdz 2016.gada martam tiks veikta Raiņa memoriālā muzeja Tadenava pilnīga rekonstrukcija un restaurācija. Tiks atjaunota 1865.gadā celtā dzīvojamā māja un šķūnis, 19.gadsimta divdesmitajos gados celtā dzīvojamā māja Dāboliņi tiks pārveidota kā apmeklētāju centrs, tāpat tiks atjaunots muzeja kompleksā ietilpstošais pagrabs un pirts ēka. Tadenava ir dzejnieka pirmo dzīves gadu dzīves vieta.

Raiņa memoriālajā muzejā Tadenava vienlaikus var novērot dažādu periodu Sēlijas tautas celtniecības paraugstilus – sēta ir vaļēja plānojuma, brīva, ēkas plānotas taisnā leņķī, skaidu jumtiem, ar viesu un pagalma ieeju, ar kokgriezumiem logu aplodās.

Pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā Valsts policija izņēmusi 40,5 kilogramus psihotropo vielu jeb «spaisa», kas bija paslēpts maisiņos puķu dobē vasarnīcas teritorijā. Aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā lielā apmērā aizturēts 31 gadu vecs vīrietis. Aizturētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Valsts policija bija saņēmusi operatīvo informāciju par to, ka Jūrmalā, Vārnukrogā, tiek glabātas narkotiskās vai psihotropās vielas lielā apmērā. Pārbaudot šo informāciju, sestdien, 18. martā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti ieradās minētajā vietā, lai veiktu kratīšanu. Kratīšanā piedalījās arī Rīgas Brasas iecirkņa policisti.

Policistu ierašanās brīdī vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā, neatradās vasarnīcā. Kratīšanā, kas ilga visu dienu, policisti pie mājas atrada ar plēvēm pārklātu puķu dobi. Paceļot plēves, atklājās, ka apakšā atrodas apmēram pusotru metru dziļa bedre, kas pilna ar iepakojumiem ar nezināmas izcelsmes vielu. Sākotnējās ekspertīzes rezultāti liecina, ka tur atradušies 40 kilogramu un 458 grami psihotropo vielu ar ķīmisko formulu JWH-018.