Eiropiešiem pats svarīgākais jautājums savā valstī liekas bezdarbs, savukārt bažas par stāvokli ekonomikā ir nedaudz mazinājušās, liecina jaunākā Eirobarometra apsekojuma rezultāti.

Ņemot vērā krīzes ietekmi uz nodarbinātību, 54 % eiropiešu domā, ka grūtākais vēl priekšā, toties 38 % uzskata, ka krīze jau ir sasniegusi dziļāko punktu. Šis rādītājs ir pieaudzis par desmit procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo apsekojumu.

Līdzīga pozitīva tendence, salīdzinot ar gada pavasari, ir vērojama attiecībā uz ES ekonomikas stāvokļa prognozēm nākamajiem divpadsmit mēnešiem. 30 % eiropiešu uzskata, ka tuvākajos divpadsmit mēnešos stāvoklis uzlabosies, 38 % domā, ka tas nemainīsies, un 21 % – ka pasliktināsies.

Līdzīgi pozitīvi uzskati tika apkopoti par stāvokli pasaules ekonomikā: 29 % uzskata, ka nākamajos divpadsmit mēnešos stāvoklis uzlabosies, pēc 36 % domām, tas nemainīsies, un 24 % paredz, ka stāvoklis pasliktināsies.

Eiropiešu uzticība privātajam sektoram samazinās un sabiedrībā veidojas uzskats, ka valdību veiktie pretkorupcijas pasākumi ir neefektīvi. Jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs īpaši smagi kukuļdošana skar nabadzīgāko sabiedrības slāni.

Šādi secinājumi izdarīti jaunākajā Transparency Internetional pētījumā, kas tika veikts 69 valstīs un teritorijās visā pasaulē laika posmā no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada februārim.

Sabiedrisko sektoru par korumpētu uzskata puse no 73 tūkst. aptaujāto respondentu, kas ir par 8 procenta punktiem vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Cilvēki Īslandē, Luksemburgā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Spānijā un Šveicē privāto sektoru uztver kā visvairāk korumpēto.

Aptaujā konstatēts, ka 53% eiropiešu uzskata, ka kukuļdošanu privātajā sektorā piekopj, lai panāktu sev izdevīgas politikas un normatīvo aktu veidošanu.

Valsts pasākumus korupcijas apkarošanas jomā lielākā daļa sabiedrības uzskata par neefektīviem. Mazāk nekā viens no desmit respondentiem Bulgārijā, Čehijas Republikā, Ungārijā, Lietuvā un Ukrainā izskata valdības pretkorupcijas pasākumus par veiksmīgiem.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Eiropas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar personīgo stāvokli, bet nav tik apmierināti ar ekonomisko stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālo politiku savā valstī, norāda Eirobarometra apsekojums par sociālo klimatu ES.

Apsekojums atklāj arī to, ka dažādās valstīs stāvoklis ir ļoti atšķirīgs un ka Ziemeļvalstu un Nīderlandes iedzīvotāji kopumā ir visapmierinātākie ar savu personīgo stāvokli.

Saskaņā ar Eirobarometra apsekojumu lielākā daļa eiropiešu kopumā ir apmierināti ar dzīvi, vidējais rādītājs ir +3.2 punkti (skalā no -10 līdz +10). Tomēr stāvoklis dažādās dalībvalstīs ļoti atšķiras. Visaugstākais apmierinātības rādītājs ir Dānijā (+8), arī Zviedrijā, Nīderlandē un Somijā šis rādītājs ir augsts. Viszemākais apmierinātības rādītājs ir Bulgārijā (-1.9), kam seko Ungārija, Grieķija un Rumānija.

«Ir labi apzināties, ka, neskatoties uz grūto ekonomisko stāvokli, lielākā daļa eiropiešu vēl joprojām ir apmierināti ar dzīvi, lai gan ir jūtamas zināmas bažas par nākotni,» norādīja ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla.

Publicēta jauna aptauja, kas liecina, ka 61 % eiropiešu uzskata, ka ekonomikas krīzes ļaunākās izpausmes attiecībā uz darba vietām vēl tikai gaidāmas. Trešā daļa no strādājošajiem ir “ļoti norūpējušies” par to, ka krīzes dēļ varētu zaudēt darbu, tomēr 72 % uzskata, ka ES ir pozitīva ietekme uz iespējām radīt jaunas darba vietas un mazināt bezdarba līmeni, un trešā daļa eiropiešu zina, ka ir Eiropas Sociālais fonds — galvenais ES instruments, ar kura palīdzību ieguldīt strādājošajos un saglabāt darba vietas.

Kā teica nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla: «Es neesmu pārsteigts par šādu aptaujas rezultātu. Ir saprotams, ka eiropieši ir noraizējušies par krīzes ietekmi uz savu darbavietu un ģimeni». Viņš arī piebilda: «Tieši tāpēc, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, jau pašā tās sākumā ir sāktas darbības Eiropas līmenī. Nesen mēs ieviesām mikrokredītus tiem, kas vēlas veidot savu uzņēmumu, sākām 100 % ESF atbalsta izmaksu turpmākajiem diviem gadiem, lai varētu veikt pastāvīgu darba ņēmēju apmācību, un mudinājām dalībvalstis nodrošināt 5 miljonus stažieru vietu jauniešiem pēc skolas beigšanas. Šie pasākumi palīdzēs eiropiešiem saglabāt darbu un atrast jaunu darbavietu, ja būs zaudēta iepriekšējā».

Lai Eiropa spētu stabili atgūties no ekonomiskās krīzes, ļoti svarīgi ir izmantot digitālās ekonomikas potenciālu, uzsvērts Eiropas Komisijas ziņojumā.

Ziņojums par konkurētspēju digitālajā jomā liecina, ka 56 % eiropiešu regulāri izmanto internetu, 80 % no tiem — ar ātrdarbīgu pieslēgumu (salīdzinājumā ar tikai vienu trešdaļu 2004. gadā), tādējādi padarot Eiropu par pasaules vadošo spēku platjoslas interneta jomā. Eiropa ir pirmais pasaules kontinents, kurā mobilo sakaru abonentu ir vairāk nekā iedzīvotāju (izplatības līmenis 119 %), informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Līdz 2008. gadam 56 % eiropiešu kļuvuši par regulāriem interneta lietotājiem, un tas ir liels solis uz priekšu salīdzinājumā ar vienu trešdaļu 2004. gadā. Jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir visaktīvākie interneta lietotāji: 73 % no viņiem regulāri izmanto mūsdienīgus pakalpojumus, lai radītu un izplatītu saturu tiešsaistē, un šis rādītājs divkārt pārsniedz ES iedzīvotāju vidējo rādītāju, kas ir 35 %. Turklāt 66 % no visiem eiropiešiem, kas jaunāki par 24 gadiem, izmanto internetu katru dienu — salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 43 %. Viņi arī ir daudz prasmīgāki interneta lietotāji nekā pārējā iedzīvotāju daļa — par to liecina Komisijas pētījums par digitālajām prasmēm, kas arī publicēts šodien.

Viltotas preces, galvenokārt apģērbi, Eiropas ekonomikai gadā rada zaudējumus 16 miljardu eiro apmērā, paziņojis Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma birojs.

Viltojumu dēļ tiek zaudētas arī gandrīz 200 000 darbavietu, aplēsis birojs.

Secinājumi, kas balstīti uz datiem no 2018. līdz 2021.gadam, liecina, ka viltojumi vislielākos zaudējumus rada apģērbu nozarei, - aptuveni 12 miljardus eiro gadā jeb 5,2% no nozares kopējiem ieņēmumiem, norāda aģentūra.

Viltota kosmētika rada trīs miljardus eiro lielus zaudējumus, bet rotaļlietas - vienu miljardu eiro. Taču ES Intelektuālā īpašuma birojs brīdināja, ka "viltošanu, tāpat kā jebkuru nelikumīgu darbību, nevar precīzi izmērīt". Biroja secinājumi balstās uz policijas konfiscēto preču skaitu, kā arī uz eiropiešu aptaujām, kurās zināma daļa atzina, ka pirkuši viltotas preces.

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Eiropas Tiesa ceturtdien par spēkā neesošu pasludinājusi Eiropas Savienības (ES) un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm.

Tiesa paziņoja, vienošanās "Datu privātuma vairogs" nepietiekoši aizsargā ES pilsoņu datus ASV.

Tiesa norādīja, ka nacionālajiem regulatoriem ir jārīkojas stingrāk, lai aizsargātu lietotāju datu privātumu.

Tomēr tiesa atstāja spēkā citu Eiropas Komisijas (EK) normu kopumu, kas ir standarta līguma noteikumi par datu nodošanu un līdz ar to privāto datu nodošana ārpus ES var turpināties.

Taču līdz ar "Datu privātuma vairoga" atcelšanu datu nodošanas kontrole tiks pastiprināta un ES un ASV varētu nākties veidot jaunu sistēmu, kas garantē eiropiešu datiem tādu pašu privātuma aizsardzību ASV kā Eiropas Savienībā.

Lieta sākās pēc bijušā ASV Nacionālās drošības aģentūras līgumstrādnieka Edvarda Snoudena 2013.gadā atklātās informācijas, ka ASV valdība izspiego lietotāju datus internetā un viņu saziņu. Atklātā informācija arī sniedza ieskatu, kā "Facebook" devis ASV drošības dienestiem piekļuvi eiropiešu personīgajiem datiem.

Pavisam nesen pašmāju tirgū bez liekas ažiotāžas ir nonācijas jaunākās paudzes korejiešu autoražotāja KIA SUV klases modelis Sorento. Jaunais auto ir pārvērties līdz nepazīšanai, turklāt izskats ir tikai redzamā daļa.

Savulaik KIA Sorento iznāciens radīja milzīgu apvērsumu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Daudzi noteikti vēl atceras, ka 2003. gadā pēc jaunā Sorento parādīšanās cilvēki bija gatavi stāties garā rindā, lai iegūtu vizuāli pievilcīgo auto, kurš kardināli atšķīrās no citiem KIA produktiem. Pieprasījums bija daudzkārt lielāks nekā piedāvājums. Savā ziņā KIA Sorento parādīšanās iezīmēja pilnīgi jaunu korejiešu ražotāja dizaina kursu, kas vēlāk izrādījās pareizs. Otrās paaudzes modelis iegūtās gudrības ir attīstījis vēl augstākā līmenī, vispirms pielabojot pamanītās kļūdas un nepilnības, kā arī pilnveidojot salona iekārtojumu un atrodot lielisku dīzeļmotoru.

Pretstatā citām nozarēm, auto nomas un līzinga tirgi Baltijā jau atkopjas, un šīs nozares starptautiskā milža Sixt pārstāvji pārliecināti, ka reģionā vēl ir potenciālsUzlabošanās vērojama visā Eiropā, jo uzņēmumi meklē iespējas izmantot ārpakalpojumus.

Kāda, jūsuprāt, pēc dažiem gadiem izskatīsies auto noma un auto līzings, kādos virzienos šajā laikā šīs nozares attīstīsies?

R. P. Mūsu klientu autoparka menedžeri regulāri tiekas ar uzņēmumiem, lai noskaidrotu, ko viņi turpmākajos piecos gados sagaida no līzinga kompānijas. Piemēram, tagad daudzi uzņēmēji jautā, kad mēs mūsu autoparkos ieviesīsim videi draudzīgas automašīnas - tad, kad būs izdevīgi braukt ar hibrīdauto. Tātad mēs saprotam, ka ir jāizstrādā piedāvājums šajā virzienā, jo klienti tuvāko gadu laikā to no mums sagaida. Mēs izstrādājam, piemēram, piedāvājumu, kurā īsāku distanču braucieniem un pilsētai pieejami hibrīdauto.

Nav iespējams Latvijā uztaisīt profesionālu sporta komandu par peļņas avotu. Sports Latvijā turas uz dullo pleciem, un es esmu viens no tiem, intervijā laikrakstam Dienas bizness saka pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons.

Viņš vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

Nauda Latvijas sportā vienmēr bijusi maza un vienmēr būs maza - respektīvi, nebūs pietiekama. Varu tikai izteikt nožēlu, ka politiķi ne līdz galam šo lietu pareizi saprot. Katrs lats, kas tiek iedots sportam, pēc noteikta laika dod ietaupījumu valstij, ko tā tērē visādām negācijām, noziedzības apkarošanai, tiesām, cīņai ar narkomāniju un alkoholismu. Arī izglītības sistēma nopietni cieš no tā, ka daudzi bērni neizaug garīgi un fiziski veseli.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Pagājušā gadā Nissan rūpnīcā Sanderlendā izgatavoja trešo daļu no viesiem jaunajiem automobiļiem Apvienotajā Karalistē (AK), un tā atzīta par AK lielāko auto ražotni jau 12. gadu pēc kārtas. Rūpnīcā ražo visu laiku populārāko Nissan modeli Eiropā - Nissan Qashqai, un rudenī tur sāksies arī jaunākā Nissan krosovera Nissan Juke ražošana.

Pagājušā gada dati, ko publicējusi Automobiļu ražotāju un tirgotāju savienība (Society of Motor Manufacturers and Traders), parāda, ka Sanderlendā saražotie 338 150 auto ir vairāk nekā trešā daļa no 999 460 pasažieru automobiļiem, kas izgatavoti AK. Rūpnīcā visvairāk izgatavotais automobilis ir Qashqai – saražoti gandrīz 200 000 auto. Abi pārējie rūpnīcā ražotie modeļi - Micra un Note – arī ir bijuši ļoti veiksmīgi gadā, kuru nomāca ekonomiskā krīze. Abu automobiļu ražošana tika pastiprināta, lai apmierinātu papildu pieprasījumu, kas radās Eiropas auto kompensāciju shēmu ieviešanas rezultātā, ieskaitot iniciatīvu, kas joprojām ir spēkā AK.

Vācijas vakcīnu ražotājs "BioNTech" un tā ASV partneri "Pfizer" piegādās Eiropas Savienībai (ES) papildus 200 miljonus Covid-19 vakcīnas devu, otrdien pavēstīja abi uzņēmumi.

Eiropas Komisija (EK), kas pasūta Covid-19 vakcīnas ES 27 dalībvalstu vārdā un tās izplata, janvārī jau palielināja 2021.gada iespējamo pasūtījumu maksimumu līdz 600 miljoniem devu.

Līdz ar pabeigto vienošanos, kas tika izziņota trešdien, ES stingri apņemas pasūtīt kopumā 500 miljonus devu, ar iespēju EK pieprasīt vēl 100 miljonus.

"Mēs nepagurstoši strādājam, lai atbalstītu tālāku vakcinācijas kampaņu izvēršanu Eiropā un pasaulē, paplašinot ražošanas jaudas," norādīja "Pfizer" vadītājs Alberts Burla.

Vienošanās ļauj līdz gada beigām ar šīm vakcīnām potēt vismaz 250 miljonus eiropiešu, viņš piebilda.

EK izpelnījusies pārmetumus par vakcīnu iepirkumu stratēģiju, vakcinācijas kampaņām dalībvalstīs notiekot smagnēji, kamēr Lielbritānijā un Izraēlā šis process notiek ievērojami raitāk.

Uz Eiropas parlamenta vēlēšanām pavisam noteikti balsot dosies tikai 43% no 375 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina pagājušajā nedēļā veikta 28 tūkstošu eiropiešu aptauja.

Reālais balsotāju skaits gan droši vien pārsniegs 45.5%, kas piedalījās 2004. gada vēlēšanās, taču pavisam noteikti nesasniegs 62%, kas balsoja 1979. gadā, kad Eiropas Parlaments tika vēlēts pirmo reizi, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Eiroparlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings vienā no pēdējām uzrunām atgādinājis, ka balsotāju uzdevums ir izvēlēties ļaudis, kuri ir gatavi risināt ES kopējās problēmas, nevis savā balsojumā vadīties no iekšpolitiskiem apsvērumiem un sabalsot Eiroparlamentā margināļus.

H. G. Poterings uzsvēris – dodoties balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, cilvēkiem būtu jāmēģina norobežoties no iekšpolitiskiem jautājumiem, un šo balsojumu nedrīkst uzskatīt par ieroci, lai sodītu valdības par dažādiem skandāliem un neizdarībām vai, piemēram, globālo ekonomisko krīzi. "Nav starpības, vai jūs balsojat par kreisajiem vai labējiem. Galvenais ir balsot par partijām, kuras ir uzticamas Eiropai, kuras vēlas panākt lielāku ES sadarbību, lai tā varētu tikt galā ar globālām problēmām," norādījis Eiroparlamenta prezidents.

AS Tallink Grupp jau trešo mēnesi 2019. gadā sasniegusi rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, kā arī ir pārvadājusi tās visu laiku lielāko pasažieru skaitu jūlija mēnesī un lielāko pasažieru skaitu vienā mēnesī kompānijas darbības laikā, liecina kompānijas publicētais paziņojums par pārvadāto pasažieru un kravas transporta statistiku 2019. gada jūlijā.

Kopumā visos maršrutos 2019. gada jūlijā ir pārvadāti 1 238 871 pasažieri, kas ir par 1.2% vairāk, salīdzinot ar 2018. gada jūliju.

2019. gada jūlijā pasažieru skaits ir palielinājies visos kompānijas maršrutos. Turklāt papildus kopējam jaunam pasažieru skaita rekordam kompānija ir sasniegusi jaunu pasažieru skaita rekordu maršrutā Tallina – Stokholma ar 119 398 pasažieriem un maršrutā Rīga – Stokholma ar 97 756 pasažieriem.

2019. gada jūlijā Tallink Grupa arī pārvadājusi tās visu laiku lielāko kravas vienību skaitu, proti, 29 967 kravas vienības, kas ir 1,1% vairāk nekā 2018. gada jūlijā. Nesasniedzot rekorda skaitu, tomēr vienlaicīgi pieaudzis ir arī pārvadāto transportlīdzekļu skaits – 155 297 transportlīdzekļi, kas ir par 1% vairāk nekā 2019. gada jūlijā.

#86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem.

Tiešsaistē veiktie pirkumi veido 7,5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju pirkumu skaita, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (11,3%) un aptaujāto valstu vidū ir otrs zemākais rādītājs aiz Slovēnijas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas datiem, ir pieaudzis to Latvijas e-pircēju skaits, kuri internetā iepērkas regulāri jeb vismaz reizi mēnesī (Latvijā - 39%, vidēji Eiropā - 54%).

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājušies preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes un atpūtas preces. Tāpat arvien vairāk tiešsaistē pirktas rotaļlietas, bet mazāk - elektronika un augsto tehnoloģiju ierīces, kas iepriekš bija pirktākā preču kategorija.

Pēdējos gados notikusi valodu tehnoloģiju integrācija ar saistītajām disciplīnām, piemēram, robotiku, lietu internetu, mākoņdatošanu, nodrošinot strauju attīstību un iespēju pielāgoties biznesa vajadzībām un interesēm.

Šobrīd valodu tehnoloģijas ir kļuvušas daudz pieejamākas ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un tās ir ļoti rentabls ieguldījums biznesa mērķu sasniegšanai.

Mājaslapu tulkošana

Šobrīd uzvaras gājienu turpina digitālais mārketings, jo daudzviet pasaulē cilvēki ir spiesti mainīt paradumus un došanos uz veikaliem aizstāt ar iepirkšanos internetā. Tā ir iespēja arī mazākiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus ārpus mītnes valsts. Tomēr “CSA Research” ir izpētījis, ka aptuveni 75% patērētāju labprātāk iepērkas mājaslapās, kas pieejamas dzimtajā valodā, savukārt gandrīz puse nekad neiepērkas vietnēs, kurās nav pieejami pakalpojumu vai produktu aprakstu tulkojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšana attiecīgās valsts valodā ir būtisks faktors biznesa veiksmei, jo nepietiek ar tīmekļa lapu angļu valodā — lielākā daļa eiropiešu nepārvalda angļu valodu tik labi, lai iepirktos internetā.

Polija ir vienīgā valsts, kas atklāti iebilst pret Eiropas Savienības (ES) plāniem līdz 2035.gadam atteikties no jaunām automašīnām ar benzīna vai dīzeļdegvielas iekšdedzes dzinējiem, un premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka "darīs visu", lai novērstu tādas normas stāšanos spēkā.

"Valdībai nav pieņemams aizliegums pēc 2035.gada pārdot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem," Moraveckis raksta tviterī, solot, ka "darīs visu, lai pasargātu poļu ģimenes no kārtējās pseidozaļās idejas, ko izdomājušas bagātās valstis un Briseles birokrāti".

Videopaziņojumā pie ieraksta Polijas premjerministrs paskaidro, ka viņa pārstāvētās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) prioritāte ir Polijas pāreja uz videi draudzīgiem risinājumiem, bet "ne tad, ja mērķi ir noteikti aizkulišu sarunās pret miljoniem eiropiešu, arī poļu, gribu un interesēm".

Polijas valdība lēš, ka iekšdedzes dzinēju aizliegums negatīvi ietekmēs Polijas ģimeņu budžetu, liedzot miljoniem cilvēku atbilstoši izmantot transportu, un kaitēs valsts rūpniecības sektoram, kurš ražo detaļas daudziem no pasaulē pazīstamākajiem automobiļu zīmoliem.

Ķīnas valsts uzņēmumi iegādājušies 10% Eiropas konteinerterminālu kapacitātes, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No mazāk nekā 1% līdz desmitajai daļai – tā šajā dekādē pieaugusi Ķīnas valsts uzņēmumu kontrolētā konteinerterminālu kapacitāte Eiropā, vēsta Splash247.com, atsaucoties uz pēdējo EDSO Transporta foruma statistiku. Lielāko lomu šajā ziņā ievākusi Ķīnas valstij piederošā kuģniecība Cosco.

Līdz ar Ķīnas Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, kas ietver Āziju un Eiropu savienojošus infrastruktūras projektus, lielākais kāpums Eiropas aktīvu iegādē novērots 2017. gadā. Pērn Eiropas konteinerterminālu ar ķīniešu iesaisti skaits pieaudzis no 6,5% līdz 10%. Tai pašā laikā statistikas dati parāda arī to, ka Eiropas un Ķīnas uzņēmumi nebūt nav vienlīdzīgās pozīcijās. Proti, ķīnieši ir varējuši iegādāties kontrolpaketes Eiropas ostu uzņēmumos, bet nevienam Eiropas terminālam nav kontrolpaketes kādā no Ķīnas ostām. Eiropiešu termināli gan nav vienīgie neapmierinātie ar situāciju šajā Āzijas tirgū. Konteinerlīnijas sūkstās, ka Ķīnas kabotāžas noteikumi liedz ārvalstu komersantiem darboties šīs valsts iekšējos maršrutos.