Pēc Valsts meža dienesta (VMD) apkopotās informācijas šā gada pirmajā pusgadā konstatēti 72 medību noteikumu pārkāpumu gadījumi, kas ir par 41 gadījumiem jeb trešdaļu mazāk nekā šajā pašā laika posmā pagājušajā gadā. No 72 pārkāpumiem 52 gadījumos vainīgās personas ir atklātas. Diemžēl joprojām samērā daudz pārkāpumus izdara paši mednieki (37 gadījumos 38 mednieki). Malumednieku vidū populārākais medījums ir stirna. VMD vecākais medību inspektors Valters Lūsis to skaidro ar to, ka šie dzīvnieki ir visbiežāk sastopamie un visvieglāk iegūstamie. Tieši šie pārkāpumi visbiežāk arī tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD amatpersonām ar Valsts policiju, kad kontroles reidu laikā tiek pārbaudītas aizdomīgas automašīnas. Kopumā šogad konstatēts 1 gadījums, kad nelikumīgi nomedīts alnis, 7 staltbrieži, 4 meža cūkas, 27 stirnas un 1 lūsis. Joprojām samērā daudzi no būtiskiem pārkāpumiem, kad nelikumīgi tiek nomedīti medījamie dzīvnieki, paliek neatklāti, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visbiežāk tiek fiksēti pārkāpumi attiecībā uz medīšanu aizliegtā termiņā, medīšanu bez medību pamatdokumentiem un neatļautu un vispārbīstamu medību līdzekļu, rīku un metožu izmantošanu, kā arī drošības noteikumu neievērošanu medībās. No 72 gadījumiem 29 gadījumos ir nodarīti materiālie zaudējumi medību saimniecībai un medību produkcijai 31 104 latu apmērā. No šiem 29 gadījumiem 12 gadījumos lietas ir atklātas un pret 8 personām ierosinātas krimināllietas. Atkārībā no pārkāpuma smaguma personai var tikt piemērota civiltiesiskā un kriminālā vai administratīvā atbildība. Šajā pusgadā ir ierosinatas 44 administratīvā pārkāpuma lietas, no tām lēmums stājies spēkā 33 lietās, uzliekot pārkāpējiem sodu 1115 latu apmērā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šā gada pirmajā pusē VMD jau ir veicis 759 pārbaudes medību laikā, kurās konstatēja 4 medību noteikumu pārkāpumus. Medniekiem katras medības ir jāpiesaka Valsts meža dienestā, un VMD veic mednieku pārbaudes medību laikā, lai konstatētu, vai medības notiek atbilstoši likuma prasībām. VMD vecākais medību inspektors Aivars Aveniņš skaidro, ka šim darbam ir liela profilaktiska nozīme, jo salīdzinoši 2001. gadā, kad VMD ieviesa šādas pārbaudes, 561 pārbaudes laikā tika konstatēti 46 medību noteikumu pārkāpumi. Tas nozīmē, ka mednieki apzinās, ka viņus kontrolē un nav ieinteresēti riskēt, izdarot pārkāpumus. Kopumā šogad jau 38 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanu.Šogad pirmajos sešos mēnešos ir bijuši 5 nelaimes galījumi medībās, no kuriem divos 2 cilvēki gājuši bojā. Aizvien vairāk ir tādu gadījumu, kad medību noteikumu pārkāpumi tiek atklāti pateicoties vietējo mednieku aktīvai rīcībai un sadarbībai ar VMD darbiniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests informē, ka ar 15. jūliju ir sākusies vilku medību sezona un tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Valsts meža dienests noteicis lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2006./2007. gada medību sezonai un tie ir 130 (simts trīsdesmit) dzīvnieki.Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts liekākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, medību iesniegumu pieņemšanai jābūt organizētai tā, lai medību tiesību lietotāji tiktu informēti par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu. Par katru nomedīto vilku tiek aizpildīts noteikta parauga akts. Pamatojoties uz medību vadītāja sastādīto un iesniegto aktu, tiek izsniegta aizpildīta stingrās uzskaites vilka medību atļauja medību produkcijas īpašniekam. Par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas, jāinformē Valsts meža dienesta medību daļa.Saņemot paziņojumu par 120 vilku nomedīšanu valstī kopumā, nekavējoties jāpārtrauc vilku medību pieteikumu pieņemšana bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu un tai savukārt jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms valstī, koordinējot vilku medību pieteikšanu virsmežniecībās no brīža, kad līdz kopējā limita izpildei ir atlikuši desmit vilki, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā sezonā noteiktais lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir tāds pat kā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā medību sezonā tika nomedīti visi atļautie 130 vilki. Tā kā nav mainījusies šo dzīvnieku populācija, nav mainīts arī lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms. Nosakot medību limitu, nolūks ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā patlaban ir apmēram 600 vilku.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Valsts meža dienests ar ģenerāldirektora rīkojumu ir apstiprinājis eksaminācijas programmu medību vadītājiem. Medību likums nosaka, ka medības ar dzinējiem ir jāvada medniekam, kurš nokārtojis eksāmenu un saņēmis medību vadītāja apliecību. Likums uzdod Valsts meža dienestam izstrādāt un apstiprināt eksaminācijas programmu. Apstiprinātā eksaminācijas programma sastāv no vairāk kā sešsimt jautājumiem par Medības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, medību vadītāja pienākumiem un tiesībām, medību norises kārtību, drošības tehniku medībās, ieročiem, medījamo dzīvnieku bioloģiju, medību saimniecības pamatprincipiem. Deviņdesmit minūšu garā eksāmenā būs jāatbild uz sešdesmit jautājumiem. Eksāmens būs nokārtots, ja kļūdaino atbilžu nebūs vairāk, kā piecas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Eksaminācijas programma veidota kā jautājumi ar vairākām atbildēm, no kurām jāizvēlas pareizā. Eksāmena biļetē iekļauto jautājumu kārtība un atbilžu secība var mainīties, tādēļ aicinu potenciālos medību vadītājus nemācīties no galvas pareizo atbilžu numurus, bet censties izprast jautājuma jēgu un sameklēt atbildes literatūrā. Iesaku eksāmenam gatavoties, nepaļaujoties uz jau esošajām zināšanām un eksāmena laikā rūpīgi izlasīt jautājumus, saka Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis. Ikviens potenciālais eksāmena kārtotājs var atrast jautājumus ar atbilžu variantiem VMD mājas lapas sadaļā Mednieku eksaminācija un uzskaite. Lai gan līdz šim izsniegtās medību vadītāju apliecības stājoties spēkā jaunajam Medību likumam paliek spēkā līdz to termiņa beigām, Valsts meža dienesta darbinieki aicina medību vadītājus, kuru apliecību derīguma termiņš šogad vēl nebeidzas, tomēr apsvērt iespēju kārtot eksāmenus vēl šogad. MK noteikumi nosaka, ka no 2005.gada medību vadītāja eksāmenu var kārtot tikai pēc attiecīgu kursu noklausīšanās,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

No 20. marta līdz 10. aprīlim Ogres meža tehnikuma telpās norisināsies Latvijas medību trofeju izstāde Ogre 2005. Šī ir valsts mēroga izstāde, kādas notiek reizi piecos gados. Iepriekšējā valsts mēroga izstāde notika 1999. gadā Ventspilī. Izstādi organizē Latvijas mednieku asociācijas Medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija, Valsts meža dienests, AS „Latvijas valsts meži” un Ogres Meža tehnikums, atbalsta Medību saimniecības attīstības fonds. Medību trofeju izstāde raksturo medību saimniecības kopējo stāvokli Latvijā un ļauj vērtēt medību saimniecības efektivitāti dažādos reģionos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā izstādē Latvijas mednieki tika aicināti izstādīt pēc 1999. gada Latvijā un Eirāzijā iegūtās medību trofejas, kā arī agrāk iegūtās, bet līdz šim valsts mēroga izstādēs nevērtētās trofejas. Visas izstādītās trofejas tiks novērtētas, atbilstoši Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) izstrādātajai metodikai. Vērtēšanu veiks starptautiska ekspertu komisija, CIC Izstāžu un trofeju komisijas viceprezidenta Jozefa Hromasa vadībā. Komisijas lēmums ir galīgs un nav apstrīdams, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visas izstādītās trofejas tiks iekļautas izstādes katalogā un tās saņems vērtējumam atbilstošu diplomu un medaļu. Bez tam šajā izstādē novērtētās trofejas tiks iekļautas Eiropas medību trofeju izstādes, kas notiks šā gada maijā Čehijā, katalogā. Tas dos iespēju salīdzināt Latvijas mednieku guvumu ar to, kā veicies medniekiem citās valstīs, un ļaus spriest par medību saimniecības stāvokli mūsu valstī, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Ar 2006.gada 1.janvāri stāsies spēkā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu (maksa) valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās (medību platība).Zemes tiesiskais valdītājs, kura valdījumā atrodas valstij piekrītošās vai piederošās medību platības (valdītājs), nosaka gada maksu medību platībām, uz kurām medību tiesības iznomā citām juridiskajām vai fiziskajām personām (nomnieks), norādīts MK preses sekretāra informācijā. Lai noteiktu maksas apmēru, valdītājs novērtē medību platības atbilstību 1., 2., 3., 4. un 5.bonitātei atkarībā no pārnadžiem pieejamās ziemas barības bāzes, tās izmantošanas iespējām un pieļaujamajiem meža postījumu apmēriem.Noteikumi nosaka, ka valdītājs maksu nosaka šādi (izmantojot atbilstošu formulu): saskaņā ar izcenojumiem maksas noteikšanai aprēķina novērtētās medību platības cenu atbilstoši dzīvnieku sugai un bonitātei; aprēķina kopējo novērtētās medību platības cenu konkrētajai dzīvnieku sugai un aprēķina maksas apmēru. Nomnieks var saņemt maksas atvieglojumu noteiktos gadījumos,norādīts MK preses sekretāra informācijā.

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Valsts meža dienests informē, ka 13. augustā plkst. 16.00 ir pīļu medību sezonas atklāšana. Medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi ir noteikti Medību noteikumos (MK noteikumi #760, 23.12.2003) un tur norādīts, ka ūdensputni ir medījami no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00. Līdz 15. septembrim pīļu medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16. septembra līdz 15. novembrim – katru dienu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem – mednieka apliecībai, medību šaujamieroča atļaujai un mednieka sezonas kartei.Nelimitēto medījamo dzīvnieku (t.sk. medījamo ūdensputnu) legālai medīšanai nepieciešama mednieka sezonas karte. Saskaņā ar Medību likumā noteikto kārtību, lai piedalītos jebkura veida medībās, medniekam nepieciešama sezonas karte. Mednieka sezonas kartē tiek reģistrēti visi nelimitētie dzīvnieki, kuri attiecīgajā sezonā ir nomedīti.Medniekiem ir jāatceras, ka medījamos ūdensputnus aizliegts šaut, ja tas atrodas uz ūdens vai lido leņķī, kurš ir mazāks par trīsdesmit grādiem no ūdens virsmas.Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

15. jūlijā Latvijā tiek atklāta vilku medību sezona,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pamatojoties uz Medību likumu, Medību noteikumiem un ar Vides ministra rīkojumu apstiprināto Vilku aizsardzības plānu, ar Valsts meža dienesta rīkojumu 2005./2006.gada medību sezonā tiek noteikts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms – 130 dzīvnieki.Iepriekšējās divās medību sezonās noteiktais vilku nomedīšanas limits bija 150 dzīvnieki. Sakarā ar to, ka šis limits netiek izpildīts, nākamajai vilku medību sezonai tas tiek samazināts. Apmēram 130 dzīvnieki ir vidējais nomedīto vilku skaits pēdējos četros gados,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Saskaņā ar Valsts meža dienesta veikto dzīvnieku uzskaiti Latvijā mīt apmēram 600 vilku. Vilku nomedīšanas limits tiek noteikts vadoties ne tikai no uzskaites, bet arī ņemot vērā lielo plēsēju monitoringa rezultātus. Limita noteikšanas mērķis ir regulēt šo dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu pārējām dzīvnieku sugām un tie nenodarītu lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pagājušajā medību sezonā visvairāk vilku tika nomedīts Kurzemē un Latgalē – Ventspils, Saldus, Kuldīgas, Balvu un Krāslavas rajonā. Šī gada februārī VMD speciālisti veica vilku svaigu pēdu uzskaiti, lai iegūtu operatīvu informāciju par vilku izplatību Latvijā. Visvairāk vilku pēdu tika atrastas Kurzeme srajonos, kā arī Jēkabpils, Krāslavas un Balvu rajonā. Vismazāk svaigu vilku pēdu, tāpat kā iepriekšējos gados, atrasts Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Limbažu, Ogres un Rīgas rajonā. Iegūtie rezultāti ļāva secināt, ka pēdējos gados palielinās vilku neapdzīvotās teritorijas, kas cita starpā arī pamato vilku nomedīšanas limita samazināšanu nākamajai medību sezonai,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai novērstu nelaimes gadījumus, kā arī pārbaudītu likumu un citu normatīvo dokumentu prasību ievērošanu ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās - š.g. 11.augustā no plkst. 16.00 un 12.augustā, Valsts policija, sadarbībā ar Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem, veiks nepieciešamos kontroles pasākumus ūdensputnu medību vietās, kā arī piebraukšanas vietās un uz ceļiem pēc medībām.

Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Prevencijas biroja darbinieku pēdējo gadu gaitā realizētie preventīvie pasākumi ir devuši pozitīvus rezultātus, par ko liecina fakts, ka pie nemainīgas kontroles pasākumu intensitātes mednieku pieļauto pārkāpumu skaits, kas saistīts ar alkoholisko dzērienu lietošanu un ar to saistītiem pārkāpumiem ūdensputnu medību atklāšanas dienās, ir samazinājies. Precīzāk tiek ievērotas arī Medību noteikumos paredzētās medību šaujamieroču pārvadāšanas un lietošanas prasības.

2005.gadā ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās tika konstatēti 160 administratīvie pārkāpumi, savukārt 2006.gadā pārbaužu laikā policijas darbinieki konstatēja 246 dažādus pārkāpumus, tai skaitā, 19 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta "Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā", kā arī 227 citus administratīvos pārkāpumus.

Latvijas mežos sākusies pīļu medību sezona. No svētdienas Latvijas mežos drīkst medīt arī stirnu kazlēnus un kazas, kā arī staltbriežu teļus un govis.

Taču vairākos Latvijas reģionos pīļu šogad maz, atzīst mednieki. Maz pīļu sezonas atklāšanas medībās bijis Talsu pusē, noskaidroja Db.lv. «Noteikti mazāk nekā citus gadus,» atzina mednieks Ainis Pujēns. «Diemžēl nevaru palielīties, pīļu bija samērā maz. Tikai retais no mums tika pie pīles,» arī laikrakstam Kurzemes Vārds atzinis Liepājas puses mednieks U. Poškus.

Viņš spriež, ka pīles, visticamāk, ietekmējuši arī laika apstākļi. Stiprās lietusgāzes uzplūdina grāvjus un laukus, tāpēc pīles izklīst baroties šādās vietās. Bet medniekiem derot tikai pīļu bari vienuviet, jo divu trīs putnu trenkāšanai mednieki enerģiju un šāviņus netērēs.

Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanas kārtību, trūkst dialoga starp zemes apsaimniekotājiem un medniekiem vietējā līmenī, nemedījamo dzīvnieku postījumu zaudējumu kompensācijas kārtībā ir nopietni trūkumi un medniekiem trūkst motivācijas dzīvnieku apmedīšanai, šādi secinājumi radušies pēc biedrības Zemnieku saeima rīkotās konferences Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanas veicināšana.

Kā informē Zemnieku saeima, konference tika rīkota, lai risinātu samilzušo problēmu – ikgadēji pieaugošos savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemēs, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību. Konferences dalībnieku vidū bija lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un mednieku pārstāvji, kas sprieda par problēmām savvaļas dzīvnieku jomā un iespējamiem uzlabojumiem, ko būtu iespējams ieviest nākotnē.

Lauksaimniekiem vislielākās raizes dara straujais bebru skaita pieaugums, teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits šobrīd jau sasniedzis 150 tūkstošus, kas tuvojas maksimālajai vides ietilpībai, pie tam nomedīta tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru skaitu ierobežotu. ZSA valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka bebri valsts meliorācijas sistēmām nodara kaitējumu miljoniem latu apmērā.

Kopš lūšu medību sezonas sākuma 1. decembrī, pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, valstī ir nomedīti 63 dzīvnieki no 70 atļautajiem. Lai gan lūšu medību sezona ilgst līdz 31. martam, ņemot vērā medībām labvēlīgos laika apstākļus, visdrīzāk lūšu medību sezona beigsies ātrāk, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Valsts lielākajā - austrumu - daļā (visos rajonos uz austrumiem no Bauskas un Rīgas rajoniem, tos ieskaitot) lūšu medību sezona šajā ziemā jau beigusies. Tas ir tāpēc, ka jau līdz 2005. gada 26. decembrim tika nomedīti visi ar Valsts meža dienesta speciālo rīkojumu šajā reģionā medīt atļautie lūši. Visvairāk lūšu jau daudzus gadus pēc kārtas nomedīts Alūksnes rajonā, šogad tie ir 11. Vēl lūšu medības drīkst turpināt Kurzemē, kur no atļautajiem dzīvniekiem nenomedīti palikuši 7. Pēc limita izpildes medniekiem nāksies gaidīt nākošo sezonu – 2006. gada 1. decembri, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Par katru nomedīto lūsi virsmežniecības tuvākās darba dienas laikā ziņo Valsts meža dienesta Medību daļai, kura koordinē lūšu medības un pārtrauc tās visā valstī, tiklīdz noteiktais limits ir izpildīts. Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts kopējais lūšu nomedīšanas limits, saņemot paziņojumu par 65 lūšu nomedīšanu valstī kopumā, virsmežniecībās nekavējoties pārtrauc lūšu medību pieteikumu pieņemšanu bez ikreizējas saskaņošanas ar Valsts meža dienesta Medību daļu.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

No Zemkopības ministrijas (ZM) šā gada budžeta Medību saimniecības attīstības fondam piešķirti finanšu līdzekļi 140.7 tūkstošu lata apmērā, kas paredzēti nozares attīstības projektu atbalstam.

Par to šodien nolemts Medību saimniecības attīstības fonda padomes sēdē, ko vadīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sēdes laikā dalībnieki, izvērtējot iesniegtos projektus, nolēma atbalstīt vairākus zinātniskās izpētes projektus, tostarp ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu, lielo plēsēju, kā arī pārnadžu zinātnisko izpēti. Lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu medību resursu izmantošanu, ZM zinātniskos pētījumus ir noteikusi kā vienu no prioritātēm Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijās.

Tāpat, lai uzlabotu situāciju attiecībā uz medību prasību ievērošanu un samazinātos pārkāpumu skaits medību jomā, šogad paredzēts atbalstīt vairākus mednieku izglītošanas projektus, piemēram, Latvijas Mednieku asociācijas projektu, kura ietvaros tiks organizēti vairāki semināri un izglītojoši pasākumi par dažādām medniekus interesējošām tēmām.

Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir sagatavojis un nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu pašvaldību medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likumā deleģētās tiesības – atļaut meža cūku medības medību iecirkņa platībās sākot no 200 hektāriem.

Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību meža cūku populācijā Latgalē un Vidzemē (šogad reģistrēti jau 396 saslimšanas gadījumi) un pieaugošajiem epizootijas draudiem visā valsts teritorijā, lai veicinātu meža cūku skaita samazināšanu, kas ir viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.

Jāuzsver, ka meža cūkas Latvijā ir kļuvušas par ĀCM vīrusa dabīgo rezervuāru. Lielā meža cūku skaita dēļ slimība ne vien saglabājas jau inficētajās teritorijās, bet arī turpina izplatīties, inficējot arvien jaunas teritorijas un radot zaudējums gan medību saimniecībām, gan cūkkopības nozarei Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta Medību daļas apkopotās informācijas 2004./05. gada stirnu medību sezonas laikā ir nomedītas 17 973 stirnas jeb 82% no maksimāli pieļaujamā sezonā nomedījamo stirnu daudzuma. Stirnu medību sezona sākās 1. jūnijā un turpinājās līdz 30. novembrim. Stirnu mātītes un mazuļus bija atļauts medīt tikai no 15. augusta. Pavisam valstī nomedītas17 973 stirnas jeb 82% no maksimāli pieļaujamā sezonā nomedījamo stirnu daudzuma, norādits Valsts meža dienesta informācijā. Medījamo dzīvnieku limits tiek noteikts katru pavasari balstoties uz dzīvnieku uzskaites rezultātiem, ko Valsts meža dienests veic katru gadu. Uzskaitīto stirnu daudzums 2004. gada pavasarī bija 110 759 dzīvnieki.Medību tiesību lietotāji Latvijā VMD reģionālajās iestādēs pavisam izņēma 10477 stirnu āžu medību atļaujas, no kurām izmantotas tika 8788 jeb 83,7%, kā arī 11336 stirnu kazu un kazlēnu medību atļaujas, no kurām izmantotas 9185 jeb 80,3%, norādits Valsts meža dienesta informācijā. Kopumā stirnu skaitam joprojām vērojama tendence pieaugt, un stirnas ir kļuvušas par vienu no biežāk sastopamajiem savvaļas zīdītājdzīvniekiem Latvijā.

No 6. līdz 9. aprīlim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 2. Latvijas medību saimniecības un starptautiskā medību aprīkojuma izstāde "Medības 2006", ko rīko BT 1 sadarbībā ar Latvijas mednieku asociāciju, norādīts izstāžu kompānijas BT 1 informācijā. Izstāde būs interesanta gan ierindas medniekiem, gan ekskluzīvu medību cienītājiem, jo piedāvājumā būs ieroči, medību apģērbs un ekipējums, veterinārie līdzekļi, medībās neaizvietojamie kvadracikli, tāpat arī ekskluzīvi medību ceļojumi. Medību trofeju ieguvēji eksponēs izbāzeņus, savukārt interesenti varēs pārbaudīt savu assredzību un precizitāti virtuālajā šautuvē,norādīts izstāžu kompānijas BT 1 informācijā.

Kā jau informēja Valsts policija, lai novērstu nelaimes gadījumus, kā arī pārbaudītu likumu un citu normatīvo dokumentu prasību ievērošanu ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās - šā gada 11.augustā un 12.augustā notika reidi Latvijas mežos, kā arī piebraukšanas vietās un uz ceļiem pēc medībām.

Šajās dienās Latvijas teritorijā tika veiktas 443 pārbaudes, kurās piedalījās 165 iecirkņa inspektori, 126 ceļu policijas darbinieki, kā arī 151 darbinieks no cietām policijas struktūrām un Valsts meža dienesta. Kopumā reidu dalībnieki pārbaudīja 416 dažādas medību vietas. Policijas darbinieki konstatēja 119 pārkāpumus un tas ir vairāk nekā divas reizes mazāk, nekā pagājušajā gadā. ( 246 pārkāpumi 2006.gadā)

Patīkami, taču netika konstatēts neviens pārkāpums, kurš būtu tieši saistīts ar medību norisi un sastādīts tikai viens protokols saistībā ar LAPK 181. pantu , t.i. - ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšana. Par dažāda veida satiksmes noteikumu pārkāpumiem sastādīti 17 protokoli. 101 protokols sastādīts par dažādiem citiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.