Latvijas Bankas padome ceturtdien pieņēma grozījumus 2010. gada 9. septembra Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (spēkā ar šā gada 5. maiju), informē centrālā banika.

Grozījumi paredz ieviest Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS sistēmā) vēl vienu – nakts – klīringa ciklu, tā turpinot attīstīt Latvijas starpbanku maksājumu sistēmu un padarot klientiem norēķinus ātrākus un ērtākus.

2014. gada 8. decembrī Latvijas Banka kļuva par EBA Clearing uzturētās STEP2 starpbanku maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, samazinot maksājumu apmaiņas laiku starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu un tādējādi dodot iespēju EKS sistēmas dalībniekiem uzlabot klientu maksājumu apkalpošanas procedūras. EBA Clearing uzturētā STEP2 sistēma ir vienīgā neliela apjoma maksājumu sistēma, kas nodrošina visu Eiropas Savienības kredītiestāžu sasniedzamību Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA).

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic palielinās lidojumu skaitu maršrutā Rīga – Brisele. Sākot no nākamā gada 25. marta, darbadienās airBaltic šajā maršrutā piedāvās divus reisus, informē aviokompānija.

«Esam gandarīti par iespēju lidojumu palielināt lidojumu skaitu uz Briseli nākamajā sezonā, darbadienās piedāvājot divus reisus. Lidojumi tiks veikti ar Boeing lidmašīnām,» sacīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pašlaik airBaltic piedāvā astoņus lidojumus nedēļā. 2012. gada vasaras sezonā lidojumu skaits palielināsies līdz 12 lidojumiem nedēļā – darbadienās tiek veikti rīta un vakara reisi, brīvdienās – viens reiss dienā.

Kopumā airBaltic tiešos lidojumus no Rīgas nodrošina uz vairāk nekā 60 galamērķiem.

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju normu.

Kā informēja centrālās bankas pārstāvji, šī gada laikā Latvijas centrālās bankas procentu likmes ir secīgi pazeminātas, ņemot vērā zemos inflācijas riskus un motivējot bankas brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai. Pašlaik inflācijas riski joprojām ir ierobežoti, un Latvijas Banka vidējā termiņa riskus cenu stabilitātei nesaskata, taču ekonomikas izaugsme bijusi noturīgāka, nekā iepriekš prognozēts. Turklāt vērojama arī pakāpeniska ekonomikas pārsvēršanās no ārējā uz iekšējo pieprasījumu. Latvijas Bankas padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai.

Latu likmes Rigibor arī novembrī turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstermiņa likmes jau kādu laiku saglabājas esošajos līmeņos, bet ilgāku termiņu likmes lēnām slīd uz leju. Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,16%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,33%, bet trīs mēnešu likme bija 0,53%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,06%, bet gada likme - 1,48%, liecina Latvijas Bankas dati.

Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu. Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijas Bankas padome ceturtdien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju normu.

Inflācijas rādītāji Latvijā ir noturīgi zemi, un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, tādēļ centrālās bankas padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Taču pēdējos mēnešos ir pieaudzis risks, ka tautsaimniecības izaugsme šogad varētu būt lēnāka, nekā iepriekš prognozēts. Šāda iespēja jāņem vērā, plānojot ekonomisko politiku tuvākajai nākotnei, skaidro LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

LB refinansēšanas likme ir 2,5%, banku noguldījumu iespējas uz nakti LB procentu likme – 0,05%.

Aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme ir 3%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas – 6% un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas - 9%

Latvijas Bankas (LB) padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto

rezervju normu.

Tā kā inflācijas rādītāji Latvijā ir noturīgi zemi un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, centrālās bankas padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai, preses konferencē sacīja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

LB refinansēšanas likme ir 2,5%, banku noguldījumu iespējas uz nakti LB procentu likme – 0,05%.

Aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme ir 3%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas – 6% un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas - 9%.

Latvijas Bankas padome nolēmusi pazemināt procentu likmes aizdevumu iespējām uz nakti; šis lēmums tirgu būtiski neietekmēs.

Kā informēja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs, aizdevumu iespējas uz nakti, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme samazināta no 7.5% uz 5.0%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 15% uz 10%, un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 30% uz 15%.

Jaunās aizdevumu iespējas procentu likmes bankām tiks piemērotas no 2012. gada 24. marta.

Citas Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un bankām noteiktā obligātā rezervju norma nav mainīta.

Latvijas finanšu tirgus spriedze, kas bija vērojama krīzes gados, kopumā ir pārvarēta, un starpbanku tirgus darbība kļuvusi efektīvāka – par to liecināja 2011. gada decembra notikumi. Situācijas normalizēšanās ļauj mazināt centrālās bankas aizdevumu iespējas procentu likmes, kas tika paaugstinātas 2008. gada decembrī, sākoties finanšu krīzei, uzsver LB prezidents.

Latvijas Bankas padome šodien nolēma pazemināt procentu likmes, informē centrālās bankas pārstāvji.

Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LB refinansēšanas likme pazemināta no 3% uz 2,5%, banku noguldījumu iespējas uz nakti LB procentu likme - no 0,1% uz 0,05%.

Tāpat pazeminātas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme no 4% uz 3%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 7% uz 6% un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 10% uz 9%.

Šonedēļ latu likmes Rigibor nedaudz sarukušas, tomēr samazinājums ir neliels, ņemot vērā, ka tās jau tāpat ir ļoti zemas.

Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,19%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,34%, bet trīs mēnešu likme bija samazinājusies līdz 0,54%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,15%, bet gada likme - 1,65%, liecina Latvijas Bankas dati.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis paredz, ka LB lēmumu ietekmē samazināsies Rigibor likmes, īpaši tas attiecināms uz īstermiņa latu likmēm. Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu.

Latvijas Bankas (LB) padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju normu.

Lai gan 2013. gadā sagaidāms mērens iekšējā pieprasījuma un patēriņa kāpums ienākumu pieauguma dēļ, nopietni riski cenu stabilitātei vidējā termiņā nepastāv un gada vidējā inflācija ir sagaidāma zema – Latvijas Bankas pamatprognoze ir 2%, norāda centrālās bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Ekonomiskās izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir sagaidāma nedaudz lēnāka – bāzes scenārijs 2013. gadam ir 3,6% – galvenokārt ārējo risku un ar tiem saistītās investīciju atlikšanas dēļ.

Tādēļ LB padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai.

Latu procentu likmes turpina doties aizvien zemākos līmeņos, un nešķiet, ka tuvākajā laikā šī tendence varētu mainīties.

Otrdien RIGIBOR uz nakti ir 0,42%, uz vienu dienu tā ir 0,43%, uz vienu nedēļu – 0,46%, uz mēnesi – 0,77%, uz trim mēnešiem – 1,22%, uz sešiem mēnešiem – 1,74%, bet uz gadu – 2,39%.

Pēc īslaicīga latu likmju uzplaiksnījuma pērnā gada nogalē saistībā ar Krājbankas notikumiem un arī baumām par banku sektora stabilitāti šobrīd latu likmes atkal ir sākušas samazināties, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Trīs mēnešu RIGIBOR likme kopš gada sākuma samazinājusies par aptuveni 0,7 procentpunktiem līdz 1.22% marta vidū.

Latu likmes turpina doties zemākos līmeņos, jo banku sektorā vērojams latu resursu pārpalikums, skaidro eksperts. Pozitīva ietekme brīvo resursu pieaugumam un latu likmju samazinājumam bija Latvijas Bankas janvārī pieņemtajam lēmumam par vienu procentpunktu samazināt obligāto rezervju prasību komercbankām, kā rezultātā komercbanku rīcībā esošais brīvo latu resursu apjoms atkal sasniedzis 600 miljonu latu līmeni.

Latvijas Bankas padome nolēmusi pazemināt visas noteiktās procentu likmes, preses konferencē informēja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimševičs.

Bankām noteiktā obligātā rezervju norma gan nav mainīta.

Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LB refinansēšanas likme pazemināta no 3,5% uz 3%, banku noguldījumu iespējas uz nakti LB procentu likme - no 0,25% uz 0,1%, banku noguldījumu iespējas uz septiņām dienām LB procentu likmi no 0,375% uz 0,125%.

Aizdevumu iespējas uz nakti, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme samazināta no 5% uz 4%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas – no 10% uz 7%, savukārt aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 15% uz 10%.

Ņemot vērā, ka inflācijas rādītāji Latvijā ir noturīgi zemi un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, Latvijas Bankas (LB) padome šodien nolēma pazemināt procentu likmes, tuvinot tās Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktajām atbilstošajām likmēm.

Kā informēja centrālā banka, Latvijas Bankas refinansēšanas likme pazemināta no 2,5% uz 2%.

Aizdevumu likme, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme samazināta no 3% uz 2,5%, likme, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas – no 6% uz 4,75%, bet likme, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas – no 9% uz 7%.

Banku noguldījumu iespēju likmes un rezervju norma netiek mainīta.

Latvijas Bankas padome pirmdien nolēma samazināt noteiktās procentu likmes, informē centrālās bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka inflācijas rādītāji Latvijā saglabājas zemāki par iepriekš prognozētajiem un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, savukārt kreditēšanas attīstības tendences ir vājākas, nekā iepriekš plānots, Latvijas Bankas refinansēšanas likme samazināta no 2% uz 1,5%.

Tāpat pazemināta aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme pazemināta no 2,5% uz 2%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 4,75% uz 3,5% un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 7% uz 5%.

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Ņemot vērā, ka inflācijas rādītāji Latvijā saglabājas zemi un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, Latvijas Bankas (LB) padome pirmdien nolēma samazināt LB noteiktās procentu likmes.

Latvijas Bankas refinansēšanas likme samazināta no 1,5% uz 0,25%.

Aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme pazemināta no 2% uz 0,75%. Likme, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, samazināta no 3,5% uz 1,5%, savukārt procentu likme aizdevumam, to iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, samazināta no 5% uz 2,5%.

Noguldījumu iespējas LB procentu likmes un banku rezervju norma netiek mainītas.

Izmaiņas refinansēšanas un aizdevumu likmēs stājas spēkā ar šī gada 24. novembri.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ņemot vērā, ka maršrutā Nr.7021 Rīga–Dubulti un Nr.7023 Rīga–Sloka šā gada deviņos mēnešos pasažieru skaits ir samazinājies par 6,7% un šie maršruti pārklājas ar vilciena maršrutu, no 2018. gada 1. janvāra maršruts Nr.7021 Rīga–Dubulti tiks slēgts, bet maršrutā Nr.7023 Rīga–Sloka tiks samazināts reisu skaits.

Kā informē Autotransporta direkcija, turpmāk virzienā no Jūrmalas uz Rīgu darbadienās kopumā tiks izpildīti 96 autobusu reisi. Neskatoties uz veiktajām izmaiņām, reisu skaits, kas tiks nodrošināts starp abām pilsētām, joprojām būs viens no lielākajiem.

2017. gada deviņos mēnešos maršrutā Nr.7021 Rīga–Dubulti un Nr.7023 Rīga–Sloka par maksu tika pārvadāti vairāk nekā 358 tūkstoši pasažieru, kas ir par 6,7% mazāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Tādējādi par 7,8% mazinājušies arī ieņēmumi, kas rodas no pārdotajām biļetēm. Tāpat šajā laika periodā vilcienu maršrutos zaudējumu apmērs ir palielinājies par 2,3%. Ņemot vērā, ka autobusu un vilciena maršruts pārklājas, turpmāk no Jūrmalas (pieturvietas Dubulti) līdz Rīgai darbadienās tiks izpildīti 96 reisi, kas ir par 13,5% mazāk, salīdzinot ar kopējo reisu skaitu šā gada decembrī. No 96 autobusu reisiem 23 reisi tiks izpildīti ar lielas ietilpības autobusu (no 39 līdz 57 sēdvietām) un 73 – ar mazas ietilpības autobusiem (līdz 22 sēdvietām).

Nopostīta liela daļa vienam no Latvijas valsts simboliem – Rīgas pilij un cietuši mākslas darbi, kam ir peisķirts nacionālo dārgumu statuss. Tāda diemžēl ir kopējā bilance naktī no 20. uz 21. jūniju notikušajai ugunsnelaimei pašā galvaspilsētas centrā.

Kāds bija iemesls tam, ka naktī izcēlās ugunsgēks pilī, kurā šobrī notiek remontdarbi, kaut kad tiks noskaidrots – jau ir paziņots, ka izmeklēšanas darbs tiks uzticēts īpašai vienībai no kaimiņvalsts Lietuvas, jo atbildīgajiem dienestiem Latvijā šādu speciālistu paradoksālā kārtā nemaz nav. Ļoti cerams, ka notikušais neizrādīsies apzinātas ļaunprātības sekas. Savukārt fakts, ka Rīgas pils ir apdrošināta pat vairāk nekā 27 miljoniem latu, vieš cerības, ka gadiem ilgi nevajadzēs raudzīties uz kārtējo kultūrvēsturisko graustu pilsētas centrā. Savaldot emocijas, jāteic tā – ugunsnelaimes cēloni var noskaidrot, bet pašu ēku – atjaunot. Vienkārši ir jāsāk darīt!

Hasbro ziņo, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas

Globālie tirdzniecības kari sākuši mainīt pasaules kārtību, un vairākas lielās Rietumvalstu kompānijas izsver savas ražošanas nākotni šajā valstī. Šonedēļ, piemēram, pasaules lielākais rotaļlietu ražotājs Hasbro ziņojis, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas uz Vjetnamu un Indiju.

Jāpiebilst, ka Hasbro ražo vairākas pasaulē ļoti populāras rotaļlietu franšīzes, piemēram, Frozen un Avengers. Šobrīd uzņēmums aptuveni divas trešdaļas savu rotaļlietu rada tieši Ķīnā. Uzņēmuma vadība gan klāstījusi, ka jau nākamgad šis īpatsvars varot sarukt līdz 50%.

Tādējādi Hasbro ir vēl viens liels uzņēmums, kas pēdējā laikā ziņojis par savas stratēģijas mainīšanu, visticamāk, saistībā ar asāku ASV un Ķīnas tirdzniecības karu un šo valstu savstarpējo tarifu vētru.

Stividorkompāniju domstarpības ar Rīgas brīvostas pārvaldi intervijā Dienai atklāj SIA Riga Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans.

Šobrīd satraukums, ka Rīgas brīvosta varētu nesaņemt ES naudu Krievu salai.

ES kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde iesaistījās, nesaskaņojot saistības ar stividorkompānijām. Projektā ir paredzēts, ka līdz ar Krievu salas izbūvi tiks izbeigtas ostas aktivitātes Andrejsalā un Eksporta rajonā. Taču ES Kohēzijas fonda galvenais mērķis ir nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā - ja Krievu salas projektu realizē jau pieminētajā, Brīvostas vienpersoniski apstiprinātajā, samazinātajā apjomā, mērķi nonāk pretrunā viens ar otru. Par kādu konkurētspējas saglabāšanu varam runāt, ja mums 13 piestātņu vietā gatavi izbūvēt divas, kravu laukumi netiek izbūvēti, projektu ar mums nesaskaņo... Tādējādi Brīvostas pārvalde bezatbildīgi maldina ES naudas devējus, paredzot, ka konkurētspēja tiks saglabāta.

Patlaban saistībā ar gaidāmo Brexit vērojama divu veidu rīcība no uzņēmumu puses – daļa gatavojas sliktākajam scenārijam, bet daļai nav konkrēta rīcības plāna, taču tāds būtu jāizveido, lai uzņēmums neattaptos pie sasistas siles.

Tā intervijā iesaka BDO Nīderlandes Starptautisko nodokļu partneris Nīks de Hāns (Niek De Haan).

Fragments no intervijas

Vai novērojat satraukumu uzņēmumu vidū saistībā ar Brexit? Kā norit gatavošanās tam?

Daudzas Eiropas valstu kompānijas šobrīd gatavojas sliktākajam scenārijam, un es uzskatu, ka šis ir labākais veids, kā rīkoties, jo, pat ja situācija nebūs tik slikta, tad kompānijas būs gatavas. Daudzi mūsu klienti, kas strādā Lielbritānijā, jau pārvieto daļu biznesa vai centrālo mītni uz Eiropas valstu lielpilsētām– pārsvarā uz Amsterdamu, Frankfurti vai Parīzi. Kā zināms, Latvija ievērojamu apjomu kokmateriālu eksportē uz Lielbritāniju, tas ir galvenais partneris, līdz ar to tā ir ļoti nopietna problēma. Ja tiks piemērots muitas nodoklis, tas ievērojami paaugstinās izmaksas, un rodas jautājums, vai Latvija joprojām, neskatoties uz šo izmaksu pieaugumu, spēs eksportēt uz Lielbritāniju kokmateriālu, vai arī tas kļūs pārāk dārgi. Vērojam, ka daudzas kompānijas patlaban cenšas aizvest uz Lielbritāniju pēc iespējas vairāk produkcijas, līdz ar to visas noliktavas ir pārpildītas. Savukārt Lielbritānijas kompānijas pašlaik izvērtē, vai Eiropas struktūrvienību galveno mītni nepārcelt uz citām Eiropas valstīm. Tiesa gan, aizvien pastāv liela nenoteiktība un daudzas kompānijas vēl nav izveidojušas konkrētu rīcības plānu. Tās domā par potenciālajiem scenārijiem, kas varētu notikt, taču lēmumi vēl nav pieņemti. Mans ieteikums tomēr būtu sagatavoties ļaunākajam un izstrādāt stratēģiju, kā rīkoties no likumdošanas, struktūras un nodokļu perspektīvas.

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.