Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Lai veicinātu jauniešu interesi par inovatīvu uzņēmējdarbību un rosinātu skolēnus īstenot savas biznesa idejas programmā Skolēnu mācību uzņēmumi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar SIA Firma L4 un SIA Konsorts organizē bezmaksas semināru ciklu Mācību uzņēmumu programmu dalībnieku un pedagogu apmācība.

Semināru cikls sastāv no vienas dienas apmācībām potenciālajiem programmas dalībniekiem un viņu pedagogiem, kā arī – divu dienu intensīvām biznesa pamatu mācībām tiem, kuri nobrieduši veidot savus mācību uzņēmumus.

Semināru cikla ietvaros visos Latvijas reģionos eksperti skolēniem un viņu pedagogiem stāstīs par radošas uzņēmējdarbības attīstīšanu un veicināšanu un mudinās iesaistīties šā gada skolēnu mācību uzņēmumu programmā, veidojot savus pirmos uzņēmumus un izmēģinot spēkus biznesā.

Skolēniem tā būšot iespēja piedalīties bezmaksas biznesa izglītības apmācībās, lai iegūtu zināšanas par inovācijas nozīmi veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, radošām biznesa attīstības metodēm, mārketinga plāna izstrādi, komunikācijas un prezentēšanas prasmēm, kuras pēc tam varēs praktiski pielietot gan skolēnu mācību uzņēmuma, gan arī sava uzņēmuma dibināšanā pēc skolas beigšanas.

Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp janvārī maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadāja 33 337 pasažierus, kas ir par 34,5% mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kopumā Tallink janvārī pārvadāja 538 929 pasažierus, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Kompānija pārvadāja 23 702 kravas automašīnas un treilerus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada un 68 702 pasažieru automašīnas, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Pasažieru pārvadājumus traucēja prāmju Baltic Princess un Baltic Queen darbības pārtraukšana remontdarbu dēļ uz, attiecīgi, sešām un 11 dienām.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits starp Somiju un Zviedriju gada izteiksmē janvārī pieauga par 9% līdz 166 058 cilvēkiem. Starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 274 965 pasažieri, kas ir par 3,5% mazāk nekā pirms gada. Starp Igauniju un Zviedriju tika pārvadāti 64 569 pasažieri, kas ir par 10,8% mazāk nekā pirms gada.

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Mobilo sakaru operators Tele2 pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, kurā operatora reklāma kampaņa «Bezmaksas telefons pirmklasniekam» tika atzīta par maldinošu.

«PTAC lēmumu pārsūdzēsim, jo PTAC vēlme šādi aizliegt sarūpēt pimklasniekiem bezmaksas mobilos telefonus ir nesaprotama, vēl vairāk – netiek aizstāvētas Latvijas ģimeņu vajadzības šajā ekonomiskajā situācijā,» pamato Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka PTAC aizrādījums, kuram Tele2 piekrita un kuru tūlītēji novērsa, bija par Zelta Zivtiņas mājas lapas jaunumu ziņas virsrakstu «Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona!». «Lai gan ir maza varbūtība, ka kāds bērns to redzēja, publiski atvainojamies, ka pieļāvām šādu kļūdu. Esam spēruši nepieciešamos soļus, lai turpmāk izvairītos no šādiem notikumiem,» norādīja J. Spoģis.

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Pakalpojumu izmantošana un starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība pasaulē pēdējos 30 gados būtiski paplašinājusies, jaunākajā pētījumā par Latvijas pakalpojumu eksportētāju ekonomisko raksturojumu norāda Latvijas Bankas eksperti Konstantīns Beņkovskis un Oļegs Tkačevs.

Pakalpojumu eksports pasaulē no 1980. gada līdz 2014. gadam auga straujāk nekā preču eksports (vidēji par 7,8% gadā). Latvijā – valstī ar kopumā ļoti atvērtu tautsaimniecību – pakalpojumu eksports un imports ir nozīmīga ārējās tirdzniecības sastāvdaļa jau kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus.

Pakalpojumu eksporta īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un pakalpojumu eksporta attiecība pret IKP pastāvīgi pārsniedz pasaules un ES vidējo līmeni. Vērtējot tā pievienotās vērtības daļu, šķiet, ka pakalpojumu nozīme Latvijas tautsaimniecībā ir vēl lielāka – pakalpojumu devums pievienotajā vērtībā pieaudzis no 61,1% 1995. gadā līdz aptuveni 75% 2014. gadā.

Beļģijas pilsēta Haselta, pēc kuras parauga Igaunijas galvaspilsēta Tallina šogad ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu, šo praksi ir atmetusi, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Haseltā, kur mājo 75 tūkstoši iedzīvotāju, bezmaksas sabiedriskais transports bijis pēdējos 16 gadus, bet nu pilsēta nolēmusi no tā atteikties. Tiesa, transporta tīkla klientu skaits šajos gados ir audzis 12 reizes, kas ir viens no Tallinas eksperimenta mērķiem – celt sava sabiedriskā transporta popularitāti. Tomēr augušas šo gadu laikā ir arī Haseltas transporta izmaksas – par sešām reizēm, un tas pilsētai licis mainīt līdzšinējo politiku.

Par spīti procentuālajiem pieauguma rādītājiem, kopumā bezmaksas transporta ietekme uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Haseltā nemaz nav bijusi tik ievērojama, ziņo laikraksts. No saviem privātajiem auto uz sabiedrisko transportu ilggadējā eksperimenta laikā pārsēdušies vien 16% autovadītāju. To izdarījuši arī 12% no tiem, kas pirms tam priekšroku deva velosipēdiem, un 9% to, kas devuši priekšroku staigāt ar kājām. Pilsētā aizvien vairāk nekā 90% ģimeņu ir privātās automašīnas, un 73% iedzīvotāju uz darbu dodas tieši ar tām.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Par biznesa izglītības centra Biznesa semināri organizēto piecu semināru ciklu «Biznesa attīstības kreatīvais modelis», kurā dalību daļēji sedz Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC), aktīvi interesējas izmanto uzņēmēji, kuri nereti uz semināriem piesaka pat vairākus cilvēkus.

LUAC sniedz līdz 400 latu līdzfinansējumu uzņēmumiem, kas vēlas savus darbiniekus izglītot, apmeklējot semināru ciklu. LUAC norāda, ka tādējādi sniedz atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībā, kā arī veicina jaunu risinājumu, kreatīvas domāšanas un inovāciju ieviešanu uzņēmumu ikdienā.

«Uzņēmumu un privātpersonu interese ir liela. Cilvēki zvana, jautā un piesaka pat vairākus darbiniekus no viena uzņēmuma, atzīmējot, ka semināros apskatītie temati ir pietiekoši plaši, lai būtu noderīgi ne vien mārketinga un pārdošanas, bet arī personāla vadības un citās pozīcijās strādājošajiem,» informē biznesa izglītības centra Biznesa semināri projektu vadītāja Diāna Rudzīte.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Lai arī bija paredzēts, ka no 1. janvāra MTG kanāli TV3 un LNT nebūs redzami bezmaksas virszemes apraidē, tomēr daļa šīs platformas skatītāju Rīgā, Liepājā un Kuldīgā var vērot TV3 un LNT savos ekrānos arī šobrīd, liecina DB apsekojums.

Tiesa, ja iepriekš bija pieejama TV3 un LNT programma ar raidījumu nosaukumiem, tad tā vietā tagad bija uzraksts: nav informācijas.

Daļai Lattelecom virszemes TV klientu – gan maksas, gan bezmaksas kanālu skatītājiem - īslaicīgi ir pieejami visi Ekonomiskās pakas kanāli. Tas saistīts ar virszemes TV modeļa maiņu un kanālu pārvietošanu no bezmaksas uz maksas paku, iemeslus DB skaidro Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom norāda, ka bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem, kas šobrīd vēl var redzēt TV3 un LNT, attiecīgie kanāli tiks atslēgti šodienas laikā.

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.