Somijas mobilo tālruņu ražotāja Nokia piekritusi pārdot tās atlikušo daļu programmatūras izstrādes apakšvienībā Qt, citējot kompānijas pausto, vēsta The Wall Street Journal.

Kompānijas Nokia lietojumprogrammu izstrādes vienība tiks pārdota Somijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumam Digia Oyj, tomēr darījuma summa netiek atklāta.

Šīs vienības pārdošana vēlreiz apliecina, ka Somijas mobilo tālruņu ražotājs turpina atbrīvoties no aktīviem, cerībā atgriezties pie peļņas. Pēdējā laikā Nokia, kas šogad zaudējusi pasaules lielākā tālruņu ražotāja statusu, realizējusi vairākus taupības un pārstrukturēšanas pasākumus, turklāt arī nākotnē kompānijā paredzētas vairākas izmaiņas.

Jau rakstīts, ka mobilo tālruņu ražotājs Nokia lēmis par savas pēdējās rūpnīcas, kas atrodas pilsētā Salo, slēgšanu. Tādējādi ierīču montāža tiks pilnībā pārcelta uz Āziju. Šāds lēmums saistīts ar «tirgus situācijas uzlabošanu», iepriekš norādīja kompānijas paziņojumā. Somijā gan saglabāsies Nokia galvenais birojs.

Samsung Electronics paziņojusi par ievērojamu – 79% - peļņas kāpumu, un to kompānijai nodrošinājusi viedtālruņu pārdošanas apjomu palielināšnās un televizoru biznesa pozitīva attīstība, vēsta BBC.

Kompānijas peļņa šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi rekordu – 5,9 miljardus ASV dolāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, ir 79% pieaugums.

Jau vēstīts, ka Galaxy viedtālruņu sērijas ražotājs Samsung šogad pārspēja Somijas kompāniju Nokia un kļuva par pasaules lielāko tālruņu ražotāju.

Tomēr maz ticams, ka Samsung peļņa tāpat turpinās pieaugt arī nākotnē, prognozē analītiķi, kas norāda, ka peļņas augstākais punkts tiks sasniegts šā gada trešajā ceturksnī.

«Patlaban 60% no Samsung peļņas veido viedtālruņu un ar tiem saistīto komponenšu pārdošana, un augošā tālruņu pārdošanas peļņa izlīdzinās zaudējumus, ko rada televizoru un tradicionālās elektronikas segmenta zaudējumi,» norāda Kims Jangs-Čans (Kim Young Chan) no Shinhan Investment Corp.

Somijas kompānija Nokia zaudējusi savu pasaules lielākā mobilo tālruņu ražotāja titulu, kurš tai bijis kopš 1998. gada. Somijas kompānijas vietu ieņēmis Dienvidkorejas gigants Samsung, liecina tirgus pētījumu kompāniju aprēķini.

Gada pirmajā ceturksnī Samsung izdevies piegādāt 93,5 miljonus tālruņu, kas ir par 36 procentiem vairāk, nekā tādā pašā laika posmā pirms gada. Savukārt Nokia izdevies piegādāt 82,7 miljonus tālruņu, liecina Strategy Analytics dati.

Nedaudz savādākus aprēķinus veikusi tirgus pētījumu kompānija IHS iSuppli. Saskaņā ar šīs kompānijas datiem – gada pirmajā ceturksnī Samsung piegādājis 92 miljonus mobilo tālruņu, bet Nokia 83 miljonus tālruņu. Viedtālruņu jomā Apple joprojām saglabājusi līderpozīcijas – ASV kompānija gada pirmajā ceturksnī piegādājusi 35 miljonus ierīču, Samsung – 32 miljonus, bet Nokia – 12 miljonus.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 1000 latu sodu mobilo sakaru operatoram SIA Bite Latvija par negodīgu komercpraksi reklāmā Telefoni tie paši, bet lielāka brīvība!, kurās šā gada pavasarī interneta vietnēs delfi.lv un inbox.lv tika piedāvāts iegādāties Samsung un Nokia tālruņus.

Strīdus reklāmās četri abu minēto zīmolu tālruņu modeļi bija attēloti krītot ar izpletni un šādi raksturots arī cenu kritums. PTAC uzskatīja, ka reklāmas baneros abās minētajās interneta vietnēs, sniegta maldinoša informācija, jo reklāmā norādītās tālruņu cenas nav tālruņu iegādes cenas, bet gan tikai pirmā iemaksa par tālruņiem to pirkšanas gadījumā, liecina PTAC interneta mājaslapā publicētais lēmums.

Savukārt, Bite Latvija uzskatīja, ka PTAC reklāmas banerus ir skatījis nepareizā veidā un tas novedis pie nepareiza banera vērtējuma kopumā ar pamata reklāmu. Uzņēmums uzskata, ka vidusmēra patērētājam pēc banera ieraudzīšanas nav jāpieņem lēmums iegādāties tālruni, jo reklāmā atveidotais ar izpletni krītošais tālrunis starp peldošiem mākoņiem uztverams kā aicinājums vidējā patērētāja uzmanības piesaistīšanai un intereses radīšanai.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

Valsts policijas Rīgas reģiona Saulkrastu iecirkņa darbinieki vakar Carnikavā aizturēja kādu jaunieti, kurš jūlijā varētu būt izdarījis aptuveni 20 velosipēdu zādzības Ādažos un Carnikavā. Likuma sargi lūdz atsaukties cietušos, jo policijā ar iesniegumu vērsušās tikai piecas personas.

Pēdējā mēneša laikā Saulkrastu iecirkņa darbinieki konstatēja vairākas velosipēdu zādzības Ādažos un Carnikavā pie vietējiem lielveikaliem. Salīdzinot šos gadījumus, izmeklētāji noskaidroja, ka visas zādzības varētu būt veicis viens jaunietis un palūdza veikalu apsardzes darbiniekus, lai pievērš pastiprinātu uzmanību.

Izmeklēšanas gaitā likuma sargi bija noskaidrojuši zagļa iespējamo izskatu, un vakar Carnikavā lielveikala apsardzes darbinieki pamanīja jaunieti, kurš snakstījās gar veikalu un atbilda noskaidrotā zagļa pazīmēm. Apsargi jaunieti aizturēja un nodeva policijas rīcībā.

Šobrīd ir noskaidrots, jaunietis varētu būt zadzis visa jūlija garumā Ādažos un Carnikavā. Aizturētais atzina, ka pārsvarā izvēlējies divus laikus zādzību veikšanai – pusdienlaiku un darba dienas beigas, kad lielveikalos ir lielāks cilvēku pieplūdums. Lielākoties jaunietis izvēlējās jaunus velosipēdus, kuri vai nu nebija pieslēgti vai bija pieslēgti ar nekvalitatīviem veloslēgiem.

Somijas tehnoloģiju kompānija Nokia «izkritusi» no pasaules piecu lielāko viedtālruņu ražotāju saraksta, liecina tirgus analītiķu kompānijas International Data Corporation (IDC) apkopotie aizvadītā ceturkšņa tirgus dati.

Somijas kompāniju apsteiguši tirgus līderi Apple un Samsung, Ķīnas kompānijas ZTE un HTC, kā arī Kanādas Research in Motion (RIM). Kopumā viedtālruņu ražotāji šā gada aizvadītajā ceturksnī piegādājuši 179,7 miljonus ierīču, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir pieaugums 45,3% apmērā.

Dienvidkorejas kompānijai Samsung gada trešajā ceturksnī izdevies piegādāt 56,3 miljonus viedtālruņu, tādējādi nodrošinot tirgus daļu 31,3% apmērā. Apple piegādājis 26,9 miljonus viedtālruņu, kas ļāvis nodrošināt tirgus daļu 15% apmērā. Savukārt RIM piegādājis 7,7 miljonus viedtālruņu, kas ļāvis iegūt tirgus daļu 4,3% apmērā. Ķīnas kompānijas ZTE un HTC piegādājušas attiecīgi 7,5 un 7,3 miljonus viedtālruņu (iegūstot attiecīgi 4,2% un 4% no tirgus).

Mobilo tālruņu ražotājs Nokia slēgs savu pēdējo rūpnīcu Somijā Salo pilsētā, un ražošanu pilnībā pārcels uz Āziju. Pēdējais tālrunis Salo pilsētas ražotnē tika izgatavots 25. jūlijā, vēsta Reuters.

«Lēmums pārcelt ierīču montāžu uz Āziju ir saistīts ar mūsu tirgus situācijas uzlabošanu,» norādīja kompānija. «Strādājot tuvāk mūsu piegādātājiem, mēs ticam, ka spēsim tirgū ieviest inovācijas daudz ātrāk un rezultātā būsim daudz konkurētspējīgāki.»

Ražotnes slēgšana Salo ir viena no Somijas kompānijas reorganizācijas pasākumu daļām. Iepriekš Nokia pavēstīja, ka atlaidīs kopumā desmit tūkstošus darbinieku un līdz 2013. gadam aizvērs vairākas ražotnes. Tāpat tiks slēgti vairāki pētījumu un attīstības projekti – ieskaitot projektus Ulmā, Vācijā un Bārnabijā, Kanādā. Pētniecības un attīstības centrs Salo turpinās darbu.

Telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs intervijā laikrakstam Diena.

Kad parādās populārāko viedtālruņu jaunākie modeļi, tā bieži ir ažiotāža pasaules mērogā. Droši vien arī to esat piedzīvojuši savos veikalos?

Jā, mums ir veikali visā Latvijā, un mēs uzmanīgi sekojam telekomunikāciju jaunumiem. Pirms dažiem gadiem paredzējām, ka 2015. gadā viedtālruņu pārdošana varētu sasniegt 75% no visu pārdoto tālruņu kopējā apjoma. Tas vēl nav sasniegts, bet izskatās visai reāli, jo viedtālruņu popularitātes kāpuma tempi nedaudz palielinās, no katriem desmit tālruņiem, ko pārdodam, 6-7 ir tieši viedtālruņi. Viedtālruņu izplatību labi raksturo pēdēji pieci gadi - šā gada sākumā Tele2 tīklā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 300 000 jeb bija aptuveni 30% no klientu skaita. 2009. gadā viedtālruņu lietotāju bija tikai 10 000 jeb 1% no visa klientu skaita. Latvija viedtālruņu jomā labā līmenī ir arī pasaulē, mēs varētu būt Top 15 sarakstā attiecībā uz viedtālruņu izplatību, bet, protams, absolūtos skaitļos, runājot par viedtālruņu lietotāju daudzumu, Latvijai ir grūti sacensties, teiksim, ar Ķīnu.

Mobilo tālruņu, planšetdatoru, un tālruņu aksesuāru tirgotājs Evelatus laidis klajā pirmo pēc pašu projekta izstrādāto viedtālruni Evelatus Classic, kas aprīkots ar vienu no jaunākajiem astoņkodolu nano procesoriem, Android 4.4.2 operētājsistēmu, kā arī izceļas ar elegantu un modernu dizainu, informē uzņēmumā.

Tālruņa Evelatus metāla apmale izstrādāta no izturīga aviācijas alumīnija ar nano pārklājumu. Tālruņa aizmugurējais panelis izgatavots no plastmasas ar matētu virsmu. Tālrunis neslīd no rokām, turklāt uz tā nav redzami pirkstu nospiedumi. Lai gan tālrunis ir diezgan plāns, tas kabatā neliecas. Tam ir 5 collu ekrāns. Augstā izšķirtspēja un dinamiskā kontrasta attiecība sniedz iespēju visus objektus saskatīt skaidri. Sabalansētais akumulators dinamiskā režīmā darbojas diennakti (24 h).

Tālrunis ir aprīkots ar vienu no jaunākajiem astoņkodolu nano procesoriem, Android 4.4.2 operētājsistēmu, kā arī ar Gudro žestu tehnoloģiju, kas ļauj, divreiz pieskaroties ekrānam, ieslēgt aparātu, pat neņemot to rokās, kā arī iedarbināt citas funkcijas. Tālruņa augšējā daļā iebūvēts Led indikators, kas ar gaismas signālu atgādina par neievērotu zvanu vai īsziņu.

Tālruņu ražotāja Nokia akcionāri piekrituši pārdot savu mobilo tālruņu biznesu tehnoloģiju gigantam Microsoft par 5,4 miljardiem eiro, ziņo BBC.

Darījums virzās uz priekšu, neskatoties uz dažu investoru iebildumiem.

Darījums vēl jāapstiprina regulatoriem, bet paredzams, ka tas noslēgsies jau nākamā gada sākumā.

Septembrī Microsoft piekrita iegādāties mobilo tālruņu biznesu un licenču patentus no Nokia. Jāatgādina, ka Nokia daļa viedtālruņu tirgū ir sarukusi, jo tā nespēj pilnvērtīgi konkrēt ar tādiem ražotājiem kā Apple un Samsung.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Līdz 2018. gadam mobilo ierīču lietotāju skaists pasaulē sasniegs piecus miljardus, savukārt mobilo ierīču un to savienojumu skaits būs lielāks nekā desmit miljardi, paredz Cisco.

Mobilo datu pārraides apjomi visā pasaulē nākamo četru gadu laikā pieaugs gandrīz vienpadsmit reizes, līdz 2018. gadam palielinot ikgadējo datu apmaiņas apjomu līdz 190 eksabaitiem, rāda Cisco vizuālo tīkla tehnoloģiju indeksa (VNI) prognozes par globālās mobilo datu plūsmas izmaiņām laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam.

Salīdzinājumam - Cisco norāda, ka 190 eksabaitus veido, piemēram, 42 triljoni fotogrāfiju, kas būtu piecpadsmit fotogrāfijas uz katru pasaules iedzīvotāju katru dienu viena gada laikā. Tāpat šo skaitli var salīdzināt ar četriem triljoniem Youtube video klipu - vairāk par vienu video klipu uz katru pasaules iedzīvotāju katru dienu viena gada laikā.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Tehnoloģiju kompānijai Samsung varētu nākties maksāt 2,5 miljardus ASV dolāru kompensācijās Apple, ja ASV kompānija tiesā spēs pierādīt, ka dienvidkorejieši pārkāpuši ar iPhone un iPad saistītus patentus.

Pirmdien Kalifornijā paredzētā tiesas sēde jau nosaukta par «gadsimta patentu prāvu», kurā kulminēs visas līdzšinējās Samsung un Apple cīņas daudzās pasules valstīs. Tāpat tiesai vajadzēs arī lemt par Samsung pretargumentiem, ka Apple savās ierīcēs izmantojusi dienvidkorejiešu bezvadu tehnoloģiju patentus.

Samsung ir kļuvis par nopietnāko Apple konkurentu viedtālruņu un planšetdatoru jomās. Gadījumā, ja tiesa izlems par labu Apple – tas var dot pamatīgu triecienu Samsung finansēm, reputācijai un slēgt vienu no svarīgākajiem tirgiem – ASV.

Nokia nav spējusi paredzēt straujās izmaiņas mobilo tālruņu nozarē, kas arī izraisījis daļu no Somijas tehnoloģiju kompānijas problēmām, pavēstījis kompānijas vadītājs Stīvens Elops, ziņo AFP.

«Aizvadītajā gadā bija brīži, kad mēs varējām dažas lietas paveikt savādāk, ja vien būtu zinājuši, ka nozare tik strauji mainās,» S. Elops sacīja Somijas laikrakstam Aamulehti.

Kā vienu no šādām nespējām paredzēt notikumus, viņš minēja nepareizās prognozes saistībā ar Ķīnas tirgu, kurā strauji samazinājās Android tālruņu cenas. «Izmaiņas notika tik strauji, ka Nokia situācija ir kļuvusi sarežģīta, tomēr mēs turpinām uzlabot savu stratēģiju,» sacīja kompānijas vadītājs.

Kompānija nesen zaudēja savu pasaules lielākā mobilo tālruņu ražotāja statusu, kuru tā spēja nosargāt veselus 14 gadus. Pašlaik kompāniju nomocījušas dažādas problēmas.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Somijas kompānija Nokia ilgu laiku bijis pasaules mobilo tālruņu tirgus toņa noteicējs. Nokia saknes meklējamas 19. gadsimta otrajā pusē, kad Nokijas pilsētā somu uzņēmējs un inženieris Fredriks Idestams izveidoja celulozes ražotni.

Laikam ejot un pielāgojoties dažādām ekonomiskām krīzēm, uzņēmums lielāku uzmanību sāka pievērst elektrotehnikai un mobilo sakaru izstrādei. Divdesmitā gadsimta laikā Nokia veica dažādas reorganizācijas un izmēģināja vairākas tirgus nišas, līdz orientējās uz mobilajiem tālruņiem un sakaru iekārtām.

Drīz vien Nokia kļuva par vienu no galvenajiem mobilo tālruņu tirgus spēlētājiem un īstenoja dažādas tajā iepriekš neredzētas inovācijas. Nokia tālruņi daudzus gadus bija pārdotākie pasaulē.

1992. gadā tika izlaists pirmais Nokia GSM standarta mobilā telefona modelis Nokia 1011, kurš kļuva par otru pārdotāko mobilo telefonu tajā gadā. Kopumā tika pārdoti pieci miljoni šo ierīču. Pēc dažiem gadiem sekoja Nokia tālruņu «ziedu laiki». 1998. gadā slavas laurus plūca mobilais tālrunis Nokia 6120, kuru izdevās pārdot 21 miljona eksemplāru lielā apjomā, bet nākamajā gadā Nokia pasauli iekaroja ar leģendāro Nokia 3210 modeli. Šo tālruni kompānijai izdevās pārdot 150 miljonos eksemplāru.

Izmaiņas Elektronisko sakaru likumā, kas Centrālajai statistikas pārvaldei paredz tiesības izmantot mobilo tālruņu datus, stājas spēkā jau 2019. gada 1. janvārī, bet atbilstošu Ministru kabineta noteikumu, kas regulē likuma darbību, vēl aizvien nav.

«Ministru kabineta noteikumus vajadzēja jau vakar, tomēr tie vēl aizvien ir izstrādē. Tieši šī iemesla dēļ mēs rīkojām semināru par mobilo datu izmantošanu statistikā, lai pateiktu, ko vēlamies, un reizē tīri tehniski saprastu, ko, kā un kad mūsu valsts trīs lielākie mobilie operatori var mums dot,» Dienas Biznesam sacīja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

A. Žīgure uzsvēra, ka CSP rīkotais seminārs par mobilo datu lietošanu statistikā, piedaloties Igaunijas Statistikas pārvaldes vadībai, Igaunijas Bankas pārstāvim un Datu apstrādes kompānijas Positium vadībai, bijis ar nolūku veicināt sapratni un sadarbību, jo Ministru kabineta noteikumu izstrāde kavējas. A. Žīgure norādīja, ka mobilo datu pielietojums ir ārkārtīgi plašs, tostarp to iegūšana un apstrāde ir daudz lētāka par tradicionālajām aptaujām, kādas CSP veic, aptaujājot iedzīvotājus.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.