Pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki, vēsta BBC. Ar šo slimību saslimušie konstatēti arī ASV un Kanādā.

Apvienotās Nācijas brīdinājušas, ka šī slimība var pārvērsties pandēmijā, taču pasaule esot labāk sagatavota, lai pretotos šai slimībai, kā jebkad agrāk.

Meksikas Veselības sekretārs Hosē Angels Kordova informējis, ka aizdomas par saslimšanu ar cūku gripu viņa valstī ir 1614 gadījumos, ieskaitot 103 nāves gadījumus.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Meksikas atlēti valkā sejas maskas Nacionālās Olimpiādes laikā (Foto: AFP/SCANPIX)

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā vidējā saslimstība ar gripu bija 153 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, un tas nozīmē, ka Latvijā ir sākusies gripas epidēmija.

SVA epidemiologi norāda, ka pašlaik Latvijā ir novērojama reģionāla gripas izplatība vidēji - mērenā intensitātē un šajā, kā arī nākamajā nedēļā varētu vēl pieaugt gripas izplatība gan teritoriālā, gan saslimstības intensitātes apmērā. Gripas epidēmija reģistrēta arī 16 no 27 Eiropas Savienības valstīm.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi ir reģistrēti lielākajā daļā Latvijas – 16 teritorijās no 31 monitoringā ietvertās, bet gripas epidēmija ir reģistrēta Aizkraukles, Alūksnes, Daugavpils, Jelgavas, Preiļu, Rīgas un Tukuma pilsētās un rajonos.

Gripa reģistrēta arī Bauskas, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Liepājas un Ogres pilsētās un rajonos, bet tur saslimstība nepārsniedza epidēmisko slieksni (100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem).

Jelgavā un Jūrmalā piektdien ap plkst.13 slēgtas rindas uz masu vakcinēšanas centriem, aģentūra LETA uzzināja Vakcinācijas projekta birojā.

Birojs aicina cilvēkus vairs neierasties uz šiem centriem.

Sestdien, 17.aprīlī centri atsāks darbu plkst.9.

Jau ziņots, ka šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - ir iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros ir reģistrējuši pirmo gripas gadījumu šajā sezonā, liecina sniegtā informācija medijiem.

SVA epidemiologi norāda, ka arī iepriekšējās sezonās novembra mēnesī tika reģistrēti atsevišķi gripas gadījumi un šis pirmais reģistrētais gadījums vēl neliecina par iespējamu sākumu masveida saslimšanai ar gripu.

Gripas aktivitāte Eiropas valstīs joprojām ir zema, kas ir raksturīgi šim laika periodam, atsevišķi gripas gadījumi reģistrēti 16 Eiropas valstīs.

Savukārt saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām saglabājas iepriekšējo nedēļu līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1173 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, visaugstākā saslimstība ar saaukstēšanās slimībām reģistrēta Aizkraukles un Valkas pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē 76,5% audzēkņu, skolas – 91,4%.

Šodien Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) saņēma "Astra Zeneca" vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu, novēroja aģentūra LETA.

Pēc vakcinācijas Levits žurnālistiem uzsvēra, ka viņš tic zinātnei, Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras ekspertiem. Viņš akcentēja, ka uz ekspertiem var paļauties un ka saņemtā vakcīna ir droša un efektīva.

Valsts prezidents apliecināja, ka pēc pirmās potes viņš jūtas labi. Levits norādīja, ka ar savu piemēru viņš vēlas iedrošināt samērā lielu sabiedrības daļu, kas vēl šaubās, vai vakcinēties.

"Es tomēr aicinātu visus vakcinēties, lai mēs varam ātrāk atgriezties normālajā dzīves ritmā. Pārrunājot vakcinācijas procesu ar Vakcinācijas projekta biroja vadītāju, pilnīgi iespējams, ka pirmo poti Latvijas iedzīvotāji varēs saņem divu mēnešu laikā, kad vajadzīgais vakcīnu apjoms tiks iesūtīts Latvijā," sacīja prezidents.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Virusoloģijas laboratorijas izmeklējumu un elpceļu infekcijas slimību monitoringa rezultātā iegūtie dati liecina, ka gripas izplatība Latvijā ir sākusies.

Par to liecina kopumā septiņi apstiprinātie saslimšanas gadījumi ar gripu - trīs pagājušajā nedēļā un četri vakar. Visi saslimšanas gadījumi reģistrēti Rīgā, kas speciālistiem ļauj domāt, kas saslimstība šogad sāksies tieši plaši apdzīvotajā Rīgas teritorijā. Citus Latvijā saslimšanas gadījumi ar gripu nav reģistrēti.

Pagājušās nedēļas laikā (22.01. - 26.01.2007) SVA Virusoloģijas laboratorija apstiprinājusi trīs bērnu saslimšanas gadījumus ar gripu. Savukārt šīs nedēļas pirmdienā (29.01.) apstiprināti trīs pieaugušo un viena bērna saslimšanas gadījumi. Visi saslimušie ir hospitalizēti.

SVA Virusoloģijas laboratorijas vadītāja Dr. Vaira Īrisa Kalniņa: "Gripas cirkulācija lēni, bet nenoliedzami ir sākusies. Analizējot laboratoriskos datus, var secināt, ka tā ir skārusi visas vecuma grupas - gan bērnus, gan pieaugušos, tajā skaitā arī bērnus, kas apmeklē skolas un bērnu dārzus. Tas nozīmē, ka gripas izplatība tuvākajā laikā varētu skart arī mācību iestādes. Šogad cirkulē pagājušās sezonas beigās prognozētie un iepazītie A un B gripas vīrusa varianti, kas ir ietverti arī šī gada pretgripas vakcīnā."

Honkongā Ķīnā aptuveni 300 cilvēki tiek turēti karantīnā, jo kādā no viesnīcām līdz ar šiem cilvēkiem dzīvojis arī 25 gadus vecs vīrietis, kuram atklāta saslimšana ar cūku gripu, ziņo BBC. Šis vīrietis ir pirmais ar cūku gripu saslimušais šajā valstī.

25 gadus vecais vīrietis, kurš pēc slimības atklāšanas ir ievietots slimnīcā, bija atgriezies no Meksikas.

Patlaban viesnīcu, kur mitinājies ar cūku gripu saslimušais apsargā policisti. Tā no sabiedrības tikšot izolēta septiņas dienas. Aptuveni 200 viesiem un 100 darbiniekiem, kuri atrodas karantīnā, tikšot dotas zāles Tamiflu. Tiekot meklēti arī cilvēki, kuri kopā ar saslimušo lidojuši vienā lidmašīnā, kā arī taksometru šoferi, kuri viņu veduši.

Tikko arī Francija paziņoja par pirmajiem atklātajiem ar cūku gripu inficētajiem. Visi nesen ir bijuši Meksikā.

Pagājušās nedēļas laikā (25.februāris– 2.marts) Latvijas teritorijā par 69% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja vidēji 23 no 100 000 iedzīvotājiem, kas ir 4 reizes mazāk par epidēmisko slieksni (100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Lai arī saslimstība ar gripu samazinās, pagājušajā nedēļā saslimstība ar gripu epidēmijas līmenī joprojām bija Gulbenes, Krāslavas un Līvānu pilsētās un reģionos. Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 26 pacienti.

Joprojām visbiežāk ar gripu slimo bērni. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 76% audzēkņu, bet skolas – 90% audzēkņu.

Pagājušās nedēļas laikā Latvijas teritorijā par 53% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja vidēji 76 no 100 000 iedzīvotājiem. Gripa epidēmijas līmenī joprojām ir saglabājusies Aizkraukles, Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas un Tukuma pilsētās un rajonos. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Daugavpils pilsētā un rajonā, kur slimo 477 no 100 000 iedzīvotājiem.

Saslimstība ar gripu samazinājās visās vecuma grupās, taču ar gripu joprojām visbiežāk slimo bērni. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums - pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 73% audzēkņu, bet skolas – 90% audzēkņu.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 56 pacienti. Slimnīcā ārstējas arī 6 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām.

Pagājušajā nedēļā gripas izplatība vidēji valstī sasniegusi 172 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju jeb 3956 saslimšanas gadījumus ar gripu, informē Sabiedrības veselības aģentūras.

Pagājušajā nedēļā (12.02. – 18.02.2007) kopējā gripas izplatība Latvijā strauji palielinājusies un sasniegusi epidēmijas apjomus, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie monitoringa dati par saslimšanu ar gripu un akūtām elpceļu infekcijām. Iegūtie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatība vidēji valstī sasniegusi 172 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju jeb 3956 saslimšanas gadījumus ar gripu. Vēl nedēļu iepriekš vidējā saslimstība valstī bija tikai 32 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Monitoringa dati liecina, ka augstākā gripas izplatība ir Daugavpils, Rēzeknes un Jelgavas reģionā, arī Rīgā, savukārt ļoti zema gripas izplatība ir Ventspils, Liepājas un Tukuma reģionos.

Aizvadītajās divās nedēļas ziņots par šosezon pirmajiem trim nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.

Visiem mirušajiem pacientiem bija blakus saslimšanas - sirds, asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas. Neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.

Divi no mirušajiem bija vecumā virs 50 gadiem, bet viens - virs 85 gadiem.

Iepriekšējā 2018.-2019.gada gripas sezonā tika reģistrēti 86 nāves gadījumi.

Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.

Darba devēju un darbinieku attiecībās jaunus vaibstus jau ir iezīmējis Covid-19, un iespējams, ka drošas darba vides jautājumā koronavīruss raisīs darba strīdus, kuru slāpēšanai varētu būt nepieciešams valdības un parlamenta pieņemts skaidrs normatīvais regulējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Andis Burkevics. Viņš atzīst, ka koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi un ar tiem saistītie ierobežojumi darba attiecībās ir izveidojuši nosacītu pelēko zonu.

Fragments no intervijas

Vairāki uzņēmumu vadītāji pieļauj, ka perspektīvā nāksies atlaist no darba tos darbiniekus, kuri būs atteikušies vakcinēties, jo pretējā gadījumā viņi var būt tie, kuri atnes infekciju un to izdala saviem kolēģiem, tādējādi paralizējot darbu. Vai darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti Latvijā to pieļauj?

Pašlaik nevienā normatīvā aktā nav nekas teikts par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19, un līdz ar to arī nekāda īpaša tiesiskā regulējuma attiecībā uz šo jautājumu darba tiesībās nav. Latvijā ir Ministru kabineta pieņemti Vakcinācijas noteikumi, kas nosaka obligātu vakcināciju pret noteiktām slimībām konkrētās jomās un profesijās strādājošajiem. Covid-19 šo slimību skaitā nav. Pieļauju, ka kaut kādām profesijām perspektīvā varētu arī parādīties obligāta prasība par vakcināciju pret Covid-19, taču tam jābūt Ministru kabineta lēmumam. Šaubos gan, ka obligātu prasību vakcinēties varētu attiecināt uz pilnīgi visiem strādājošajiem. Darba devējam darbinieku, kas nevēlas vakcinēties, likumīga iespēja atlaist būs tikai tad, ja tā būs kā obligāta prasība strādāšanai konkrētā profesijā vai darba vietā. Pats darba devējs šādu prasību nevar izvirzīt, bet, protams, var mēģināt pārliecināt savus darbiniekus tomēr vakcinēties. Protams, iemeslus darba attiecību izbeigšanai vienmēr varēja un varēs atrast, bet noteikti, vismaz pašlaik, to nevar pamatot ar darbinieka atteikšanos vakcinēties, jo vakcinācija ir brīvprātīga.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 22. līdz 28.oktobrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām augstāka par vidējo saslimstību (1174 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) pagājušajā nedēļā tika novērota Jelgavā, Ludzā, Valmierā, Preiļos, Alūksnē un Rīgā.

SVA speciālisti atgādina, ka pašreiz ir piemērotākais laiks, lai vakcinētos pret gripu. It īpaši ieteicams vakcinēties ir tiem:

1) kas sirgst ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām,

2) kuru darba specifika ir saistīta ar atrašanos publiskā vietā un sastapšanos ar daudziem cilvēkiem, kas var pārnēsāt gripas vīrusu (sabiedriskā transporta konduktori, pārdevēji, skolotāji u.tml.).

Skolēniem un studentiem gripas pote var novērst saslimšanu un mācību kavējumus vairāku nedēļu garumā, kas īpaši svarīgi varētu būt devīto un divpadsmito klašu skolēniem. Par vakcināciju pret gripu būtu jāpadomā arī tiem, kuriem ir tiešs kontakts ar cilvēkiem ar hroniskām slimībām un kuri, saslimstot ar gripu, var inficēt šos cilvēkus, piemēram, ārstniecības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtie dati liecina, ka tuvāko nedēļu laikā varētu pieaugt saslimstība ar gripu.

Jau pagājušajā nedēļā slimnīcās ārstējās 8 pacienti, kuriem uzstādīta diagnoze gripa. SVA epidemiologi norāda, ka saslimstība ar gripu ir iepriekšējo gadu līmenī un slimnīcās ārstējas galvenokārt bērni, lai novērstu iespējamās gripas izraisītās komplikācijas.

Tāpat arī pagājušajā nedēļā Latvijā pieauga saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām – ar tām slimoja vidēji 861 no 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk augšējo elpceļu infekciju gadījumi tika reģistrēti Balvu, Jelgavas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Gripa visstraujāk izplatās organizētos kolektīvos – skolās, bērnu dārzos un citās mācību iestādēs, tādēļ, atsākoties mācībām, svarīgi atcerēties par gripas profilakses pasākumiem – telpu vēdināšanu, slimnieku izolāciju, personīgās higiēnas ievērošanu, masveida pasākumu ierobežošanu un citiem, akcentē SVA.

Pagājušās nedēļas laikā (5.- 11.marts) par 17,7 % samazinājusies gripas aktivitāte Latvijas teritorijā, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Visstraujāk pagājušajā nedēļā gripas gadījumu skaits samazinājies Valmieras (par 85,2%) un Rēzeknes (par 75,9%) reģionos. Saslimstība samazinājusies arī Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma reģionos, kā arī Ogres rajonā.

Tomēr atsevišķos reģionos, saslimstība ar gripu turpināja pieaugt - Ventspils reģionā saslimstības pieaugums bija 100% (šajā teritorijā līdz šim bija reģistrēti tikai atsevišķi gadījumi). Liepājas reģionā pagājušajā nedēļā saslimstība ar gripu pieauga par 33,3 %, bet Gulbenes reģionā - par 20%. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Ogres rajonā - 2716 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem. Pagājušās nedēļas laikā slimnīcās ievietots 201 ar gripu saslimušais pacients un 73 slimnieki ar gripas komplikācijām.

Kruīza kuģim ar 2 tūkstošiem pasažieru pavēlēts palikt jūrā pie Austrālijas krasta pēc tam, kad tika konstatēts, ka trīs no apkalpes locekļiem ir saslimuši ar cūku gripu, ziņo BBC.

Kuģim Pacific Dawn, visticamāk, būs jāatgriežas ostā nevis jāturpina plānotais ceļojums.

BBC norāda, ka patlaban vairāk nekā 100 Austrālijas iedzīvotājiem ir konstatēta saslimšana ar cūku gripu.

Kuģis Pacific Dawn tiek vainots cūku gripas uzliesmojumā Austrālijā, jo amatpersonas ļāva 2 tūkstošiem pasažieru izkāpt Sidnejā, neraugoties uz aizdomām par iespējamajiem saslimušajiem ar cūku gripu uz kuģa. Vēlāk vismaz 20 pasažieriem tika konstatēta saslimšana.

Eksperti brīdinājuši, ka straujais saslimušo ar cūku gripu pieaugums Austrālijā varētu novest pie epidēmijas, kas skartu aptuveni 25% no iedzīvotājiem.

Visā pasaulē jau 13 400 cilvēki 48 valstīs ir saslimuši ar cūku gripu. 100 ir miruši.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatība Latvijā nedaudz samazinājās un vidējā saslimstība ar gripu bija 261 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tātad par 2 procentiem mazāk nedēļu iepriekš.

Gripa epidēmijas līmenī ir reģistrēta 17 teritorijās no 31 monitoringā iekļautajām, savukārt 8 teritorijās gripa joprojām nav reģistrēta. Visvairāk ar gripu slimoja Tukuma, Aizkraukles un Preiļu pilsētu un rajonu iedzīvotāji.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka saslimstība samazinājusies bērniem vecuma grupā līdz 15 gadiem.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 127 pacienti, vislielākais slimnīcās ievietoto skaits ir Rīgā (58) un Daugavpilī (45). Slimnīcā ārstējas arī 4 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām.

Nedaudz ir uzlabojies izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 66% audzēkņu, bet skolas – 86% audzēkņu.

Pagājušajā nedēļā gripas aktivitāte ir strauji samazinājusies un visās Latvijas monitoringa teritorijās saslimstība ar gripu ir zem epidēmiskā sliekšņa, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Vidējā saslimstība ar gripu Latvijas teritorijā ir 25,9 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt Gulbenes, Jēkabpils, Valmieras un Ventspils reģionos gripa nav reģistrēta, Db.lv informēja Sabiedrības veselības aģentūras sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Saslimstība ar gripu samazinājās visās vecuma grupās. Visaugstākā saslimstība no 26.marta līdz 1.aprīlim reģistrēta bērniem vecuma grupā līdz 4 gadiem.

Pašlaik ar gripu visvairāk slimo Liepājas reģionā (46,7 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem) un Ogres rajonā (43,8 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem).

Pagājušās nedēļas laikā slimnīcās ievietoti tikai 6 ar gripu saslimušie un 2 slimnieki ar gripas komplikācijām.

Pasaules augstākā veselības nozares amatpersona apšaubījusi plānus vakcinēt miljoniem cilvēku pret «neapturamo» cūku gripas pandēmiju, jo, lai sāktu vakcināciju, jāgaida vēl vairāki mēneši, vēsta Guardian.

Pasaules Veselības Organizācijas (PTO) vadītāja Margareta Čana Guardian sacījusi, ka vakcīna pret cūku gripu vēl nebūs pieejama vairākus mēnešus.

«Vakcīnas nav. Vienai vajadzētu būt drīzumā pieejamai, jau augustā, bet tas, ka tā būs pieejama, nav tas pats, kas vakcīna, kas ir pierādījusi sevi kā drošu,» viņa akcentējusi, norādot, ka klīnisko eksperimentu dati vēl nebūs pieejami divus vai trīs mēnešus.

M. Čanas sacītais radot šaubas par vairāku valstu plāniem sākt riska grupu vakcinēšanu pret cūku gripu jau nākammēnes.

Vācija paziņojusi, ka tā paredzējusi vakcinēt gandrīz trešdaļu no iedzīvotājiem, bet Austrālija plānojot vakcinēt visus vēl nesaslimušos iedzīvotājus.

Ārpus rindas pret Covid-19 vakcinējamās personas ir izraudzījusies valdība, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, informēja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Lēmumu vakcinēt NDP un MK locekļus valdība konceptuāli pieņēmusi 4.februārī, bet 9.februārī valdība lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām. Tad otrajā no tām ticis iekļauts "ierobežots skaits amatpersonu", ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu.

Tāpat 9.februārī valdība nolēmusi, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb "vakcinācijas vēstnešus".

"Saskaņā ar šiem lēmumiem un pēc konsultācijām ar Ministru prezidentu [Krišjāni Kariņu (JV)], valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju [Ināru Mūrnieci (NA)] veselības ministrs uz vakcināciju 11. un 12.februārī aicināja NDP un MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu," informēja Bindere.

Tallinas ātrās palīdzības dienests pārtrauks darba līgumus ar mediķiem, kas atsakās vakcinēties pret jauno koronavīrusu, ceturtdien ziņoja Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Tallinas ātrās palīdzības galvenais ārsts Rauls Adlass sacīja, ka šāds solis ir nepieciešams pirmām kārtām pacientu un pašu mediķu drošības dēļ. Šo lēmumu ir akceptējusi arī Darba inspekcija.

Par Tallinas ātrās palīdzības plāniem kļuva zināms pēc laikraksta "Eesti Paevaleht" publikācijas. Līdz 17.maijam visiem tās darbiniekiem - no sanitārēm līdz ārstiem - ir jāiesniedz kadru daļā potēšanas pase, citādi nāksies aiziet no darba.

"Epidēmijas apstākļos mediķiem, kas apkalpo pacientus, nevajadzētu viņus apdraudēt. Vienīgā iespēja to nodrošināt ir vakcinācija," sacīja Adlass.

Viņš informēja, ka 8% no Tallinas ātrās palīdzības personāla nav potēti pret Covid-19 un atsakās no vakcinēšanās dažādu iemeslu dēļ.

Valdībā ir gaidāma diskusija par "zināmu pienākumu" vakcinēties pret Covid-19 atsevišķās profesijās, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, atsevišķās profesijās strādājošo obligāta vakcinācija būtu nepieciešama, lai klientiem būtu droša kontaktēšanās un saslimstība nepārnestos tieši klientu kontaktu brīdī.

Ministru prezidents norādīja, ka šobrīd eksperti strādā pie šī jautājuma un viņš rītdienas valdības sēdē par to sagaida diskusiju. Dienu pirms valdības sēdes Kariņš nevēlējās nosaukt konkrētas profesijas, jo nezinot, kāds tieši būšot ekspertu piedāvājums. Iespējams, obligāto vakcināciju dalīs pēc situācijas saistībā ar kontaktiespējām.

Iepriekš politiķu runās izskanējuši piedāvājumi, ka par obligātu vakcinēšanās pienākumu varētu noteikt mediķiem, sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, policistiem, iespējams, pedagogiem un citiem.