27. decembrī, plkst. 11.55 pēc Latvijas laika Irākā sprādziena rezultātā bojā gājuši divi un ievainojumus guvuši trīs Latvijas kontingenta (LK) kājnieku rotas karavīri, Db.lv informēja virsleitnants Uldis Davidovs. Bojā gājuši dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs, ziņo Panorāma.

Karavīriem, veicot patrulēšanas uzdevumu, nemiernieku uzstādītās improvizētās spridzināšanas ierīces sprādziena rezultātā cieta LK automašīna Hummer. Sprādziena rezultātā bojā gāja divi un ievainojumus guva trīs LK kājnieku rotas karavīri.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs Panorāmā informēja, ka precīzāka informācija par notikušo būs zināma 10.janvārī. Viņš pastāstīja, ka šobrīd zināms - noticis izlūkbrauciens un otrā mašīna tikusi uzspridzināta. Tajā esošie divi karavīri gāja bojā. Cietušo karavīru dzīvībām briesmas nedraudot. Viņi ir ievietoti slimnīcā. Divi karavīri - kareivis Ričards Sadovņikovs un kaprālis Valdis Mežajevs - guvuši vieglus ievainojumus, virsleitinants Ivo Vigulis, ievainots smagāk. Viņam jau veikta operācija.

Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Ceturtdien, 26. februārī, Ādažu militārajā bāzē, apmācību laikā Ziema karavīri veica ledus peldi un demonstrēja ASV STRYKER bruņumašīnu.

Aizsardzības ministrijā skaidro, ka ledus peldes mērķis ir simulēt situāciju, kurā karavīrs ielūst ledū. Apmācības sniedz karavīriem rūdījumu un iemaņas, kā rīkoties šāda veida situācijā.

Ledus peldi un paraugdemonstrējumus veica Latvijas, ASV un Kanādas karavīri.

Apmācībās piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš noradīja, ka ir redzama atšķirība tajā, kā karavīri veic ledus peldi, piemēram, Kanādas karavīriem tā ir ierasta prakse, bet ASV karavīriem no Kalifornijas - nopietns pārbaudījums. «Tas ir labi, ka Latvijas, Kanādas un ASV karavīri kopā trenējas. Šis ir izdzīvošanas treniņš skarbos apstākļos un kopumā tas palīdz sagatavoties karavīriem dažādām krīzes situācijām,» norādīja R. Vējonis.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā darbinieki. Lielākā daļa saistīta ar SIA Maxima Latvija.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 17.septembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 45 darbinieki un 191 guvis smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 35 un smagas traumas guvuši 211 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.05.21. Rīgā SIA Heliotrope kravas automobiļa vadītājs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā.

2. 2007.09.05. Ventspilī SIA Pilsbūve būvstrādnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 26.februārim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 11 darbinieki un 43 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 5 un smagas traumas guvuši 58 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 16 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2006.03.23. Tukuma rajona Degoles pagasta padomes sociālā darbiniece darba vietā krita, laužot potīti.

2. 2006.10.02. Daugavpilī SIA Eko Latgale šķirotājs nokļuva slimnīcā, kur viņam konstatēja galvas traumu, kas, iespējams, gūta darba laikā.

3. 2006.12.08. Bauskas rajona Vecumnieku pagasta SIA Pakāpiens gāja bojā, krītot no kāpnēm būvobjektā Rīgas rajona Baldonē.

4. 2007.01.31. Rīgā SIA Noriss krāvējs, krītot darba vietā, lauza kāju.

5. 2007.02.09. Limbažu rajona Umurgā, SIA Zibens un Co mežizstrādes darbu laikā mežstrādniekam uz kājas uzkrita koks, radot smagas traumas.

Šogad ārpus dienesta pienākumu izpildes dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši jau 26 karavīri.

Pieci bija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji un instruktori, bet divdesmit – zemessargi, Db uzzināja no NBS komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieka Normunda Stafecka. Divdesmit sestais bojā gājušais ir šodien atrastais, visticamāk, pašnāvību izdarījušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsseržants.

Pērn bojā gāja pavisam 24 karavīri, no tiem astoņpadsmit zemessargi, trīs NBS virsnieki, un trīs kareivji un instruktori.

Apkopojot datus par ārpus dienesta pienākumu izpildes bojā gājušajiem, konkrēts viņu nāves iestāšanās iemesls netiek norādīts. NBS statistika attiecas uz karavīriem, kas gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos ar personīgajiem transporta līdzekļiem, miruši veselības stāvokļa vai vecuma dēļ, vai izdarījuši pašnāvības. Nāves gadījumi notikuši karavīru brīvajā laikā – ārpus dienesta vietas, turklāt notikušo pašnāvību iemesli saistīti ar sadzīviskām, nevis darba problēmām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīt, 21.martā, deviņi Sauszemes spēku (SzS) Kājnieku brigādes 1.kājnieku bataljona karavīri dosies uz Nepālu, lai apgūtu iemaņas, kas nepieciešamas sekmīgai uzdevumu izpildei kalnainā apvidū, tostarp arī Afganistānā, kur mūsu karavīri pilda dienesta pienākumus NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos, liecina sniegtā informācija medijiem.

Nepālas Himalajos karavīri veiks 16 dienu pārgājienu apkārt Annapurnai, 5417 metru augstumā šķērsojot Thorong La pārēju. Pārgājienā karavīri iepazīs augstkalnu klimatu, dzīves apstākļus un šim rajonam raksturīgās īpatnības, kā arī gūs pieredzi komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem.

Šis būs jau trešais posms karavīru apmācībā. Pirmās iemaņas karavīri apguva pērn, jūnijā, teorētiskās un praktiskās nodarbībās šeit pat Latvijā, bet jau septembrī 20 karavīru grupa no SzS Kājnieku brigādes 1. un 2.kājnieku bataljona devās uz Slovākiju, kur speciāli ierīkotā treniņnometnē pilnveidoja mājās iegūtās zināšanas. Tās viņi pielietoja pārgājienā Austrijā, uzkāpjot 3798 metrus augstā Alpu virsotnē Grossglocker.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 30.jūlijam Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 35 darbinieki un 148 guvuši smagas traumas. Salīdzinot - pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 28 un smagas traumas guvuši 177 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 14 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.04.30. Bauskas rajona Viesturu pagastā vēlēšanu komisijas locekle, krītot darba vietā, guva smagas traumas.

2. 2007.05.22. Jelgavā SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs namdaris darba vietā guva smagas traumas.

3. 2007.07.07. Valmieras rajona Vecates pagastā SIA Sapata strādnieks darba laikā guva smagas kājas traumas.

4. 2007.07.13. Tukuma rajonā SIA Amatnieks palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, guva smagu galvas traumu.

5. 2007.07.14. Rēzeknes pilsētas domes Sporta pārvaldes palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, smagi traumēja kāju.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

Rīt, 6. septembrī, Ādažu militārajā bāzē, plkst. 13.00, notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru, kas piedalījās koalīcijas spēku vadītās operācijas "Operation Iraqi Freedom" Irākā (OIF) apbalvošana ar NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās".

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītājs brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns, NBS spēku veidu un pavēlniecību pārstāvji, karavīru radinieki un draugi.

OIF Latvijas kontingenta (LK) karavīri savus pienākumus Irākā pildīja no 2006. gada decembra līdz šā gada jūnijam.

NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā" saņems 73 karavīri. Ar piemiņas medaļas "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā" misijas numuru "6" tiks apbalvoti trīs, ar numuriem "5" - četri, "4" - viens, "3" - 15 un ar numuru "2" 33 NBS karavīri.

Pēc piedalīšanās pirmajā starptautiskajā operācijā karavīri saņem NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā", savukārt pēc katras nākamās dalības operācijā, karavīri saņem NBS piemiņas medaļas misijas numuru, kas norāda, cik starptautiskajās operācijās karavīrs piedalījies. Ja karavīrs ir pierādījis īpašu drosmi vai atjautību, tad medaļai pievieno divu sakrustotu zobenu zīmi.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 3.decembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 59 darbinieki un 244 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 50 un smagas traumas guvuši 272 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 11 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.03.22. Rīgā SIA Nig Projekti grāmatvede guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā.

2. 2007.03.22. Rīgā SIA Nig Projekti valdes priekšsēdētājs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā.

3. 2007.10.10. Rīgā Abonēšanas centra Diena preses piegādātāja, veicot darba pienākumus, pakrita un salauza roku.

4. 2007.11.14. Liepājas rajonā SIA Arsa – 1 šoferis guva smagu traumu, veicot smagās automašīnas remontu.

5. 2007.11.16. Jēkabpilī SIA Jēkabpils PMK būvstrādnieks nomira darba vietā.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 19. janvārim Latvijas Republikā darba vietās bojā gājuši 2 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 5 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 3 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 15 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.12.02. Ventspils uzņēmuma SIA Balticfich kapteinis un kuģa mehāniķis gāja bojā, apgāžoties un nogrimstot kuģim Beverīna.

2. 2008.12.31. Alūksnes rajonā SIA Alta S autovadītājs guva smagas kājas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2009.01.02. Daugavpilī SIA Daugavpils autobusu parks autovadītājs, izkāpjot no automašīnas vadītāja kabīnes, nokrita no kāpšļa un smagi traumēja krūškurvi.

4. 2009.01.05. Jelgavā SIA SC koks kokapstrādes mašīnstrādniekam vēderā iedūrās dēlis, kas zāģējot tika izmests no darbagalda.

Laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 27.oktobrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 30 darbinieki un smagas traumas guvuši 207 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 50 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 224 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 12 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.10.07. Rīgā SIA Tapeks preču komplektētājs tika saspiests starp saplākšņiem, kā rezultātā viņš guva smagas traumas.

2. 2008.10.08. Rīgā SIA Intra-J atslēdzniekam ceļu remonta objektā Carnikavā uzkrita asfalta gabals.

3. 2008.10.09. Rīgā SIA BM Color būvelektriķis guva smagas traumas, nokrītot no kāpnēm.

4. 2008.10.10. Rīgā SIA Lyngson pulverkrāsošanas līnijas operators guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

5. 2008.10.10. Rīgā SIA ZRS Rumba gāzes metinātājs guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

Pirmdien, 3.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotajā štābā uz starptautisko operāciju Afganistānā pavadīs nākamā Latvijas kontingenta karavīrus, kuri turpmākos sešus mēnešus dienesta pienākumus pildīs NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kurš kontingenta komandierim pulkvežleitnantam Gaidim Ošeniekam pasniegs Latvijas valsts karogu, kā arī NBS komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs. Viņa „ceļamaizi” – rudzu maizes klaipu – saņems kontingenta komandiera vietnieks kapteinis Māris Savickis.

Nākamā Latvijas kontingenta karavīri uz Afganistānu dosies vairākās grupās, pirmā no kurām uz operāciju rajonu dosies jau 4.decembrī, bet nākamās divas – 11.decembrī un 2008.gada 8.janvārī. Savukārt rotācijas kārtībā nomainītā kontingenta karavīru atgriešanās Latvijā plānota 12. un 19.decembrī, kā arī 2008.gada 16.janvārī.

Pēc rotācijas pabeigšanas ISAF sastāvā dienesta pienākumus pildīs 99 Latvijas karavīri, no kuriem divu karavīru dienesta vieta būs Kabulā, 84 – Meimenā, bet 13 – Mazerišarīfā. Patlaban dienesta pienākumus Afganistānā pilda 94 karavīri.

Laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 25.jūnijam Latvijā darba vietās gājuši bojā 32 darbinieki un 114 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 22 un smagas traumas guvuši 154 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas sniegtā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 8 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.06.03. Rīgā SIA WT Terminal dokeris guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

2. 2007.06.06. Rīgā SIA Amalva Baltija skārdnieks darba vietā guva smagu galvas traumu.

3. 2007.06.07. Rīgā SIA Info serviss noliktavas vadītājs, veicot darba pienākumus, guva smagas traumas, nokrītot pa kāpnēm.

4. 2007.06.09. Liepājā A/S Liepājas metalurgs velmēšanas operators, veicot darba pienākumus, guva smagas rokas traumas.

5. 2007.06.11. Rīgā SIA Rīgas centrālais termināls dokeris, veicot darba pienākumus, guva smagas traumas.

2007.gada 25. jūnijs

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 25.jūnijam Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 32 darbinieki un 114 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 22 un smagas traumas guvuši 154 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 8 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.06.03. Rīgā SIA "WT Terminal" dokeris guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

2. 2007.06.06. Rīgā SIA "Amalva Baltija" skārdnieks darba vietā guva smagu galvas traumu.

3. 2007.06.07. Rīgā SIA "Info serviss" noliktavas vadītājs, veicot darba pienākumus, guva smagas traumas, nokrītot pa kāpnēm.