Valsts amatpersonu deklarācijā ietverto ziņu patiesumu, ja vien nav ierosināts kriminālprocess, nepārbauda, jo tam neesot instrumentu

Tāds secinājums skanēja Parlamentārās izmeklēšanas komisijas (par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu, ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu) sēdē. Parlamentārieši aicināja gan KNAB, gan VID iesniegt savus priekšlikumus, lai pilnveidotu deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, kā arī interešu konflikta novēršanas kontekstā.

Pēc KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka sacītā no 57 000 valsts amatpersonu (kopumā pat 67 000) deklarācijām tiek pārbaudītas 1200, tostarp valsts augstākās amatpersonas – Saeimas deputāti, ministri, valsts iestāžu vadītāji. Ar šo uzdevumu nodarbojas 15 – 17 KNAB darbinieki. J. Streļčenoks atzina, ka biroja finansiālā un zināšanu kapacitāte nav tāda, lai spētu pārbaudīt deklarācijā rakstītā patiesumu.

Aukstā ziema, kāda lielā daļā Eiropas nebija pieredzēta gadiem ilgi, sagādā negaidītu peļņu Eiropas slēpošanas trasēm, kamaniņu ražotājiem un citām ziemas sporta nozarēm, kas pēdējos gados cietušas globālās sasilšanas dēļ, ziņo Diena.

Pēdējās dienās Eiropā vērojamie sniegputeņi tiek skaidroti ar silto un vēso gaisa masu sadursmi. Vācijā nedēļas nogalē uzsniga desmitiem centimetru bieza sniega sega, kas ievērojami apgrūtināja automašīnu un dzelzceļa satiksmi, kā arī lidostu darbu. Vācijas ziemeļos ap 200 cilvēku bija spiesti pavadīt nakti savās automašīnās, kas bija iestrēgušas uz ceļa.

Tomēr ne visiem Eiropas iedzīvotājiem aukstā ziema nesusi tikai nepatikšanas. Par bagātīgo sniega segu ļoti priecājas kamaniņu ražotāji, kam izdevies strauji palielināt savas produkcijas noietu. Piemēram, Lielbritānijā šoziem varētu pārdot līdz pat miljons kamaniņu, kas ir piecreiz vairāk nekā parasti. «Mūsu krājumi beidzās jau pirms desmit dienām. Vienu brīdi mēs pārdevām 60 kamaniņu stundā,» laikrakstam Financial Times stāsta veikala īpašnieks Tonijs Bolss. Citi tirgotāji izmanto izdevību, lai palielinātu kamaniņu cenu.

Ziemeļeiropa ir vienīgais reģions, kas no globālās sasilšanas gūs ekonomisku labumu, atsaucoties uz jaunu pētījumu, ziņo AFP.

Globālā sasilšana varētu izmaksāt Eiropas Savienībai (ES) kopumā līdz pat 65 miljardiem eiro gadā, bet paradoksālā kārtā ziemeļu tautas varētu pat pelnīt.

Ziņojumā, ko publicējis ES Kopīgais pētniecības centrs, norādīts, ka, ja 2080.gadā paredzētais klimats būtu tagad (vidējais pieaugums par vairāk nekā 2.5 grādiem pēc Celsija), bloks saskartos ar gada izmaksām 20 - 65 miljardu eiro apmērā, ko būtu jātērē tikai seku novēršanai.

Šīs izmaksas rodas no ietekmes uz lauksaimniecības sektoru, no plūdiem un krasta erozijas, iedzīvotāju pārvietošanās un tūrisma modeļu maiņas.

Kopējā lauksaimnieciskā ražošana, kā aprēķināts, samazinātos par 10%.

Plūdi ietekmētu papildu 400 000 cilvēku gadā.

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgas komercprakses īstenošanu SIA Svatek, kas tirgo aparātu «Vitjaz» un reklāmā solīja dzīvi bez sāpēm, uzlicis 500 Ls naudas sodu.

Sākotnēji PTAC lūdza uzņēmumam paskaidrot «Vitjaz» reklāmā ievietotā apgalvojuma «Žizņ bez boļi i ļekarstv» patiesumu. Tāpat centrs lūdza uzņēmumam iesniegt preces sertifikāta kopiju.

Saņemot skaidrojumu, PTAC secināja, ka uzņēmums nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu reklāmā sniegtā apgalvojuma patiesumu, bet gan tikai metodiskos norādījumus aparāta «Vitjaz» lietošanai, kā arī PTAC pieprasīto sertifikāta kopiju.

Tāpēc PTAC atkārtoti pieprasīja iesniegt pierādījumus par «Vitjaz» labvēlīgo ietekmi uz patērētāju veselību patiesumu. Uz to, uzņēmums paskaidroja, ka reklāmā sniegtais apgalvojums ir jāsaprot, ka «Vitjaz» var būt izmantojams metodiskajos norādījumos minēto saslimšanu ārstēšanai, nepielietojot citus medicīniskos preparātus.

Iespējams, ka patiesībā globālā sasilšanas problēma ir uzpūsta, jo nesen hakeru nelegāli iegūtā un internetā publicētā informācija liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Zemes temperatūra ir samazinājusies.

Pēc tam, kad kāds hakeris «ielauzies» Lielbritānijas klimata izpētes centra sistēmā, pārkopējis vairākus e-pastus un vēlāk tos publicējis, internetā sākusies plaša šo e-pastu izvērtēšana.

Atrodami vairāki skeptiķu emuāri, kuros dažādi speciālisti pauž viedokli, ka globālā sasilšanas problēma patiesībā šobrīd vairs nav tik aktuāla, jo pēdējo gadu laikā Zemes temperatūra ir samazinājusies.

Paši šo e-pastu autori gan norāda, ka tajos paustā informācija nav oficiāla un to nevar ņemt par pamatu klimata maiņas analizēšanai.

No e-pastiem noprotams, ka zinātnieki centušies panākt vienošanos par kopīga viedokļa paušanu attiecībā uz teoriju par cilvēka darbību izraisītu klimata maiņu. Turklāt e-pastos arī runāts par to, kā «apslēpt temperatūras mazināšanos» pēdējā laikā. Vairākos e-pastos zinātnieki pieteikuši viens otram izdzēst konkrētu informāciju, lai tā nenonāktu «nepareizo cilvēku» rokās.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

«Apmēram pirms gada esam sasnieguši līmeni, kur datu centru radīto oglekļa izmešu apjoms ir tikpat liels kā globālās aviācijas industrijas kopējais izmešu daudzums. Patlaban tas varētu būt jau lielāks,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Schneider Electric IT nodaļas viceprezidents Čārlijs Timmermans (Charlie Timmermann).

«Tas nozīmē, ka datu centru sakaršana un to dzesēšanai nepieciešamās elektroenerģijas ražošana pasaulē rada tikpat lielu ekoloģisko nospiedumu kā aviācija. Tāpēc datu centri tiešām ir kļuvuši par nozīmīgu industriju, kas saistībā ar nepieciešamību mazināt globālās sasilšanas efektu ir izvirzījusies klimata politikas dienaskārtības priekšējā rindā,» viņš paskaidro.

Eksperts arī stāsta, ka tendence ir jaunās jaudas izvietot aizvien vairāk ziemeļu reģionos: «Manā pārziņā ir Ziemeļvalstis un Baltija, un pēdējos divus trīs gadus šajā reģionā ir redzams ievērojams jaudu pieaugums tieši hiperlielajos mākoņdatu centros. Baltijā vēl ne tik daudz, bet Ziemeļvalstīs pilnīgi noteikti. Dānijā nostiprinās Facebook un Apple centri, Facebook centrs ir arī Zviedrijas ziemeļos, Google ir Somijā. Google nupat ir nopirkusi zemi arī Dānijā un Zviedrijā, un nav šaubu, ka tieši šādam mērķim. Amazon šogad Zviedrijā uzbūvēs trīs megadatu centrus.»

Nebanku kreditēšanas nozares darbības aktuālie dati, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktās pārbaudes liecina, ka kopumā nebanku kredīta portfeļa kvalitāte Latvijā pakāpeniski uzlabojas, līdz ar to secināms, ka iepriekš veiktie uzlabojumi nozares darbības regulējumā devuši rezultātus, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Tajā pašā laikā šobrīd strauji pieaug pagarināto kredītu skaits - apmēram 25 % kredītu tiek kavēti un 64 % kredītu tiek pagarināti, savukārt klātienes pārbaudēs nereti konstatēti pārkāpumi patērētāja maksātspējas vērtēšanā. Tomēr PTAC veiktais darbs uzraudzībā liecina, ka vēl aizvien problēmas rada patērētāju maksātspējas vērtēšana.

Līdz ar to EM uzskata, ka nepieciešams rast efektīvāku risinājumu un veikt grozījumus esošajā nozares darbības regulējumā, lai nodrošinātu rūpīgāku patērētāja maksātspējas vērtēšanu pirms kredīta izsniegšanas.

Tāpēc EM atbalsta normatīvajā regulējumā iekļaut normas, kas pastiprinātu un precīzāk definētu maksātspējas vērtēšanas procesu, un ļautu dažādiem kreditētājiem operatīvi apmainīties ar informāciju.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.

Nepilnas diennakts laikā apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” izvērtējis visus 7. augusta postošās vētras atlīdzības pieteikumus un pieņēmis pozitīvus lēmumus par atlīdzību izmaksu, daļai no atlīdzību pieteikumiem veiktas izmaksas.

Līdz otrdienas, 8. augusta, plkst. 18.00 “Balcia” kopumā saņēmusi 48 atlīdzības pieteikumus par postošo negaisu nodarītajiem kaitējumiem, pirmie pieteikumi no klientiem tika saņemti vēlā pirmdienas, 7. augusta, vakarā.

Apdrošināšanas uzņēmums jau ir veicis maksājumus vairākiem klientiem un rezervējis vēl vismaz 250 000 eiro. Tomēr reālo zaudējumu apmērs būs lielāks, jo klienti turpina iesūtīt remontdarbu tāmes un faktiskās izmaksas, kā arī uzņēmuma eksperti joprojām apseko vētrā cietošos īpašumus, lai novērtētu bojājumus un vienotos par atjaunošanas vai aizstāšanas darbu veikšanu.

“Ar apdrošināšanas atlīdzību automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu palīdzību spējām pieņemt lēmumus vienas dienas laikā. Vienkāršākos atlīdzības pieteikumus apstrādājām piecu minūšu laikā un gadījumos, kad kā atlīdzība izvēlēta naudas izmaksa, veicam attiecīgo maksājumu. Ātra reakcija no apdrošinātāja puses šajā situācijā ir kritiski svarīga mūsu Zemgales klientiem, kuru īpašumi bojāti vissmagāk,” stāsta “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.

Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.

Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.

Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs.

Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē, skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.

Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē 2,3% apmērā, kamēr 2020. gadā – 2,5% apmērā un 2021. gadā – 2,7% apmērā.

Vienlaikus OECD akcentē nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Latvijā jāturpina īstenot uzsāktās strukturālās reformas, piemēram, investējot pētniecībā un attīstībā, kā arī prasmju attīstībā, nodrošinot profesionālo un augstāko izglītību atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinot īres tirgus attīstību un mājokļu pieejamību u.c. Šīs reformas ir svarīgas Latvijas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.

OECD eksperti norādījuši, ka šogad ir lēnākā globālās ekonomikas izaugsme pēdējās desmitgades laikā, sasniedzot 2,9% šogad un nākamgad, savukārt 2021. gadā – nelielu pieaugumu līdz 3%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, OECD ir samazinājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozes par 0,5%. Lai arī izaugsme kopumā ir stabilizējusies, izaugsmes temps tomēr ir zems un pastāv bažas, ka tāds tas arī saglabāsies tuvāko gadu laikā. OECD Galvenā Ekonomiste Laurence Boone, prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu, uzsvēra, ka galvenais iemesls globālās ekonomikas izaugsmes lēnajam tempam ir ekonomiskā nenoteiktība, kā spilgtu piemēru minot Brexit. Savukārt risku sadaļā viņa atzīmēja saspringto situāciju finanšu tirgos (īpaši attiecībā uz valstīm, kurām ir augsts ārējais parāds), kā arī lēnos investīciju tempus, neskatoties uz zemajām procentu likmēm.