Interneta pakalpojumu sniedzējs LATNET izveidojis jaunu LATNET grupas uzņēmumu LATNET Datu centrs, šādā veidā paplašinot kompānijas darbību. Pateicoties jaunajam uzņēmumam, šodien darbu uzsācis datu centrs, liecina sniegtā informācija medijiem.

Mārtiņš Freivalds, LATNET Datu centrs vadītājs: „Pieaugot lietotāju skaitam un pieprasījumam pēc LATNET ārpakalpojumiem, tika nolemts izveidot jaunu LATNET grupas uzņēmumu LATNET Datu centrs, kas, pateicoties LATNET interneta pieslēgumam, sniedz tiešo pieslēgumu LIX ar ātrumu līdz pat 10Gbs un divus neatkarīgus ārzemju kanālus ar ātrumu līdz 1Gbs. Šis pieslēgums nodrošina datu centrā izvietotājām sistēmām ne tikai pieejamību Latvijā, bet arī sasniedzamību no ārvalstīm. Līdz ar šī jaunā datu centra izveidi klientus sagaidīs arī vairāki būtiski jauninājumi un uzlabojumi e-pastu sistēmā, kā arī web lapu uzturēšanā. Turklāt piedāvāsim arī jaunas iespējas mūsu klientiem, piemēram, virtuālu servera darbības uzraudzību, kas nozīmēs, ka izmaiņu veikšanu administrēšanā klients varēs veikt no jebkuras vietas, fiziski neatrodoties datu centrā. Galvenais uzņēmuma mērķis būs sniegt kvalitatīvus IT ārpakalpojumus.”

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Noslēdzot 2018. gada nogalē uzsākto reorganizācijas procesu, viens no Latvijā lielākajiem datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem – «Latnet» – maina vizuālo identitāti, informē uzņēmuma valdes loceklis Vladislavs Gurmans.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību pērnā gada novembrī tika apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss», apvienoto uzņēmumu nodēvējot par «Latnet».

«Latnet» zīmolam ir bagāta, 20 gadus ilga vēsture, tāpēc tā jaunā vizuālā identitāte veidota saskaņā ar aktuālajām zīmolu attīstības tendencēm, vienlaikus neaizmirstot par «Latnet» zīmola mantojumu, skaidro uzņēmumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jaunajā identitātē saglabātas zīmola vēsturiskās krāsas – melna, balta un zaļa.

Nākotnē īpaša uzmanība tiks veltīta integrētajiem IKT un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kas kompāniju «Latnet» iegādājās pērnā gada pavasarī.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Viens no Latvijas interneta pionieriem LATNET apvienosies ar telekomunikāciju un IT ārpakalpojumu kompāniju Stream Networks darījumā, pēc kura izveidosies valstī otrs lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs korporatīvajā segmentā, sacīts abu kompāniju ceturtdien izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar apvienošanās līguma nosacījumiem abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem zīmoliem, Stream Networks kļūstot par apvienotās struktūras mātes firmu, bet LATNET - par meitas uzņēmumu.

Līdz ar darījumu būs izmaiņas LATNET vadībā - ilggadējais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Atlavins dodas pelnītā atpūtā, bet viņa amatā stājas valdes loceklis un pārdošanas vadītājs Vladislavs Gurmans, kurš LATNET strādā teju 15 gadu. Otrs valdes loceklis uzņēmumā būs Stream Networks valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

«Esam gandarīti paziņot, ka ir likts pamats jauna telekomunikāciju milža tapšanai, kas pēc klientu skaita kļūs par otru lielāko tirgus dalībnieku korporatīvajā segmentā. Apvienošanās ir loģisks solis abu kompāniju attīstībā, jo no tehnoloģiskā viedokļa abas kompānijas sniedz līdzīgus pakalpojumus,» paziņojumā norāda Ricevs.

SIA LATNET Serviss esošās DNS serveru adreses paliek nemainīgas, līdz ar to uz uzņēmuma klientiem neattiecas SigmaNet medijos izplatītais aicinājums nomainīt DNS serveru uzstādījumus datoros, teikts izplatītajā informācijā medijiem. Pēdējās dienās LATNET Serviss saņēmis daudz zvanus no klientiem, kas satraukušies par iespējamu IP adrešu maiņu.

Mārtiņš Freivalds, LATNET Serviss IT daļas vadītājs: „Atvainojamies mūsu klientiem par radušos pārpratumu. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka SigmaNet medijos izplatītais aicinājums uz tiem neattiecas! Tāpat kā līdz šim arī turpmāk LATNET klientiem DNS serveru adreses būs 159.148.60.2 un 159.148.108.1.”

Pārpratuma pamatā ir pērn pabeigtā restrukturizācija, kā rezultātā savā starpā nodalījās LU MII akadēmiskais tīkls, kuram tika mainīts nosaukums uz SigmaNet, un LATNET Serviss. Vēsturiski LATNET nodrošināja LU MII ar interneta pieslēgumu, kur tika reģistrēti visi domēni Latvijā. Kad sākās restrukturizācija, DNS serveru adreses palika kompānijas LATNET paspārnē. Savukārt SigmaNet izveidoja jaunas IP adreses.

Šodien, 3.decembrī, darbību uzsāk interneta pakalpojumu sniedzēja SIA LATNET Serviss jaunais diennakts zvanu centrs 67 04 99 40. Uzņēmums nomainījis arī līdzšinējo atrašanās vietu, un turpmāk tas atradīsies Rīgā, Maskavas ielā 240, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar šīm pārmaiņām esot pilnībā noslēgusies jau pirms vairākiem gadiem uzsāktā LATNET restrukturizācija, kā rezultātā LATNET Serviss nodalījās no akadēmiskā tīkla Latnet (pašlaik SigmaNet) un kļuva par juridiski neatkarīgu uzņēmumu, kas sniedz pilna servisa IT pakalpojumus.

1992.gadā ar mērķi nodrošināt ar interneta pakalpojumiem gan akadēmiskās iestādes, gan arī uzņēmumus, valsts iestādes, skolas un privātpersonas tika izveidots Latnet datortīkls. Datortīkla apkalpošanai un attīstībai tika izveidots neatkarīgs uzņēmums LATNET Serviss, kura uzdevums bija datu pārraides sistēmas ieviešana.

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

Viens no pirmajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem Latvijā LATNET meitas uzņēmums SIA LATNET datu centrs izveidojis jaunu sava uzņēmuma mājas lapu www.latnet-dc.lv.

Mājas lapā var apskatīt informāciju par uzņēmumu un to pakalpojumiem. Jaunajā mājas lapā izveidota sadaļu, kurā ikviens tās apmeklētājs var pārbaudīt visu populārāko zonu (.lv. .eu. com, .net, .org, .ru) domēnus. Kā vēl viens jauninājums jāmin iespēja tiešsaistē pietiekties LATNET pakalpojumiem un reģistrēt domēnu, Db.lv informē LATNET Datu centra vadītājs Mārtiņš Freivalds.

Turpmāk potenciālie klienti varēs veikt pakalpojuma pieteikumus mājas lapā, kā arī slēgt līgumu nebraucot uz LATNET centrālo biroju.

Informāciju jaunajā mājas lapā iespējams lasīt gan latviešu, gan krievu un angļu valodās, līdz ar to paplašinot interesentu loku un sniedzot aktualitātes plašam mājas lapu apmeklētāju un klientu lokam.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» («Bite») ir parakstījis 100% kapitāldaļu pirkuma līgumu par «Stream Networks» un tā meitasuzņēmuma «Latnet Serviss» iegādi, informē «Bites» vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Ziņa papildināta ar Konkurences padomes komentāru 6. rindkopā

««Stream Networks» un «Latnet Serviss» ir veiksmīgi uzņēmumi ar kvalitatīviem IKT pakalpojumiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā. Apvienojot spēkus, mēs varēsim integrēt mobilo sakaru pakalpojumus ar moderniem IKT risinājumiem, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, video novērošanu, mākoņpakalpojumiem un citiem mūsdienās aktuāliem biznesa pakalpojumiem, piedāvājot biznesa klientiem pilna servisa pakalpojumus,» norāda Buls.

Uzņēmums informē, ka «Latnet Serviss» un «Stream Networks» komanda un tās līdzšinējais vadītājs Edgars Ricevs turpinās darbu apvienotajā uzņēmumu struktūrā. Viņš arī turpinās darbu «Stream Networks» un «Latnet Serviss» valdēs kā to priekšsēdētājs.

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Virtuālais serveris ļaus klientam izvietot reāli darbojošos serveri uz LATNET datu centra jaudīgi aprīkotajiem koplietošanas serveriem, Db.lv informē Mārtiņš Freivalds, LATNET Datu centrs vadītājs.

„Papildinot mūsu uzņēmumu ar jauniem šāda veida pakalpojumiem, mēs saviem klientiem nodrošinām ērtu un kvalitatīvu darbu, jo līgumus var ātri noslēgt pat neizejot no mājas. Tāpat mūsu uzņēmums piedāvā klientiem papildināt servera resursus vienkārši piezvanot uz LATNET datu centru. Ja klientam tomēr virtuālā servera resursi ir nepietiekoši, mēs piedāvājam nomāt fizisku serveri ar klienta izvēlētu konfigurāciju. Šādam serverim varam piedāvāt arī attālinātu vadību, ieskaitot iespēju to pārstartēt,” uzsver M. Freivalds.

Joprojām aktuāli ir e-pasta pakalpojumi, kur LATNET dalās savā pieredzē ar e-pasta lietotājiem SPAM un vīrusu apkarošanas frontē, izveidojot jaunu un progresīvu e-pasta plūsmas filtra produktu, kuru var izmantot visi e-pasta serveru īpašnieki, ne tikai LATNET klienti.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Lai arī no nākamā gada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pieaugs līdz 21%, ir tādi informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, kas pakalpojumu cenas pazeminās nevis palielinās.

LATNET datu centrs nāk pretī jaunajiem klientiem, tāpēc no 2009. gada 1. janvāra slēdzot līgumus par pakalpojumiem, to cenas tiks samazinātas no 3 līdz pat 40%, Db norādīja LATNET datu centra vadītājs Mārtiņš Freivalds.

LATNET datu centra pamatdarbības virziens ir IT ārpakalpojumu sniegšana. Uzņēmums piedāvā serveru izvietošanu, serveru un sistēmu nomu, mājas lapu uzturēšanu, e-pasta pakalpojumus, datu glabāšanu un backup risinājumus.

Lai nodrošinātu ar interneta pieeju šoferus, kas gaida savu kārtu Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanai, LATNET Serviss saskaņā ar starptautisku bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēja AWA Baltic pasūtījumu uzstādīs ap 10 Wi-Fi bezvadu interneta pieslēguma punktus pie Terehovas. Tādējādi ar 54 megabitu ātru internetu tiks nodrošināts vairāk nekā 20 km garš ceļa posms pierobežā, informē LATNET Serviss.

Terehovā jau ir uzstādīti pirmie bezvadu interneta pieslēguma punkti. Plānots, ka pēc Terehovas tālāk šādi pieslēguma punkti tiks izveidoti arī Grebņevā.

No robežas tālākais punkts atradīsies apmēram 20 km attālumā. Vienas uzstādītās iekārtas darbības rādiuss svārstīsies no 100 – 500m, dažkārt pat līdz vienam kilometram.

Pieslēgties bezvadu internetam varēs ikviens, kura rīcībā būs dators un AWA Wi-Fi priekšapmaksas karte. Savukārt regulārai interneta lietošanai pastāvīgo pieslēgumu pierobežas iedzīvotājiem vai juridiskajām personām var nodrošināt LATNET Serviss.

Interneta pakalpojumu sniedzējs Latnet serviss tiesībsargājošām iestādēm sniedz informāciju par darbībām internetā pat vairākas reizes dienā, parasti, lai atmaskotu krāpniekus, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) norāda Latnet servisa pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans.

«Latnet serviss saņem piecus sešus lūgumus dienā no policijas atklāt interneta adreses saistībā ar dažādām lietām, parasti sakarā ar krāpšanos. Dažkārt arī par naida kurināšanu,» stāstīja Gurmans, kurš diskusijā pārstāvēja arī Latvijas Interneta asociāciju (LIA).

Diskusijas gaitā Gurmans teica, ka nezinot, vai ACTA stāšanās spēkā mainīs informācijas apjomu, kuru varas iestādes varēs pieprasīt no interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) un arī to, kam šo informāciju varēs nodot tālāk. Īpaši nobažījies Gurmans bija par iespēju ACTA interpretēt, it kā nolīgums ļautu autortiesību īpašniekiem «pa tiešo» no IPS pieprasīt informāciju par atsevišķiem interneta lietotājiem, ja ir aizdomas, ka lietotāji ir lejuplādējuši un izplatījuši pirātisku saturu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Sākot no šā gada domēna vārdu «.lv» reģistrēt var ne tikai LU aģentūras Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta tīkla risinājumu daļā NIC, bet arī Latnet datu centrā.

Tas ir iespējams, jo NIC tiesības Latvijā reģistrēt «.lv» domēnus ir deleģējis arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot «reģistrs – reģistratūras» sadarbības modeli.

Latnet ir gandarīts par NIC lēmumu ieviest šādu sadarbības modeli, jo pēc šāda principa domēnu pārvaldīšanu nodrošina lielākā daļa valstu domēnu reģistru, piemēram, Lielbritānijas, Lietuvas, kā arī globālie reģistri «.com», «.org», «.net» un Eiropas domēnu reģistrs «.eu».

Uzņēmums Telia Latvija cietis no hakeru uzbrukuma un, visticamāk, cilvēciskas kļūdas dēļ problēmas radušās arī ar LIX (Latvian Internet eXchange) - interneta plūsmu apmaiņas punktu, ko uztur Lattelecom, Latnet un Telia.

To portālam db.lv pastāstīja Telia Latvija pārstāvis Mārtiņš Gataviņš.

Viņš skaidroja, ka LIX bija parādījusies kļūdaina maršrutēšanas informācija, kas ietekmēja uzturēto lapu, piemēram, draugiem.lv, darbību. Problēmas cēlonis tiekot izmeklēts, bet Gataviņš pieļāva, ka tā bijusi cilvēciska kļūda.

Kā akcentēja Gataviņš, problēmām LIXā neesot nekāda sakara ar Telia Latvija, uzņēmumu drīzāk varot uzskatīt par cietēju.

Arī draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks portālam db.lv apstiprināja, ka sociālais portāls nebija lietotājiem pieejams tieši LIX problēmu dēļ. Problēmas, kas bija novērojamas no vienpadsmitiem līdz divpadsmitiem vakarā, skārušas arī citas Latvijas interneta vietnes, starp kurām varētu būt gan tvnet.lv, gan delfi.lv, sacīja Palkavnieks.