Gan Saeimas deputāti, gan Finanšu ministrijas pārstāvji, gan Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir vienisprātis, ka rēķinu apmaksa un nodokļu maksājumu veikšana nav gadījumi, ko varētu klasificēt par «neparedzētiem gadījumiem», taču deputāti uzskata, ka tas nav pretlikumīgi.
Db jau ziņoja, ka Finanšu ministrija jau uzsākusi likumu un normatīvo aktu uzlabošanu, lai novērstu algu un parādu nomaksu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko daudzas ministrijas praktizēja pagājušā gada nogalē.
I.Sudraba uzsvēra, ka budžeta samazinājums attiecas uz visām iestādēm un ministrijām, tādēļ rēķinu un nodokļu nomaksa, izmantojot neparedzētiem gadījumiem domāto naudu, liecina par atsevišķu institūciju nespēju plānot savus pamatdarbības izdevumus.
Par to, ka ministriju un iestāžu rīcība Valsts kontroles minētajos gadījumos ir bijusi ļaunprātīga, ir pārliecināts deputāts Kārlis Leiškalns. Viņš skaidroja, ka nodokļus un nomas maksu neviens vadītājs nevar neplānot, un, visticamāk, tie nav plānoti tīšuprāt, lai parādītu iestāžu budžeta samazinājumu labāka gaismā.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis gan norādīja, ka «šie nav klasiski miera laiki» un, lai gan parasti ar «neparedzētiem gadījumiem» saprot vētras un tamlīdzīgas kataklizmas, tomēr arī budžeta konsolidācija 0.5 miljardu apmērā pusgada laikā ir ārkārtēja situācija. Tādēļ ar šiem līdzekļiem risināti «kārtējās darbības finanšu koriģēšanas pasākumi». M.Bičevskis ierosina izstrādāt mehānismu, kā var tikt grozītas atsevišķas budžeta programmas vai iestāžu finansējums, «neatverot budžetu», respektīvi – neveicot grozījumus likumā par valsts budžetu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sacīja, ka jāapsver iespēja budžetā nenoteikt tik precīzus skaitļus.